52008AP0549

Ce document est extrait du site web EUR-Lex

EUROPA
Page d’accueil EUR-Lex
EUR-Lex - 52008AP0549 - FR

Aide

Conseils pour la recherche

Besoin de plus d’options de recherche? Utilisez Recherche avancée

Document 52008AP0549

Aide

Lauksaimniekiem piešķiramā atbalsta shēma saskaņā ar KLP
Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus lauksaimniekiem piešķiramā tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (COM(2008)0306 — C6-0240/2008 — 2008/0103(CNS))

OV C 16E, 22.1.2010, p. 117-173 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Journal officiel

22.1.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 16/117

Lauksaimniekiem piešķiramā atbalsta shēma saskaņā ar KLP *

P6_TA(2008)0549

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus lauksaimniekiem piešķiramā tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (COM(2008)0306 — C6-0240/2008 — 2008/0103(CNS))

(2010/C 16 E/35)

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0306),

—	ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantu un 299. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0240/2008),

—	ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—	ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, kā arī Vides, Sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0402/2008),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4. prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

GROZĪJUMS

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

(1a)	Birokrātijas samazināšanai lauksaimniecības nozarē vajadzētu notikt, īstenojot pārredzamākus, saprotamākus un vienkāršākus noteikumus. Kopējā lauksaimniecības politika spēs pasaules tirgū garantēt lauku saimniecību konkurētspēju, tikai samazinot izmaksas un atvieglojot administratīvās formalitātes.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

(2a)	Būtu jāveic pastāvīgi pasākumi savstarpējās atbilstības sistēmas vienkāršošanai, uzlabošanai un harmonizēšanai. Tāpēc Komisijai reizi divos gados jāsagatavo ziņojums par savstarpējās atbilstības sistēmas piemērošanu.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

(2b)	Administratīvo izmaksu samazināšana, pārbaužu harmonizācija un to pārgrupēšana, tostarp arī Eiropas Savienības iestādēs, kā arī laicīga maksājumu izpilde palielina lauksaimnieku vispārējo atbalstu savstarpējās atbilstības sistēmai un ceļ politikas efektivitāti.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

2.c apsvērums (jauns)

(2c)

Lai ierobežotu lauksaimnieku izmaksas, dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes būtu jāmudina pēc iespējas samazināt pārbaudes uz vietas un kontroles aģentūru skaitu, neskarot Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (1). Tādējādi dalībvalstīm būtu jābūt tiesīgām veikt minimālu pārbaužu skaitu maksātājaģentūras līmenī. Turklāt dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes būtu jāmudina veikt papildu pasākumus pārbaužu veicēju skaita ierobežošanai, lai nodrošinātu viņu atbilstīgu sagatavotību un lai maksimālo laika posmu, kurā var veikt pārbaudes uz vietas noteiktā saimniecībā, ierobežotu līdz vienai dienai. Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm ievērot integrētās paraugu atlases prasības. Paraugu atlase uz vietas veicamajām pārbaudēm būtu jāveic neatkarīgi no noteiktā minimālā pārbaužu skaita procentuālā apjoma, kāds paredzēts konkrētajos tiesību aktos savstarpējās atbilstības jomā.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

2.d apsvērums (jauns)

(2d)	Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai lauksaimniekus nesoda divreiz par vienu un to pašu neatbilstības gadījumu (maksājumu samazinājums vai anulēšana, kā arī sods par attiecīgo valsts tiesību aktu neievērošanu).

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

(3)

Turklāt, lai novērstu to, ka tiek pamesta lauksaimniecības zeme, un nodrošinātu, ka tā tiek saglabāta labos lauksaimniecības un vides apstākļos, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja Kopienas sistēmu, ar kuru dalībvalstis nosaka standartus, ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās pazīmes, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas (zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi) un lauksaimniecības struktūras. Saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu obligātā zemes atstāšanas atmatā atcelšana atsevišķos gadījumos var radīt negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši attiecībā uz noteiktām ainavu sastāvdaļām. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt spēkā esošos Kopienas noteikumus, lai vajadzības gadījumā aizsargātu minētās ainavu sastāvdaļas.

(3)

Turklāt, lai novērstu to, ka tiek pamesta lauksaimniecības zeme, un nodrošinātu, ka tā tiek saglabāta labos lauksaimniecības un vides apstākļos, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja Kopienas sistēmu, ar kuru dalībvalstis nosaka standartus, ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās pazīmes, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas (zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi) un lauksaimniecības struktūras. Saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu obligātā zemes atstāšanas atmatā atcelšana atsevišķos gadījumos var radīt negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši attiecībā uz parasto bioloģisko daudzveidību , noteiktām topogrāfiskām īpatnībām un zemēm pie ūdensceļiem. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt spēkā esošos Kopienas noteikumus, lai vajadzības gadījumā aizsargātu bioloģisko daudzveidību un noteiktas ainavu sastāvdaļas. Izņemot gadījumus, kad ir jāievēro Kopienas tiesību aktos minētas stingrākas prasības attiecībā uz ūdens kvalitāti, nevajadzētu uzlikt papildu ierobežojumus, kas varētu traucēt vēlamajai lauku attīstībai .

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

(4)

Ūdens aizsardzība un apsaimniekošana lauksaimniecības darbības kontekstā atsevišķos apgabalos ir kļuvusi aizvien problemātiskāka. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt arī spēkā esošo Kopienas sistēmu labu lauksaimniecības un vides apstākļu nodrošināšanai, lai aizsargātu ūdeni pret piesārņojumu un noteces ūdeņiem, kā arī lai pārvaldītu ūdens izmantošanu.

(4)

Ūdens aizsardzība un apsaimniekošana lauksaimniecības darbības kontekstā kļūst problemātiskāka aizvien lielākā Kopienas platībā . Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt arī spēkā esošo Kopienas sistēmu labu lauksaimniecības un vides apstākļu nodrošināšanai, lai aizsargātu ūdeni pret piesārņojumu un noteces ūdeņiem, kā arī lai pārvaldītu ūdens izmantošanu, jo īpaši samazinot lielo ikgadējo ūdens patēriņu, izmantojot labākas lauksaimniecības un ūdensapgādes sistēmas .

Grozījums Nr. 190 un 226

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

(6)

Lai uzlabotu līdzsvaru starp tiem politikas instrumentiem, kas izveidoti, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību, un tiem, kas paredzēti lauku attīstības veicināšanai, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 ieviesa obligātu tiešo maksājumu pakāpeniskas samazināšanas sistēmu (“modulāciju”). Šī sistēma jāsaglabā, iekļaujot atbrīvojumu no maksājumiem līdz EUR 5000 no tā piemērošanas.

(6)

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

(7)

Ietaupījumus, kurus ieguva no modulācijas mehānisma, ko ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, izmanto, lai finansētu pasākumus, kuri iekļauti lauku attīstības politikā. Kopš minētās regulas pieņemšanas lauksaimniecības nozarē radušās daudzas jaunas un sarežģītas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, aizvien lielāka bioenerģijas nozīme, kā arī vajadzība pēc labākas ūdens resursu apsaimniekošanas un pēc efektīvākas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības. Eiropas Kopienu kā Kioto Protokola līgumslēdzēju pusi aicināja pielāgot tās politiku, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Turklāt, ņemot vērā nopietnas problēmas, kas saistītas ar ūdens nepietiekamību un sausumu, turpmāk jārisina ūdens apsaimniekošanas jautājumi. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība aizvien ir svarīgs uzdevums, un lai arī ir panākts ievērojams progress, būs vajadzīgs pielikt papildu pūles, lai sasniegtu Eiropas Kopienas mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā līdz 2010. gadam. Kopiena atzīst, ka minētie jaunie uzdevumi jārisina saskaņā ar tās politiku. Lauksaimniecības nozarē šim nolūkam piemērots instruments ir lauku attīstības programmas, kuras pieņemtas ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Lai ļautu dalībvalstīm attiecīgi pārskatīt to lauku attīstības programmas, neliekot samazināt to pašreizējās lauku attīstības darbības citās jomās, jādara pieejami papildu līdzekļi. Tomēr finanšu perspektīvās laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam nav paredzēti finanšu līdzekļi, lai vajadzības gadījumā pastiprinātu Kopienas lauku attīstības politiku. Šādos apstākļos ir lietderīgi mobilizēt lielu daļu vajadzīgo finanšu līdzekļu, paredzot pakāpenisku tiešo maksājumu samazinājumu, izmantojot modulāciju.

(7)

Ietaupījumus, kurus ieguva no modulācijas mehānisma, ko ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, izmanto, lai finansētu pasākumus, kuri iekļauti lauku attīstības politikā. Kopš minētās regulas pieņemšanas lauksaimniecības nozarē radušās daudzas jaunas un sarežģītas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, aizvien lielāka bioenerģijas nozīme, kā arī vajadzība pēc labākas ūdens resursu apsaimniekošanas un pēc efektīvākas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības. Eiropas Kopienu kā Kioto Protokola līgumslēdzēju pusi aicināja pielāgot tās politiku, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Turklāt, ņemot vērā nopietnas problēmas, kas saistītas ar ūdens nepietiekamību un sausumu, turpmāk jārisina ūdens apsaimniekošanas jautājumi. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība aizvien ir svarīgs uzdevums, un lai arī ir panākts ievērojams progress, būs vajadzīgs pielikt papildu pūles, lai sasniegtu Eiropas Kopienas mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā līdz 2010. gadam. Kopiena atzīst, ka minētie jaunie uzdevumi jārisina saskaņā ar tās politiku. Lauksaimniecības nozarē šim nolūkam piemērots instruments ir lauku attīstības programmas, kuras pieņemtas ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Dažas dalībvalstis jau ir paredzējušas lauku attīstības programmas, kas paredz īstenot jaunos uzdevumus. Tomēr, lai ļautu visām dalībvalstīm īstenot to lauku attīstības programmas, neliekot samazināt to pašreizējās lauku attīstības darbības citās jomās, jādara pieejami papildu līdzekļi. Tomēr finanšu perspektīvās laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam nav paredzēti finanšu līdzekļi, lai vajadzības gadījumā pastiprinātu Kopienas lauku attīstības politiku. Šādos apstākļos ir lietderīgi mobilizēt lielu daļu vajadzīgo finanšu līdzekļu, paredzot pakāpenisku tiešo maksājumu samazinājumu, izmantojot modulāciju.

Grozījums Nr. 11, 197 un 210

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

(8)

Attiecībā uz tiešā atbalsta ienākumu atbalsta sadalījumu starp lauksaimniekiem lielu daļu maksājumu piešķir samērā ierobežotam skaitam lielu saimniecību. Ir skaidrs , ka, lai efektīvi sasniegtu ienākumu atbalstu mērķi, lielāku saimniecību saņēmējiem nav vajadzīgs tāda paša apjoma individuālais atbalsts. Turklāt pielāgošanās spējas ļauj lielākiem saņēmējiem darboties ar mazāku individuālā atbalsta apjomu. Tādēļ šķiet taisnīgi, ka lauksaimnieki, kas saņem lielu atbalsta apjomu, veic īpašu ieguldījumu to lauku attīstības pasākumu finansēšanā, ar kuriem risina jaunus uzdevumus. Tādēļ ir lietderīgi izveidot mehānismu, ar ko paredz palielināt visapjomīgāko maksājumu samazinājumu, no kura gūtos ienākumus būtu jāizmanto arī jaunu uzdevumu risināšanai lauku attīstības jomā. Lai nodrošinātu šā mehānisma proporcionalitāti, pakāpeniski jāpalielina papildu samazinājumi saskaņā ar attiecīgo maksājumu summām.

(8)

Attiecībā uz tiešā atbalsta ienākumu atbalsta sadalījumu starp lauksaimniekiem lielu daļu maksājumu piešķir samērā ierobežotam skaitam lielu saimniecību. Neatkarīgi no struktūras veida, var būt, ka, lai efektīvi sasniegtu ienākumu atbalstu mērķi, šiem lielāku saimniecību saņēmējiem nebūtu vajadzīgs tāda paša apjoma individuālais atbalsts. Turklāt pielāgošanās spējas ļauj lielākiem saņēmējiem darboties ar mazāku individuālā atbalsta apjomu. Tādēļ šķiet taisnīgi, ka lauksaimnieki, kas, ņemot vērā katras attiecīgās saimniecības algu sarakstu, saņem lielu atbalsta apjomu, veic īpašu ieguldījumu to lauku attīstības pasākumu finansēšanā, ar kuriem risina jaunus uzdevumus. Tādēļ ir lietderīgi izveidot mehānismu, ar ko paredz palielināt visapjomīgāko maksājumu samazinājumu, no kura gūtos ienākumus būtu jāizmanto arī jaunu uzdevumu risināšanai lauku attīstības jomā. Lai nodrošinātu šā mehānisma proporcionalitāti, pakāpeniski jāpalielina papildu samazinājumi saskaņā ar attiecīgo maksājumu summām. Tomēr apvienības, kurās iesaistās liels lauksaimnieku skaits ar savām saimniecībām, kā, piemēram, lauksaimniecības kooperatīvus, un kuras atbilst šīs regulas 2. pantā izklāstītajai “lauksaimnieka” definīcijai, ir jāizvairās uzskatīt par liela maksājuma saņēmējām, kas savukārt radītu attiecīgu maksājumu samazināšanos. Tādēļ ir jānosaka, kuras apvienības atbilst minētajiem nosacījumiem, lai atbrīvotu tās no iespējamas pakāpeniskas maksājumu samazināšanas.

Turklāt, lai nepieļautu turpmāku lauksaimniecības nozares sadrumstalotību, gadījumos, kad izmanto modulācijas mehānismu, par lieliem saņēmējiem nevar uzskatīt ražotāju asociācijas, kas novirza tiešo maksājumu.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

(8a)	Turklāt būtu lietderīgi, ja dalībvalstīm būtu pieejams īpašs atbalsts, lai varētu īstenot jaunos uzdevumus, kas izriet no KLP “veselības pārbaudes”.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

(16)

Lai palīdzētu lauksaimniekiem izpildīt mūsdienīgas un augstas kvalitātes lauksaimniecības standartus, dalībvalstīm jāizveido visaptveroša sistēma, kas sniedz padomus komerciālām saimniecībām . Saimniecību konsultatīvajai sistēmai jāpalīdz lauksaimniekiem labāk apzināties materiālu plūsmas un procesus saimniecību mērogā, kas saistīti ar vidi, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību, nekādi neietekmējot viņu pienākumus un atbildību attiecībā uz tādu standartu ievērošanu.

