20.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 366/88

(1)

Dānija, Zviedrija un Norvēģija (turpmāk kopā “valstis”) 2012. gada oktobra nogalē neoficiāli sazinājās ar Komisiju un EBTA Uzraudzības iestādi (turpmāk “EUI”) saistībā ar savu nodomu piedalīties jaunā atjaunojamā kredītinstrumentā (turpmāk “jaunais AKI”) par labu uzņēmumam Scandinavian Airlines (turpmāk “SAS”, “SAS grupa” vai “uzņēmums”). Valstis 2012. gada 12. novembrī nolēma piedalīties jaunajā AKI, tomēr oficiāli par šo pasākumu Komisijai nepaziņoja.

(2)

Komisija 2012. gada 14. novembrī sāka izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par jauno AKI. Komisija 2012. gada 29. novembrī, 2012. gada 18. decembrī, 2013. gada 28. janvārī un 2013. gada 18. februārī nosūtīja Dānijai un Zviedrijai pieprasījumus sniegt informāciju un saņēma atbildes attiecīgi 2012. gada 6. decembrī, 2013. gada 8. Janvārī, 2013. gada 5. un 13. februārī un 2013. gada 22. martā. Dānija un Zviedrija sniedza papildu informāciju 2013. gada 3. jūnija vēstulē.

(3)

Turklāt Komisija 2012. gada 20. novembrī saņēma sūdzību no Ryanair un vēlāk, 2013. gada 4. februārī, arī no Eiropas Zemo cenu aviosabiedrību asociācijas (turpmāk – ELFAA), un Dānija un Zviedrija sniedza piezīmes par šīm sūdzībām 2013. gada 22. marta vēstulē.

(4)

Komisija 2013. gada 19. jūnija vēstulē informēja Dāniju un Zviedriju, ka tā nolēmusi sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz atbalstu (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”). Dānija un Zviedrija 2013. gada 19. augusta vēstulēs sniedza piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu.

(5)

Komisijas lēmumu par procedūras sākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2)2013. gada 28. septembrī. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pasākumiem.

(6)

Komisija 2013. gada 28. oktobrī saņēma apsvērumus no SAS grupas un uzņēmuma Foundation Asset Management Sweden AB (turpmāk “FAM”) (3). Komisija 2013. gada 5. novembrī nosūtīja šos apsvērumus Dānijai un Zviedrijai – tām tika dota iespēja reaģēt. Dānijas un Zviedrijas iestādes 2013. gada 4. un 5. decembra vēstulēs norādīja, ka tās nesniegs piezīmes attiecībā uz SAS grupas un FAM apsvērumiem.

(7)

Komisija 2014. gada 25. februāra vēstulē pieprasīja Dānijai un Zviedrijai papildu informāciju, un abas dalībvalstis atbildēja uz šo vēstuli 2014. gada 25. martā. Turklāt Dānijas un Zviedrijas iestādes 2014. gada 5. un 7. marta vēstulēs informēja Komisiju, ka uzņēmums SAS ir nolēmis atsaukt jauno AKI un izvērtēt alternatīvas iespējas kapitāla bāzes stiprināšanai. Atsaukums stājās spēkā 2014. gada 4. martā.

(8)

Zviedrija un Dānija attiecīgi 2014. gada 4. un 7. jūlija vēstulēs piekrita atteikties no savām tiesībām, kas izriet no LESD 342. panta saistībā ar Regulas Nr. 1 3. pantu, kā arī piekrita tam, ka šo lēmumu pieņem un paziņo angļu valodā.

(9)

Šajā procedūrā tikai Komisija ir kompetenta novērtēt, vai Dānija un Zviedrija ir ievērojusi LESD noteikumus. Savukārt EUI saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk “EEZ līgums”) 109. panta 1. punktu saistībā ar 24. pantu Nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi, ir kompetenta novērtēt, vai EEZ līguma noteikumus ir ievērojusi Norvēģija. Turklāt, pamatojoties uz EEZ līguma 109. panta 2. punktu un tā 27. protokolu, lai nodrošinātu vienādu piemērošanu EEZ, EUI un Komisija sadarbojas, apmainās ar informāciju un sniedz savstarpējas konsultācijas par uzraudzības politikas jautājumiem un atsevišķiem gadījumiem.

(10)

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī abu iestāžu paralēlo kompetenci šajā gadījumā, Komisija pirms šā lēmuma pieņemšanas ir sadarbojusies un apspriedusies ar EUI.

