31.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 24/29

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzsver savu lielo ieinteresētību dzimumu līdztiesības veicināšanā; savos pēdējā laikā sniegtajos atzinumos par šo tematu Komiteja ir vēlreiz uzsvērusi, cik būtiski ir panākt daudz konkrētāku progresu (2). Eiropas līmeņa politikās vīriešu un sieviešu līdztiesība (dzimumu līdztiesība) ir prioritāte, un no tās nedrīkst atteikties arī turpmāk. Lai gan ES pēdējos gados ir notikuši pastiprināti centieni dzimumu līdztiesības veicināšanā, sievietes vairumā darbības jomu joprojām ir neizdevīgā stāvoklī (3) — tam ir jāmainās. Lai gan daudz retāk, tomēr ir situācijas, kad dzimuma dēļ diskriminācijai ir pakļauti vīrieši, un arī tas nav pieļaujams. Jāatrisina arī vairākas diskriminācijas (seksuālās orientācijas, vecuma, veselības stāvokļa, invaliditātes, etniskās izcelsmes dēļ) izraisītas problēmas, kuras pastiprina dzimuma faktors.

1.1.1

Tādējādi visā ES pastāv ļoti daudzas uz dzimumu pamatotas nevienlīdzības formas, un ir absolūti nepieciešams tās noteikt, dokumentēt, vākt piemērus, tos analizēt, izdarīt secinājumus Kopienas līmenī un meklēt piemērotus risinājumus.

1.1.2

Tādēļ EESK atzinīgi vērtē jebkādu efektīvu līdzekli, kas ļauj paātrināt faktisku dzimumu līdztiesības īstenošanu.

1.1.3

EESK atbalsta priekšlikumu par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi (turpmāk tekstā “Institūts”) (4), jo tā uzskata, ka tas var kļūt par tādu efektīvu līdzekli — ar lielu potenciālu — kas atbalstīs ES un dalībvalstu centienus panākt progresu vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanā kā juridiskā, tā arī praktiskā nozīmē.

1.2

EESK piekrīt iemesliem, kas pamato neatkarīgas iestādes izveidošanu, kā arī lēmumam, saskaņā ar kuru Institūts ne aizvietos, ne arī vājinās tās specializētās aģentūras, kam ir pieredze, ne arī tās, kuru izveidošana tiek sagatavota Kopienas līmenī (5). Turklāt Institūta izveidošana noteikti neietekmēs “integrētas pieejas” (vīriešu-sieviešu dimensijas iekļaušanas) principa piemērošanu Kopienas organizācijās un visās tās politikās un programmās: tieši pretēji, EESK ir pārliecināta, ka minētais princips ar to tiks īpaši nostiprināts.

1.3

EESK uzskata, ka Institūts iegūs atzinību par savu objektivitāti, neitralitāti, neatkarību, pieredzi, iespējām apkopot attiecīgu informāciju, un tas var kļūt par svarīgu līdzekli daudzveidīgi plašam lietotāju lokam. Pateicoties sistemātiskai integrētai pieejai vīriešu-sieviešu līdztiesības jautājumiem (“gender mainstreaming”), Institūts kalpos ļoti dažādu “klientu” interesēm — no pilsoniskas sabiedrības visdažādākajiem slāņiem līdz ES lēmumu pieņemšanas instancēm.

1.3.1

Turklāt Institūta darbība nebūs vērsta tikai uz ES iekšieni; tā attieksies uz plašāko Eiropu, piemēram, uz Savienības nākamo paplašināšanu sagatavošanu, un izvērsīsies starptautiskā līmenī. Tādējādi Institūts sniegs iespēju attīstīt sakarus un apmaiņu kultūras jomā.

1.4

EESK uzskata, ka, ņemot vērā Institūtam paredzētos ambiciozus mērķus un uzdevumus, būs nepieciešams precīzāk noteikt tā pilnvaras un atbildību attiecībā uz pētniecību, informācijas izplatīšanu, izglītību u.c. Obligāti jāprecizē datu ievākšanas un analīzes mērķi, lai Institūts varētu pilnībā pildīt savu funkciju Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā. Šajā sakarā jāatgādina, ka visām Kopienas iestādēm jāpaļaujas uz dalībvalstu statistikas avotiem. Institūtam būtu jābūt iespējai izteikt savu viedokli par sagatavošanā esošiem projektiem. Tam būtu arī jāpilda izglītojoša funkcija attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesības īstenošanai. Tāpat tam būtu jānodrošina iespēja sniegt savu viedokli par attiecīgajām Kopienas iniciatīvām un aktivitātēm dzimumu līdztiesības jomā.

