22.12.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/69

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK”

COM(2011) 315 galīgā redakcija – 2011/0150 (COD)

2011/C 376/13

Ziņotājs: PEZZINI kgs

Padome 2011. gada 24. jūnijā un Eiropas Parlaments 2011. gada 23. jūnijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK”

COM(2011) 315 galīgā redakcija – 2011/0150 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 30. augustā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 474. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 21. un 22. septembrī (21. septembra sēdē), ar 121 balsi par, 2 balsīm pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Komisijas nodomu pārskatīt Eiropas standartizācijas sistēmu, lai saglabātu tās daudzos veiksmīgos elementus, novērstu nepilnības un pienācīgi līdzsvarotu Eiropas, valstu un starptautisko dimensiju, nodrošinot Eiropas standartizācijas sistēmas kvalitātes izcilības pozīciju pasaules mērogā.

1.2.   Komiteja ir pārliecināta, ka Eiropas Savienības līmenī ir jāveido elastīgs un dinamisks tiesiskais un normatīvais regulējums, lai palielinātu Eiropas tehniskās standartizācijas pievienoto vērtību konkurētspējas, inovācijas un izaugsmes veicināšanai.

1.3.   Komiteja atkārtoti uzsver Eiropas standartizācijas nozīmi iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un konsolidēšanai, īpaši tādās jomās, kur mūsdienās arvien biežāk izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), proti, veselībā, drošībā, vides aizsardzībā, patērētāju tiesību aizsardzībā un savstarpējā izmantojamībā.

1.4.   Komiteja uzskata, ka ļoti svarīgi ir pielāgot standartu izstrādes ritmu un ātrumu, kā arī paplašināt to darbības jomu, iekļaujot tajā arī pakalpojumu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari, un īpašu uzmanību veltīt gan kvalitātes un drošības mērķiem, gan izstrādāto standartu apjomam, izmantojot interneta konsultāciju forumus un informācijas apmaiņu tiešsaistē.

1.5.   EESK uzskata, ka forumu vai starptautisko rūpniecības konsorciju pieņemtā IKT specifikācija būtu jāapstiprina tikai pēc to sertificēšanas Eiropas standartizācijas iestādēs (ESI), piedaloties MVU pārstāvības organizācijām, patērētājiem, vides nozares dalībniekiem, darba ņēmējiem un būtisku sociālo interešu pārstāvības organizācijām.

1.6.   EESK pauž gandarījumu, ka, izmantojot atbilstošu juridisko pamatu, vienkāršākas kļūs ESI, valstu standartizācijas institūciju un citu ar standartizācijas darbībām saistītu iestāžu finansēšanas sistēmas, kā arī to Eiropas institūciju finansēšanas sistēmas, kas pārstāv ieinteresētās puses.

1.7.   EESK iesaka izstrādāt kopīgu plānošanas dokumentu, kas nodrošinātu turpmāko tirgus mērķu saskaņošanu, koordinēšanu un ievērošanu. Lai to panāktu, visām ieinteresētajām pusēm, uz kurām attiecas ikgadējā plānošana, jāiesaistās ESI, citu nozaru tehniskos standartus (IKT) izstrādājošo struktūru, attiecīgo Komisijas dienestu un valstu standartizācijas institūciju darba programmu sagatavošanā.

1.8.   Komiteja uzsver, ka iespējami ātri jāatjauno tehniskie standarti pakalpojumu nozarē, kas laika posmā līdz 2020. gadam turpinās attīstīsies kā novatorisks tautsaimniecības virzītājspēks. Vienlaikus Komiteja norāda, ka jāņem vērā pakalpojumu īpašais raksturs un ka preču standartizācijas modeli nevar pārņemt automātiski. Izstrādājot jaunus standartus pakalpojumu jomā, jāņem vērā tirgus un sabiedrības vajadzības.

1.9.   EESK uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt Eiropas standartizācijas sistēmas daudzgadu finanšu shēmas stabilu struktūru, un pauž bažas par to, ka šai darbībai paredzētās budžeta apropriācijas Komisija ierosina tikai 2013. gadam.

1.10.   EESK iesaka veidot pēc iespējas plašāku tehniskās standartizācijas procesa un ES pētniecības un inovāciju programmu savstarpējo mijiedarbību, lai bez kavēšanās varētu ieviest jaunās tehnoloģijas un izmantot no tām gūtās priekšrocības Eiropas tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanai pasaules tirgū.