(11)

Tiek ziņots, ka laikposmā no 2001. līdz 2011. gadam Skandināvijas gaisa pārvadājumu tirgus (tas aptver Dāniju, Zviedriju, Somiju un Norvēģiju) palielinājās par 126 % ASK  (4) izteiksmē. Izaugsmi Skandināvijas īso pārlidojumu tirgū gandrīz pilnībā nodrošināja zemo izmaksu gaisa pārvadātāji, jo īpaši aviosabiedrības Norwegian Air Shuttle un Ryanair. Tiek lēsts, ka zemo izmaksu gaisa pārvadātāji patiešām nodrošināja 90 % no kopējās izaugsmes šajā laikposmā. (5)

(12)

Neraugoties uz zemo izmaksu gaisa pārvadātāju nozīmes palielināšanos, lielākais dalībnieks Skandināvijas tirgū joprojām ir SAS, un tiek lēsts, ka tā tirgus daļa 2011. gadā bija 35,6 %, kas ir daudz mazāka par vairāk nekā 50 % lielo tirgus daļu, ko šis uzņēmums bija apguvis pirms desmit gadiem. Šajā gadā Norwegian Air Shuttle un Ryanair tirgus daļas bija attiecīgi 18,7 % un 6,8 %.

(13)

SAS ir valsts gaisa pārvadātājs, lielākā aviosabiedrība Skandināvijā un astotā lielākā aviosabiedrība Eiropā. Uzņēmums SAS ir arī viens no Star Alliance dibinātājiem. Aviosabiedrību grupas, kurā ietilpst Scandinavian Airlines, Widerøe  (6) un Blue1, galvenā mītne atrodas Stokholmā, un tās galvenais Eiropas un starpkontinentālais darbības centrs ir Kopenhāgenas lidosta. SAS 2013. gadā pārvadāja aptuveni 28 miljonus pasažieru, gūstot ienākumus aptuveni SEK 42 miljardu apmērā.

(14)

Patlaban 50 % SAS akciju pieder valstīm – 21,4 % pieder Zviedrijai, 14,3 % – Dānijai un 14,3 % – Norvēģijai. Lielākais privātais akcionārs ir Knuta un Alises Vallenbergu fonds (turpmāk “KAW”) (7,6 %), bet pārējiem akcionāriem pieder 1,5 % akciju vai mazāk.

1. tabula

SAS AB galvenie akcionāri 2012. gada 31. martā  (7)

(15)

SAS finansiālais stāvoklis vairākus gadus bija nestabils, un laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam uzņēmums atkārtoti cieta zaudējumus. Finanšu pakalpojumu uzņēmums Standard and Poor's (turpmāk “S&P”) 2012. gada novembrī pazemināja SAS kredītreitingu no B- uz CCC+ (8). Šīs grūtības pastiprināja situācija tirgū, proti, augstās degvielas izmaksas un neskaidrais pieprasījums.

(16)

Jo īpaši no uzņēmuma gada pārskatiem var secināt, ka laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam SAS ik gadu cieta ievērojamus zaudējumus un ir iegrāmatojis ievērojamas finanšu neto parāda summas.

2. tabula

SAS būtiskākie finanšu dati 2007.–2012. gadā (miljoni SEK)  (9)

(17)

Finanšu situācijas pasliktināšanās dēļ 2009./2010. gadā SAS īstenoja izmaksu ievērojamas samazināšanas programmu (Core SAS). Lai īstenotu šo programmu, SAS bija jāpalielina pašu kapitāls, veicot divas tiesību emisijas: i) SEK 6 miljardu apmērā 2009. gada aprīlī un ii) SEK 5 miljardu apmērā 2010. gada maijā (10).

(18)

SAS finanšu grūtības sasniedza maksimuma punktu 2012. gadā, kad uzņēmums publiskoja darījumdarbības plānu 4 Excellence Next Generation (4XNG plāns), ko aviosabiedrības vadība uzskatīja par SAS“pēdējo iespēju” (11). Turklāt 2012. gada novembrī presē izskanēja informācija par iespējamo SAS bankrotu (12).

(19)

Tāpat kā citas aviosabiedrības pasaulē, SAS izmantoja ārējos kredītinstrumentus, lai uzturētu minimālo likviditātes līmeni. Kopš 2006. gada 20. decembraSAS izmantoja AKI, kura beigu termiņam vajadzēja būt 2013. gada jūnijā (turpmāk “vecais AKI”). Vecā AKI apmērs bija EUR 366 miljoni, un to nodrošināja vienīgi vairākas bankas ([…] (13)). Tas ietvēra ar vairākus finanšu līgumus vai nosacījumus, piemēram, […].