1.4.1

EESK uzskata, ka Institūta mērķu un uzdevumu precizēšana apliecinātu tā nozīmību un skaidri parādītu, ka šādu mērķu īstenošanai ir nepieciešami atbilstoši līdzekļi.

1.5

Institūtam jābūt ar lielu morālu ietekmi, un ir būtiski, lai tā darbība būtu pārskatāma un tam būtu patiesi efektīvas saites ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības grupām, kas norādītas 10. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā un kurām ir liela pieredze un kompetence dzimumu līdztiesības jautājumos, un kas var arī tieši atspoguļot ES pilsoņu vajadzības. Tādēļ EESK stingri iesaka, lai pilsoniskās sabiedrības grupu pārstāvjiem būtu lielāks skaits vietu Institūta valdē (skatīt zemāk 3.7.2. un 3.7.3. punktu). Šajā sakarā EESK atgādina, ka dažādu līmeņu sociālajiem partneriem ir būtiska nozīme tādu problēmu risināšanā, kas saistītas ar dzimumu līdztiesību darba tirgū.

1.6

EESK arī uzstāj, ka Eiropas sociālo partneru pārstāvjiem un attiecīgajai pārstāvošajai nevalstiskajai organizācijai valdē jābūt tādam pašam statusam kā pārējiem locekļiem, tātad viņiem jābūt balsstiesīgiem (skatīt zemāk 3.7.4. punktu).

1.7

EESK uzskata par būtisku, lai Institūtam paredzētie finanšu resursi tam ļautu veiksmīgi pildīt savu uzdevumu kopā ar citām aģentūrām un Kopienas programmām, kas arī nodarbojas ar dzimumu līdztiesības jautājumiem, un lai tas nenotiktu uz mineto aģentūru un programmu rēķina.

1.8

Regulas projektā nav norādīta Institūta atrašanās vieta. Neskatoties uz to, EESK atbalsta ieteikumu to nodibināt vienā no valstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā. Turklāt dažas no minētajām valstīm jau ir izrādījušas interesi par Institūta pieņemšanu; šāda pieeja atbilstu arī iestāžu līdzsvarotas decentralizācijas vajadzībai ES un ļautu iedibināt tiešāku saikni ar attiecīgo valstu pilsoņiem un pilsonēm, kā arī labāk iepazīt viņu pieredzi dzimumu iespēju vienlīdzības jomā.

1.9

EESK ir pārliecināta, ka cieša sadarbība ar Institūtu būtu izdevīga visām iesaistītajām pusēm, un izsaka gatavību sadarboties ar Institūtu saskaņā ar Kopienā esošajiem nosacījumiem.

2.1

Eiropas Komisija 2005. gada 8. martā publicēja Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu regulai par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi (6) un cita starpā savā paziņojumā presei (7) teica, ka:

“Šis Institūts būs neatkarīgs Eiropas līmeņa izcilības centrs. Tas ievāks, analizēs un izplatīs uzticamus un salīdzināmus pētījumu datus un informāciju, kas nepieciešama lēmumu pieņēmējiem Briselē un dalībvalstīs. Tam būs publiski pieejams dokumentācijas centrs un bibliotēka.

Institūts veicinās pētījumus un pieredzes apmaiņu, organizējot lēmumu pieņēmēju, ekspertu un ieinteresēto pušu sanāksmes, kā arī ar tādiem notikumiem kā konferences, kampaņas un semināri piesaistīs uzmanību pasākumiem, kas veltīti dzimumu līdztiesībai. Vēl viens būtisks uzdevums būs izstrādāt līdzekļus, kas paredzēti dzimumu līdztiesības labākai iekļaušanai visās Kopienas politikās.”