1.11.   Komiteja ierosina ciešāku sadarbību starp Eiropas standartizācijas iestādēm un Patentu birojiem, kas aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT).

1.12.   Lai veicinātu tirdzniecību un uzlabotu Eiropas konkurētspēju, Komiteja aicina jaunajos noteikumos skaidri paredzēt Eiropas pozīciju nostiprināšanu starptautiskās standartizācijas kontekstā.

2.   Ievads

2.1.   Komiteja vienmēr ir uzsvērusi tehniskās standartizācijas būtisko nozīmi, lai nodrošinātu

—	Eiropas preču un pakalpojumu kvalitāti,

—	to konkurētspēju iekšējā un pasaules tirgū,

—	patērētāju tiesību aizsardzību,

—	sociālo un vides standartu uzlabošanu.

2.2.   Komiteja vienmēr ir atbalstījusi “plašāku Eiropas standartizācijas pielietojumu ES politikas jomās un tiesību aktu izstrādē, lai atbilstoši sabiedrības un uzņēmējdarbības vajadzībām tehnisko standartizāciju varētu paplašināt uz šādām jaunām jomām: pakalpojumiem, informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, satiksmi, patērētāju un vides aizsardzību” (1).

2.3.   Komiteja uzsver, ka “Eiropas standartizācija ir svarīga iekšējā tirgus funkcionēšanai un konsolidācijai, it sevišķi pateicoties “jaunās pieejas” direktīvām veselības, drošības, vides un patērētāju aizsardzības nozarēs” (2).

2.4.   Nesen pieņemtajā atzinumā “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” Komiteja atkārtoti norāda, ka “standarti ir vienotā tirgus nozīmīgi elementi”. Vienlaikus Komiteja uzsver, ka “svarīgi ir vairāk iesaistīt patērētājus un MVU un nodrošināt, ka vienmērīgi un ilgtspējīgi tiek pārvarēti izmaksu faktori, kas ierobežo MVU dalību šajā procesā. Standartiem nevajadzētu būt īpašu tirgus dalībnieku diktētiem. ES standartiem jāpiešķir daudz lielāka nozīme pasaules tirdzniecībā, un tie jāatbalsta turpmākajās divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības sarunās” (3).

2.5.   Tehniskajai standartizācijai ir noteicošā loma, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un preču un pakalpojumu starptautisko konkurētspēju. Tehniskā standartizācija ir stratēģisks instruments, kas ļauj garantēt preču un pakalpojumu kvalitāti, tīklu un sistēmu savstarpējo izmantojamību, augstu patērētāju tiesību un vides aizsardzības līmeni, kā arī būtiski sekmēt inovāciju un sociālo iekļaušanu.

2.6.   Tehniskās standartizācijas noteicošā loma būs efektīva ar šādiem nosacījumiem:

—	Eiropas standartizācijas procesā ir jāspēj ātri reaģēt uz prasībām, ko izvirza Komisijas pilnvarots likumdevējs un strauji mainīgā ražošanas nozare, kurā ražojumu aprites un izstrādes cikli kļūst arvien īsāki, un tāpēc jāspēj ātrāk un elastīgāk risināt nākotnes problēmas;

—

tehniskie standarti nedrīkst atpalikt no straujās tehnoloģiju attīstības, jo pretējā gadījumā tie zaudē lietderību; tiem jāaptver arvien vairāk nozares, it īpaši informācijas tehnoloģiju un pakalpojumu jomā, turklāt, izmantojot konsultāciju forumus interneta vidē,īpaša uzmanība jāvelta tam, cik ātri un kvalitatīvi standarti tiek izstrādāti un kādā apjomā,

—

standartu izstrādes un ieviešanas process jāpielāgo mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām, nevis otrādi; vienlaikus jānodrošina augsts MVU pārstāvības un līdzdalības līmenis standartizācijas darbībās, it īpaši ES līmenī, ievērojot valstu pārstāvības līdzsvarotību; tomēr jāpatur prātā, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir sarežģītas “attiecības” ar tehnisko standartizāciju;

—

jāpanākplašāka leģitimācija un konsenss, pateicoties brīvprātīgai, atvērtai un pārredzamai sadarbībai, kurā nozares, MVU, valsts pārvaldes iestādes un citi pilsoniskās sabiedrības ieinteresētie dalībnieki var kopīgi rīkoties, balstoties uz vienādām piekļuves iespējām; tā kā standarti bieži ir saistīti ar iedzīvotāju drošību un labklājību, tīklu efektivitāti, vides un citām sabiedriski nozīmīgām jomām, ir svarīgi, lai visas šīs jomas būtu pienācīgi pārstāvētas un lai tām būtu atbilstoša ietekme;