(20)

Pasliktinoties uzņēmuma darbības rezultātiem, 2011. gada decembrī SAS vadība nolēma pilnībā izmantot veco AKI. Pēc tam, kad SAS meitas uzņēmums (Spanair) 2012. gada janvārī iesniedza maksātnespējas pieteikumu, SAS uzsāka sarunas ar bankām un 2012. gada 15. martā panāca vienošanos par līguma atjaunošanu. Šīs līguma atjaunošanas rezultātā palielinājās vecā AKI izmantošanas izmaksas, tika noteikti stingrāki kredītinstrumenta izmantošanas noteikumi un SAS bija spiests pilnībā un nekavējoties atmaksāt izmantoto summu. Turklāt SAS bija jāiesniedz aizdevējiem valdes un galveno akcionāru, proti, valstu un KAW, apstiprināts rekapitalizācijas plāns.

(21)

Rekapitalizācijas plāna pamatā bija tā sauktais 4XNG plāns, ko izstrādāja jau 2012. gada sākumā. Īstenojot 4XNG plānu, 2012. gada maijā tika risināti arī jautājumi, ko izvirzīja […], par SAS esošo uzņēmējdarbības plānu 4 Excellence (4X plāns). Saskaņā ar SAS sniegto informāciju 4XNG plāns ļautu uzņēmumam pozicionēt sevi kā finansiāli patstāvīgu aviosabiedrību. Plānā bija paredzēti vairāki finanšu mērķi, kas SAS bija jāsasniedz 2014./2015. finanšu gadā. Cita starpā tie bija EBIT rentabilitāte virs 8 %, finansiālās sagatavotības rādītājs virs 20 % un pašu kapitāla rādītājs (pašu kapitāls/aktīvi) – virs 35 %. 4XNG plānam bija jānodrošina iespēja SAS uzlabot savu rezultātu pirms nodokļiem par aptuveni SEK 3 miljardiem gadā, taču tā īstenošanai būtu nepieciešamas restrukturizācijas izmaksas un vienreizējas izmaksas aptuveni SEK 1,5 miljardu apmērā.

(22)

Vēl viens 4XNG mērķis bija sagatavot uzņēmumu jaunu pensiju uzskaites noteikumu ieviešanai no 2013. gada novembra, jo bija sagaidāms, ka tiem būs negatīva ietekme uz SAS grupas pašu kapitālu. Turklāt plānā bija paredzēta apņemšanās pabeigt aktīvu atsavināšanu un finansēšanas plāna izstrādi – šo pasākumu iespējamais nodrošinātais ieguvums būtu tīrā peļņa aptuveni SEK 3 miljardu apmērā. Aktīvu atsavināšana ietvēra (14): i) meitas uzņēmuma un Norvēģijas reģionālās aviosabiedrības Widerøe pārdošanu (15); ii) mazākuma līdzdalības uzņēmumā […] pārdošanu; iii) ieguldījuma ar lidostu saistītā nekustamā īpašumā pārdošanu; iv) ārpakalpojumu piesaisti, lai veiktu apkalpošanu uz zemes (16); v) gaisa kuģu dzinēju pārdošanu (17); vi) pārdošanas ar turpmāko nomu darījumu vai citu finanšu darījumu attiecībā uz […]; vii) ārpakalpojumu izmantošanu saistībā ar vadības sistēmām un informatīvo tālruņu nodrošināšanu (18); un viii) trīs Q400 gaisa kuģu pārdošanu vai finansēšanu ar nodrošinājumu.

(23)

Valstis uzstāj, ka 4XNG plāns bija pašfinansējošs, – tas nozīmē, ka SAS no darbībām un nenozīmīgu aktīvu atsavināšanas iegūtu pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu 4XNG plāna īstenošanas sākotnējās izmaksas. Taču SAS bija bažas par ieguldītāju nostāju attiecībā uz aviosabiedrības trauslo likviditātes situāciju, ko radīja 4XNG plāna īstenošanas ievērojamās sākotnējās izmaksas. Tādēļ SAS lūdza pagarināt vecā AKI termiņu, kā arī ieviest jauno AKI, ko atbalstīja valstis un KAW. Taču SAS apgalvoja, ka nedz vecais AKI (ar pagarināto termiņu), nedz arī jaunais AKI netiks izmantoti.

