16.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 451/145

Ziņotājs:

Longo

1.1.

1.2.

EESK pilnībā atbalsta Komisijas vēlmi vēlreiz enerģiski apliecināt pamattiesību un demokrātisko vērtību aizsardzību un veicināšanu, kā arī tiesisko koncepciju vienotam tīklam, uz kuru attiecas vienoti Kopienas standarti tāpat kā citās nozarēs un kas nav sadrumstalots ar dažādiem un iespējami pretrunīgiem valstu noteikumiem.

1.3.

Ir svarīgi tīkla turpmākās pārvaldības pamatā izvirzīt tādas nozīmīgas vērtības kā tā atvērtība, izplatība, neitralitāte un visiem nodrošināta pieejamība ar minimāliem šķēršļiem. EESK tomēr secina, ka paziņojumā nav pietiekami precīzi definēta ne koncepcija sadarbības sistēmai pārvaldības jomā, ko ES būtu jāpalīdz izveidot, ne instrumenti un kārtība, kam būtu jānodrošina daudzpusējie procesi lēmumu pieņemšanā saistībā ar internetu. Jo īpaši būtu skaidrāk jānosaka, kurš ir atbildīgs par tīkla pārvaldības uzraudzību.

1.4.

Attiecībā uz ICANN līdzšinējās lomas maiņu un IANA funkcijām Komiteja uzskata, ka Komisijai ir izlēmīgi jāizvirza jautājums par Eiropas Savienības lomu turpmākajā transnacionālajā organizācijā.

1.5.

Stiprināt uzticēšanos internetam noteikti palīdzēs digitālā personas neaizskaramība (Habeas Corpus), ko apstiprināja Eiropas Parlaments, un Telesakaru paketē paredzētie pasākumi Eiropas telekomunikāciju vienotajam tirgum.

1.6.

Tehnisko standartu izvēle var būtiski ietekmēt pilsoņu tiesības, tostarp tiesības uz vārda brīvību, uz personas datu aizsardzību un uz lietotāju drošību, kā arī tiesības uz piekļuvi saturam. Internets jau kopš savas radīšanas veidots tā, lai pilnībā atbalstītu pilsoņu tiesības. Tiesību apdraudējumu rada valdību un tīmekļa vietņu operatoru rīcība, ko ietekmēt tīklam nav iespējams. Tomēr, neraugoties uz to, būtu jāizstrādā ieteikumi, kas nodrošina šādu tehnisko izvēļu saderību ar cilvēktiesībām.

1.7.

Attiecībā uz interneta tiesiskajiem aspektiem EESK atbalsta Komisijas vēlmi uzsākt to risku pārskatīšanu starptautiskā līmenī, kurus rada tiesību aktu un jurisdikciju pretrunīgums, ko bieži saasina atsevišķu neatkarīgo regulatīvo iestāžu regulējums.

1.8.

EESK norāda, ka paziņojumā nav minēta nekāda atsauce uz vairākiem tehniskiem un operatīviem jautājumiem, kas interesē Komiteju. Galvenie problemātiskie aspekti ir šādi:

1.9.

EESK uzsver iekļaušanas nozīmi. Eiropas Savienības ieguldījums interneta globālajā pārvaldībā nav iedomājams bez atbalsta ar IKT saistītiem iekļaušanas pasākumiem, lai izveidotu priekšnosacījumus faktiski iekļaujošai sabiedrībai (sk. ministru konferencē “IKT – iekļaujošai sabiedrībai” pieņemto Rīgas deklarāciju (2006. gads), kurā noteikta virkne saistību, lai nodrošinātu IKT risinājumu īstenošanu gados vecāku iedzīvotāju vajadzībām un e-piekļuves jomā ES teritorijā). Internets pēc savas uzbūves ir iekļaujošs, un tas nostiprināts ICANN hartā. Piekļuvi faktiski kontrolē sakaru pakalpojumu sniedzēji un interneta pakalpojumu sniedzēji, kuru darbību reglamentē valstu administrācijas. Atbildība par iekļaušanu jāuzņemas šīm regulējošajām iestādēm, bet Eiropas Savienībā – Eiropas Komisijai.

1.10.