—	ar apstiprinātiem ES pamatstandartiem Eiropas standartizācijas sistēmai jāspēj nodrošināt pilnīgu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietojumprogrammu un pakalpojumu sadarbspēju un saderību,

—

Eiropas standartizācijas sistēmai jāpiešķir vienkāršots un atbilstošs finansiālais atbalsts, lai standartu izstrādē aktīvi iesaistītos visas ieinteresētās puses un lai normatīvais aspekts automātiski tiktu ņemts vērā publiskajās pētniecības un inovācijas programmās, ar kurām atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu;

—

kad būs nodrošināts atbilstīgs pārredzamības, atvērtības un visu ieinteresēto pušu līdzsvarotas līdzdalības līmenis, jāņem vērā pasaulē atzīto IKT forumu un konsorciju izstrādātie un Eiropas standartizācijas iestāžu – CEN, CENELEC un Eiropas Elektrosakaru standartizācijas institūta (ETSI) (4) pārbaudītie standarti, lai uz tiem varētu atsaukties Eiropas tiesību aktos par publisko iepirkumu;

—	ir jāstiprina informācijas apmaiņas sistēma starp visām Eiropas standartizācijas iestādēm un struktūrām, un jānodrošina visām ieinteresētajām pusēm vienlīdzīgi nosacījumi attiecībā uz standartu pieejamību.

2.7.   Saistībā ar finansiālo atbalstu jāatgādina, ka Lēmumā Nr. 1673/2006/EK, par kuru Komiteja jau izteikusi savu viedokli, paredzēti noteikumi par ES ieguldījumu Eiropas standartizācijas finansēšanā, lai nodrošinātu, ka Eiropas standarti un citi Eiropas standartizācijas produkti tiek izstrādāti un pārskatīti saskaņā ar Eiropas Savienības mērķiem, tiesību aktiem un politikas jomām. Minētie noteikumi būtu jāattiecina uz institūcijām, kas ierosinātajā regulā nav atzītas par Eiropas standartizācijas iestādēm, tomēr ir pilnvarotas veikt sagatavošanas darbu Eiropas standartizācijas atbalstam.

2.8.   Ņemot vērā, ka ES politikas un likumdošanas atbalstam izstrādātā Eiropas standartizācija skar plašas piemērošanas jomas un tās darbības ir daudzveidīgas, jāparedz atšķirīgi finansēšanas noteikumi.

3.   Komisijas priekšlikumi

3.1.   Izskatāmajā priekšlikumā paredzēts risināt šādus jautājumus:

—

lai nodrošinātu stingru atbalstu preču un pakalpojumu vienotajam tirgum un novērstu šķēršļu rašanos tirdzniecībā ES robežās, Eiropas standartizācijas iestādēm būtu jāpieņem Eiropas standarti gan preču, gan pakalpojumu jomā, un tām arī turpmāk būtu jāpiešķir ES līdzfinansējums. Eiropas standartu izstrādes procesam jākļūst dinamiskākam, un tas nedrīkst atpalikt no arvien straujākā preču un pakalpojumu izstrādes cikla;

—	tā kā standarts ir tā izstrādē iesaistīto personu panāktā konsensa rezultāts, standartu leģitimitātes pamatā būtu jābūt dažādu pilsoniskās sabiedrības grupu, piemēram, sociālo partneru, mazo un vidējo uzņēmumu, patērētāju un vides aizsardzības aktīvistu, līdzdalībai;

—	lai izstrādātu standartus, kas nodrošina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietojumprogrammu un pakalpojumu sadarbspēju, IKT standarti ir oficiāli jāatzīst arī tad, ja tos nav izstrādājušas Eiropas standartizācijas iestādes, bet gan specializētie forumi un konsorciji.

3.2.   Šajā nolūkā priekšlikumā paredzēts ne vien grozīt Direktīvas 89/686/EEK, 93/15/EEK, 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK, bet arī pārskatīt un apvienot direktīvas un lēmumus.

