28.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 24/111

1.1

Tikai četru gadu laikā šis ir jau ceturtais EESK atzinums, kurš veltīts bioloģiskās daudzveidības jautājumiem un kurā tā vēlreiz atzinīgi vērtē Komisijas skaidro norādi, ka ir jāīsteno daudz vairāk pasākumu, lai sasniegtu Eiropadomes izvirzītos mērķus.

1.2

EESK kritiski vērtē faktu, ka Komisija nav rūpīgi analizējusi, kāpēc prasības, kuras ir zināmas jau sen un kuras Komiteja vienmēr ir atbalstījusi — piemēram, 2006. gada Bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna 160 pasākumi — nav īstenotas vai ir īstenotas nepilnīgi. Svarīgi ir analizēt iemeslus, kāpēc neīstenoja vai neizdevās īstenot plašo pasākumu programmu, kas bija paredzēta 2006. gada Bioloģiskās daudzveidības rīcības plānā, jo tikai pēc šādas analīzes varēs mērķtiecīgi izstrādāt jaunus efektīvākus pasākumus un stratēģijas.

1.3

Jaunajā stratēģijā nav būtisku jauninājumu. Publicējot jaunu stratēģijas dokumentu, kurā minētas sen zināmas prasības, problēmas atrisināt nevar. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir joma, kurā netrūkst likumu, direktīvu, programmu, paraugprojektu, politisku deklarāciju vai norādījumu, taču trūkst īstenotu pasākumu un saskaņotas rīcības visos politikas īstenošanas līmeņos.

1.4

Politiķiem līdz šim pietrūcis spēka vai gribas īstenot pasākumus, kuru lietderība atzīta jau sen, un tas noticis, neraugoties uz paziņojumā minēto norādi, ka izlēmīga bioloģiskās daudzveidības politika sniedz vienādu labumu gan sabiedrībai, gan ekonomikai. Pat nozīmīgākās ES dabas aizsardzības direktīvas, kas stājās spēkā pirms 19 vai pat 32 gadiem, dalībvalstīs nav pilnībā īstenotas.

1.5

EESK, protams, atzīst, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā gūti arī panākumi. Tie tomēr nedrīkst radīt maldīgu priekšstatu, jo kopumā bioloģiskā daudzveidība ļoti strauji samazinās. Tāpēc ES uzdevums ir izstrādāt stratēģiju, ar ko jāsasniedz konkrēti rezultāti.

1.6

Diemžēl nav skaidrs, kā var pārvarēt līdz šim vērojamo politiskās gribas trūkumu. Publicētā bioloģiskās daudzveidības stratēģija neliecina, ka šajā ziņā patiešām būtu notikusi virzība uz priekšu. Ministru padomē līdz šim notikušās debates par minēto paziņojumu liecina, ka vēl aizvien ir tāls ceļš ejams, iekams bioloģiskās daudzveidības politiku integrēs citās politikas jomās.

1.7

Tāpēc reformās, kuras paredzēts veikt dažādās jomās (piemēram, zivsaimniecības, lauksaimniecības, enerģētikas un kohēzijas politikas jomā), ir ļoti svarīgi izveidot ciešu saikni ar bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. EESK uzskata, ka šajā ziņā vēl ir daudz nepilnību. Tas attiecas arī uz iesniegtajiem plāniem, kas saistīti ar finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un Komiteja uzskata, ka tie nav atbilstoši, lai nodrošinātu nepieciešamos finanšu līdzekļus vajadzīgajā apjomā. Komisijai būtu vairāk uzmanības jāvelta pašas izstrādātajai bioloģiskās daudzveidības stratēģijai!

1.8

Izstrādājot šo atzinumu un apspriežot šo punktu, nevarēja nepamanīt līdzību ar parādu un euro krīzi. Ja ES dalībvalstis precīzi neievēro pašu noteiktos pamatprincipus un kritērijus, lai tie būtu dabas aizsardzības noteikumi vai Māstrihtas līgumā izvirzītie monetārās savienības stabilitātes kritēriji, izbrīnu neraisa fakts, ka a) attiecīgajā politikas jomā rodas problēmas un b) iedzīvotāji zaudē ticību politiķiem.

1.9

Nav noliedzams, ka vajadzīgs vairāk informācijas un zināšanu par bioloģisko daudzveidību un tās sarežģīto mijiedarbību ar attīstību un nodarbinātību un ļoti svarīgi ir apzināt un atbalstīt labas prakses piemērus.

1.10

Rosinām Komisiju beidzot publicēt videi kaitīgo subsīdiju sarakstu, ko tā apņēmās iesniegt jau 2006. gadā.