Visbeidzot EESK uzskata, ka Interneta pārvaldības forumam (IGF) aizvien vairāk jānostiprinās kā vietai, kur tiekas visas saistībā ar internetu ieinteresētās personas. Eiropas Savienībai, īstenojot Komisijas, dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības kopēju rīcību, jāuzņemas iniciatīva nākamajā Interneta pārvaldības forumā, kas notiks Stambulā.

2.1.

Internets ir daudzpusīgs fenomens, kam trūkst vispārējas kontroles. Svarīgākie elementi ir šādi:

3.1.

Komisija ir izstrādājusi virkni pamatnostādņu ar nolūku izveidot pamatu kopīgam Eiropas redzējumam par interneta pārvaldību, kas stiprinās ES lomu interneta attīstīšanā un kas ir digitālā vienotā tirgus stūrakmens un inovācijas, ekonomikas izaugsmes, kā arī demokrātijas un cilvēktiesību virzītājspēks. Komisija gatavojas apstiprināt jau 2009. gadā publicētajā paziņojumā (1) iekļautās pamatnostādnes un stiprināt daudzpusējo modeli.

3.2.

Lai kompensētu vispārējas kontroles trūkumu, ANO pārraudzībā ir izveidots Interneta pārvaldības forums (IGF). Tā evolūcija ir otrs centrālais Komisijas paziņojuma jautājums. Ņemot vērā Komisijas bažas, kas saistītas ar IGF, un tās nepārprotamo vēlmi tikt iesaistītai ICANN kontrolē, ir grūti nenonākt pie secinājuma, ka šajā paziņojumā runa ir par interneta politisko kontroli. EESK uzskata, ka pārdomājami un risināmi ir arī tādi tehniskās un operatīvās pārvaldības jautājumi kā, piemēram, iepriekš a), e) un g) apakšpunktā minētie.

3.3.

Eiropas redzējuma pamatā ir vairāki kopēji ES principi, piemēram, aizsargāt pamattiesības un demokrātiskās vērtības (kas nostiprinātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un ES Pamattiesību hartā) un veicināt vienotu un nesadrumstalotu tīklu, kurā lēmumus pieņem, pamatojoties uz tādiem principiem kā pārredzamība, atbildīgums un visu būtisko ieinteresēto pušu iesaiste. No dalībniekiem, kuriem būtu pastiprināti jāsadarbojas, paziņojumā īpaši minēts Interneta pārvaldības forums ( IGF ) (organizācija, kas izveidota Pasaules informācijas sabiedrības samitā (WSIS) un ko Apvienoto Nāciju Organizācija atbalstījusi ar rezolūciju 56/183 (2001. gada 21. decembris)), Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācija ( ICANN ) un Interneta numurpiešķires institūcija ( IANA ).

3.4.

Komisijas pieeja interneta pārvaldības tematam ir apkopota akronīmā COMPACT : internets kā pilsoniskās atbildības telpa (C), viens nesadalīts resurss (O), ko pārvalda, izmantojot daudzpusējo metodi (M), lai veicinātu (P) demokrātiju un cilvēktiesības, pamatojoties uz progresīvu tehnoloģisko arhitektūru (A), kura vairo uzticību (C) un sekmē pārredzamu (T) pārvaldību attiecībā uz interneta bāzes infrastruktūru un pakalpojumiem, ko sniedz ar tās palīdzību. Šī pieejas pamatā ir Tunisas programma informācijas sabiedrībai (2005. gada 18. novembris), kuras principi diemžēl, šķiet, nav guvuši atbalstu globālā mērogā, bet tikai atsevišķās valstīs un tikai ierobežotās ģeogrāfiskās teritorijās (piemēram, ESAO Padomes ieteikums par interneta politikas veidošanas principiem (2011); G8 valstu Dovilas deklarācija (2011)).

3.5.

Komisija it īpaši ierosina:

4.1.

Komisija ierosina noteikt kopīgu Eiropas redzējumu par interneta pārvaldību, kura ļaus ES īstenot svarīgu lomu nozarē, kas nākotnē būs nozīmīga gan ekonomikas, gan arī politiskajā un sociālajā jomā. Tā ir ļoti svarīga izvēle, lai nodrošinātu spēcīgu stimulu dalībvalstu ekonomikas attīstībai un nostiprinātu demokrātijas un cilvēktiesību principus.

4.2.

Tunisas programmā teikts, ka ilgtspējīgai pārvaldībai jābalstās uz daudzpusēju sistēmu: valdības, privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība, starpvaldību un starptautiskas organizācijas, akadēmiskās aprindas un tehniskie speciālisti.