3.3.   Priekšlikumā regulai, kas nodrošinās vienotu piemērošanu, izvirzīti šādi mērķi:

—	lielāka pārredzamība un ciešāka valstu standartizācijas institūciju, Eiropas standartizācijas iestāžu un Komisijas sadarbība;

—

IKT standartu (aparatūrai, programmatūrai un informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem) lietošanas atzīšana, pat ja tos izstrādājušas citas institūcijas, ar nosacījumu, ka tie atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) principiem par tehniskām barjerām tirdzniecībā (TBT) un Eiropas sadarbspējas vajadzībām;

—	ES prioritāšu ikgadēja plānošana standartizācijas jomā un Komisijas pilnvaru noteikšana;

—	plašāka MVU pārstāvība (ar ES finansiālu atbalstu), kā arī patērētāju, vides un sociālo interešu aizstāvības organizāciju pārstāvība, tostarp arī ar standartizācijas produktu izstrādi saistītajās sagatavošanas un papildu darbībās;

—	pasākumi, lai pēc Komisijas pieprasījuma saīsinātu Eiropas standartu izstrādes termiņus, piešķirot finansiālu atbalstu, kas rosinātu ESI aktīvāk censties rast konsensu;

—	pasākumi Eiropas tehnisko standartu veicināšanai starptautiskajā līmenī, kā arī tehniskās palīdzības un sadarbības programmu atbalstam trešās valstīs;

—	Eiropas un starptautisko standartu veicināšana, finansiāli atbalstot uzņēmumus, kas tos tulko dažādās ES oficiālajās valodās, lai panāktu lielāku saskaņotību un pieejamību;

—	standartizācijas darbību attīstīšana pakalpojumu jomā, balstoties uz Komisijas pilnvarām, lai tādējādi uzlabotu iekšējā tirgus konkurētspēju un izvairītos no atšķirīgiem valstu standartiem;

—	administratīvā sloga samazināšana, piemērojot vienotas likmes maksājumus un nepārbaudot faktiskās izmaksas;

—	uz veiktspēju balstītas sistēmas ieviešana, pamatojoties uz rezultāta un ietekmes rādītājiem un mērķiem, kas noteikti, lai ātrāk panāktu rezultātus, uzlabotu to efektivitāti un nodrošinātu ātrākas un efektīvākas metodes rezultātu sasniegšanai;

—	Eiropas standartizācijas iestāžu gada ziņojuma izstrāde, ko iesniedz Komisijai un kurā atspoguļoti finanšu aspekti, pārredzamība, ātrums, vienkāršošana, iesaiste un procesa kvalitāte.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.   Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikuma mērķus, jo strauja un efektīva Eiropas standartizācija, kurā iesaistītas visas ieinteresētās puses, ir ne tikai nozīmīgs balsts vienotajam tirgum, kas savukārt ir Eiropas integrācijas un tās īstenošanai izstrādātās stratēģijas “Eiropa 2020” stūrakmens, bet arī un jo īpaši Eiropas tautsaimniecības konkurētspējas galvenais faktors un jauninājumus veicinošs instruments.

4.2.   EESK uzskata, ka standartizācijas institūcijas ir jāmudina darba programmu ietvaros izvērtēt politiku, ko tās īsteno intelektuālā īpašuma tiesību jomā, pastiprinātu uzmanību pievēršot jauninājumu veicināšanai un ciešākai sadarbībai ar Patentu birojiem, īpaši ar Eiropas Patentu iestādi Minhenē, lai risinātu intelektuālā īpašuma tiesību jautājumus, tiklīdz tas nepieciešams, un tādējādi nodrošinātu patentu un standartu augstāku kvalitāti.

4.3.   Tāpēc EESK pauž gandarījumu par Komisijas nodomu pārskatīt Eiropas standartizācijas sistēmu, lai saglabātu tās daudzos veiksmīgos elementus, novērstu nepilnības un pienācīgi līdzsvarotu Eiropas un valstu dimensiju atbilstoši jaunajām uzņēmumu, patērētāju, sociālo partneru un Eiropas sabiedrības prasībām un vēlmēm.

4.4.   Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi pielāgot standartu izstrādes ritmu un ātrumu, kā arī paplašināt to darbības jomu, iekļaujot tajā arī pakalpojumu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari, ar nosacījumu, ka pielāgošanas pasākumi nemazina standartu kvalitāti un ka darbības jomas paplašināšana, papildus Eiropas standartizācijas iestādēm iekļaujot tajā arī citas standartus izstrādājošas struktūras, nodrošina tādas pašas pārredzamības un līdzdalības garantijas, kādas ir Eiropas standartizācijas iestādēm.