(24)

Diskusijas par jauno AKI sākās 2012. gada 4. jūnijā (19). Sākotnēji atbilstīgi rekapitalizācijas plānam (sk. 20. punktu iepriekš) bankas, kuras bija vecā AKI aizdevējas, pieprasīja valstīm vēlreiz palielināt pašu kapitālu, proti, veikt tiesību emisiju, jo šīs bankas vienas pašas nevēlējās atbalstīt jauno AKI. Taču valstis šo priekšlikumu noraidīja.

(25)

Pēc vairākām sarunām bankas akceptēja jauno AKI, kas tiktu izveidots kopā ar valstīm un KAW un tiktu stingri strukturēts ar vienādiem nosacījumiem bez subordinācijas vai nesamērīgām tiesībām uz nodrošinājumu. Jānorāda, ka sākotnēji bija paredzēts, ka jaunais AKI būs SEK [3–6] miljardi, lai gan pieejamais nodrošinājums bija tikai SEK [1–4] miljardi. Jaunā AKI apmērs 2012. gada 22. oktobrī galu galā tika samazināts līdz SEK 3,5 miljardiem (aptuveni EUR 400 miljoni).

(26)

Jauno AKI nodrošināja tās pašas bankas, kuras nodrošināja veco AKI (izņemot vienu (20)), kopā ar valstīm un KAW. Šai sakarā 50 % no jaunā AKI nodrošināja valstis atbilstoši to akciju daļām SAS, bet pārējos 50 % nodrošināja bankas un KAW. Valstis, KAW un bankas piedalījās jaunajā AKI ar vienādiem nosacījumiem (maksas, procentu likmes, līgumi).

(27)

Jaunā AKI galvenie raksturlielumi bija šādi:

(28)

Par jaunā AKI nosacījumiem vienošanās tika panākta 2012. gada 25. oktobrī. Cita starpā jaunais AKI bija jāapstiprina visu valstu parlamentiem, turklāt bija jāparaksta koplīgumi ar pilotiem un gaisa kuģu apkalpi.

(29)

Valstis iesniedza CITI sagatavotu 2012. gada 7. novembra ziņojumu (turpmāk “CITI ziņojums”), kurā centās novērtēt, vai privāts ieguldītājs situācijā, kas līdzīga situācijai, kādā bija valstis, būtu iesaistījies jaunajā AKI ar līdzīgiem noteikumiem. Pieņemot, ka 4XNG plāna pamatscenārijs tiktu veiksmīgi īstenots, CITI ziņojumā bija konstatēts, ka valstu līdzdalība jaunajā AKI radītu iekšējo peļņas normu (IRR) [90–140] % apmērā, ieguldījuma aptuveno pieaugumu [4–9] reizes, kā arī pašu kapitāla vērtības pieaugumu par gandrīz [700–1 200] % (laikposmā no 2012. gada novembra līdz 2015. gada martam). CITI ziņojumā tika konstatēts, ka tādējādi valstu prasītā atdeve būtu vismaz tāda pati, kādu līdzīgā situācijā prasītu privātie ieguldītāji. Taču CITI ziņojumā nebija izvērtēta iespējamība, ka SAS varētu sekmīgi īstenot 4XNG plāna pamatscenāriju, kā arī nebija izvērtēta atkāpju no pamatscenārija ietekme, piemēram, nespēja monetizēt mazāk nozīmīgos aktīvus.

(30)

SAS2012. gada 19. decembrī paziņoja, ka ir izpildīti visi nepieciešamie nosacījumi, tostarp saņemts valstu parlamentu apstiprinājums, lai jaunais AKI varētu stāties spēkā (sk. 28. punktu iepriekš). No minētās dienas līdz 2014. gada 3. martam bija spēkā jaunais AKI, kas aizstāja veco AKI (22).