4.3.1.

EESK vispirms atkārtoti uzsver vairākos pēdējo gadu atzinumos norādīto, ka internets ir būtisks ekonomikas attīstības un nodarbinātības veicināšanas, tehnoloģiju inovācijas un sociālās iekļaušanas priekšnoteikums. EESK ir vienmēr pilnībā un ar pārliecību atbalstījusi informācijas sabiedrību, stratēģiju “Eiropa 2020” un digitalizācijas programmu, iesniedzot daudzus priekšlikumus un dažkārt paužot arī kritiku.

4.3.2.

Par mērķi jāizvirza ES vadošā pozīcija digitālo infrastruktūru attīstībā, it īpaši attiecībā uz visiem iedzīvotājiem pieejamu ātrdarbīgu platjoslu; digitālā vienotā tirgus veidošanā, kurā būtu plašs Eiropas saturu un kas būtu iekļaušanas instruments; digitālās plaisas pārvarēšanā, plaši atbalstot digitālo līdzekļu lietotprasmes apguvi; Eiropas mākoņdatošanas (“cloud computing”) (2) veidošanā; atbilstošu tiesību aktu aizsardzībai pret kibernoziedzību, privātuma aizskaršanu un identitātes zādzību, nepilngadīgu personu apdraudējumu un par tiesībām tikt aizmirstam izstrādē.

4.3.3.

EESK pilnībā atbalsta Komisijas vēlmi vēlreiz enerģiski apliecināt pamattiesību un demokrātisko vērtību aizsardzību un veicināšanu, kā arī tiesisko koncepciju vienotam tīklam, uz kuru attiecas vienoti Kopienas standarti tāpat kā citās nozarēs un kas nav sadrumstalots ar dažādiem un iespējami pretrunīgiem valstu noteikumiem. Komiteja uzskata, ka šāda izvēle ir nepieciešama, lai izveidotu pieejamu, ātru un ilgtspējīgu vienoto Eiropas telpu pašvaldībām, iedzīvotājiem, uzņēmumiem un bezpeļņas sektoram (3).

4.3.4.

Šajā saistībā jāpiekrīt bažām par vārda brīvības pārkāpumiem, ko Komisija paudusi saistībā ar sociālo tīklu bloķēšanu, kuru izdarīja Turcijas Informācijas, tehnoloģiju un komunikāciju aģentūra, kā arī ar pasākumiem pret vārda brīvību, kas ietverti Krievijas parlamenta nesen pieņemtajā pretterorisma tiesību aktu paketē.

4.4.1.

EESK norāda, ka paziņojumā nav pietiekami precīzi definēta ne pārvaldības koncepcija, kuras izstrādē vajadzīgs ES ieguldījums, ne instrumenti, kuriem būtu jānodrošina daudzpusējs lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz internetu, kā jau uzsvērts saistībā ar ierosinātajām darbībām paziņojumā “Digitālā programma Eiropai” (4). Vispārējas kopējas pārvaldības ietvaros ir iespējams konkrētāk noteikt līmeņus un kārtību.

4.4.2.

Atsaucoties uz ES dalībvalstu un citu valstu pozitīvo pieredzi, Komisija izvirza tikai vienu iniciatīvu, proti, izveidot GIPO platformu (svarīga un atzinīgi vērtējama iniciatīva), papildu praktiskos priekšlikumus atliekot uz brīdi pēc nākamās sabiedriskās apspriešanas rezultātu iegūšanas. Taču saistībā ar izskatāmo paziņojumu jau ir veikta plaša apspriešanās, bet tā nav viesusi lielāku konkrētību attiecībā uz paziņojumā ietvertajiem ierosinājumiem un galvenokārt ir parādījusi iestāžu un iesaistīto pušu nepietiekamu ieinteresētību.

4.4.2.1.

Komisijai būtu labāk jāizskaidro, kāda ir pašas ES konkrētā loma un pievienotā vērtība un kas tiek prasīts no dalībvalstīm arī saistībā ar Eiropas digitalizācijas programmas mērķiem, un jānosaka, kas ir ekskluzīvā un kas – kopējā kompetencē, arī tādēļ, lai novērstu pārklāšanos un iespējamus konfliktus.

4.4.3.