4.4.1.   Tāpēc Komiteja uzskata, ka Eiropas standartizācijas iestādēm un Komisijai jānodrošina preventīva kontrole, lai forumu un starptautisko rūpniecības konsorciju pieņemtā specifikācija, kas kā atsauces jāievēro publiskā iepirkuma procedūrās, tiktu izstrādāta neitrāli, taisnīgi un pārredzami, turklāt sadarbībā ar mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem, patērētājiem, vides aizsardzības un darba ņēmēju organizācijām un nozīmīgu sociālo interešu aizstāvības iestādēm.

4.4.2.   EESK iesaka raudzīties, lai šāda plaša līdzdalība nepadarītu procedūras sarežģītākas un nepaildzinātu konsensa ceļā panākto standartu izstrādes termiņus. Gluži pretēji, izstrādes termiņi būtu maksimāli jāsaīsina, izmantojot konsultāciju, izstrādes un informācijas apmaiņas forumus interneta vidē (5).

4.5.   Komiteja arī aicina paredzēt regulā Eiropas standartizācijas daudzgadu perspektīvas plānu izstrādi, lai efektīvāk un saskaņotāk reaģētu uz globālās politikas uzdevumiem saistībā ar klimata pārmaiņām, viedo tīklu attīstību, atjaunojamiem enerģijas avotiem un to pieslēgšanu tīkliem, un, protams, prioritārajiem mērķiem vides un sociālajā jomā.

4.6.   Lai veicinātu un vienkāršotu visu ieinteresēto pušu efektīvu dalību standartizācijas procesā gan Eiropas Savienības, gan arī dalībvalstu līmenī, EESK uzskata, ka jāveicina apmācību programmas un jāparedz nepieciešamie pasākumi, lai vājākās dalībvalstu standartizācijas institūcijas, kurās pašlaik nav sekretariāta, kas būtu saistīts ar kādu tehnisko komisiju, aktīvāk iesaistītos standartizācijas procesā.

4.7.   Eiropas standartizācijas iestāžu, citu nozaru tehniskos standartus (IKT) izstrādājošo struktūru, attiecīgo Komisijas dienestu un valstu standartizācijas institūciju gada darba programmu sagatavošana būtu efektīvs pasākums, lai nodrošinātu kvalitatīvu standartu izstrādi vēlamā ritmā, ātrumā un atbilstošā apjomā; lai to panāktu, ir jāveido saskaņota un koordinēta sistēma un jānodrošina visu ieinteresēto pušu līdzdalība minēto programmu sagatavošanā.

4.8.   EESK pauž gandarījumu, ka, izmantojot atbilstošu juridisko pamatu, vienkāršākas kļūs ESI, valstu standartizācijas institūciju un citu kopīgās standartizācijas darbībās iesaistītu iestāžu finansēšanas sistēmas, kā arī to Eiropas institūciju finansēšanas sistēmas, kas pārstāv III pielikumā minētās ieinteresētās puses.

4.8.1.   EESK pauž bažas, ka šai darbībai paredzētās budžeta apropriācijas Komisija ierosina tikai 2013. gadam. Komiteja arī uzskata, ka daudzgadu finansējuma plānošanas jomā jānodrošina stabila sistēma, kas jāpiemēro pēc iespējas ātrāk.

4.9.   Attiecībā uz saskaņotu Eiropas standartu izstrādi, kas nodrošina ražojumu atbilstību ES tiesību aktos noteiktajām pamatprasībām, “nepastāvot saskaņotiem standartiem, uzņēmēji nevar izmantot attiecīgo standartu, lai pamatotu pieņēmumu par atbilstību, un tiem ir jāparāda atbilstība pamatprasībām saskaņā ar piemērojamajos ES tiesību aktos noteikto atbilstības novērtēšanas moduli. Abos gadījumos uzņēmumi nevar izvairīties no izmaksām, ko rada iekšējā tirgus sadrumstalotība vai atbilstības novērtēšanas procedūras” (6);

4.9.1.   Šajā saistībā Komiteja uzskata, ka aktīvāk jāsekmē to izstrāde un brīvprātīga izmantošana, lai nodrošinātu tādējādi vēl augstāku drošības līmeni ražojumiem.

4.10.   EESK uzskata, ka ierosinātajā regulā jāiekļauj noteikumi, kas veicinātu Eiropas standartizācijas sistēmas izstrādāto tehnisko standartu transponēšanu starptautiskajā līmenī un stiprinātu dalībvalstu standartizācijas struktūru un Eiropas standartizācijas iestāžu lomu starptautiskajās standartizācijas institūcijās. To varētu panākt ar koordinētām Eiropas iniciatīvām, kas stiprinātu Savienības starptautisko konkurētspēju un inovāciju.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.   Komiteja uzskata, ka I pielikumā būtu jāmin arī atzītās valstu standartizācijas institūcijas.