2.2

Ievērojamais laika posms, kas ir šķīris pirmo Institūta izveidošanas iniciatīvu 1995. gadā (8) un regulas priekšlikuma publicēšanu 2005. gada martā, ir devis iespēju veikt ekspertu un politiska rakstura pētījumus, kuri ir devuši iespēju sagatavot pārdomātu pasākumu.

2.3

Padome “nodarbinātība, sociālā politika, veselība un patērētāji” savā 2004. gada 1. un 2. jūnija sanāksmē ir paudusi vienbalsīgu atbalstu Eiropas Institūta izveidošanai (9).

“Pilnībā atbalstot šāda institūta izveides principu, delegācijas atgādina, ka ir svarīgi ieviest struktūru, kas sniedz pievienotu vērtību, nedublējot šajā jomā jau esošās darbības. Tika minēta arī nepieciešamība saglabāt budžeta neitralitāti”.

Padome pilnvaroja Institūtu veikt šādus uzdevumus:

2.3.1

Pēc tam Eiropadome uzaicināja Komisiju izvirzīt priekšlikumu (10).

2.4

Tātad lēmumu par Institūta izveidi pieņēma pēc desmit jauno valstu iestāšanās ES, un EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai tā darbība no paša sākuma norisinātos paplašinātajā Savienībā, kas ļauj ņemt vērā daudzveidīgāku pieredzi, situācijas un zināšanas.

2.5

Sava nesenajā atzinumā “Desmit gadu pēc Pekinas: kāds progress panākts dzimumu līdztiesībā” (11) EESK apkopoja dzimumu vienlīdzības jomā notikušo attīstību un ar to saistīto pasākumu apjomu ES. Komiteja atsaucas uz minēto atzinumu un uzsver, ka ir nepieciešams apzināties, ka vajadzība pēc ekspertīzes, analīzes un informācijas, kā arī to kvalitātes prasības pieaug; EESK par to pauž apmierinājumu, jo minētais progress ir panākts, plašāk īstenojot principu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības īstenošanai.

2.6

Praksē ir jāsastopas ar esošām un jaunām problēmām kā ES, tā arī dalībvalstīs un kuras Institūtam ir steidzami jārisina. Tās ir tieši saistītas ar dzimumu līdztiesības jautājumu, un Institūta uzdevums būs ar tām nodarboties. Minētās problēmas ir šādas:

2.6.1

EESK atsaucas uz savu atzinumu “Desmit gadu pēc Pekinas....”, kurā tā jau diezgan sīki izklāstīja jomas, kurās nepieciešama rīcība (12).

2.7

Kā jau iepriekš uzsvērts, EESK apzinās, ka princips par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai tiek īstenots plašāk un ka tas attīstās. Tādēļ EESK piekrīt, ka dalībvalstu un ieinteresēto pilsoniskās sabiedrības partneru centieni sniegt palīdzību Kopienas iestādēm palīdzību šajā jomā ir jākoncentrē, un šis uzdevums jāveic neatkarīgam institūtam; tādējādi tiks pastiprināta sinerģiskā iedarbība. Turklāt EESK uzskata, ka jānodrošina Institūta un Kopienas aģentūru papildināmība un ka princips par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības īstenošanai aģentūru darbā turpinās attīstīties ciešā sadarbībā ar Institūtu. Tāpat dzimumu līdztiesības nodrošināšanā ir jāiedibina sistemātiska sadarbība ar iestāžu mehānismiem.

2.8

EESK atgādina, ka Institūta nodibināšana nozīmē progresu, bet tas nenozīmē, ka ir mazāk nepieciešamas citas iniciatīvas, lai praksē virzītos uz priekšu vienlīdzīgu iespēju veicināšanā un sasniegtu visus Kopienas dokumentos izvirzītos mērķus. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Institūts aktīvi piedalītos Lisabonas stratēģijas mērķu, kas paredz izaugsmi un darbavietu radīšanu, īstenošanā.