(16)

Lai palīdzētu lauksaimniekiem izpildīt mūsdienīgas un augstas kvalitātes lauksaimniecības standartus, dalībvalstīm jāizveido visaptveroša sistēma, kas sniedz padomus visiem lauksaimniekiem . Saimniecību konsultatīvajai sistēmai būtu jāpalīdz lauksaimniekiem veikt efektīvu un rentablu ražošanu un labāk apzināties materiālu plūsmas un procesus saimniecību mērogā, kas saistīti ar vidi, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību, nekādi neietekmējot viņu pienākumus un atbildību attiecībā uz tādu standartu ievērošanu.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

(19)

Nelielu summu pārvaldība ir apgrūtinošs uzdevums dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Lai novērstu pārāk lielu administratīvo slogu, ir lietderīgi dalībvalstīm atturēties no tiešo maksājumu piešķiršanas, ja maksājums ir zemāks par Kopienas vidējo atbalstu par vienu hektāru vai saimniecības platība, par kuru ir pieprasīts atbalsts, ir mazāka par vienu hektāru. Jāparedz īpašs noteikums tām dalībvalstīm, kuru saimniecību struktūra būtiski atšķiras no Kopienas vidējās saimniecības struktūras. Dalībvalstīm jāsniedz rīcības brīvība izvēlēties īstenot vienu no diviem kritērijiem, ņemot vērā to lauksaimniecības ekonomikas struktūras īpatnības. Tā kā īpašas tiesības uz maksājumiem piešķīra lauksaimniekiem ar tā sauktajām “bezzemes” saimniecībām, nebūtu efektīvi piemērot robežvērtību, pamatojoties uz hektāru skaitu. Tādēļ šādiem lauksaimniekiem jāpiemēro minimālais apjoms, kas balstīts uz vidējo apjomu .

(19)	Nelielu summu pārvaldība ir apgrūtinošs uzdevums dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiešķirt tiešos maksājumus, sākot ar minimālo apjomu, kas jānosaka .

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

(21)

Maksājumi, ko paredz Kopienas atbalsta shēmas, kompetentām valstu iestādēm pilnībā jāizmaksā [atbalsta] saņēmējiem, ievērojot šajā regulā paredzētos samazinājumus un noteiktos termiņus. Lai padarītu elastīgāku tiešo maksājumu pārvaldību, dalībvalstīm jāļauj maksāt tiešos maksājumus katru gadu divās daļās.

(21)

Maksājumi, ko paredz Kopienas atbalsta shēmas, kompetentām valstu iestādēm pilnībā būtu jāizmaksā saņēmējiem, ievērojot šajā regulā paredzētos samazinājumus un noteiktos termiņus. Lai padarītu elastīgāku tiešo maksājumu pārvaldību, dalībvalstīm būtu jāļauj maksāt tiešos maksājumus katru gadu divās daļās, no vienas puses, kavējuma gadījumā iekļaujot procentu maksājumu atbilstoši tirgū spēkā esošajām likmēm, un, no otras puses, atkarībā no nozares vajadzībām tām piešķirot zināmu elastību attiecībā uz maksājuma datumu noteikšanu .

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

(23)

Lai sasniegtu kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, kopējā atbalsta shēmas jāpielāgo jaunākajām izmaiņām, vajadzības gadījumā īsos termiņos. Tādēļ atbalsta saņēmēji nevar paļauties uz to, ka atbalsta nosacījumi paliks nemainīgi, un viņiem ir jābūt gataviem tam, ka shēmas var tikt pārskatītas, jo īpaši ņemot vērā pārmaiņas ekonomikā vai budžeta situācijā.

svītrots

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

(23a)

KLP pirmo pīlāru vajadzētu saglabāt nākotnē, lai garantētu būtisko nozīmi lauksaimniekam, kurš ir daudzo lauku rajonu ekonomikas virzītājspēks, lauku ainavas saglabātājs, kā arī garants, lai nodrošinātu augstos pārtikas drošības standartus, kādus pieprasa Eiropas Savienība.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

(24)

Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja vienotā maksājuma shēmu, kurā pašreizējos dažādos atbalsta mehānismus apvienoja vienā atsaistīto tiešo maksājumu shēmā. Pieredze, kas iegūta, piemērojot vienotā maksājuma shēmu, liecina par to, ka tās konkrētus elementus var vienkāršot lauksaimnieku un administrāciju labā. Turklāt, ņemot vērā to, ka vienotā maksājuma shēmu tajā pašā laikā īstenoja visās dalībvalstīs, kurām bija uzstādīta tāda prasība, daudzi nosacījumi, kas bija saistīti ar sākotnējo īstenošanu, vairs nav atbilstīgi, tādēļ tie ir jāpielāgo. Saistībā ar to ir konstatēts, ka atsevišķos gadījumos tiesības uz maksājumiem lielā mērā ir nepietiekami izmantotas. Lai novērstu šādu situāciju un, ņemot vērā to, ka lauksaimnieki jau ir iepazinušies ar vienotā maksājuma shēmas darbību, sākotnēji noteiktais laikposms, kas paredzēts neizmantoto tiesību uz maksājumiem pārvēršanai valsts rezervēs, jāsamazina līdz diviem gadiem .

(24)

Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja vienotā maksājuma shēmu, kurā pašreizējos dažādos atbalsta mehānismus apvienoja vienā atsaistīto tiešo maksājumu shēmā. Pieredze, kas iegūta, piemērojot vienotā maksājuma shēmu, liecina par to, ka tās konkrētus elementus var vienkāršot lauksaimnieku un administrāciju labā. Turklāt, ņemot vērā to, ka vienotā maksājuma shēmu tajā pašā laikā īstenoja visās dalībvalstīs, kurām bija uzstādīta tāda prasība, daudzi nosacījumi, kas bija saistīti ar sākotnējo īstenošanu, vairs nav atbilstīgi, tādēļ tie būtu jāpielāgo. Saistībā ar to ir konstatēts, ka atsevišķos gadījumos tiesības uz maksājumiem lielā mērā ir nepietiekami izmantotas. Lai novērstu šādu situāciju, būtu jānosaka triju gadu laikposms, kas paredzēts neizmantoto tiesību uz maksājumiem pārvēršanai valsts rezervēs.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

(27)

Obligāto aramzemes atstāšanu atmatā ieviesa kā piegādes kontroles mehānismu. Pārmaiņas tirgū laukaugu jomā un atsaistītā atbalsta ieviešana vairs nepamato vajadzību saglabāt šo instrumentu, un tādēļ tas ir jāatceļ. Tiesības atstāt zemi atmatā, ko izveidoja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 53. pantu un 63. panta 2. punktu, jāpiešķir par hektāriem, kuriem piemēro tos pašus atbilstības nosacījumus, ko piemēro attiecībā uz jebkurām citām atbalsta tiesībām.

(27)

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

(28)

Pēc iepriekšējā saistītā tirgus atbalsta iekļaušanas vienotā maksājuma shēmā dalībvalstīs, kuras izvēlējās vēsturisko ieviešanu, tiesību uz maksājumu vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējā atbalsta individuālo līmeni. Ņemot vērā gadu skaitu, kas pieaug kopš vienotā maksājuma shēmas ieviešanas, un pēc turpmākas citu nozaru iekļaušanas vienotā maksājuma shēmā, kļūst aizvien sarežģītāk pamatot ievērojamu individuālu atšķirību likumību atbalsta līmenī, kura pamatā ir tikai iepriekšējais atbalsts. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm, kuras izvēlējās vēsturisko ieviešanas modeli, jāļauj ar zināmiem nosacījumiem pārskatīt piešķirtās tiesības uz maksājumu, lai tuvinātu to vienības vērtību, vienlaikus ievērojot vispārīgos Kopienas tiesību aktu principus un Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus. Šajā kontekstā dalībvalstis, nosakot precīzākas vērtības, var ņemt vērā ģeogrāfisko apgabalu īpatnības. Tiesību uz maksājumu izlīdzināšana jāveic piemērotā pārejas periodā, kā arī ievērojot samazinājumu robežvērtību, lai ļautu lauksaimniekiem saprātīgi pielāgoties atbalsta mainīgajiem līmeņiem.

(28)

Pēc iepriekšējā saistītā tirgus atbalsta iekļaušanas vienotā maksājuma shēmā dalībvalstīs, kuras izvēlējās vēsturisko ieviešanu, tiesību uz maksājumu vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējā atbalsta individuālo līmeni. Ņemot vērā gadu skaitu, kas pieaug kopš vienotā maksājuma shēmas ieviešanas, un pēc turpmākas citu nozaru iekļaušanas vienotā maksājuma shēmā, kļūst aizvien sarežģītāk pamatot ievērojamu individuālu atšķirību likumību atbalsta līmenī, kura pamatā ir tikai iepriekšējais atbalsts. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm, kuras izvēlējās vēsturisko ieviešanas modeli, būtu jāļauj ar zināmiem nosacījumiem pārskatīt piešķirtās tiesības uz maksājumu, lai tuvinātu to vienības vērtību, vienlaikus ievērojot vispārīgos Kopienas tiesību aktu principus un Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus. Šajā kontekstā dalībvalstis, nosakot precīzākas vērtības, var ņemt vērā ģeogrāfisko apgabalu īpatnības. Tiesību uz maksājumu izlīdzināšana būtu jāveic piemērotā pārejas periodā atbilstoši katras valsts pieņemtajam grafikam , kā arī ievērojot samazinājumu robežvērtību, lai ļautu lauksaimniekiem saprātīgi pielāgoties atbalsta mainīgajiem līmeņiem.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

(29a)

Savstarpējas atbilstības sistēmai un kopējai lauksaimniecības politikai nākotnē var būt jāpiemēro jaunie pielāgojumi, jo maksājumu summas ne vienmēr šķiet proporcionālas attiecīgo lauksaimnieku pieliktajām pūlēm, lai ievērotu noteikumus, ņemot vērā, ka maksājumi joprojām ir ievērojami atkarīgi no vēsturiskajām izmaksām. Tiesību akti attiecībā uz dzīvnieku labturību ir īpaši apgrūtinoši lauksaimniekiem, un tas neatbilst maksājumu apjomam. Tomēr, ja importētajiem produktiem ir jāatbilst tām pašām dzīvnieku labturības normām, nebūtu jāpiešķir lauksaimniekiem kompensācijas, lai viņi ievērotu šajā jomā spēkā esošos Kopienas tiesību aktus. Tāpēc Komisijai sarunās ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju būtu jācenšas panākt ar tirdzniecību nesaistītu jautājumu atzīšanu par importa kritērijiem.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

(30)

Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar kuru vienlaicīgi ieviesa atsaistīto vienotā maksājuma shēmu, ļāva dalībvalstīm no minētās shēmas izslēgt noteiktus maksājumus. Tajā pašā laikā minētās regulas 64. panta 3. punktā paredzēja pārskatīt iespējas, kuras noteiktas III sadaļas 5. nodaļas 2. un 3. iedaļā, ņemot vērā tirgus un strukturālo attīstību. Attiecīgās pieredzes analīze liecina par to, ka atsaistīšana ļauj elastīgi izvēlēties ražotājus, ļaujot tiem pašiem pieņemt lēmumus par ražošanu, pamatojoties uz rentabilitāti un tirgus reakciju. Tas jo īpaši attiecas uz laukaugu, apiņu un sēklu nozari un zināmā mērā arī uz liellopu gaļas nozari . Tādēļ šajās nozarēs daļēji atsaistītos maksājumus jāintegrē vienotā maksājuma shēmā. Lai lauksaimnieki, kas darbojas liellopu gaļas nozarē, varētu pakāpeniski pielāgoties jaunajiem atbalsta pasākumiem, jāparedz noteikums, ar ko pakāpeniski ievieš īpašu piemaksu par vīriešu kārtas dzīvniekiem un kaušanas piemaksu . Tā kā daļēji saistītos maksājumus augļu un dārzeņu nozarē ieviesa nesen un tikai kā pārejas pasākumu, šādas shēmas nav jāpārskata.

(30)

Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar kuru vienlaicīgi ieviesa atsaistīto vienotā maksājuma shēmu, ļāva dalībvalstīm no minētās shēmas izslēgt noteiktus maksājumus. Tajā pašā laikā minētās regulas 64. panta 3. punktā paredzēja pārskatīt iespējas, kuras noteiktas III sadaļas 5. nodaļas 2. un 3. iedaļā, ņemot vērā tirgus un strukturālo attīstību. Attiecīgās pieredzes analīze liecina par to, ka atsaistīšana varētu garantēt vairāk elastības, izvēloties ražotājus, ļaujot tiem pašiem pieņemt lēmumus par ražošanu, pamatojoties uz rentabilitāti un tirgus reakciju. Tādēļ ir vēlams ļaut dalībvalstīm, kuras to vēlētos, turpināt atbalstu atsaistīšanas procesu . Tā kā daļēji saistītos maksājumus augļu un dārzeņu nozarē ieviesa nesen un tikai kā pārejas pasākumu, šādas shēmas nav jāpārskata.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

(31a)

Ir jāpieņem īpaši pasākumi, lai palīdzētu Eiropas Savienības aitu audzēšanas nozarei, kas piedzīvo dziļu lejupslīdi. Būtu jāīsteno Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. jūnija rezolūcijā par aitkopības un kazkopības nozares nākotni Eiropā (2) ietvertie ieteikumi.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

(32)

Dalībvalstīm jāsniedz iespēja izmantot līdz 10 % no tām noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma īpaša atbalsta piešķiršanai skaidri noteiktos gadījumos. Šādam atbalstam jāļauj dalībvalstīm risināt vides jautājumus un uzlabot lauksaimniecības produktu kvalitāti un tirdzniecību. Īpašs atbalsta arī jādara pieejams, lai novērstu sekas, ko radīs pakāpeniska piena kvotu atcelšana un atbalsta atsaistīšana īpaši jutīgās nozarēs. Ņemot vērā to, ka kļūst aizvien svarīgāka efektīva risku pārvaldība, jāsniedz iespēja dalībvalstīm finansiāli ieguldīt piemaksās, ko lauksaimnieki veic par laukaugu apdrošināšanu, kā arī finansēt noteiktu ekonomisku zaudējumu kompensācijas saistībā ar dzīvnieku vai augu slimībām . Lai ievērotu Kopienas starptautiskās saistības, līdzekļi, ko var izmanto jebkādiem saistītā atbalsta pasākumiem, jāierobežo atbilstošā līmenī. Attiecīgi jāparedz noteikumi, kuri jāpiemēro finanšu ieguldījumiem laukaugu apdrošināšanai un ar dzīvnieku vai augu slimībām saistītajām kompensācijām .