(31)

Dānija un Zviedrija 2013. gada 3. jūnija vēstulē paskaidroja, ka, ņemot vērā 80 % Widerøe akciju pārdošanu (sk. 22. punktu iepriekš), valstis un aizdevējas bankas bija vienojušās ar SAS par jaunā AKI noteikumu un nosacījumu grozīšanu, lai gan līgums par grozījumu izdarīšanu oficiāli vēl nebija parakstīts. Dānijas un Zviedrijas iestādes savās piezīmēs, ko tās iesniedza formālās izmeklēšanas laikā, informēja Komisiju, ka līgumu par jaunā AKI grozīšanu parakstīja visas puses un ka tas stāsies spēkā pēc Widerøe darījuma pabeigšanas, proti, 2013. gada 30. septembrī. Grozījumi paredzēja šādas izmaiņas:

(32)

Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu pauda bažas par valstu, KAW un banku līdzvērtīgu dalību jaunajā AKI galvenokārt šādu apsvērumu dēļ:

(33)

Komisija arī apšaubīja, vai valstu līdzdalība jaunajā AKI varētu būt racionāla no akcionāru viedokļa un vai tā atbilstu tirgus ekonomikas ieguldītāja (TEI) kritērijam, neņemot vērā argumentāciju, kuras pamatā ir līdzvērtības princips. Šai sakarā Komisija izvērtēja, vai 4XNG plāna pamatā bija pietiekami pārbaudīti pieņēmumi, kas rosinātu privāto ieguldītāju piedalīties jaunajā AKI, un vai jutības analīzes plānā nav pārāk optimistiskas.

(34)

Piemēram, cita starpā Komisija norādīja uz plānā paredzētajiem optimistiskajiem rādītājiem saistībā ar tirgus izaugsmi ASK un IKP izteiksmē, kā arī uz 0 % inflācijas līmeni 2015.–2017. gadā. Komisija arī apšaubīja, vai laikā, kad tika parakstīts jaunais AKI, varēja paredzēt visu izmaksu samazināšanas un aktīvu atsavināšanas iniciatīvu sekmīgu īstenošanu.

(35)

Saistībā ar jaunā AKI noteikumiem un CITI novērtējumu par gaidāmo atdevi no valstu dalības jaunajā AKI, Komisija uzsvēra, ka CITI ziņojumā nevērtēja 4XNG plānu, kā arī neveica finanšu modeļa jutības analīzes, bet gan balstījās vienīgi uz sniegto informāciju. Komisija arī uzsvēra, ka CITI ziņojumā jaunais AKI nodrošinājums netika vērtēts no tirgus privātā ieguldītāja perspektīvas un ka CITI neizvērtēja ietekmi, ko varētu radīt iespējamie alternatīvie scenāriji ar negatīvākiem pieņēmumiem (tostarp pieņēmumu par saistību neizpildi) attiecībā uz ienesīguma analīzi. Šai sakarā Komisija norādīja, ka CITI ziņojumā netika pieļauta varbūtība, ka SAS turpmākajos trīs gados nepildīs savas saistības, un tas nozīmē, ka risks ir novērtēts par zemu.

(36)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija nevarēja izslēgt, ka valstu dalība jaunajā AKI radītu priekšrocību SAS LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(37)

Visbeidzot, ja jaunais AKI ietvertu valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisija apšaubīja, vai jaunais AKI būtu uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šai sakarā Komisija izvērtēja, vai būtu piemērojams kāds no LESD paredzētajiem iespējamajiem saderīguma kritērijiem. Ņemot vērā pasākuma būtību un SAS grūtības, Komisija norādīja, ka vienīgais attiecināmais kritērijs bija kritērijs par atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, pamatojoties uz Komisijas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (24) (turpmāk “glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes”). Taču Komisijas sākotnējais secinājums bija, ka, šķiet, nebija izpildīti glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs paredzētie nosacījumi.

(38)

Dānija un Zviedrija apgalvo, ka to dalība jaunajā AKI atbilda tirgus nosacījumiem, jo tās piedalījās ar nosacījumiem, kas līdzvērtīgi tiem, ar kādiem piedalījās bankas un KAW, tādējādi izslēdzot valsts atbalsta esību.

(39)

Dānija un Zviedrija apgalvo, ka SAS ne reizi neizmantoja veco AKI laikā, kad notika sarunas par jauno AKI. Dānijas un Zviedrija atsaucas uz vecā AKI grozījumiem 2012. gada martā, ar ko ieviesa vēl stingrākus izmantošanas noteikumus, un apgalvo, ka tādējādi pēc 2012. gada jūnija bankas varēja noraidīt jebkuru SAS pieprasījumu par kredītinstrumenta izmantošanu. SAS 2012. gada martā pilnībā atmaksāja izmantoto AKI summu un turpmāk veco AKI neizmantoja. Tādējādi minētās bankas pamatoti varēja uzskatīt par ārējiem ieguldītājiem, kas piedalās jaunajā AKI ar nosacījumiem, kas līdzvērtīgi tiem, ar kādiem piedalās valstis (25), un tās nebija būtiskā apmērā bez nodrošinājuma finansiāli iesaistījušās SAS darbībā (26).