EESK izsaka bažas par to, ka dalībvalstis un visas ieinteresētās personas ir vāji informētas un nepievērš pienācīgu uzmanību jautājumam, kas Savienības ekonomikai un sociālajai jomai nākotnē ir ļoti svarīgs. EESK aicina Komisiju ieviest tiešus stimulējošus pasākumus valdībām, uzņēmējiem un NVO, kuras nodarbojas ar iedzīvotāju tiesību aizsardzību, un it īpaši patērētāju apvienībām, kas paziņojumā nav minētas.

4.4.4.

Aizvadītajos gados EESK ir izstrādājusi vairākus atzinumus par internetu un it īpaši – par digitalizācijas programmu, tāpēc tā ir jāiesaista minētajos pasākumos.

4.5.1.

Vēl viens svarīgs aspekts ir saistīts ar starptautiskā līmenī veicamiem pasākumiem, kas visā Eiropas Savienībā būtu jāievieš attiecībā uz visu elektronisko komunikāciju un iedzīvotāju tiesību pārvaldību. Ziņojumā nav minētas konkrētas norādes, kā šīs iniciatīvas īstenot starptautiskā līmenī.

4.5.2.

Tas ir vēl jo svarīgāk, ja atceramies, ka datu nopludināšanas skandālā (Datagate) atklājās ES vājums, kas izpaudās tādējādi, ka 2013. gada oktobrī Briselē notikušajā samitā tā nespēja sniegt spēcīgu kolektīvu atbildi un starptautiskajā arēnā katra valsts pauda individuālu reakciju.

4.6.1.

EESK norāda, ka ir vajadzīgs stratēģisks satvars. Ja tīkla pārvaldība vairs nevar būt ASV valdības ziņā, precīzi jādefinē arī daudzpusējais režīms, lai tas nodrošinātu faktisku pārstāvību. Jāatrod taisnīgs līdzsvars starp valdības iestādēm, lielajiem uzņēmumiem, kas rīkojas akcionāru interesēs, un NVO, kuras tieši pārstāv iedzīvotājus.

4.6.1.1.

EESK atbalsta tādu novatorisku informātikas instrumentu kā GIPO izveidi, jo tas ir starptautiskās kopienas rīcībā esošs nozīmīgs līdzeklis, ar ko uzraudzīt interneta un jauno tehnoloģiju regulējuma politiku un veicināt informācijas apmaiņu starp dažādiem forumiem. Tas ir atbalsts galvenokārt tām pilsoniskās sabiedrības daļām, kuru resursi ir ierobežoti.

4.6.2.

Runājot par ICANN un IANA , šī tehniskā organizācija beidzot ir paziņojusi par globāla daudzpusējā pārvaldības procesa uzsākšanu attiecībā uz tai uzticētajām tehniskajām funkcijām, sākot no 2015. gada septembra, kad beigsies līgums ar Amerikas Savienoto Valstu valdību par valsts koda augstākā līmeņa domēnu pārvaldību. EESK aicina Komisiju skaidri noteikt, kādai jābūt Eiropas Savienības lomai jaunajā transnacionālajā organizācijā un pieprasīt viena tehniskā pārstāvja un viena politiskā pārstāvja vietu jaunās ICANN valdē.

4.6.3.

Komisijas atbalsts ir svarīgs arī, lai nostiprinātu IGF, kas ir visu ieinteresēto pušu diskusiju forums. EESK aicina ES uzņemties iniciatīvu nākamajā IGF, kas šā gada septembrī notiks Stambulā, ar enerģisku Komisijas, dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības kopēju rīcību apstiprinot paziņojumā pausto saturu.

4.7.1.

Kopienas līmenī ir svarīgi, lai Komisija paziņojumā pareizi uzsvērtu nepieciešamību radīt uzticēšanos internetam, izmantojot tiesību instrumentus, kas stiprina tā drošumu, stabilitāti un uzticamību, piemēram, personas datu aizsardzības regulējuma reformu un direktīvu par tīklu un informācijas drošumu.

4.7.2.

Pēc Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojuma saistībā ar datu nopludināšanas (Datagate) notikumiem Eiropas Parlaments pamatoti apstiprināja “Eiropas digitālais Habeas Corpus – Pamattiesību aizsardzība digitālajā laikmetā” izveidi ar konkrētām darbībām, piemēram, prioritāšu plānu nākamajam sasaukumam.