(32)

Dalībvalstīm būtu jāsniedz iespēja izmantot līdz 10 % no tām noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma īpaša atbalsta piešķiršanai skaidri noteiktos gadījumos. Šādam atbalstam būtu jāļauj dalībvalstīm risināt vides jautājumus un uzlabot lauksaimniecības produktu kvalitāti un tirdzniecību. Īpašs atbalsts būtu arī jādara pieejams, lai novērstu sekas, ko radīs pakāpeniska piena kvotu atcelšana un atbalsta atsaistīšana īpaši jutīgās nozarēs. Lai ievērotu Kopienas starptautiskās saistības, līdzekļi, ko var izmanto jebkādiem saistītā atbalsta pasākumiem, būtu jāierobežo atbilstošā līmenī.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

(32a)

Tā kā aizvien svarīgāka kļūst efektīva risku pārvaldība, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot līdz pat 5 % vairāk no attiecīgā līdzekļu apjoma, lai atbalstītu lauksaimniekus vai ražotāju organizācijas vai grupas, sniedzot finansiālu ieguldījumu iemaksās, kas saistītas ar apdrošināšanu vai kopfondiem.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

(36)

Tiešā atbalsta atsaistīšana un vienotā maksājuma shēmas ieviešana bija būtiski elementi kopējās lauksaimniecības politikas pārveidošanas procesā. Tomēr vairāku iemeslu dēļ 2003. gadā nācās saglabāt īpašu atbalstu daudziem laukaugiem. Pieredze, kas iegūta, īstenojot Regulu (EK) Nr. 1782/2003, un tirgus situācijas attīstība norāda uz to, ka shēmas, kuras neiekļāva vienotā maksājuma shēmā 2003. gadā, pašreiz var integrēt minētajā shēmā, lai veicinātu uz tirgu orientētu un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Tas jo īpaši attiecas uz olīveļļas nozari, kur tika saistīta tikai neliela atbalsta daļa. Tas attiecas arī uz maksājumiem par cietajiem kviešiem, proteīnaugiem , rīsiem, kartupeļu cieti un riekstiem, kur atlikušo saistīto maksājumu samazināta efektivitāte pamato atsaistīšanas iespējas izvēli. Attiecībā uz liniem ir arī lietderīgi atcelt atbalstu ražošanai un integrēt attiecīgās summas vienotā maksājuma shēmā . Attiecībā uz rīsiem, žāvētu rupjo lopbarību , kartupeļu cieti un liniem jānosaka pārejas periods, lai nodrošinātu, ka to pāreja uz atsaistīto atbalstu būtu pēc iespējas vienmērīgāka. Attiecībā uz riekstiem jāļauj dalībvalstīm turpināt maksāt atbalsta valsts daļu saistītā veidā, lai mazinātu atsaistīšanas sekas.

(36)

Tiešā atbalsta atsaistīšana un vienotā maksājuma shēmas ieviešana bija būtiski elementi kopējās lauksaimniecības politikas pārveidošanas procesā. Tomēr vairāku iemeslu dēļ 2003. gadā nācās saglabāt īpašu atbalstu daudziem laukaugiem. Pieredze, kas iegūta, īstenojot Regulu (EK) Nr. 1782/2003, un tirgus situācijas attīstība norāda uz to, ka shēmas, kuras neiekļāva vienotā maksājuma shēmā 2003. gadā, pašlaik varētu pēc dalībvalsts izvēles integrēt minētajā shēmā, lai veicinātu uz tirgu orientētu un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Tas jo īpaši attiecas uz olīveļļas nozari, kur tika saistīta tikai neliela atbalsta daļa. Tas attiecas arī uz maksājumiem par cietajiem kviešiem, rīsiem, kartupeļu cieti un riekstiem, kur atlikušo saistīto maksājumu samazināta efektivitāte pamato atsaistīšanas iespējas izvēli. Attiecībā uz rīsiem, kartupeļu cieti un liniem būtu jānosaka pārejas periods, lai nodrošinātu, ka to pāreja uz atsaistīto atbalstu būtu pēc iespējas vienmērīgāka. Attiecībā uz riekstiem būtu jāļauj dalībvalstīm turpināt maksāt atbalsta valsts daļu saistītā veidā, lai mazinātu atsaistīšanas sekas.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

(37)

Tā kā jaunas shēmas tiks integrētas vienotā maksājuma shēmā, jāparedz noteikums par individuāla ienākumu atbalsta jauna līmeņa aprēķināšanu atbilstīgi minētajai shēmai. Attiecībā uz riekstiem, kartupeļu cieti, liniem un žāvēto rupjo lopbarību šāds palielinājums jāpiešķir, pamatojoties uz atbalstu, ko lauksaimnieki saņēma pēdējo gadu laikā. Tomēr attiecībā uz to maksājumu iekļaušanu, kuri bija tikai daļēji izslēgti no vienotā maksājuma shēmas, jāsniedz dalībvalstīm iespēja izmantot sākotnējos atsauces laikposmus.

(37)

Tā kā jaunas shēmas tiks integrētas vienotā maksājuma shēmā, būtu jāparedz noteikums par individuāla ienākumu atbalsta jauna līmeņa aprēķināšanu atbilstīgi minētajai shēmai. Attiecībā uz riekstiem, kartupeļu cieti un liniem šāds palielinājums būtu jāpiešķir, pamatojoties uz atbalstu vai ražošanas kvotām , ko lauksaimniekiem piešķīra pēdējo gadu laikā. Tomēr attiecībā uz to maksājumu iekļaušanu, kuri bija tikai daļēji izslēgti no vienotā maksājuma shēmas, jāsniedz dalībvalstīm būtu jādod iespēja izmantot sākotnējos atsauces laikposmus.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

(38)

Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja īpašu atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, lai palīdzētu attīstīt nozari. Ņemot vērā jaunākos notikumus bioenerģijas nozarē un, jo īpaši, šādu produktu spēcīgo pieprasījumu starptautiskajā tirgū, kā arī saistošu mērķu noteikšanu bioenerģijas īpatsvara sasniegšanai kopējā degvielas patēriņā līdz 2020. gadam, vairs nav pietiekama iemesla piešķirt īpašu atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību.

(38)

Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja īpašu atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, lai palīdzētu attīstīt nozari. Ņemot vērā jaunākos notikumus bioenerģijas nozarē un, jo īpaši, šādu produktu spēcīgo pieprasījumu starptautiskajā tirgū, kā arī saistošu mērķu noteikšanu bioenerģijas īpatsvara sasniegšanai kopējā degvielas patēriņā līdz 2020. gadam, vairs nav pietiekama iemesla piešķirt saistīto atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību. Līdz ar to attiecīgās summas nākotnē būtu jāiekļauj vienotā atbalsta shēmā .

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

1. pants — d) apakšpunkts

(d)	atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kas ražo rīsus, kartupeļu cieti, kokvilnu , cukuru, augļus un dārzeņus, aitu gaļu, kazu gaļu, liellopu un teļa gaļu;

(d)	atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kas ražo rīsus, proteīnaugus , kartupeļu cieti, cukuru, augļus un dārzeņus, tabaku , aitu gaļu, kazu gaļu, liellopu un teļa gaļu;

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

2. pants — a) apakšpunkts

(a)	“lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no grupai un tās dalībniekiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas Kopienas teritorijā, kā minēts Līguma 299. pantā, un kura veic lauksaimniecisku darbību;

(a)

“lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no grupai un tās dalībniekiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas Kopienas teritorijā, kā minēts Līguma 299. pantā, un kura veic lauksaimniecisku darbību, kas ir šīs personas galvenais ienākumu avots ;

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

2. pants — aa) apakšpunkts (jauns)

(aa)	“lauksaimnieks, kuram ir tiesības uz maksājumu”, ir lauksaimnieks, kam ir piešķirtas vai pilnīgi nodotas tiesības uz maksājumu;

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

2. pants — fa) apakšpunkts (jauns)

(fa)	“reģions” ir dalībvalsts, dalībvalsts reģions vai dalībvalsts ģeogrāfiskais apgabals ar raksturīgām īpašībām un/vai strukturālām nepilnībām — pēc attiecīgās dalībvalsts izvēles;

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

4. pants — 1. punkts

1.	Lauksaimnieks, kurš saņem tiešos maksājumus, ievēro II pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības, kā arī nodrošina labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas noteikti saskaņā ar 6. pantu.

1.	Lauksaimnieks, kurš saņem tiešos maksājumus, ievēro II pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības, kā arī nodrošina labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas noteikti saskaņā ar 6. pantu, izņemot gadījumus, kad šādas prasības ievērošana nav iespējama vai būtu nesamērīga .

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

4. pants — 1.a punkts (jauns)

1.	a Visiem lauksaimniekiem, kas saņem tiešos maksājumus, jāievēro drošības noteikumi darbavietā, kā arī līgumiskie noteikumi, ko paredzējusi attiecīgā dalībvalsts.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

5. pants — 1. punkts — aa) apakšpunkts (jauns)

(aa)	darba drošība;

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

6. pants — 1. punkts

Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības zemēs, jo īpaši zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, tiktu saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi. Dalībvalstis valsts vai reģionālā līmenī nosaka obligātās prasības attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, ņemot vērā III pielikumā minētos jautājumus, kā arī Komisijas pamatnostādnes un/vai citus attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošos standartus , attiecīgo apgabalu raksturīgās īpašības, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, ekosistēmas , esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi un lauksaimniecības struktūras. Šīs obligātās prasības pielāgo katrai atsevišķai situācijai un pieņem atkarībā no to efektivitātes (kas atzīta zinātniskās izpētes un praktiskās pieredzes ceļā) agronomijas un vides ziņā .

III pielikuma otrajā slejā uzskaitīti fakultatīvi standarti, par kuru izmantošanu lēmumu pieņem pašas dalībvalstis. Turklāt veicamajiem pasākumiem būtu jāpamatojas uz spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem, un nav jāparedz nekādas papildu saistības.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

6.a pants (jauns)

6.a pants

Bonusa punkti

Ikviena dalībvalsts var brīvi īstenot papildu savstarpējo atbilstību, kas lauksaimniekiem piešķir bonusa punktus par pasākumiem, kursi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai veikti papildus saistībām, ko paredz laba lauksaimniecības un vides savstarpējā atbilstība. Katra dalībvalsts nosaka darbības, par kurām šos punktus var saņemt. Bonusa punktus var izmantot, lai kompensētu soda punktus, kas iegūti 6. pantā minēto labo lauksaimniecības un vides apstākļu jomā. Kompensācijas mehānismus nosaka pašas dalībvalstis.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

6.b pants (jauns)

6.b pants

Nodrošinātība ar pārtiku

Dalībvalstis raugās, lai saistībā ar līdzsvarotu un ilgtspējīgu teritoriālo pārvaldību valsts un reģionālā līmenī prioritāte tiktu piešķirta nodrošinātībai ar pārtiku. Šajā sakarībā, ņemot vērā lauksaimniecības izejvielu paredzēto pastiprināto izmantošanu enerģijas ražošanai, tās analizē nodrošinātību ar pārtiku, lai novērstu jebkādu apdraudējumu nodrošinātībai ar pārtiku.

Grozījums Nr. 39 un 186

Regulas priekšlikums

7. pants — 1. punkts

1.	Jebkuru to tiešo maksājumu summu, kas konkrētā kalendārajā gadā jāpiešķir lauksaimniekam un pārsniedz EUR 5000, samazina katru gadu līdz 2012. gadam par šādām procentuālajām daļām:

1.	Jebkuru to tiešo maksājumu summu, kas konkrētā kalendārajā gadā jāpiešķir lauksaimniekam un pārsniedz EUR 10 000 , samazina katru gadu līdz 2012. gadam par šādām procentuālajām daļām:

a)	2009: 7 % ,

a)	2009: 6 % ,

b)	2010: 9 % ,

b)	2010: 6 % ,

c)	2011: 11 % ,

c)	2011: 7 % ,

d)	2012: 13 % .

d)	2012: 7 % .

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

7. pants — 1. punkts — 1.a daļa (jauna)

Dalībvalstis raugās, lai obligātās modulācijas palielināšanās notiktu vienlaicīgi ar fakultatīvās modulācijas samazināšanos.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

7. pants — 2. punkts

2.	Samazinājumus, kas minēti 1. punktā, palielina:

2.	Samazinājumus, kas minēti 1. punktā, palielina:

a)	summām no EUR 100 000 līdz EUR 199 999 par 3 procentu punktiem ;

a)	summām no EUR 100 000 līdz EUR 199 999 par 1 procentu punktu ;

b)	summām no EUR 200 000 līdz EUR 199 999 par 6 procentu punktiem ;

b)	summām no EUR 200 000 līdz EUR 299 999 par 2 procentu punktiem ;

c)	summām no EUR 300 000 un vairāk par 9 procentu punktiem .

c)	summām no EUR 300 000 un vairāk par 3 procentu punktiem .

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

7. pants — 2.a punkts (jauns)

2.a	Šā panta 1. punkta noteikumus piemēro tikai tiem maksājumiem, kas ir pilnībā integrēti vienoto maksājumu shēmā.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

7. pants — 3. punkts

3.	Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tiešajiem maksājumiem, ko piešķir lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā, Kanāriju salās un Egejas jūras salās.

3.	Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tiešajiem maksājumiem, ko piešķir lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā, Kanāriju salās, Egejas un Jonijas jūras salās.

Grozījums Nr. 211

Regulas priekšlikums

7. pants — 3.a punkts (jauns)

3.a

Šā panta 2. punktu nepiemēro kooperatīviem un citiem dibinājumiem, kas sastāv no atsevišķiem lauksaimniekiem, kuri saņem tiešos maksājumus un kuri nodod tālāk saņemtās subsīdijas, lai tās izplatītu starp dibinājuma biedriem. Šo atkāpi nepiemēro liela mēroga labumguvējiem, kuri saņem EUR 100 000 vai vairāk un kuri ir šādu dibinājumu biedri.

Grozījums Nr. 240

Regulas priekšlikums — grozījumu akts

7. pants — 3.b punkts (jauns)

3.b	Var izlemt nepiemērot 2. punktu gadījumos, kad organizācija, kurā apvienoti lauksaimnieki, kas saņem vienoto maksājumu, ir tikai šo naudas summu saņēmēja vai starpniece to sadalei pilnā apjomā savu locekļu starpā.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

8. pants — 1. punkts

Neskarot 11. punktu, kopējās tiešo maksājumu neto summas, kuras var piešķirt dalībvalstī attiecībā uz kalendāro gadu pēc šīs regulas 7. un 10. panta un Regulas (EK) Nr. 378/2007 1. panta piemērošanas, nav augstākas par maksimālo apjomu, kas noteikts šīs regulas IV pielikumā. Vajadzības gadījumā dalībvalstis sāk tiešo maksājumu lineāru samazināšanu, lai ievērotu IV pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos apjomus.