2.9

EESK atbalsta Institūta izveidošanu, tomēr ir būtiski, lai to Eiropas, valstu un vietējā līmenī pēc iespējas labi uzņemtu pilsoniskā sabiedrība, bez kuras atbalsta Institūts nevarēs veiksmīgi uzsākt savu darbību. Tādēļ jānodrošina nepieciešamie līdzekļi jaunā institūta darbībai, lai tas būtu atzīts un uzticams un lai tas varētu veiksmīgi un daudzveidīgi darboties, piesaistot sev pelnītu interesi.

3.1

EESK atbalsta Institūta izveides juridisko pamatojumu, kas ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 141. panta 3. punkts un 13. panta 2. punkts. Komiteja piekrīt iemesliem, kas izklāstīti apsvērumos, kur paskaidrots arī, ka izskatāmajam priekšlikumam ir piemērojams Līguma 5. pants.

3.2

EESK arī uzskata, ka sadarbība ar esošajam struktūrām, fondiem un citām institūcijām atbilst Padomes izteiktajai vēlmei izvairīties no dublēšanās. EESK atzīmē, ka 12. apsvērumā ir skaidra atsauce uz citām Eiropas iestādēm un struktūrām, piemēram Eiropas Kopienu Statistikas biroju (Eurostat). EESK vērš uzmanību uz Komisijas paziņojumu “Eiropas reglamentējošo aģentūru darbības pamatojums” (13) un “Starpinstitūciju vienošanās par Eiropas reglamentējošo aģentūru darbības pamatojumu projekts” (14) un pieņem zināšanai faktu, ka minētais pamatojums noteiks arī Institūta vietu attiecībā pret pašreizējām iestādēm.

3.3

EESK vērš uzmanību uz faktu, ka Institūta nosaukums (1. pants) angļu valodā “European Institute for Gender Equality” skaidri pauž tā misiju un tādējādi ļauj aptver ļoti plašas dimensijas (ētiska, morāla, estētiska, seksuāla u.c. rakstura). Praksē ir pierādījies, ka vārdam “dzimums” daudzās Eiropas valodas nav tieši atbilstīga tulkojuma, tādēļ tulkojot jācenšas nodrošināt pēc iespējas lielāku atbilstību oriģinālam.

3.4

Attiecībā uz Institūta mērķiem EESK uzskata, ka 2. pantā vajadzētu izteikti minēt principu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības īstenošanai.

3.4.1

EESK arī uzskata, ka Institūtam jāuzņemas uzdevums palīdzēt darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, kā arī citiem organizētās pilsoniskās sabiedrības elementiem to darbā, kas saistīts ar dzimumu līdztiesību. Minētais mērķis skaidri jāformulē un jāņem vērā.

3.5

EESK uzskata, ka 3.pantā noteiktie Institūta uzdevumi ir tikpat svarīgi kā tā mērķi, tādēļ tie jādefinē tā, kā tas norādīts šā atzinuma 1.4. punktā.

3.5.1

EESK lūdz, lai 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā tiktu skaidri minēti sociālie partneri. Šajā sakarā Komiteja atgādina, ka Eiropas sociālie partneri nesen pieņēma pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā.

3.5.2

EESK uzsver, ka Institūtam bez ikgadējā pārskata vajadzētu regulāri sniegt informāciju par attiecīgiem sasniegumiem, piemēram, īstenojot pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā, tādējādi papildus apliecinot, ka tā darbība nes pievienotu vērtību. Bez gada pārskata Institūtam cita starpā vajadzētu publicēt arī darba programmu (3. panta 1. punkta e) apakšpunkts).

3.5.3

Lai Institūts varētu izskatīt paredzētos jautājumus, būs nepieciešamas piemērotas darba metodes, kurām jāatbilst dažāda veida dzimumu nevienlīdzības un diskriminācijas izpausmēm. Tādēļ vajadzētu izmantot salīdzinošās novērtēšanas metodes (“benchmarking”), gadījumu izpēti, vertikālo (pa nozarēm) datu vākšanu, dzimumu dimensijas iekļaušanu budžeta izstrādē, kontroli utt. Pats par sevi saprotams, ka šajā jomā Institūtam vajadzēs sadarboties arī ar specializētām aģentūrām un iestādēm.

3.5.4

EESK atzīme, ka 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka Institūts darbosies “Eiropā”, kas norāda uz tā plašāku darbību EEZ valstīs, paredz arī nākotnes paplašināšanu un ietver Eiropas Padomes valstis.