3.7.3

EESK ļoti uzmanīgi sekos līdzi tam, kā tiek īstenotas minētās darbības un Telesakaru paketē iekļautie pasākumi vienotā telesakaru tirgus izveidei (5).

4.8.1.

Viens no būtiskākajiem aspektiem ir tehniskie standarti. Tīkla atklātā un starptautiskā būtība nosaka, ka tehniskos standartus izvirza, nevis ņemot vērā atsevišķu valstu vai reģionālo starpvaldību struktūru līmenī noteiktos sabiedriskās kārtības apsvērumus, bet gan izmantojot tehniskās kopienas zināma veida pašregulēšanu, kas tikai dažos gadījumos ir saskaņota ar iestādēm. Ietekme, ko šādas izvēles var atstāt, pirmkārt, uz pilsoņu tiesībām, tostarp tiesībām uz vārda brīvību, personas datu aizsardzību (tostarp tiesībām tikt aizmirstam), lietotāju drošību, un, otrkārt, uz piekļuvi saturam, liek izdarīt precīzu izvēli un izstrādāt ieteikumus, kuri nodrošina šo tehnisko izvēļu saderību ar cilvēktiesībām.

4.8.2.

EESK atbalsta Komisijas ierosinājumu rīkot seminārus ar dažādu nozaru starptautiskiem ekspertiem tiesībās, sociālajās zinātnēs, ekonomikā un tehnoloģijās, lai nodrošinātu saskanību starp esošajām normatīvajām sistēmām un jaunajiem normu noteikšanas veidiem, kas iespējami internetā.

4.8.3.

Konkurences un brīvā tirgus jomā jāpievēršas arī problēmai situācijā, kurā nedaudzi privātie algoritmi veic vienīgo kontroli pār personas datiem, metadatiem un ienākumiem no reklāmām vai autortiesībām (6).

4.9.1.

Attiecībā uz interneta tiesiskajiem aspektiem Komisija vēlreiz stingri apliecina nepieciešamību līdz 2015. gadam izveidot digitālu vienoto tirgu, un, protams, tas nevar notikt bez to valstu un starptautisko tiesību aktu saskaņošanas, kurus piemēro darījumiem tiešsaistē. EESK atbalsta Komisijas vēlmi uzsākt to risku pārskatīšanu starptautiskā līmenī, kurus rada tiesību aktu un jurisdikciju pretrunīgums, ko bieži saasina atsevišķu neatkarīgo regulatīvo iestāžu regulējums.

4.9.2.

EESK norāda, ka paziņojumā nav minēta nekāda atsauce uz tīkla neitralitāti, lai gan digitalizācijas programmā tā ir atzīta par būtiski nozīmīgu. Komiteja atkārtoti uzsver vairākos savos atzinumos jau pausto viedokli, proti, bažas par reglamentējošu iniciatīvu apspriešanu ASV un “stingri iesaka pēc iespējas drīzāk atklātā interneta un tīkla neitralitātes principus oficiāli nostiprināt ES tiesību aktos, neaizmirstot par tehnoloģiju attīstību (jaunākajiem sasniegumiem) šajā jomā” (7).

4.10.1.

Visbeidzot EESK uzsver, cik svarīgs ir pamataspekts “iekļautība”. Eiropas Savienības ieguldījums interneta globālajā pārvaldībā nav iedomājams bez atbalsta ar IKT saistītiem iekļaušanas pasākumiem, lai izveidotu priekšnosacījumus faktiski iekļaujošai sabiedrībai (Eiropas Savienības dalībvalstu, kandidātvalstu, EBTA (Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija) valstu un citu valstu ministri, kas ir atbildīgi par e-iekļaušanas politiku, 2006. gada ministru konferencē “IKT – iekļaujošai sabiedrībai” parakstīja Rīgas deklarāciju, kurā noteikta virkne saistību, lai nodrošinātu IKT risinājumu īstenošanu gados vecāku iedzīvotāju vajadzībām un e-piekļuves jomā ES teritorijā). Komiteja uzskata, ka paziņojumā būtu jāietver princips atzīt pieejamas un vienkārši izmantojamas IKT par būtiskiem instrumentiem, kas uz līdztiesības pamatiem nodrošina personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu piekļuvi iespējām un to izmantošanu.