Neskarot 11. punktu, kopējās tiešo maksājumu neto summas, kuras var piešķirt dalībvalstī attiecībā uz kalendāro gadu pēc šīs regulas 7. un 10. panta un Regulas (EK) Nr. 378/2007 1. panta piemērošanas, nav augstākas par maksimālo apjomu, kas noteikts šīs regulas IV pielikumā. Vajadzības gadījumā dalībvalstis sāk tiešo maksājumu apjomu , uz kuriem attiecas modulācijas samazinājums , lineāru samazināšanu, lai ievērotu IV pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos apjomus.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

8. pants — 2. punkts

2.	Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru pārskata maksimālos apjomus, kas noteikti IV pielikumā, lai ņemtu vērā:

2.	Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru katru gadu pārbauda maksimālos apjomus, kas noteikti IV pielikumā, lai ņemtu vērā:

a)	izmaiņas attiecībā uz maksimālajām summām, kuras var piešķirt saskaņā ar tiešajiem maksājumiem;

a)	izmaiņas attiecībā uz maksimālajām summām, kuras var piešķirt saskaņā ar tiešajiem maksājumiem;

b)	izmaiņas brīvprātīgajā modulācijā, kas minēta Regulā (EK) Nr. 378/2007;

c)	saimniecību strukturālās izmaiņas.

c)	saimniecību strukturālās izmaiņas,

un par to informē Eiropas Parlamentu.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

9. pants — 1. punkts

Summas, kas rodas, veicot 7. pantā paredzētos samazinājumus, jebkurā dalībvalstī, kas nav jaunā dalībvalsts, ir pieejamas kā Kopienas papildu atbalsts pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmām, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELVGF) atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1698/2005 saskaņā ar turpmākajos punktos paredzētajiem noteikumiem.

Summas, kas rodas, piemērojot 7. pantā paredzētos samazinājumus, jebkurā dalībvalstī, kas nav jaunā dalībvalsts, ir pieejamas Kopienas atbalstam, kurš paredzēts pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmām, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELVGF) atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1698/2005 saskaņā ar turpmākajos punktos paredzētajiem noteikumiem.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

10. pants — 1. punkts

Šīs regulas 7. pantu piemēro tikai lauksaimniekiem jaunajā dalībvalstī jebkurā kalendārajā gadā, ja tiešo maksājumu līmenis, kas piemērojams minētajā dalībvalstī attiecīgajā kalendārajā gadā saskaņā ar 110. pantu, nav mazāks par līmeni dalībvalstīs, kuras nav jaunās dalībvalstis, ņemot vērā visus samazinājumus, kuri piemērot saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

1.	Jaunajās dalībvalstīs modulācija kļūst obligāta tikai sākot ar brīdi, kad tās saņem tiešos maksājumus pilnā apmērā.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

10. pants — 4. punkts

4.	Visas atlikušās summas, kas radušās no 7. panta 1. un 2. punkta piemērošanas, piešķir tai jaunajai dalībvalstij, kurā attiecīgās summas radušās, saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru. Tās izlieto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu .

4.	Visas atlikušās summas, kas radušās no 7. panta 1. un 2. punkta piemērošanas, piešķir tai jaunajai dalībvalstij, kurā attiecīgās summas radušās, saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

12. pants — virsraksts

Saimniecību konsultatīvā sistēma

Saimniecību konsultatīvā un pētniecības sistēma

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

12. pants — 2. punkts

2.	Konsultatīvā darbība attiecas vismaz uz likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti 1. nodaļā.

Konsultatīvā un pētniecības darbība attiecas vismaz uz likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti 1. nodaļā, un uz tādu ražošanas veidu popularizēšanu, kuri ir saimnieciski izdevīgi, ekoloģiski ilgtspējīgi, kā arī ir ekonomiskāki dabas resursu un ražošanas izmaksu (enerģija, izejvielas u. c.) ziņā .

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

13. pants — 2. punkts

2.	Dalībvalstis dod priekšroku lauksaimniekiem, kuri gadā saņem vairāk nekā EUR 15 000 tiešajos maksājumos .

2.	Dalībvalstis raugās, lai visi lauksaimnieki varētu brīvprātīgi piedalīties šajā konsultatīvajā sistēmā .

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

18. pants — 1. punkts — 2. daļa

Šī datu bāze jo īpaši ļauj ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību tieši un nekavējoties iepazīties ar datiem, kas attiecas uz kalendārajiem un/vai tirdzniecības gadiem, sākot no 2000. gada, vai arī — jaunajām dalībvalstīm — uz pirmo gadu pēc to iestāšanās Eiropas Savienībā .

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

22. pants — 1. punkts

1.	Dalībvalstis veic atbalsta pieteikumu administratīvās kontroles, lai pārbaudītu atbilstības nosacījumus atbalsta piešķiršanai.

1.	Dalībvalstis veic atbalsta pieteikumu administratīvās kontroles, lai pārbaudītu atbilstības nosacījumus atbalsta piešķiršanai. Šīs administratīvās kontroles nav pārāk liels slogs lauksaimniekiem, jo īpaši izmaksu un administratīvo formalitāšu ziņā .

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

24. pants — 1. punkts

1.	Dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka lauksaimnieks pilda 1. nodaļā minētās saistības.

1.	Dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka lauksaimnieks pilda 1. nodaļā minētās saistības. Šīs pārbaudes nav ilgākas kā viena diena saimniecībā un nav pārāk liels apgrūtinājums lauksaimniekam .

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

24. pants — 2. punkts — 1. daļa

2.	Dalībvalstis var izmantot savas pašreizējās administrācijas un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu atbilstību likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti 1. nodaļā.

Dalībvalstis var izmantot savas pašreizējās administrācijas un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu atbilstību likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti 1. nodaļā. Tomēr dalībvalstis cenšas ierobežot kontroles iestāžu un to personu skaitu, kuru uzdevums ir veikt pārbaudes uz vietas konkrētā saimniecībā .

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

24. pants — 2.a punkts (jauns)

2.a	Dalībvalstis var izmantot privātas kontroles un pārvaldības sistēmas, ja valsts iestādes tās ir oficiāli akreditējušas.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

24. pants — 2.b punkts (jauns)

2.b

Dalībvalstis cenšas kontroles plānot tā, lai lauku saimniecības, kuras sezonālo apstākļu dēļ iespējams labāk pārbaudīt gada noteiktā laikposmā, patiešām tiktu kontrolētas šajā laikā. Tomēr, ja kontroles iestāde, izdarot pārbaudi uz vietas, sezonālo apstākļu dēļ nav varējusi pārbaudīt kādu īpašu pārvaldības regulējuma punktu vai tā daļu, vai arī labus lauksaimniecības un vides apstākļus, šīs prasības un apstākļus uzskata par ievērotiem.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

25. pants — 1. punkts — 2. daļa

Pirmo daļu piemēro arī gadījumā, ja attiecīgā neatbilstība ir darbības vai bezdarbības rezultāts, ko var tieši attiecināt uz personu, kurai lauksaimniecības zemi nodeva vai no kuras to pārņēma, izņemot gadījumu, kad persona, kuras rīcība radījusi neatbilstību, arī ir iesniegusi atbalsta pieteikumu par attiecīgo gadu. Šādā gadījumā pirmajā daļā minēto sodu piemēro tiešo maksājumu summām, kuras jāpiešķir neatbilstību pieļāvušajai personai .

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

25. pants — 1. punkts — 3. daļa

Šajā punktā “nodošana” ir jebkāda veida darījums, ar ko lauksaimniecības zeme pārstāj būt “personas, kas nodod saimniecību,” rīcībā.

Šajā punktā “nodošana” ir jebkāda veida darījums, ar ko lauksaimniecības zeme pārstāj būt “personas, kas nodod saimniecību,” rīcībā, izņemot tādu veidu darījumus, ko attiecīgais lauksaimnieks nevar aizkavēt .

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

25. pants — 3. punkts — 2. daļa

Ja dalībvalsts nolemj izmantot pirmajā daļā paredzēto iespēju, sekojošajā gadā kompetentā iestāde veic darbības, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieks novērš konstatēto neatbilstību. Lauksaimnieku informē par šādu konstatējumu un veicamo koriģējošo darbību .

Ja dalībvalsts nolemj izmantot pirmajā daļā paredzēto iespēju, kompetentā iestāde informē lauksaimnieku par konstatēto neatbilstību, viņam savukārt jāpaziņo, kādi pasākumi veikti problēmas novēršanai. Lai pārbaudītu lauksaimnieka veiktos pasākumus, kompetentā iestāde šīs saimniecības ņem vērā, nākamajā gadā veicot risku analīzi zemes īpašuma kontrolei .

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

26.a pants (jauns)

26.a pants

Pārskatīšana

Vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados Komisija iesniedz ziņojumu par atbilstības sistēmas piemērošanu, attiecīgā gadījumā pievienojot atbilstošus priekšlikumus, jo īpaši šādos nolūkos:

—	izdarīt labojumus III pielikumā pievienoto pārvaldības prasību sarakstā,

—	vienkāršot, atcelt un uzlabot tiesību aktus saskaņā ar pārvaldības prasību sarakstu, īpašu uzmanību pievēršot tiesību aktiem, kas attiecas uz nitrātiem,

—

vienkāršot, uzlabot un saskaņot uz vietas veicamo pārbaužu sistēmas, ņemot vērā iespējas, ko paver rādītāju izmaiņas un vājo vietu pārbaužu pasākumi, pārbaudes, kas veiktas saskaņā ar privātām sertifikācijas shēmām, pārbaudes, kas veiktas saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pārvaldības prasību īstenošanu, kā arī informācijas un sakaru tehnoloģijas.

Ziņojumos iekļauj arī aplēsi par kopējām tādas kontroles izmaksām, kura saskaņā ar atbilstības sistēmu veikta iepriekšējā gadā pirms ziņojuma publicēšanas gada.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

30. pants — 1. punkts

1.	Dalībvalstis nepiešķir tiešos maksājumu lauksaimniekam vienā no turpmāk minētajiem gadījumiem :

1.	Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiešķirt tiešos maksājumus, sākot ar minimālo apjomu, kas jānosaka .

a)	ja pieprasītais vai izmaksājamais tiešo maksājumu apmērs konkrētajā kalendārajā gadā nepārsniedz EUR 250; vai

ja saimniecības platība, par kuru var pretendēt uz atbalstu un par kuru pieprasīti vai par kuru jāizmaksā tiešie maksājumi, nepārsniedz vienu hektāru. Tomēr Kipra var noteikt, ka minimālā platība, par kuru var pretendēt uz atbalstu, ir 0,3 hektāri, savukārt Malta šādu platību var noteikt 0,1 hektāra apmērā.

Tomēr lauksaimniekiem, kuriem piešķirtas 45. panta 1. punktā minētās īpašas tiesības, jāievēro a) apakšpunktā minētais noteikums.

Summas, kas ietaupītas, piemērojot pirmo daļu, paliek tās dalībvalsts valsts rezervē, kurā tās radušās.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

30. pants — 2. punkts

2.	Dalībvalstis var nolemt objektīvā un nediskriminējošā veidā nepiešķirt tiešos maksājumus tādām sabiedrībām vai uzņēmumiem Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, kuru uzņēmējdarbības galvenie mērķi nav lauksaimniecības darbības veikšana .

Dalībvalstis var nolemt objektīvā un nediskriminējošā veidā nepiešķirt tiešos maksājumus tādām sabiedrībām vai uzņēmumiem Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, kuru uzņēmējdarbības galvenie mērķi nav lauksaimniecības produkcijas ražošana, audzēšana vai kultivēšana, tostarp ražas novākšana, piena slaukšana, mājlopu audzēšana un turēšana lauksaimniecības vajadzībām .

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

31. pants — 2. punkts

2.	Maksājumus veic līdz divām reizēm gadā laikposmā no 1. decembra līdz nākamā kalendārā gada 30. jūnijam.

2.	Maksājumus veic līdz divām reizēm gadā laikposmā no 1. decembra līdz nākamā kalendārā gada 30. jūnijam un iekļaujot procentu maksājumu atbilstoši tirgū spēkā esošajām likmēm par summu, kas pienākas, sākot no nākamā kalendārā gada 30. jūnija .

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

31. pants — 2.a punkts (jauns)

2.a	Ja maksājums kavējas ar kompetento iestādi notiekoša strīda dēļ, kurā uzvar lauksaimnieks, viņš saņem kompensāciju, kas atbilst tirgus procentu likmēm.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

31. pants — 3. punkts

3.	Maksājumus saskaņā ar I pielikumā minētajām atbalsta shēmām neveic, pirms nav pabeigtas pārbaudes attiecībā uz atbilstības nosacījumiem, kuras jāveic attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar 22. pantu.

3.	Nevienu maksājumu pieteikumam saskaņā ar I pielikumā minētajām atbalsta shēmām neveic, pirms nav pabeigtas pārbaudes attiecībā uz šā pieteikuma atbilstības nosacījumiem, kuras jāveic attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar 22. pantu.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

31. pants — 3. punkts — 1.a daļa (jauna)

Tomēr, ja maksājumi ir veikti kā avanss vai divās daļās, pirmo maksājumu nosaka, pamatojoties uz administratīvo pārbaužu un uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem, kas ir pieejami maksājuma dienā, un tādā apjomā, lai maksājuma galīgā summa nav mazāka par pirmo maksājuma daļu.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

33. pants

33. pants Pārskatīšana

svītrots

Atbalsta shēmas, kas uzskaitītas I pielikumā, piemēro, neierobežojot iespēju tās jebkurā brīdī pārskatīt, ņemot vērā ekonomikas norises un budžeta situāciju.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

34. pants — 2. punkts

2.	Šajā sadaļā lauksaimnieki, kuriem ir tiesības uz maksājumu, ir lauksaimnieki, kuriem ir piešķirtas vai pilnīgi nodotas tiesības uz maksājumu.

svītrots

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

34. pants — 2.a punkts (jauns)

2.a	Saskaņā ar šo regulu tiesības atstāt zemi atmatā, ko izveidoja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 53. pantu un 63. panta 2. punktu, kļūst par parastām tiesībām.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

37. pants — 1. daļa

Tiesības uz maksājumu par hektāru negroza, ja vien nav paredzēts citādi.

1.	Tiesības uz maksājumu par hektāru negroza, ja vien nav paredzēts citādi.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

37. pants — 2. daļa

Komisija saskaņā ar šīs regulas 128. panta 2. punktā minēto procedūru paredz precīzus noteikumus tiesību uz maksājumu grozīšanai, jo īpaši attiecībā uz tiesību daļām.

Gadījumā, ja lauksaimnieks, kuram piešķirts tiešais maksājums pārskata periodā, maina savu juridisko statusu vai nosaukumu minētajā periodā vai ne vēlāk kā līdz 31. decembrim gadā pirms vienotā maksājuma shēmas piemērošanas gada, viņam ir pieejama vienotā maksājuma shēma, ievērojot tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz lauksaimnieku, kurš sākotnēji pārvaldīja saimniecību.

Apvienošanās gadījumos pārskata periodā vai ne vēlāk kā līdz 31. decembrim gadā pirms vienotā maksājuma shēmas piemērošanas gada lauksaimniekam, kurš pārvalda jauno saimniecību, ir pieejama vienotā maksājuma shēma, ievērojot tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz lauksaimniekiem, kuri pārvaldīja sākotnējās saimniecības.