3.5.5

EESK vēlētos 3. panta 1. punkta g) apakšpunktam pievienot valsts vai reģionālo līmeni, kas ļautu ietvert citas ieinteresētas puses, piemēram, teritoriālās varas, kuras dod ievērojamu ieguldījumu izpratnes par dzimumu līdztiesības jautājumiem vairošanā sabiedrībā atbilstoši 2. pantā un apsvērumos minētajiem mērķiem.

3.6

EESK ir gandarīta par Institūta neatkarību (5. pants) attiecībā pret valsts iestādēm un pilsonisko sabiedrību. Komiteja tomēr uzskata, ka tam vajadzētu būt neatkarīgam arī no Kopienas iestādēm, tādējādi nodrošinot objektīvāku attieksmi pret minētajām iestādēm. EESK arī ierosina palielināt pilsoniskās sabiedrības pārstāvju skaitu valdē, lai pastiprinātu Institūta neatkarību.

3.6.1

EESK piekrīt un atbalsta principu, saskaņā ar ko Institūts brīvi un neatkarīgi sadarbosies ar dalībvalstu varas iestādēm. Tā uzskata, ka konsultatīvās padomes locekļiem jābūt atbildīgiem par informācijas savlaicīgu iegūšanu un izplatīšanu (skatīt zemāk 3.8.2. punktu). Tas varētu būt piemērots uzdevums organizācijām, kuras dalībvalstīs darbojas saskaņā ar direktīvu, ar ko konsolidē direktīvas par vienlīdzīgām iespējām (15).

3.7

Attiecībā uz Institūta struktūrvienībām EESK atzinīgi vērtē centienus izveidot valdi par funkcionālu instanci, kas var nodrošināt efektīvu Institūta vadību, tam spējot pielāgoties pārmaiņām un prasībām.

3.7.1

EESK tomēr uzskata, ka Komisija var nozīmēt valdes locekļus, kas pārstāv minētās grupas, tikai pēc skatāmajā regulā noteikto organizāciju priekšlikuma. Tas būtu jānosaka 10. pantā.

3.7.2

EESK uzsver, ka ir nepieciešama efektīva un izteikta Eiropas sociālo partneru un attiecīgu nevalstisko organizāciju pārstāvība Kopienas līmenī, kurai saskaņā ar regulu ir “pamatota interese piedalīties cīņā pret diskrimināciju atkarībā no dzimuma un dzimumu līdztiesības veicināšanā”. Tas nepieciešams, lai valde varētu pienācīgi pildīt tai izvirzītāš prasības, tātad varētu uzņemties atbildību attiecībā pret Eiropas Komisiju un dalībvalstīm un tajā pašā laikā saņemt atgriezenisko informāciju no pilsoniskās sabiedrības. Turklāt nav nekāda iemesla neierosināt pilsoniskās sabiedrības pārstāvību. Tā kā pretēji situācijai Kopienas trīspusējās organizācijās valdē nebūs pārstāvēti valsts līmeņa sociālie partneri, vismaz minētajā veidā ir jānodrošina sociālo partneru un attiecīgo NVO aktīva piedalīšanās.

3.7.3

Tādēļ EESK uzstājīgi lūdz palielināt valdes locekļu skaitu. Komiteja uzskata, ka no katras puses (Padomes, Komisijas, sociālajiem partneriem un Kopienas līmeņa attiecīgās nevalstiskās organizācijas) valdē jābūt sešiem pārstāvjiem; tas ļautu arī 10. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajām organizācijām izvirzīt savus kandidātus, nodrošinot vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību. Tādējādi katrai no skatāmajā regulas priekšlikumā minētajām organizācijām būtu divas vietas.

3.7.4

Tāpat nav iemesla, kādēļ sociālo partneru un nevalstiskās organizācijas pārstāvjiem nevarētu būt balsstiesības. Lai labāk nodrošinātu Institūta neatkarību, kā arī tā darbības autonomiju un objektivitāti, EESK aicina Komisiju katram darba devēju un darba ņēmēju, kā arī attiecīgās nevalstiskās organizācijas pārstāvim piešķirt pilnas balsstiesības. Tas atbilst 4. punktam, kurā precizēts, ka “katram valdes loceklim vai — viņa prombūtnes gadījumā — viņa vietniekam ir viena balss.”