2.1

Eiropadome 2001. gadā Gēteborgā pieņēma ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kurā bija izvirzīts skaidrs mērķis arī bioloģiskās daudzveidības politikas jomā. Tas bija šāds: “rūpēties par biotopu un dabas sistēmu atjaunošanu un apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam” (1).

2.2

ES valstu un valdību vadītājiem 2010. gada martā nācās atzīt, ka šis mērķis nav sasniegts. Tāpēc viņi atbalstīja jaunu mērķi, ko Komisija izvirzīja paziņojumā “ES redzējuma un mērķu iespējamības bioloģiskās daudzveidības jomā laikposmam pēc 2010. gada” (2). Tas attiecas uz 2020. gadu un ir šāds: “apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju Eiropas Savienībā un atjaunot tos, ciktāl reāli iespējams, vienlaikus palielinot ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē”.

2.3

Padome uzdeva Komisijai izstrādāt jaunas stratēģijas projektu, lai sasniegtu minēto mērķi, un tas ir publicēts paziņojumā, kam veltīts šis atzinums.

2.4

Komisija paziņojumā uzsver, ka beidzot jāsāk rīkoties, un min jau sen zināmus faktus:

2.5

Paziņojumā lielāka uzmanība nekā iepriekšējos ES dokumentos pievērsta bioloģiskās daudzveidības zuduma ekonomiskajiem aspektiem; par to liecina, piemēram, jēdziena “ekosistēmu pakalpojumi” arvien biežāka lietošana. Paziņojumā atkārtoti minēts TEEB  (5) pētījums un norādīts, piemēram, uz faktu, ka Eiropas Savienībā kukaiņu veiktās apputeksnēšanas vērtība ir apmēram 15 miljardi euro gadā. No tā secināts: “ja bišu un citu apputeksnētāju populācijas turpinās sarukt, tas varētu būtiski ietekmēt Eiropas lauksaimniekus”.

2.6

Paziņojuma 3. daļā aprakstīts satvars rīcībai nākamajā gadu desmitā, un šo satvaru veido seši uzdevumi:

2.7

Katra uzdevuma izpildei ir paredzēts darbību kopums, kas vērsts uz konkrēto problēmu, kuras risināšanai izvirzīts attiecīgais uzdevums. Kopumā minēti 37 pasākumi.

2.8

Paziņojumā vairākkārt norādīts, ka bioloģiskās daudzveidības politika ciešāk jāintegrē citās ES politikas jomās (piemēram, lauksaimniecības un zivsaimniecības politikā).

2.9

Finansējums jo īpaši nepieciešams divās jomās: Natura 2000 tīkla pabeigšanai un pasaules līmeņa saistību izpildei (6).

2.10

Arīdzan norādīts, ka “bioloģiskajai daudzveidībai nāks par labu arī videi kaitīgu subsīdiju reforma […]”.

3.1

EESK jau 2007. gada februārī, 2009. gada jūlijā un 2010. gada septembrī pauda viedokli par bioloģiskās daudzveidības politikas jautājumiem.

3.2

EESK atzīmē, ka pašreizējā stratēģijas projektā minētās jomas, mērķi un pasākumi jau 2006. gadā veidoja rīcības plāna nozīmīgāko daļu.

3.3

Publicētajā stratēģijā nav būtisku jauninājumu, taču tā vēlreiz parāda, no kādiem risinājumiem noteikti nedrīkstam atteikties, kuri risinājumi ir visneatliekamākie un kuri varētu būt visefektīvākie. Izmantojot “nokopēt un ievietot” metodi, izstrādāta stratēģija, kurā minēti sen zināmi fakti, prasības un pasākumi. Tas liecina, ka viss jau sen ir skaidrs. Vairs nav jājautā, kas jādara, bet gan jāuzdod jautājums — kāpēc attiecīgie pasākumi netiek veikti un kā panākt mērķtiecīgu rīcību. Taču tieši uz šo svarīgāko jautājumu stratēģijā atbilde nav sniegta.

3.4

Tādēļ Komisijas dokuments vērtējams kā ļoti neapmierinošs. EESK tāpēc norāda, ka bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam vairāk uzmanības jāvelta tās īstenošanai.

3.5

EESK vēlētos atgādināt tās jau 2007. gadā izdarītos secinājumus:

3.6

Šie svarīgākie secinājumi, kas minēti 2007. gadā plenārsesijā pieņemtajā atzinumā, šodien ir tikpat nozīmīgi kā toreiz. EESK pauž dziļu nožēlu par to, ka pēdējā laikā nekas būtiski nav mainījies.