Sašķelšanās gadījumos pārskata periodā vai ne vēlāk kā līdz 31. decembrim gadā pirms vienotā maksājuma shēmas piemērošanas gada lauksaimniekiem, kuri pārvalda saimniecības, ir proporcionāli pieejama vienotā maksājuma shēma, ievērojot tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz lauksaimnieku, kurš pārvaldīja sākotnējo saimniecību.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

42. pants — 1. punkts — 1.a daļa (jauna)

Ja attiecīgā budžeta gada noslēgumā dalībvalstī tiek konstatēts, ka kopējais faktiski izmantotais tiesību uz maksājumu apjoms nepārsniedz VIII pielikumā valstij noteikto maksimālo apjomu, iegūto starpību ieskaita valsts rezervē.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

42. pants — 2. punkts

Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un pēc prioritātes principa piešķirtu tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, kuri uzsākuši lauksaimniecības darbību, tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no traucējumiem tirgū un konkurences traucējumiem.

Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem piešķirtu tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, kuri veic lauksaimniecības darbību, tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no traucējumiem tirgū un konkurences traucējumiem. Dalībvalstis var dot priekšroku jo īpaši nozares jaunpienācējiem, lauksaimniekiem, kas jaunāki par 35 gadiem, ģimenes saimniecībām vai citiem prioritārajiem lauksaimniekiem .

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

42. pants — 3. punkts

Dalībvalstis, kuras nepiemēro 68. panta 1. punkta c) apakšpunktu , var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem, kuri īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar vienu vai citu valsts intervences veidu, lai novērstu zemes pamešanu un/vai kompensētu īpašus šķēršļus lauksaimniekiem šādos apgabalos.

Dalībvalstis, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, t. i., no 2009. gada, valsts rezervi, kā arī atbalsta pasākumus var izmantot, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem, kuri īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar vienu vai citu valsts intervences veidu, kā arī grūtībās nonākušām nozarēm, kas koncentrējušās visnelabvēlīgākos apgabalos, piemēram, aitkopībai un kazkopībai , lai novērstu zemes pamešanu un ražošanas izbeigšanu un/vai kompensētu īpašus šķēršļus lauksaimniekiem šādos apgabalos.

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

42. pants — 3.a punkts (jauns)

3.a	Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai tiesības uz maksājumu piešķirtu lauksaimniekiem, kuri ir noslēguši īpašus līgumus, ko reglamentē dalībvalstu noteikumi.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

43. pants

Visas tiesības uz maksājumu, kuras vēl nav izmantotas 2 gadu laikā, piešķir valsts rezervei, izņemot force majeure gadījumus un ārkārtas apstākļus 36. panta 1. punkta nozīmē.

Visas tiesības uz maksājumu, kuras vēl nav izmantotas 3 gadu laikā, piešķir valsts rezervei, izņemot force majeure gadījumus un ārkārtas apstākļus 36. panta 1. punkta nozīmē. Šie fondi ir galvenokārt jāizlieto, lai atvieglotu jaunatnes piekļuvi lauksaimnieciskai darbībai, tādējādi nodrošinot paaudžu nomaiņu .

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

44. pants — 2. punkts

2.	Tiesības uz maksājumu var nodot, tās pārdodot vai veicot citu galīgu nodošanu kopā ar zemi vai bez tās. Turpretim nomu vai līdzīgus darījumu veidus atļauj tikai tad, ja līdz ar nodotajām tiesībām uz maksājumu ir nodots arī līdzvērtīgs skaits hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

svītrots

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

44. pants — 3. punkts — 1.a daļa (jauna)

Šādos gadījumos dalībvalstis var arī nolemt, ka noma vai jebkāds līdzīgs nodošanas veids ir atļauts, ja līdz ar nodotajām tiesībām uz maksājumu ir nodots arī līdzvērtīgs skaits hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

45. pants — 2. punkts — 1. daļa

Atkāpjoties no 35. panta 1. punkta, lauksaimniekam, kam piešķirtas īpašas tiesības, dalībvalsts atļauj atkāpties no prasības aktivizēt tiesības, izmantojot līdzvērtīgu skaitu hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ar nosacījumu, ka lauksaimnieks saglabā vismaz 50 % no lauksaimnieciskās darbības, ko tas veica 2000., 2001. un 2002. kalendārajā gadā un ko izsaka ganāmpulka vienībās (LU).

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

45. pants — 2. punkts — 2.a daļa (jauna)

Turpretim to var piemērot dalībvalstīs, kas vēl nav ieviesušas vienoto maksājumu shēmu, taču plāno to darīt.

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

45. pants — 3. punkts

3.	Nododot īpašas tiesības, tiesību devējs negūst labumu no 2. punktā minētās atkāpšanās, izņemot mantošanas vai pirmstermiņa mantošanas gadījumus.

Ja tiek nodotas īpašās tiesības, tiesību pārņēmējs gūst labumu no 2. punktā minētās atkāpes, ja vien ir nodotas visas no šīs atkāpes izrietošās tiesības, kā arī izņemot mantošanas vai pirmstermiņa mantošanas gadījumus vai tad, ja tiesību pārņēmējam nav nepieciešamās platības šo tiesību aktivizēšanai .

Grozījumi Nr. 85, 86, 87 un 88

Regulas priekšlikums

46. pants

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var nolemt vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam un, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, no 2010. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas I līdz IV nodaļu. Tādēļ tiesības uz maksājumu var pakāpeniski pielāgot atbilstīgi vismaz trīs iepriekš noteiktām ikgadējām pakāpēm un objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var nolemt, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, no 2010. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas I līdz IV nodaļu. Tādēļ tiesības uz maksājumu var pakāpeniski pielāgot atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

Nevienā no minētajām ikgadējām pakāpēm tiesību uz maksājumu vērtības samazinājums nav lielāks par 50 % no starpības starp to sākotnējo vērtību un vērtību, ko piemēro, īstenojot galīgo ikgadējo pakāpi .

Tiesību uz maksājumu vērtības samazinājums nav lielāks par 50 % no starpības starp to sākotnējo vērtību un galīgo vērtību.

Dalībvalstis var nolemt piemērot iepriekšējās daļas noteikumus atbilstošā ģeogrāfiskajā līmenī, ko nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai un/vai reģionālās lauksaimniecības potenciālam.

Dalībvalstis var nolemt pārskatīt tiesības uz maksājumu atbilstošā ģeogrāfiskajā līmenī, ko nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai, reģionālās lauksaimniecības potenciālam un/vai attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala īpašām strukturālām nepilnībām .

Apgabalos, kur spēkā ir kolektīvās lietošanas tiesības vai citi līgumi par zemes kolektīvu apsaimniekošanu, tiesībām uz maksājumu var noteikt citu vērtību atkarībā no saimniecības platības, ja vien ir ievērotas prasības par maksimāli pieļaujamo kaitējumu videi.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

47. pants — 1. punkts

1.	Dalībvalsts, kas ieviesusi vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 1. līdz 4. nodaļu, vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam var nolemt piemērot vienotā maksājuma shēmu no 2010. gada reģionālā mērogā saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem.

1.	Dalībvalsts, kas ieviesusi vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 1. līdz 4. nodaļu, vēlākais ik gadu līdz 1. augustam var nolemt piemērot vienotā maksājuma shēmu no nākamā gada reģionālā mērogā saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem.

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

47. pants — 2. punkts — 1. daļa

2.	Dalībvalstis izraugās reģionus saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai un/vai reģionālās lauksamniecības potenciālam.

2.	Dalībvalstis izraugās reģionus saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai, reģionālās lauksamniecības potenciālam un/vai attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala īpašām strukturālām nepilnībām .

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

48. pants — 1. punkts

1.	Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var nolemt sadalīt ne vairāk kā 50 % no reģionālā maksimālā apjoma, kas noteikts ar 47. pantu, starp visiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atrodas attiecīgajā reģionā, tostarp tiem, kuriem nepieder tiesības uz maksājumu.

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var nolemt sadalīt ne vairāk kā 50 % no reģionālā maksimālā apjoma, kas noteikts ar 47. pantu, starp visiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atrodas attiecīgajā reģionā, tostarp tiem, kuriem nepieder tiesības uz maksājumu. Izmantojamās platības ir tās, ko lauksaimnieks deklarējis līdz 2008. gada 15. maijam .

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

48. pants — 2. punkts — 1.a daļa (jauna)

Taču dalībvalstis var noteikt citus precīzi definētus kritērijus, piemēram, ražotāja kvalitāte vai nodarbinātība lauksaimniecības nozarē un/vai laukos, lai nodrošinātu teritoriālo kohēziju, daudzveidību un dinamismu lauku rajonos, kā arī to tradicionālo ražošanas veidu saglabāšanu, kuri nav saistīti ar zemi.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

49. pants — 1. punkts

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, kuras piemēro šīs regulas 48. pantu, vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam un, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, var nolemt no 2011. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar šo iedaļu vai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas I līdz V nodaļas 1. iedaļu. Tādēļ šādas tiesības uz maksājumu var pakāpeniski pielāgot saskaņā ar vismaz divām iepriekš noteiktām ikgadējām pakāpēm un objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. 2.

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

49. pants — 2. punkts — 1. daļa

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, kuras ieviesušas vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 5. nodaļas 1. iedaļu, vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam un, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, var nolemt no 2010. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar šo iedaļu, šādās tiesībās uz maksājumu nosakot veikt pakāpeniskas izmaiņas saskaņā ar vismaz trim iepriekš noteiktām ikgadējām pakāpēm un objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, kuras ieviesušas vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 5. nodaļas 1. iedaļu, vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam un rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, var nolemt no 2010. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar šo iedaļu, šādās tiesībās uz maksājumu nosakot veikt pakāpeniskas izmaiņas saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

49. pants — 3. punkts

3.	Nevienā no 1. un 2. punktā minētajām ikgadējām pakāpēm jebkuru tiesību uz maksājumu vērtības samazinājums nav lielāks par 50 % no starpības starp to sākotnējo vērtību un vērtību, ko piemēro, īstenojot galīgo ikgadējo pakāpi .

3.	Šā panta 1. un 2. punktā noteiktais jebkuru tiesību uz maksājumu vērtības samazinājums nav lielāks par 50 % no starpības starp to sākotnējo vērtību un galīgo vērtību.

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

49. pants — 4. punkts

4.	Dalībvalstis var nolemt piemērot 1., 2. un 3. punktu atbilstošā ģeogrāfiskajā līmenī, ko nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai un/vai administratīvajai struktūrai un/vai reģionālās lauksaimniecības potenciālam.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

53. pants — 1. punkts — 1. daļa

Jebkura dalībvalsts, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 67. un 68. panta noteikumiem no vienotā maksājuma shēmas nepiešķir maksājumus par aitām, kazām un liellopiem, līdz 2009. gada 1. augustam var nolemt turpināt piemērot vienotā maksājuma shēmu no 2010. gada atbilstīgi šajā iedaļā izklāstītajiem noteikumiem un saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 1. punktam. Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka daļu no to valstij noteiktā maksimālā apjoma izmanto papildu maksājumiem lauksaimniekiem saskaņā ar šīs regulas 55. panta 1. punktu, piemērojot zemāku likmi, nekā paredzēts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 1. punktam .

Jebkura dalībvalsts, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 67. un 68. panta noteikumiem no vienotā maksājuma shēmas nepiešķir maksājumus par aitām, kazām un liellopiem, piemēro vienotā maksājuma shēmu no 2010. gada saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 1. punktam.

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

53. pants — 2. punkts — 1. daļa

2.	Ņemot vērā katras dalībvalsts izvēli, Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka maksimālo summu katram tiešajam maksājumam, kas minēts attiecīgi 54., 55. un 56 . pantā.

2.	Ņemot vērā katras dalībvalsts izvēli, Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka maksimālo summu katram tiešajam maksājumam, kas minēts attiecīgi 54. un 55. pantā.

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

53. pants — 2. punkts — 2. daļa

Minētā maksimālā summa ir vienāda ar katra tiešā maksājuma daļu 41. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimālajā apjomā, un tā tiek reizināta ar samazinājuma procentuālajām daļām, ko dalībvalstis piemēro saskaņā ar 54., 55. un 56. pantu .

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

55. pants — 1. punkts — 1. daļa

Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļu saglabāja visu vai daļu no šajā regulā 41. pantā valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minētajai piemaksai par zīdītājgovīm, katru gadu veic papildu maksājumus lauksaimniekiem.

Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. pantu saglabāja visu vai daļu no šajā regulā 41. pantā valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minētajai piemaksai par zīdītājgovīm vai īpašajai piemaksai , katru gadu veic papildu maksājumus lauksaimniekiem.

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

56. pants — 3.a punkts (jauns)

3.a	Jebkuru lēmumu, ko dalībvalsts pieņēmusi saistībā ar regulas 53. līdz 56. pantu pieņem pēc saskaņošanas ar organizācijām, kas pārstāv reģionālās iestādes, un pamatojoties uz pētījumu, kāda ietekme šim lēmumam varētu būt reģionālā līmenī.

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

59. pants — 3. punkts

Pirmajā gadā, kad piemēro vienotā maksājuma shēmu, jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem konkrētās nozarēs, kuri atrodas īpašā situācijā sakarā ar pāreju uz vienotā maksājuma shēmu.

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

59. pants — 5. punkts

Jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem, kuri īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar vienu vai citu valsts intervences veidu, lai novērstu zemes pamešanu un/vai kompensētu īpašus šķēršļus lauksaimniekiem šādos apgabalos.

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

63. pants — 3. punkts

Izņemot force majeure gadījumus vai ārkārtas apstākļus, kas minēti 36. panta 1. punktā, lauksaimnieks var nodot savas tiesības uz maksājumu bez zemes tikai pēc tam, kad tas 35. panta nozīmē ir izmantojis vismaz 80 % no savām tiesībām uz maksājumu vismaz viena kalendārā gada laikā, vai pēc tam, kad tas ir brīvprātīgi atdevis valsts rezervei visas tiesības uz maksājumu, kuras tas nav izmantojis vienotās maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā.

Izņemot force majeure gadījumus vai ārkārtas apstākļus, kas minēti 36. panta 1. punktā, lauksaimnieks var nodot savas tiesības uz maksājumu bez zemes tikai pēc tam, kad tas 35. panta nozīmē ir izmantojis vismaz 70 % no savām tiesībām uz maksājumu vismaz viena kalendārā gada laikā, vai pēc tam, kad tas ir brīvprātīgi atdevis valsts rezervei visas tiesības uz maksājumu, kuras tas nav izmantojis vienotās maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā.

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

64. panta – 1. daļa (jauna)

Dalībvalstis, kuras to nolemj, sākot ar 2010. gadu varēs tādējādi atsaistīt specifiskos atbalstus, kas paredzēti rīsu, proteīnaugu, kaltētas rupjās lopbarības un riekstu ražotājiem.

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

64. pants

Dalībvalstis no 2010. gada saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem noteikumiem vienotajā maksājumu shēmā iekļauj atbalstu, kas ietverts saistītā atbalsta shēmās, kuras minētas X pielikuma I, II un III punktā.