(40)

Saistībā ar KAW dalību jaunajā AKI kopā ar bankām Dānijas un Zviedrijas iestādes uzskata, ka KAW bija ierobežotas ekonomiskās saiknes ar SEB un ka tās nebūtu ietekmējušas KAW lēmumu par dalību jaunajā AKI.

(41)

Turklāt Dānija un Zviedrija uzskata, ka 4XNG plāns bija īstenojams, turklāt sekmīgi. Dānija un Zviedrija apgalvo, ka visi aspekti un pieņēmumi, tostarp tie, kuri attiecās uz ienākumu aplēsēm (RASK) (27), izmaksu samazināšanas pasākumiem un paredzētajiem aktīvu atsavināšanas darījumiem, tika rūpīgi pārbaudīti, lai sasniegtu 4XNG plānā paredzētos finanšu mērķus 2014.–2015. gadam. Turklāt 4XNG plānu, kā arī visus tā pamatā esošos pieņēmumus rūpīgi pārbaudīja abu valstu (Goldman Sachs) un banku ([…]) ārējie finanšu konsultanti, turklāt to pielāgoja, ņemot vērā konsultantu komentārus un ieteikumus. Dānija un Zviedrija arī uzsver, ka, pieņemot lēmumu par dalību jaunajā AKI, pieņēmumu par plāna sekmīgu īstenošanu apstiprināja jaunā AKI izveides priekšnosacījums, proti, noslēgt jaunos koplīgumus. Turklāt saskaņā ar Dānijas un Zviedrijas sniegto informāciju notikumi laikposmā no 2012. gada decembra līdz jaunā AKI anulēšanai 2014. gada 4. martā norādīja uz to, ka plāns nodrošinās cerētos rezultātus (28).

(42)

Saistībā ar jaunā AKI noteikumiem Dānija un Zviedrija apgalvo, ka tie bija atbilstīgi parastiem tirgus apstākļiem, jo tie bija līdzīgi noteikumiem, ko piemēro pielīdzināmiem darījumiem, turklāt jaunajam AKI bija augstākas sākotnējās izmaksas un stingrāki izmantošanas nosacījumi nekā vairumam analizēto darījumu. Attiecībā uz nodrošinājuma paketi Dānija un Zviedrija apgalvo, ka aizdevēju banku faktiskie finanšu riski bija nenozīmīgi, jo nodrošinājumu aptuvenā vērtība noteikti pārsniedza instrumenta A apmēru. Tādējādi likvidācijas gadījumā visas aizdevēju banku prasības tiktu apmierinātas, izmantojot nodrošinājuma paketi vai citus SAS aktīvus, kurus būtu iespējams pārdot, piemēram, […], SAS daļu uzņēmumā […], u. c. Iepriekš minēto apstiprina arī tas, ka 2013. gada pirmajā pusē faktiski tika atcelta ievērojama daļa instrumentā A paredzēto saistību. Dānija un Zviedrija norāda, ka tas liecina par banku komerciālu un piesardzīgu rīcību, pieņemot lēmumu par dalību jaunajā AKI kopā ar valstīm un KAW.

(43)

Visbeidzot, Dānija un Zviedrija ziņo, ka dalība jaunajā AKI ir nodrošinājusi ievērojamu peļņu AKI aizdevējiem, uzņēmumam SAS pat neizmantojot kredītinstrumentu. Šim apsvērumam būtu jāapstiprina uzskats, ka valstu dalība jaunajā AKI kopā ar KAW un bankām pilnībā atbilda TEI kritērijam.

(44)

SAS grupa apgalvo, ka valstis piedalījās jaunajā AKI kā akcionāri, nevis publiskās struktūras. No šā viedokļa dalība šādā instrumentā bija vēlams devums pašu kapitāla stiprināšanai, ņemot vērā ievērojamos ienākumus akcionāriem/aizdevējiem no dažādām maksām, kā arī akciju vērtības iespējamo pieaugumu.