3.7

Arī šajā atzinumā aplūkotajā Komisijas paziņojumā nav analizēti iemesli, kāpēc neīstenoja vai neizdevās īstenot plašo pasākumu programmu, kas bija paredzēta 2006. gada Bioloģiskās daudzveidības rīcības plānā. Šāda rūpīgi veikta neveiksmju analīze ir ļoti svarīga, jo tikai pēc tās var mērķtiecīgi izstrādāt jaunus un efektīvākus pasākumus un stratēģijas. Publicējot jaunu stratēģijas dokumentu, kurā minētas sen zināmas prasības, problēmas atrisināt nevar.

3.8

Neraugoties uz to, ka Komisija jau sen cenšas vairāk izmantot arī ekonomiskus argumentus, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, panākumi ir nelieli. EESK, kura bioloģiskās daudzveidības politiku reiz nodēvēja par “ilgtermiņa ekonomikas politikas jautājumu”, norādot, ka tas ir iemesls, kāpēc “arī ekonomikas un finanšu ministriem beidzot būtu jāpievēršas šim tematam” (8), no vienas puses, pauž gandarījumu par to, ka mēģināts norādīt, kā bioloģiskās daudzveidības politikas neizdošanās ietekmēs ekonomiku. Taču līdz šim bioloģiskās daudzveidības politika nav integrēta ES ekonomikas un finanšu politikā. Jaunajā stratēģijā būtu jānorāda, kā to var mainīt.

3.9

No otras puses, EESK vēlas norādīt uz risku, ko varētu radīt pārāk lielas uzmanības pievēršana ekonomiskajiem jautājumiem. Proti, par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, iespējams, rūpēsies galvenokārt tajās jomās, kur īsā termiņā var vai varētu gūt ekonomisku atdevi. Tādēļ Komisijai būtu jāapsver, kā rīkoties ar sugām un dzīvotnēm, kuru ekonomisko vērtību nav iespējams tieši aprēķināt. Būtu diezgan sarežģīti euro un centos aprēķināt lielo zīdītāju, piemēram, vilka, lāča vai lūša vērtību jeb arī parastās vardes, sienāža, baltā stārķa vai tūkstošiem citu sugu vērtību. Vienlaikus politiskajās debatēs pilnībā nav ņemtas vērā tādas sugas, kuru sniegtais ekonomiskais “labums” ir nenovērtējams. Piemēram, kur ir programmas, lai aizsargātu baktērijas, sēnītes vai sliekas, proti, reducentus, bez kuriem nav iedomājama organisko vielu noārdīšana?

3.10

Stratēģijā pārāk daudz uzmanības veltīts lauksamniecībai, mežsaimniecībai un zvejniecības politikai. No vienas puses, tas ir saprotams, jo a) ietekme uz bioloģisko daudzveidību nav noliedzama un b) tās ir politikas jomas, kuras aptver lielu teritorijas daļu un kuras ES var ietekmēt. No otras puses, pārāk maz vērības veltīts citām jomām, kas apdraud bioloģisko daudzveidību, proti transportam un apdzīvoto vietu attīstībai.

3.11

Stratēģijas projektā Komisija norāda, ka “bioloģiskajai daudzveidībai nāks par labu arī videi kaitīgu subsīdiju reforma”, un tā ir taisnība. Taču Komisijai beidzot būtu jāpublicē videi kaitīgo subsīdiju saraksts. Šāds solījums dots jau 2006. gadā, taču tas vēl līdz šim nav izpildīts.

3.12

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija apņēmusies tagad pārbaudīt visu izdevumu veidu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un, īstenojot “kopējās nesamazināšanās” (“no-net-loss”) iniciatīvu, rūpēties par to, lai turpmāk nepieļautu negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.

4.1

Aplūkojot sešus uzdevumus un dažus pasākumus, EESK vēlas paskaidrot, kāpēc tā uzskata, ka publicētā jaunā bioloģiskās daudzveidības stratēģija, no speciālistu viedokļa raugoties, nav pietiekami tālejoša. Iemesls, kāpēc Komisija ir formulējusi pasākumus tik piesardzīgi, iespējams, ir politisks. Ļoti smagās sarunas Vides ministru padomē par pasākumu noteikšanu liecina, ka bioloģiskā daudzveidība vēl joprojām nav integrēta citās politikas jomās.

4.2

1. uzdevums

4.3

2. uzdevums

4.4

3. uzdevums

4.5

4. uzdevums

4.6

5. un 6. uzdevums