Dalībvalstis no 2010. gada saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem noteikumiem vienotajā maksājumu shēmā var iekļaut atbalstu, kas ietverts saistītā atbalsta shēmās, kuras minētas X pielikuma I, II un III punktā.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

65. pants — 1. punkts

Summas, kas minētas XI pielikumā un kuras bija pieejamas saistītajam atbalstam, kas ietverts X pielikuma I punktā minētajās shēmās, dalībvalstis sadala starp lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, ņemot vērā jo īpaši atbalstu, ko minētie lauksaimnieki saņēma tiešā vai netiešā veidā atbilstīgi attiecīgajām atbalsta shēmām vienā vai vairākos gados laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam .

Summas, kas minētas XI pielikumā un kuras bija pieejamas saistītajam atbalstam, kas ietverts X pielikuma I punktā minētajās shēmās, dalībvalstis galvenokārt sadala starp lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, ņemot vērā jo īpaši atbalstu, ko minētie lauksaimnieki saņēma tiešā vai netiešā veidā atbilstīgi attiecīgajām atbalsta shēmām vai ražošanas kvotām vienā vai vairākos gados laikposmā no 2005. līdz 2011. gadam .

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

65. pants — 1.a punkts (jauns)

1.a	Pamatotos gadījumos atbilstīgi objektīviem kritērijiem dalībvalstis var pilnībā vai daļēji sadalīt 1. punktā minētās summas starp visiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atrodas attiecīgajā reģionā.

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

65. pants — 2. punkts — 1. daļa

2.	Dalībvalstis palielina to tiesību uz maksājumu vērtību, kas pieder attiecīgajiem lauksaimniekiem, pamatojoties uz summām, kas radušās no 1. punkta noteikumu piemērošanas.

2.	Dalībvalstis var palielināt to tiesību uz maksājumu vērtību, kas pieder attiecīgajiem lauksaimniekiem, pamatojoties uz summām, kas radušās no 1. punkta noteikumu piemērošanas.

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

66. pants — 1. daļa

Summas, kas bija pieejamas saistītajam atbalstam saskaņā ar X pielikuma II punktā minētajām shēmām, dalībvalstis sadala starp lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs proporcionāli atbalstam, ko šie lauksaimnieki saņēma saskaņā ar attiecīgajām atbalsta shēmām laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam. Tomēr dalībvalstis var izvēlēties nesenāku atsauces laikposmu saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem mērķiem.

Summas, kas bija pieejamas saistītajam atbalstam saskaņā ar X pielikuma II punktā minētajām shēmām, dalībvalstis galvenokārt sadala starp lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs proporcionāli atbalstam, ko šie lauksaimnieki saņēma saskaņā ar attiecīgajām atbalsta shēmām laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam. Tomēr dalībvalstis var izvēlēties nesenāku atsauces laikposmu saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem mērķiem.

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

5. nodaļa — virsraksts

ĪPAŠAIS ATBALSTS

ĪPAŠĀ ATBALSTA MAKSĀJUMI

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

68. pants — virsraksts

Vispārīgie noteikumi

Papildmaksājumi

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

68. panta –1. punkts (jauns)

– 1.	Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 1. janvārim un pēc tam laikposmā no 2011. gada 1. oktobra vēlākais līdz 2012. gada 1. janvārim var lemt par to, ka no 2010. gada un/vai no 2012. gada lauksaimnieku atbalstam izmantot 15 % no valstī noteiktā maksimālā daudzuma.

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

68. pants — 1. punkts — ievaddaļa

1.	Dalībvalstis vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam var pieņemt lēmumu no 2010. gada izmantot līdz 10 % no valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas minēts 41. pantā, lai piešķirtu lauksaimniekiem atbalstu

1.	Atbilstīgi – 1. punktam dalībvalstis var pieņemt lēmumu izmantot līdz 10 % no valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas minēts 41. pantā, lai piešķirtu lauksaimniekiem vai organizācijām vai ražotāju grupām integrētu atbalstu, lai veicinātu ilgtspējīgus ražošanas veidus :

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

68. pants — 1. punkts — a) apakšpunkts — i) daļa

i)	īpašiem lauksaimnieciskās darbības veidiem, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai uzlabošanai,

i)	īpašiem lauksaimnieciskās darbības veidiem, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai uzlabošanai, klimatam, bioloģiskajai daudzveidībai un ūdens kvalitātei, jo īpaši bioloģiskajai lauksaimniecībai un ganību kultivēšanai ,

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

68. pants — 1. punkts — a) apakšpunkts — iii) daļa

iii)	lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzlabošanu;

iii)	lauksaimniecības produktu tirdzniecības, īpaši reģionālās tirdzniecības, un to konkurētspējas uzlabošanu;

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

68. pants — 1. punkts — b) apakšpunkts

(b)	lai palīdzētu risināt īpašas grūtības, kas skar lauksaimniekus piena, liellopu, aitas un kazas gaļas un rīsa nozarē ekonomiski vājos vai ekoloģiski jutīgos apgabalos;

(b)	lai palīdzētu risināt īpašas grūtības, kas skar lauksaimniekus piena un rīsa nozarē ekonomiski vājos vai ekoloģiski jutīgos apgabalos, kā arī liellopu, aitas un kazas gaļas ražotājus ;

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

68. pants — 1. punkts — c) apakšpunkts

(c)	apgabalos, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, lai novērstu zemes pamešanu un/vai, lai risinātu īpašās šo apgabalu lauksaimnieku problēmas,

(c)

apgabalos, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, lai novērstu zemes pamešanu un/vai, lai risinātu īpašās šo apgabalu lauksaimnieku problēmas, priekšroku dod jo īpaši jaunpienācējiem, jaunajiem lauksaimniekiem, ģimenes saimniecībām vai citiem prioritāriem lauksaimniekiem, piemēram, ražotājiem, kas ir ražotāju organizācijas vai lauksaimnieku kooperatīva locekļi ;

Grozījumi Nr. 120 un 191

Regulas priekšlikums

68. pants — 1. punkts — d) apakšpunkts

(d)	ieguldot ražas apdrošināšanas prēmijās saskaņā ar 69. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

svītrots

Grozījumi Nr. 121 un 191

Regulas priekšlikums

68. pants — 1. punkts — e) apakšpunkts

(e)	kopfondos dzīvnieku un augu slimībām saskaņā ar 70. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

svītrots

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

68. pants — 1.a punkts (jauns)

1.a	Atbilstīgi – 1. punktam dalībvalstis var pieņemt lēmumu nākamajā kalendārajā gadā izmantot līdz 5 % no valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas minēts 41. pantā, lai piešķirtu lauksaimniekiem vai organizācijām vai ražotāju grupām šādu atbalstu:

a)	ieguldot apdrošināšanas prēmijās atbilstīgi 69. pantā minētajiem noteikumiem, vai;

b)	ieguldot kopfondos atbilstīgi 70. pantā minētajiem noteikumiem.

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

68. pants — 3. punkts

3.	Atbalstu par 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem var piešķirt tikai:

3.	Atbalstu par 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem var piešķirt tikai tādā apjomā, kas vajadzīgs pašreizējā nodarbinātības un ražošanas līmeņa uzturēšanai.

a)	ja pilnībā īstenota vienotā maksājuma shēmu attiecīgajā nozarē saskaņā ar 54., 55. un 71. pantu,

b)	apjomā, kas vajadzīgs, lai stimulētu ražošanas pašreizējā līmeņa saglabāšanu.

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

68. pants — 4. punkts

4.	Atbalsts saistībā ar 1. punkta a), b) un e ) apakšpunktā minētajiem pasākumiem nepārsniedz 2,5 % no 41. pantā minētā valstij noteiktā maksimālā apjoma ; dalībvalstis var noteikt katram pasākumam mazāku apjomu.

Atbalsts saistībā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem nepārsniedz procentu daļu atbilstīgi Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumam 94/800/EK par to, kā Eiropas Kopienas vārdā attiecībā uz tās kompetencē esošām jomām slēdz daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtas (1986—1994) nolīgumus (3). Dalībvalstis var noteikt katram pasākumam mazāku apjomu.

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

68. pants — 5. punkts — a) apakšpunkts

(a)	1. punkta a) un d ) apakšpunktā, tiek sniegts gada papildu maksājumu veidā,

(a)	1. punkta a) apakšpunktā un 1.a punkta a) apakšpunktā tiek sniegts gada papildu maksājumu veidā,

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

68. pants — 5. punkts — d) apakšpunkts

(d)	1. punkta e ) apakšpunktā tiek sniegts kompensācijas maksājumu veidā, kā precizēts 70. pantā.

(d)	1.a punkta b ) apakšpunktā tiek sniegts kompensācijas maksājumu veidā, kā precizēts 70. pantā.

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

68. pants — 6. punkts

6.	To tiesību uz maksājumu nodošanu, kam ir palielināta vienības vērtība un 5. punkta c) apakšpunktā minētās tiesības uz papildu maksājumu, var atļaut tikai tad, ja kopā ar nodotajām tiesībām nodod līdzvērtīgu hektāru skaitu.

svītrots

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

68. pants — 7. punkts

7.	Atbalstam par 1. punktā minētajiem pasākumiem jābūt saskanīgam ar citiem Kopienas pasākumiem un politikas jomām.

7.	Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā noteikto kārtību paredz nosacījumus šajā iedaļā minētā atbalsta piešķiršanai, jo īpaši, lai nodrošinātu saskanību ar citiem Kopienas pasākumiem un politikas jomām un lai nepieļautu atbalsta uzkrāšanos .

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

68. pants — 7.a punkts (jauns)

7.	a Dalībvalstis katru gadu informē Komisiju par paredzētajiem pasākumiem un publisko līdzekļu sadalījuma noteikumus un kritērijus, kā arī saņēmējus un tiem piešķirto līdzekļu apjomu.

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

68. pants — 8. punkts — a) apakšpunkts

(a)	1. punkta a), b), c) un d ) apakšpunktā, veicot lineāru lauksaimniekiem piešķirto tiesību samazinājumu un/vai veicot samazinājumu valsts rezervē,

(a)	1. punkta a), b), c) apakšpunktā un 1.a punkta a) apakšpunktā , veicot lineāru lauksaimniekiem piešķirto tiesību samazinājumu un/vai veicot samazinājumu valsts rezervē,

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

68. pants — 8. punkts — b) apakšpunkts

(b)	1. punkta e ) apakšpunktā, vajadzības gadījumā veicot viena vai vairāku attiecīgo maksājumu saņēmējiem izmaksājamu maksājumu lineāru samazinājumu saskaņā ar šo sadaļu un 1. un 3. punktā noteiktajā apjomā .

(b)	1.a punkta b ) apakšpunktā, pēc vajadzības veicot viena vai vairāku attiecīgajiem saņēmējiem izmaksājamu summu lineāru samazināšanu saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

68. pants — 9. punkts

9.	Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru paredz nosacījumus šajā iedaļā minētā atbalsta piešķiršanai jo īpaši, lai nodrošinātu saskanību ar citiem Kopienas pasākumiem un politikas jomām un novērstu atbalsta uzkrāšanos.

svītrots

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

69. pants — virsraksts

Ražas apdrošināšana

Apdrošināšana

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

69. pants — 1. punkts — 1. daļa

1.	Dalībvalstis var veikt finansiālus ieguldījumus iemaksās par ražas apdrošināšanu pret zaudējumiem , ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.

1.	Dalībvalstis var veikt finansiālus ieguldījumus iemaksās par apdrošināšanu, ja veikti attiecīgi profilaktiski pasākumi zināma riska novēršanai, lai kompensētu :

a)	zaudējumus , ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām ;

b)	citus zaudējumus, ko radījuši klimatiskie apstākļi;

c)	ekonomiskos zaudējumus, ko radījušas dzīvnieku vai augu slimības vai kaitēkļu invāzijas.

Katra dalībvalsts vai reģions veic īpašus pētījumus, lai iegūtu salīdzināmus statistikas/aktuārus datus.

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

69. pants — 1. punkts — 2.a daļa (jauna)

Šā panta nolūkā “ekonomiskie zaudējumi” nozīmē jebkuras papildu izmaksas, kas radušās lauksaimniekam, veicot ārkārtas pasākumus, lai samazinātu attiecīgā tirgus apgādi, vai jebkurus būtiskus produkcijas zaudējumus. Izmaksas, par kurām var piešķirt kompensāciju saskaņā ar citiem Kopienas noteikumiem, un izmaksas, ko radījusi citu veselības, veterināro vai augu aizsardzības pasākumu izmantošana, neuzskata par ekonomiskajiem zaudējumiem.

Grozījums Nr. 136

Regulas priekšlikums

69. pants — 2. un 3. punkts

2.	Katram lauksaimniekam piešķirtais finansiālais ieguldījums ir noteikts 60 % apmērā no apdrošināšanas prēmijas. Dalībvalstis var nolemt palielināt finansiālo ieguldījumu līdz 70 %, ņemot vērā klimatiskos apstākļus vai stāvokli attiecīgajā nozarē.

Finansiālais ieguldījums ir noteikts 60 % apmērā no apdrošināšanas prēmijas, kas iemaksājams individuāli vai, ja nepieciešams, kolektīvi, ja apdrošināšanas līgums ir noslēgts ar ražotāju organizāciju . Dalībvalstis var nolemt palielināt finansiālo ieguldījumu līdz 70 %, ņemot vērā klimatiskos apstākļus vai stāvokli attiecīgajā nozarē.

Dalībvalstis var noteikt tās prēmijas lielumu, par kuru ir tiesības saņemt piemaksu, nosakot attiecīgu maksimālo apjomu.

3.	Izmaksu segums par ražas apdrošināšanu ir pieejams tikai tad, ja nelabvēlīgus klimatiskos apstākļus oficiāli atzinusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

69. pants — 5. punkts

5.	Visas finanšu iemaksas tieši iemaksā attiecīgajam lauksaimniekam.

5.	Visas finanšu iemaksas tieši iemaksā attiecīgajam lauksaimniekam vai, ja nepieciešams, ražotāju organizācijām, kas noslēgušas līgumu, pamatojoties uz to locekļu skaitu .

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

69. pants — 6. punkts — 1. daļa

6.	Dalībvalstu izmaksas par finansējuma piešķiršanu līdzfinansē no 68. panta 1. punktā minētajiem Kopienas fondiem 40 % apmērā no šā panta 2. punktā noteiktajām apdrošināšanas iemaksu attaisnotajām summām.

6.	Dalībvalstu izmaksas par finansējuma piešķiršanu līdzfinansē no 68. panta 1.a punktā minētajiem Kopienas fondiem 50 % apmērā no šā panta 2. punktā noteiktajām apdrošināšanas iemaksu attaisnotajām summām.

Tomēr pirmajā daļā minēto summu jaunajām dalībvalstīm palielina līdz 70 %.

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

70. pants — virsraksts

Dzīvnieku un augu slimību gadījumā paredzētie kopfondi

Kopfondi

Grozījums Nr. 140

Regulas priekšlikums

70. pants — 1. punkts

1.	Dalībvalstis, veicot iemaksas kopfondos, var paredzēt finansiālu kompensāciju, kas izmaksājama lauksaimniekiem par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko radījis dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojums.