(45)

Saistībā ar līdzvērtības pārbaudi SAS grupa norāda, ka tā tika izturēta, ņemot vērā to, ka bankas nebija finansiāli iesaistījušās SAS un tādējādi tās bija uzskatāmas par ārējiem ieguldītājiem. Turklāt valstu dalība jaunajā AKI neietekmēja banku rīcību, jo tieši SAS, nevis bankas, aicināja akcionārus pievienoties jaunajam AKI. Turklāt SAS grupa apgalvo, ka bankas nolēma piedalīties jaunajā AKI ar nosacījumiem, kas līdzvērtīgi tiem, ar kādiem piedalās valstis un KAW, pamatojoties uz patiešām pozitīvajiem risku/ienākumu analīzes rezultātiem.

(46)

SAS grupa arī apstiprina Dānijas un Zviedrijas apgalvojumu, ka pieņēmumi 4XNG plāna pamatā bija pamatoti ar patiešām reālistiskām prognozēm attiecībā uz trīs galvenajiem kritērijiem, proti, tirgus izaugsmi, kas izteikta ASK, IKP pieaugumu 2015.–2017. gadā un pieņēmumu par 0 % līmeņa inflāciju. Turklāt ar plāna īstenošanu saistītos riskus rūpīgi izvērtēja visas aizdevējas bankas, pievēršot īpašu uzmanību RASK kā galvenajam uzņēmuma ienesīguma rādītājam.

(47)

Vienlaikus SAS grupa apgalvo, ka nodrošinājuma pakete tika pietiekami izvērtēta un ka risks saistībā ar SAS saistību neizpildi 4XNG plāna īstenošanā tika mazināts. Minēto apstiprina fakts, ka izmaksu samazinājuma panākšana bija aizdevēju, kuri iesaistījās jaunajā AKI, priekšnosacījums un ka jauno koplīgumu noslēgšana 2012. gada novembrī bija plāna veiksmīgas īstenošanas pamatā.

(48)

SAS grupa arī kritizē Komisiju par to, ka tā nav ņēmusi vērā bankrota alternatīvu un faktu, ka, ja jaunais AKI nebūtu pieejams, valstis būtu zaudējušas to kopīgās akciju paketes vērtību. Šai sakarā SAS grupa uzsver, ka valstis piedalījās jaunajā AKI kā galvenie SAS akcionāri, kuri vēlas saņemt atbilstošu atdevi no saviem ieguldījumiem.

(49)

Visbeidzot, SAS grupa ziņo, ka 4XNG plāna īstenošana ir ļāvusi gūt peļņu pirms nodokļiem SEK 3 miljardu apmērā, nodrošinot SAS pozitīvu darbības rezultātu laikposmā no 2012. gada novembra līdz 2013. gada jūlijam.

(50)

Saskaņā ar informāciju, ko sniedza FAM, kas ir par KAW aktīvu pārvaldību atbildīgais uzņēmums, tā lēmums par dalību jaunajā AKI tika pieņemts neatkarīgi no FAM saistības ar SEB un SEB finansiālās iesaistīšanās SAS darbībā. FAM apgalvo, ka KAW nepiederēja SEB kontrolpakete, kā arī nevarēja uzskatīt, ka KAW kontrolē SEB.

(51)

FAM izvērtēja 4XNG plānu, ar to saistītos finanšu riskus un nodrošinājuma paketi un uzskatīja, ka KAW interesēs ir piedalīties jaunajā AKI. Šai sakarā FAM salīdzināja divas iespējas, proti, KAW ilgtermiņa ieguldījumu aviosabiedrībā SAS aizsardzību un iespējamo šo ieguldījumu atdevi nākotnē, kā arī augstās maksas, kas SAS būtu jāmaksā atbilstīgi jaunajam AKI, un SAS likvidāciju, ko FAM neuzskatīja par ekonomiski saistošu risinājumu.

(52)

FAM arī piekrīt Dānijai, Zviedrijai un SAS grupai, ka visi akcionāri piedalījās jaunajā AKI ar vienādiem nosacījumiem, neparedzot nekādas subordinācijas formas, nesamērīgas tiesības uz nodrošinājumu vai citus nesamērīgus noteikumus. Lēmuma par dalību jaunajā AKI pamatā bija rūpīga analīze attiecībā uz ienesīguma izredzēm, ko nodrošinātu spēcīga un konkurētspējīga aviosabiedrība SAS nākotnē.

