Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62010CN0623

    Lieta C-623/10: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 22. decembrī iesniedza Tribunal de première instance de Namur (Beļģija) — Adrien Daxhelet/État belge — SPF Finances

    OV C 80, 12.3.2011, p. 13–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    12.3.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 80/13


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 22. decembrī iesniedza Tribunal de première instance de Namur (Beļģija) — Adrien Daxhelet/État belge — SPF Finances

    (Lieta C-623/10)

    2011/C 80/25

    Tiesvedības valoda — franču

    Iesniedzējtiesa

    Tribunal de première instance de Namur

    Lietas dalībnieki pamata procesā

    Prasītājs: Adrien Daxhelet

    Atbildētājs: État belge — SPF Finances

    Prejudiciālie jautājumi

    1)

    Vai 2007. gada 13. decembra Lisabonas līguma, kurš ir spēkā kopš 2009. gada 1. decembra un ar kuru groza 1992. gada 7. februārī Māstrihtā parakstīto Līgumu par Eiropas Savienību (un kurā būtībā ir pārņemtas tās tiesību normas, kas iepriekš bija iekļautas 1992. gada 7. februārī Māstrihtā parakstītajā Līguma par Eiropas Savienību, kas stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī, I sadaļas 6. pantā) I sadaļas — “Kopīgie noteikumi” 6. pants, kā arī 1957. gada 25. marta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līgums) 234. pants (iepriekš 177. pants), no vienas puses, un/vai 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, no otras puses, nepieļauj, ka valsts tiesību normas, šajā gadījumā Beļģijas 1989. gada 6. janvāra likuma par Cour d’arbitrage (tagad pārdēvēta par Cour constitutionnelle) 9. panta 2. punkts padara valsts tiesām saistošu judikatūru, kura izriet no atbilstoši valsts tiesībām augstākās tiesas (šajā gadījumā minētās Cour constitutionnelle) spriedumiem par prasībām atcelt valsts tiesību normas, par kurām ir celta prasība, ja šīs prasības ir pamatotas ar tādu tiesību normu pārkāpumu, kuras izriet no valsts tiesību sistēmā tieši un primāri piemērojamām Eiropas Savienības tiesībām?

    2)

    Vai 2007. gada 13. decembra Lisabonas līguma, kurš ir spēkā kopš 2009. gada 1. decembra un ar kuru groza 1992. gada 7. februārī Māstrihtā parakstīto Līgumu par Eiropas Savienību (un kurā būtībā ir pārņemtas tās tiesību normas, kas iepriekš bija iekļautas 1992. gada 7. februārī Māstrihtā parakstītajā Līguma par Eiropas Savienību, kas stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī, I sadaļas 6. pantā) I sadaļas — “Kopīgie noteikumi” 6. pants, kā arī 1957. gada 25. marta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līgums) 234. pants (iepriekš 177. pants), no vienas puses, un/vai 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, no otras puses, nepieļauj, ka valsts tiesību normas, šajā gadījumā Beļģijas 1989. gada 6. janvāra likuma par Cour d’arbitrage (tagad pārdēvēta par Cour constitutionnelle), kas grozīts ar 2009. gada 12. jūlija likumu, 26. panta 4. punkts, lasot tos neatkarīgi vai kopsakarā ar minētā 1989. gada 6. janvāra speciālā likuma 9. panta 2. punktu, liek valsts tiesām uzdot atbilstoši valsts tiesībām augstākajai tiesai (šajā gadījumā minētajai Cour constitutionnelle) ikvienu prejudiciālo jautājumu par tādu tiesību normu interpretāciju, kuras izriet no valsts tiesību sistēmā tieši un primāri piemērojamām Eiropas Savienības tiesībām, ja šīs tiesību normas ir pārņemtas arī valsts Konstitūcijā un ja minētās tiesas pieņem, ka šīs tiesību normas ir pārkāptas tajās izskatāmajās prāvās, kā rezultātā šīs tiesas minētām tiesām ir liegta iespēja piemērot Eiropas Savienības tiesības tieši, vismaz gadījumos, kad minētā augstākā tiesa jau ir lēmusi par šādu jautājumu?


    Top