Dalībvalstis, veicot iemaksas kopfondos, var paredzēt finansiālu kompensāciju, kas izmaksājama lauksaimniekiem par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko radījusi dabas katastrofa, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojums, ja veikti attiecīgi profilaktiski pasākumi. Šādus fondus var pārvaldīt ražotāju organizācijas un/vai starpnozaru organizācijas atbilstīgi Regulas (EK) 1234/2 007 122. un 123. pantā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem .

Šāds fonds papildina lauksaimnieku sociālās apdrošināšanas shēmas dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 141 un 205

Regulas priekšlikums

70. pants — 2. punkts — a) apakšpunkts

(a)	“kopfonds” nozīmē dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem apstiprinātu sistēmu, lai iesaistītie lauksaimnieki varētu apdrošināties, piešķirot šādiem lauksaimniekiem kompensācijas maksājumus, ja tos skāruši ekonomiski zaudējumi, ko radījis dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojums;

(a)

“kopfonds” nozīmē dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem apstiprinātu sistēmu, lai iesaistītie lauksaimnieki varētu apdrošināties, piešķirot šādiem lauksaimniekiem kompensācijas maksājumus, ja viņu saimniecības skāruši ekonomiski zaudējumi, ko radījusi dabas katastrofa, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai dzīvnieku vai augu lipīgu slimību uzliesmojums, vai arī viņi varētu apdrošināties pret tiešiem zaudējumiem, ko radījis lipīgas dzīvnieku vai augu slimības uzliesmojums, attiecīgā gadījumā saņemot kompensācijas maksājumus ;

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

70. pants — 2. punkts — b) apakšpunkts

(b)

“ekonomiskie zaudējumi” nozīmē jebkuras papildu izmaksas, kas radušās lauksaimniekam, veicot ārkārtas pasākumus, lai samazinātu attiecīgā tirgus apgādi, vai jebkurus būtiskus produkcijas zaudējumus. Izmaksas, par kurām var piešķirt kompensāciju saskaņā ar citiem Kopienas noteikumiem, un izmaksas, ko radījusi citu veterinārsanitāro, veterināro vai fitosanitāro pasākumu izmantošana, neuzskata par ekonomiskiem zaudējumiem.

(b)

“ekonomiskie zaudējumi” nozīmē jebkuras papildu izmaksas, kas radušās lauksaimniekam, veicot ārkārtas pasākumus, lai samazinātu attiecīgā tirgus apgādi, izmaksas, kas radušās, veicot ārkārtas vakcināciju , vai jebkurus būtiskus produkcijas zaudējumus. Izmaksas, par kurām var piešķirt kompensāciju saskaņā ar citiem Kopienas noteikumiem, un izmaksas, ko radījusi citu veterinārsanitāro, veterināro vai fitosanitāro pasākumu izmantošana, neuzskata par ekonomiskiem zaudējumiem.

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

70. pants — 2. punkts — ba) apakšpunkts (jauns)

(ba)

“nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” nozīmē laika apstākļus, kas pielīdzināmi dabas katastrofām, piemēram, sals, krusa, ledus, lietus, mežu ugunsgrēki vai sausums, kas vienā reizē iznīcina vairāk nekā 30 % no attiecīgā lauksaimnieka vidējās gada produkcijas iepriekšējo trīs gadu laikā vai no trīs gadu vidējās produkcijas, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju;

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

70. pants — 2. punkts — bb) apakšpunkts (jauns)

(bb)	“attiecīgi profilaktiski pasākumi” nozīmē pasākumus, kas uzlabo dzīvnieku un augu veselību.

Grozījums Nr. 206 un 145

Regulas priekšlikums

70. pants — 3. punkts — 1. daļa

3.	Kopfonds finansiālo kompensāciju izmaksā tieši iesaistītajiem lauksaimniekiem, kurus skāruši ekonomiskie zaudējumi.

3.	Kopfonds finansiālo kompensāciju izmaksā tieši iesaistītajiem lauksaimniekiem, kurus skāruši ekonomiskie vai tiešie zaudējumi, ja veikti attiecīgi profilaktiski pasākumi .

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

70. pants — 6. punkts — 1. daļa

6.	Dalībvalstu izmaksas par finansējuma piešķiršanu līdzfinansē Kopiena no 68. panta 1. punktā minētajiem fondiem 40 % apmērā no 4. punktā noteiktajām attaisnotajām summām.

6.	Dalībvalstu izmaksas par finansējuma piešķiršanu līdzfinansē Kopiena no 68. panta 1.a punktā minētajiem fondiem 50 % apmērā no 4. punktā noteiktajām attaisnotajām summām.

Tomēr pirmajā daļā minēto summu jaunajām dalībvalstīm palielina līdz 70 %.

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

70.a pants (jauns)

70.a pants

Īpašs atbalsts piena ražotājiem

1.	Ja finanšu gada laikā izdevumu aplēses, kas veiktas atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1290/2005 minētajai brīdināšanas sistēmai, liecina, ka finanšu shēmas 2. kategorijā pāri paliek vismaz 600 000 000 eiro, minētos līdzekļus, kas nepārsniedz šo starpību, atvēl īpašam atbalstam piena ražotājiem.

2.	Komisija reizē ar provizorisko budžeta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz piena ražotājiem paredzētā īpašā atbalsta provizorisko aprēķinu.

3.	Piena ražotājiem paredzēto īpašo atbalstu var piešķirt šādiem pasākumiem:

a)	īpašiem atbalsta pasākumiem 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

b)	pasākumiem Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta un 36. panta a) apakšpunkta nozīmē, ja tie paredz tieši atbalstīt lauku saimniecības.

4.	Dalībvalstis līdz attiecīgā gada 15. oktobrim, pamatojoties uz 2. pantā paredzēto provizorisko budžeta projektu, informē Komisiju par pasākumiem, kurus tās piemēros saskaņā ar 3. punktu.

5.	Piena ražotājiem paredzēto īpašo atbalstu piešķirs dalībvalstīm, pamatojoties uz katras dalībvalsts references daudzumiem Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (4), I pielikuma nozīmē.

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

71. pants

2009., 2010. un 2011. gadā atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē rīsus, uz kuriem attiecas KN kods 1006 10, ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus.

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē rīsus, uz kuriem attiecas KN kods 1006 10, ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus.

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

72. pants — 2. punkts — tabula

(EUR/ha)
	2009. g.	2010.—2011. g.
Bulgārija	345,255	172,627
Grieķija	561,00	280,5
Spānija	476,25	238,125
Francija	411,75	205,875
Itālija	453,00	226,5
Ungārija	232,50	116,25
Portugāle	453,75	226,875
Rumānija	126,075	63,037

(EUR/ha)
	2009.—2013. g.
Bulgārija	345,255
Grieķija	561,00
Spānija	476,25
Francija	411,75
Itālija	453,00
Ungārija	232,50
Portugāle	453,75
Rumānija	126,075

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

1.a iedaļa (jauna)

1.A IEDAĻA

PIEMAKSA PAR PROTEĪNAUGIEM

74.a pants

Piemērošanas joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kuri ražo proteīnaugus saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem.

Pie proteīnaugiem pieskaita:

a)	zirņus, uz kuriem attiecas KN kods 0713 10,

b)	pupas, uz kurām attiecas KN kods 0713 50,

c)	saldā lupīna, uz kuru attiecas KN kods ex 1209 29 50.

74.b pants

Atbalsta apjoms un tiesības pretendēt uz atbalstu

Atbalsts ir EUR 55,57 par hektāru proteīnaugiem, kuri novākti pēc piengatavības.

Par kultūraugiem, ko audzē pilnībā apsētās platībās un ko kultivē saskaņā ar vietējiem standartiem, bet kas nesasniedz piengatavības stadiju tādu ārkārtas laika apstākļu dēļ, ko atzinusi attiecīgā dalībvalsts, tomēr var pretendēt uz atbalstu, ja konkrētās platības neizmanto nevienam citam nolūkam līdz minētajam attīstības posmam.

74.c pants

Platība

1.	Tādējādi nosaka maksimālo garantēto platību 1 400 000 ha, par kuru var piešķirt atbalstu.

2.	Ja platība, par ko pieprasa atbalstu, pārsniedz maksimālo garantēto platību, tad katra lauksaimnieka platību, par kuru pieprasīts atbalsts, attiecīgajā gadā proporcionāli samazina saskaņā ar 128. panta 2. punktā noteikto kārtību.

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

75. pants — a) apakšpunkts

a)	EUR 66,32 par 2009./2010. un 2010./2011. tirdzniecības gadu;

a)	EUR 66,32 par 2009./2010., 2010./2011., 2011./2012. un 2012./2013 . tirdzniecības gadu;

Grozījums Nr. 152

Regulas priekšlikums

75. pants — b) apakšpunkts

b)	EUR 33,16 par 2011./2012. un 2012./2013. tirdzniecības gadu.

svītrots

Grozījums Nr. 153

Regulas priekšlikums

3. iedaļa — 77.—81. pants

3. iedaļa ir svītrota

Grozījums Nr. 154

Regulas priekšlikums

82. pants — 2. punkts

2.	Atbalstu piešķir ne ilgāk par pieciem secīgiem gadiem, sākot ar to tirdzniecības gadu, kurā ir sasniegta 1. punktā minētā 50 % robežvērtība, bet ne ilgāk kā līdz 2013/2014. tirdzniecības gadam ieskaitot .

2.	Atbalstu piešķir līdz 2013/2014. tirdzniecības gadam ieskaitot.

Grozījums Nr. 187 un 198, un 209

Regulas priekšlikums

6.a iedaļa (jauna) — 87.a pants un turpmākie panti (jauni)

6.A SADAĻA

ATBALSTS PAR TABAKU

87.a. pants

Piemērošanas joma

Atbalstu par ražas novākšanu 2010., 2011. un 2012. gadā saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem var piešķirt lauksaimniekiem, kuri ražo neapstrādātu tabaku, kas atbilst KN kodam 2401.

87.b pants

Noteikumi, kas jāievēro, lai pretendētu uz atbalstu

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kuri saskaņā ar Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2075/92 par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju (5) saņēma piemaksu par tabaku 2000., 2001. un 2002. gadā, un lauksaimniekiem, kam laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim bija piešķirtas tabakas ražošanas kvotas. Atbalsta maksājumu veic ar šādiem nosacījumiem:

tabaka ir iegūta ražošanas zonā, kas noteikta II pielikumā Komisijas 1998. gada 22. decembra Regulai (EK) Nr. 2848/98, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē (6);

b)	ir izpildītas Regulā (EK) Nr. 2848/98 noteiktās kvalitātes prasības;

c)	lapu tabaku ražotājs ir piegādājis pirmapstrādes uzņēmumam, pamatojoties uz audzēšanas līgumu;

d)	maksājumu veic, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un/vai pēc objektīviem kritērijiem, piemēram, tabakas ražotāju atrašanās I mērķim nozīmīgā reģionā vai noteiktas kvalitātes šķirņu audzēšana.

Beidzoties vienotā platībmaksājuma shēmas darbības laikposmam saskaņā ar 111. pantu un piemērojot 87.a pantu, tabakas ražošanas kvotas atbilstīgi šā panta pirmajai daļai piešķir ne vēlāk kā līdz vienotā platībmaksājuma shēmas darbības pirmā gada beigām.

87.c pants

Summas

Kopējā atbalsta maksimālās summas, ieskaitot summas, kas saskaņā ar 87.d pantu jāieskaita Kopienas tabakas fondā, ir šādas:

(milj. EUR)
	2010—2012
Vācija	21 287
Spānija	70 599
Francija	48 217
Itālija (izņemot Apūliju)	189 366
Portugāle	8 468

(milj. EUR)
	2009—2012
Ungārija	pm
Bulgārija	pm
Rumānija	pm
Polija	pm

87.d pants

Pārskaitījums Kopienas tabakas fondā

No atbalsta, kas saskaņā ar šo iedaļu piešķirts 2010.—2012. kalendārajā gadā, 5 % izmanto, lai finansētu Kopienas tabakas fonda veiktos informatīvos pasākumus, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2075/92 13. pantā.

Grozījums Nr. 155

Regulas priekšlikums

90. pants — 4. punkts

4.	Piemaksas summa par vienu aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 21. Tomēr lauksaimniekiem, kas tirgo aitas pienu vai produktus, kuru pamatā ir aitas piens, piemaksa par aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 6,8 .

4.	Piemaksas summa par vienu aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 21. Tomēr lauksaimniekiem, kas tirgo aitas pienu vai produktus, kuru pamatā ir aitas piens, piemaksa par aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 16,8 .

Grozījums Nr. 156

Regulas priekšlikums

90. pants — 5. punkts

5.	Piemaksas apmērs par vienu kazu reproduktīvā vecumā ir EUR 6,8 .

5.	Piemaksas apmērs par vienu kazu reproduktīvā vecumā ir EUR 16,8 .

Grozījums Nr. 157

Regulas priekšlikums

98. pants — a) apakšpunkts

(a)	“reģions” ir dalībvalsts vai dalībvalsts reģions pēc konkrētās dalībvalsts izvēles;

svītrots

Grozījums Nr. 158

Regulas priekšlikums

112.a pants (jauns)

112.a pants

Valsts rezerve

1.	Dalībvalstis, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu izveido valsts rezervi, kura ietver starpību starp VIIIa pielikumā noteiktajām maksimālajām vērtībām un patiešām izmaksāto tiešo maksājumu kopējo vērtību attiecīgajā gadā.

2.	Tās var, ievērojot objektīvus kritērijus un garantējot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem lauksaimniekiem, kā arī novēršot tirgus principu pārkāpumus un jebkādus konkurences kropļojumus, izmantot šo valsts rezervi, lai veiktu maksājumus ar mērķi īstenot 68. pantā noteiktos pasākumus.

Grozījums Nr. 160

Regulas priekšlikums

113. pants — 4. punkts — 2. daļa — ba) apakšpunkts (jauns)

(ba)	prasības, kas minētas II pielikuma C punktā, piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr. 161

Regulas priekšlikums

123. pants

svītrots

Finanšu pārvedumi pārstrukturēšanai tabakas reģionos

Dalībvalstīm, kurās tabakas audzētāji 2000., 2001. un 2002. gadā saņēma atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2075/92, no 2011. budžeta gada summa EUR 484 miljonu apmērā ir pieejama papildu Kopienas atbalsta veidā par pasākumiem tabakas audzēšanas reģionos saskaņā ar lauku attīstības programmām, kuras finansē ELFLA.

Grozījums Nr. 162

Regulas priekšlikums

129. pants — t) apakšpunkts

(t)	attiecībā uz kokvilnu — sīki izstrādātus noteikumus saistībā ar:

svītrots

i)	80. panta 3. punktā paredzētā atbalsta samazinājuma aprēķināšanu;

ii)	atzītām starpnozaru organizācijām, jo īpaši to finansēšanu un kontroles un sankciju sistēmu.