3.7.5

EESK uzskata, ka Eiropas Fonda dzīves un darba apstākļu uzlabošanai, Eiropas Darba drošības un veselības aģentūras, Eiropas Profesionālās apmācības attīstības centra un Eiropas Pamattiesību aģentūras direktoriem vajadzības gadījumā jābūt iespējai regulāri piedalīties Institūta valdes sanāksmēs kā novērotājiem (10. panta 11. punkts). Institūta direktoram vajadzētu būt iespējai piedalīties minēto institūciju sanāksmēs (pārstāvot valdi vai, pamatojoties uz “vienošanās protokoliem”).

3.8

EESK neiebilst pret to, ka konsultatīvā padome sniedz iespēju dalībvalstīm iesaistīt kompetentās instances un izveidot ekspertu tīklu. Tā kā minētajai instancei saskaņā ar 12. pantu Institūtā nav nekādu lēmumu pieņemšanas tiesību, nav nepieciešams precizēt, ka trim locekļiem, kas pārstāv Eiropas līmeņa ieinteresētas puses, nav balsstiesību. Rodas jautājums, kādēļ viņus nozīmē Komisija — būtu pareizāk, ja viņus tieši nozīmētu organizācijas, kas minētas 10. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā.

3.8.1

Ir jāatrod līdzeklis, ka nodrošināt vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību konsultatīvajā padomē.

3.8.2

Saskaņā ar 3.6.1. punktā minēto konsultatīvās padomes locekļiem jābūt atbildīgiem par savas valsts iestāžu un Institūta sadarbības nodrošināšanu (12. panta 4. punkts).

3.9

EESK nevar pilnībā piekrist finansējumam, kāds paredzēts Institūtam. Tā saskata pretrunas šā atzinuma 2.3. punktā minētajā Padomes paziņojumā: sniegt pievienoto vērtību, veicot grūtus uzdevumus, bet saglabājot budžeta neitralitāti.

3.9.1

Institūta finansējumu ir paredzēts iegūt, daļēji izmantojot programmas PROGRESS līdzekļus. Priekšlikuma projekta paskaidrojuma 3.6. punktā paredzēts, ka “Institūta darbība būs atšķirīga no tās, kas ierosināta programmas PROGRESS (2007. — 2013.) dzimumu līdztiesībai veltītajā daļā”. EESK šeit saskata argumentu, kas atbalsta tās atzinumā par programmu PROGRESS izteikto nostāju:

“EESK šajā sakarā ierosina nopietni apsvērt īpaša Eiropas Dzimumu jautājumu institūta budžeta izveidošanu un tam nepieciešamos līdzekļus neatskaitīt no PROGRESS kopējā finanšu asignējuma, kā tas, pēc visa spriežot, noticis pašreizējā priekšlikuma projektā” (16).

3.9.2

Tādēļ EESK iesaka sarunās par Eiropas Savienības finanšu plānu ņemt vērā finansējumu, kas nepieciešams Institūta darbā un tā labai funkcionēšanai, un minētos līdzekļus piešķirt vismaz pakāpeniski, lai nodrošinātu Institūta tiesisko un finansiālo drošību, kura vajadzīga izvirzīto prasību izpildei.

3.9.3

EESK uzskata, ka darba, kas saistīts ar dzimumu līdztiesību, koncentrēšana vienā vietā ļauj veikt ietaupījumus kā Kopienas, tā arī valstu līmenī. Programmas PROGRESS provizorisko budžetu tādēļ nevajadzētu samazināt, bet tieši otrādi — palielināt par attiecīgo summu, ja netiek pieņemts lēmums par atsevišķa finansējuma piešķiršanu Institūtam.

3.9.4

Institūta izveide nekādā gadījumā nedrīkst būt iemesls, lai samazinātu finansējumu citām iestādēm, piemēram, Dublinas Fondam, kura darbība cita starpā ir veltīta arī ar vienlīdzīgām iespējām saistītām problēmām.