5.2.   “Tehniskās specifikācijas” ir jānošķir no oficiālajiem standartiem. EESK ierosina 19. apsvērumu papildināt šādi: “atbilstoši standarti un tehniskās specifikācijas”, kā arī 20. un 22. apsvērumā terminu “standarti” aizstāt ar terminu “tehniskās specifikācijas”.

5.3.   Attiecībā uz 2. pantu būtu jāprecizē šādi: “tehniskā specifikācija, ko apstiprinājusi atzīta standartizācijas institūcija”; šajā pantā būtu jāpievieno jauns 9. punkts: “9. “valsts standartizācijas institūcija” ir I pielikumā minēta iestāde”.

5.4.   Attiecībā uz 3. pantu EESK uzskata, ka pat tad, ja valstu standartizācijas institūcijas nevar apstrīdēt Eiropas darba programmas, tām jādod iespēja izteikt iebildumus. Tāpēc Komiteja ierosina 5. punktu grozīt šādi: “Nacionālās standartizācijas institūcijas nevar iebilst pret to, ka kāds no to darba programmas standartizācijas priekšmetiem tiek skatīts Eiropas līmenī atbilstīgi Eiropas standartizācijas iestāžu noteiktajiem standartiem, un tās nedrīkst veikt pasākumus, kas traucētu lēmumu pieņemšanu konkrētajā jautājumā”.

5.4.1.   EESK ierosina šajā pantā pievienot šādu jaunu 6. punktu: “Dalībvalstis paredz nepieciešamos pasākumus, lai 7. pantā minētā Eiropas standarta izstrādes laikā to standartizācijas institūcijas neveiktu nekādas darbības, kas varētu kavēt paredzēto saskaņošanu, un jo īpaši, ka tās attiecīgajā jomā nepublicē jaunu vai pārstrādātu nacionālo standartu, kas pilnībā neatbilst pastāvošajam Eiropas standartam”.

5.5.   Attiecībā uz 7. pantu EESK ierosina pēc 3. punkta pievienot šādu jaunu 3.1. punktu: “3.1. Kad tiek pieprasīts saskaņots standarts, pēc Komisijas un attiecīgās Eiropas standartizācijas institūcijas vienošanās tam piešķir oficiālu statusu.”

5.5.1.   EESK uzskata, ka priekšlikums dot ESI tikai vienu mēnesi laika, lai sagatavotu atbildi uz Komisijas pieprasījumu, var ierobežot iespējas apspriesties ar ieinteresētajām pusēm. EESK iesaka noteikt 3 mēnešu termiņu.

5.6.   EESK ierosina grozīt 9. panta apakšvirsrakstu šādi: “Tehnisko specifikāciju atzīšana IKT jomā publiskā iepirkuma procedūrās” un šā panta sākumā pievienot tekstu “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē…”.

5.7.   EESK ierosina 16. pantā pievienot šādu a1). apakšpunktu:

“a1)	atjaunināt I pielikumā minēto valstu standartizācijas institūciju sarakstu, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, kā tas minēts 21. pantā”

un grozīt b) apakšpunktu šādi:

“b)	pielāgot tehnoloģiju attīstībai IKT jomas tehnisko specifikāciju atzīšanas kritērijus publiskā iepirkuma procedūrās”.

5.8.   EESK ierosina 17. panta 2. punktu papildināt šādi:

---

(1)  Sk. OV C 110, 2006. gada 9. maijā, 14. lpp.

(2)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  Sk. OV C 132, 2011. gada 3. maijā, 47. lpp.

(4)  Eiropas Elektrosakaru standartizācijas institūts (ETSI) ir neatkarīga bezpeļņas standartizācijas iestāde, kas Eiropas Savienībā darbojas telekomunikāciju nozarē.

(5)  Starptautiskās standartizācijas organizācijas un Starptautiskās elektrotehnikas komisijas gadījumā tehniskās specifikācijas ir produkti, par kuriem nebija pietiekamas vienprātības, lai tie kļūtu par starptautiskiem standartiem.

(6)  COM (2011) 315 paskaidrojuma raksta 1. punkts un 18. un 36. apsvērums.

---