Grozījums Nr. 163

Regulas priekšlikums — grozījumu tiesību akts

132. pants — 1. punkts — b) apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 378/2007

1. pants — 5. punkts

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. XXX/2008 (šī regula) 7. pantu lauksaimniekam piemērojamās modulācijas likmes, kas samazinātas par 5 procentu punktiem, atskaita no brīvprātīgas modulācijas likmes, ko dalībvalstis izmanto, piemērojot šā panta 4. punktu. Gan atskaitītajiem procentiem, gan galīgajai brīvprātīgas modulācijas likmei jābūt vienādai vai lielākai par 0. Tomēr neviens no šiem pielāgojumiem nedrīkst izraisīt vispārēju lauku attīstības programmām jau piešķirto ELFLA līdzekļu samazinājumu, kā tas norādīts oficiālajā Komisijas lēmumā, kura tos apstiprina .

Grozījums Nr. 164

Regulas priekšlikums

133.a pants (jauns)

133.a pants

Tiesību aktu ievērošanas radīto izmaksu pētījums

Komisija veic pētījumu, lai novērtētu patiesās izmaksas, kas lauksaimniekiem ir radušās, ievērojot tos Kopienas tiesību aktus vides, dzīvnieku labturības un pārtikas nekaitīguma jomā, kuri pārsniedz ievestiem produktiem piemērojamās normas. Šie tiesību akti ietver arī II pielikuma regulas un direktīvas, kuras ir savstarpējās atbilstības sistēmas pamatā, kā arī III pielikuma normas, kas tiek sauktas “labi lauksaimniecības un vides apstākļi” un kuras arī ietver šī sistēma.

Komisijas pētījumā novērtē arī, kādas izmaksas rada saskaņas nodrošināšana ar minētajiem tiesību aktiem visās dalībvalstīs. Šīs izmaksas dalībvalstīs un reģionos var būt dažādas atkarībā no klimata, ģeoloģiskām, ekonomiskām un sociālām atšķirībām, kā arī atkarībā no to ražošanas īpatnībām.

Grozījums Nr. 165

Regulas priekšlikums

I pielikums — 3. rindiņa — 2. kolonna

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 2. nodaļa

Šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 1.a iedaļa

Grozījums Nr. 166

Regulas priekšlikums

II pielikums — A punkts — 4) apakšpunkts

Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.)

4. un 5. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.)

6. pants

Grozījums Nr. 167

Regulas priekšlikums

II pielikums — Aa daļa (jauna)

Aa	Darba drošība
8.a	Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.)	6. pants
8.b	Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīva 2000/54/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu) (OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.)	3., 6., 8. un 9. pants
8.c	Padomes 1994. gada 22. jūnija Direktīva 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību (OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.)
8.d	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.)	3. pants, 4.—12. pants

Grozījums Nr. 168

Regulas priekšlikums

III pielikums — 2. sleja — virsraksts

Standarti

Piemēri parastā kārtībā piemērojamām prasībām

Grozījums Nr. 194

Regulas priekšlikums — grozījumu akts

III pielikums — 4. rinda — 2. sleja — 2.a ievilkums

—	Attiecīgos gadījumos biotopu izveidošana un/vai saglabāšana,

Grozījums Nr. 169

Regulas priekšlikums

III pielikums — 4. rinda — 2. sleja — 3. ievilkums

—	Ainavas īpašību, tostarp, attiecīgos gadījumos, dzīvžogu, dīķu, grāvju, (rindās, grupās vai atsevišķi augošu) koku un laukmaļu saglabāšana ,

—	Ainavas īpašību saglabāšana,

Grozījums Nr. 171

Regulas priekšlikums

III pielikums — 5. rinda — 2. sleja — 1. ievilkums

—	Buferjoslu izveide gar ūdensteci,

—	Buferjoslu izveide gar ūdensteci saskaņā ar atbilstošiem Kopienas tiesību aktiem par virszemes ūdeņu aizsardzību ,

Grozījums Nr. 172

Regulas priekšlikums

IV pielikums

miljonos EUR
Kalendārais gads	2009	2010	2011	2012
Beļģija	583,2	570,9	563,1	553,9
Čehija				773,0
Dānija	985,9	965,3	954,6	937,8
Vācija	5 467,4	5 339,2	5 269,3	5 178,0
Igaunija				88,9
Īrija	1 283,1	1 264,0	1 247,1	1 230,0
Grieķija	2 567,3	2 365,5	2 348,9	2 324,1
Spānija	5 171,3	5 043,4	5 019,1	4 953,5
Francija	8 218,5	8 021,2	7 930,7	7 796,2
Itālija	4 323,6	4 103,7	4 073,2	4 023,3
Kipra				48,2
Latvija				130,5
Lietuva				337,9
Luksemburga	35,2	34,5	34,0	33,4
Ungārija				1 150,9
Malta				4,6
Nīderlande	841,5	827,0	829,4	815,9
Austrija	727,7	718,2	712,1	704,9
Polija				2 730,5
Portugāle	635,8	623,0	622,6	622,6
Slovēnija				129,4
Slovākija				335,9
Somija	550,0	541,2	536,0	529,8
Zviedrija	731,7	719,9	710,6	699,8
Apvienotā Karaliste	3 373,0	3 340,4	3 335,8	3 334,9

miljonos EUR
Kalendārais gads	2009	2010	2011	2012
Beļģija	p.m	p.m	p.m	p.m
Čehija	p.m	p.m	p.m	p.m
Dānija	p.m	p.m	p.m	p.m
Vācija	p.m	p.m	p.m	p.m
Igaunija	p.m	p.m	p.m	p.m
Īrija	p.m	p.m	p.m	p.m
Grieķija	p.m	p.m	p.m	p.m
Spānija	p.m	p.m	p.m	p.m
Francija	p.m	p.m	p.m	p.m
Itālija	p.m	p.m	p.m	p.m
Kipra	p.m	p.m	p.m	p.m
Latvija	p.m	p.m	p.m	p.m
Lietuva	p.m	p.m	p.m	p.m
Luksemburga	p.m	p.m	p.m	p.m
Ungārija	p.m	p.m	p.m	p.m
Malta	p.m	p.m	p.m	p.m
Nīderlande	p.m	p.m	p.m	p.m
Austrija	p.m	p.m	p.m	p.m
Polija	p.m	p.m	p.m	p.m
Portugāle	p.m	p.m	p.m	p.m
Slovēnija	p.m	p.m	p.m	p.m
Slovākija	p.m	p.m	p.m	p.m
Somija	p.m	p.m	p.m	p.m
Zviedrija	p.m	p.m	p.m	p.m
Apvienotā Karaliste	p.m	p.m	p.m	p.m

Grozījums Nr. 173

Regulas priekšlikums

VIII pielikums — 1. un 2. tabula

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

(EUR 1000)
1. tabula
Dalībvalsts	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016. gads un turpmākie gadi
Beļģija	614 179	611 901	613 281	613 281	614 661	614 661	614 661	614 661
Dānija	1 030 478	1 031 321	1 043 421	1 043 421	1 048 999	1 048 999	1 048 999	1 048 999
Vācija	5 770 254	5 781 666	5 826 537	5 826 537	5 848 330	5 848 330	5 848 330	5 848 330
Īrija	1 342 268	1 340 737	1 340 869	1 340 869	1 340 869	1 340 869	1 340 869	1 340 869
Grieķija	2 367 713	2 209 591	2 210 829	2 216 533	2 216 533	2 216 533	2 216 533	2 216 533
Spānija	4 838 512	5 070 413	5 114 250	5 139 246	5 139 316	5 139 316	5 139 316	5 139 316
Francija	8 404 502	8 444 468	8 500 503	8 504 425	8 518 804	8 518 804	8 518 804	8 518 804
Itālija	4 143 175	4 277 633	4 320 238	4 369 974	4 369 974	4 369 974	4 369 974	4 369 974
Luksemburga	37 051	37 084	37 084	37 084	37 084	37 084	37 084	37 084
Nīderlande	853 090	853 169	886 966	886 966	904 272	904 272	904 272	904 272
Austrija	745 561	747 298	750 019	750 019	751 616	751 616	751 616	751 616
Portugāle	589 723	600 296	600 370	605 967	605 972	605 972	605 972	605 972
Somija	566 801	565 823	568 799	568 799	570 583	570 583	570 583	570 583
Zviedrija	763 082	765 229	768 853	768 853	770 916	770 916	770 916	770 916
Apvienotā Karaliste	3 985 834	3 986 361	3 987 844	3 987 844	3 987 849	3 987 849	3 987 849	3 987 849

(EUR 1000)
2. tabula (7)
Dalībvalsts	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016. gads un turpmākie gadi
Bulgārija	287 399	328 997	409 587	490 705	571 467	652 228	732 986	813 746
Čehija	559 622	647 080	735 801	821 779	909 164	909 164	909 164	909 164
Igaunija	60 500	70 769	80 910	91 034	101 171	101 171	101 171	101 171
Kipra	31 670	38 845	43 730	48 615	53 499	53 499	53 499	53 499
Latvija	90 016	104 025	118 258	132 193	146 355	146 355	146 355	146 355
Lietuva	230 560	268 746	305 964	342 881	380 064	380 064	380 064	380 064
Ungārija	807 366	935 912	1 064 312	1 191 526	1 318 542	1 318 542	1 318 542	1 318 542
Malta	3 434	3 851	4 268	4 685	5 102	5 102	5 102	5 102
Polija	1 877 107	2 164 285	2 456 894	2 742 771	3 033 549	3 033 549	3 033 549	3 033 549
Rumānija	623 399	713 207	891 072	1 068 953	1 246 821	1 424 684	1 602 550	1 780 414
Slovēnija	87 942	102 047	116 077	130 107	144 236	144 236	144 236	144 236
Slovākija	240 014	277 779	314 692	351 377	388 191	388 191	388 191	388 191

GROZĪJUMS

(EUR 1000)
1. tabula
Dalībvalsts	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016. gads un turpmākie gadi
Beļģija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Dānija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Vācija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Īrija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Grieķija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Spānija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Francija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Itālija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Luksemburga	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Nīderlande	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Austrija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Portugāle	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Somija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Zviedrija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Apvienotā Karaliste	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m

(EUR 1000)
2. tabula
Dalībvalsts	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016. gads un turpmākie gadi
Bulgārija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Čehija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Igaunija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Kipra	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Latvija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Lietuva	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Ungārija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Malta	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Polija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Rumānija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Slovēnija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m
Slovākija	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m	p.m

Grozījums Nr. 174

Regulas priekšlikums

X pielikums — I daļa — 2. ievilkums

—	No 2010. gada — Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 2. nodaļā paredzētā piemaksa par proteīnaugiem;

svītrots

Grozījums Nr. 175

Regulas priekšlikums

X pielikums — I daļa — 3. ievilkums

—	No 2010. gada — Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas III nodaļā un šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā paredzētais kultūratkarīgais maksājums par rīsiem saskaņā ar šīs regulas 72. panta 2. punktā paredzēto grafiku;

—	No 2013 . gada — Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas III nodaļā un šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā paredzētais kultūratkarīgais maksājums par rīsiem saskaņā ar šīs regulas 72. panta 2. punktā paredzēto grafiku;

Grozījums Nr. 176

Regulas priekšlikums

X pielikums — I daļa — 5. ievilkums

—	No 2011. gada — Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas IV nodaļas I iedaļas I apakšiedaļā paredzētais atbalsts par žāvētas rupjās lopbarības pārstrādei;

svītrots

Grozījums Nr. 177

Regulas priekšlikums

X pielikums — I daļa — 6. ievilkums

—	No 2011. gada — Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas IV nodaļas I iedaļas II apakšiedaļā paredzētais atbalsts par šķiedras linu pārstrādi, atbilstīgi minētajā apakšiedaļā paredzētajam grafikam;

—	No 2013. gada — Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas IV nodaļas I iedaļas II apakšiedaļā paredzētais atbalsts par šķiedras linu pārstrādi, atbilstīgi minētajā apakšiedaļā paredzētajam grafikam;

Grozījums Nr. 178

Regulas priekšlikums

X pielikums — I daļa — 7. ievilkums

—	No 2011. gada — Regulas (EK) Nr. 1234/2007 [95.a] pantā paredzētā piemaksa par kartupeļu cieti un, saskaņā ar šīs regulas 75. pantā noteikto grafiku, minētajā pantā paredzētais atbalsts par cietes kartupeļiem.

—	No 2013. gada — Regulas (EK) Nr. 1234/2007 [95.a] pantā paredzētā piemaksa par kartupeļu cieti un, saskaņā ar šīs regulas 75. pantā noteikto grafiku, minētajā pantā paredzētais atbalsts par cietes kartupeļiem.

Grozījums Nr. 179

Regulas priekšlikums

X pielikums — Ia daļa (jauna)

No 2010. gada attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras nepieņem lēmumu saskaņā ar šīs regulas 64. pantu:

—	Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 2. nodaļā paredzētā piemaksa par proteīnaugiem;

—	Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 3. nodaļā un šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā paredzētais kultūratkarīgais maksājums par rīsiem saskaņā ar šīs regulas 72. panta 2. punktā paredzēto grafiku;

—	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas IV nodaļas I iedaļas I apakšiedaļā paredzētais atbalsts par žāvētas rupjās lopbarības pārstrādei.

Grozījums Nr. 180

Regulas priekšlikums

XI pielikums — tabula “Žāvēta rupjā lopbarība”

Tabula “Žāvēta rupjā lopbarība”

svītrots

Grozījums Nr. 181

Regulas priekšlikums

XI pielikums — tabula “Proteīnaugi”

Tabula “Proteīnaugi”

svītrots

Grozījums Nr. 182

Regulas priekšlikums

XI pielikums — tabula “Rīsi”

Kolonna 2010. g.

svītrots

Kolonna 2011. g.

Kolonna 2012. g.

Grozījums Nr. 183

Regulas priekšlikums

XI pielikums — tabula “Garā linšķiedra”

Kolonna 2011. g.

svītrots

Kolonna 2012. g.

Grozījums Nr. 184

Regulas priekšlikums

XI pielikums — tabula “Atbalsts par kartupeļu cietes pārstrādi”

Kolonna 2011. g.

svītrots

Kolonna 2012. g.

Grozījums Nr. 185

Regulas priekšlikums

XI pielikums — tabula “Atbalsts cietes kartupeļu audzētājiem”

Kolonna 2011. g.

svītrots

Kolonna 2012. g.

(1) OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.

(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0310.

(3) OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.

(4) OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp.

(5) OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp.

(6) OV L 358, 31.12.1998., 17. lpp.

(7) Maksimālās summas aprēķinātas, ņemot vērā 110. pantā sniegto palielinājumu grafiku.

Haut

Choisissez les fonctionnalités expérimentales que vous souhaitez essayer