(53)

Visbeidzot, FAM piekrīt Dānijai un Zviedrijai, ka aizdevēju banku lēmuma par dalību jaunajā AKI pamatā bija komerciāli apsvērumi, jo to finansiālā iesaistīšanās vecā AKI darbības laikā bija tikai teorētiska. FAM apgalvo, ka bankām bija vēl jo mazāks iemesls piedalīties jaunajā AKI nekā valstīm un KAW, jo gan valstis, gan KAW varēja rēķināties ar akciju cenu pieaugumu. Tādēļ FAM uzskata, ka līdzvērtības nosacījumu pārbaude uzskatāma par izturētu.

(54)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(55)

Tādējādi valsts atbalsta jēdziens attiecas uz jebkādu tieši vai netieši piešķirtu priekšrocību, kas finansēta no valsts līdzekļiem un ko piešķīrusi pati valsts vai jebkura starpniekiestāde, kura rīkojas atbilstīgi tai piešķirtajām pilnvarām.

(56)

Lai pasākums ietvertu valsts atbalstu, tam jābūt finansētam no valsts līdzekļiem un attiecināmam uz valsti. Būtībā valsts līdzekļi ir dalībvalsts un tās valsts iestāžu līdzekļi, kā arī to valsts uzņēmumu līdzekļi, kurus valsts iestādes var tieši vai netieši kontrolēt.

(57)

Nevar apstrīdēt, ka attiecīgais pasākums ietvēra valsts līdzekļus, jo to finansēja no valstu budžeta līdzekļiem, un ka tas bija attiecināms uz valsti. Jo īpaši jānorāda, ka Dānijas un Zviedrijas parlamenti apstiprināja abu valstu valdību dalību jaunajā AKI (sk. 30. punktu iepriekš).

(58)

Attiecīgajam pasākumam jābūt tādam, lai tas radītu vai draudētu radīt konkurences traucējumus un iespaidotu tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(59)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru, ja dalībvalsts piešķirtais finansiālais atbalsts stiprina uzņēmuma pozīciju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas konkurē Savienības tirdzniecības jomā, tad pastāv vismaz iespējama ietekme uz tirdzniecību dalībvalstu starpā un uz konkurenci (29). Šai sakarā Komisija uzskata, ka jebkāda iespējamā ekonomiskā priekšrocība, kas piešķirta SAS, izmantojot valsts līdzekļus, atbilstu šim nosacījumam. SAS konkurē ar citām aviosabiedrībām Eiropas Savienībā un EEZ, jo īpaši kopš gaisa pārvadājumu liberalizācijas trešās kārtas (tā sauktais trešais tiesību aktu kopums), kas stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī (30). Turklāt attiecībā uz ceļojumiem un samērā īsiem pārlidojumiem ES gaisa pārvadājumi konkurē ar autopārvadājumiem un dzelzceļa pārvadājumiem, un tādēļ var tikt ietekmēti arī autopārvadātāji un dzelzceļa pārvadātāji.

(60)

Tādējādi vienīgais attiecināmais kritērijs saistībā ar valsts atbalsta jēdzienu ir, vai pasākums radīja selektīvu un neatbilstīgu ekonomisko priekšrocību SAS.

(61)

Ņemot vērā to, ka jauno AKI atcēla 2014. gada 4. martā, Komisija ir izvērtējusi, vai jaunais AKI radīja selektīvu un neatbilstīgu ekonomisko priekšrocību SAS laikposmā no tā izveides brīža 2012. gadā līdz tā atcelšanai 2014. gadā.

(62)

Lai noteiktu, vai SAS ticis piešķirts valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisija izvērtēs, vai aviosabiedrība saņēma ekonomisko priekšrocību, ko tā nebūtu ieguvusi parastos tirgus apstākļos. Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, Komisija piemēro TEI kritēriju, saskaņā ar kuru valsts atbalsta nebūtu, ja līdzīgos apstākļos privāts ieguldītājs, kura lielums pielīdzināms attiecīgajām iestādēm valsts sektorā un kurš darbojas parastos tirgus apstākļos tirgus ekonomikā, būtu bijis spiests īstenot attiecīgo pasākumu saņēmēja labā.

(63)

Tādēļ atbilstīgi TEI kritērijam Komisijai jāizvērtē, vai privāts ieguldītājs būtu iesaistījies izvērtējamajā darījumā ar tādiem pašiem noteikumiem. Hipotētiskā privātā ieguldītāja attieksme ir piesardzīga ieguldītāja attieksme, kura mērķi palielināt peļņu ierobežo piesardzīgi apsvērumi par pieņemamo riska līmeni attiecīgajai peļņas normai (31).

(64)

Būtībā ieguldījums no publiskā finansējuma neietver valsts atbalstu, ja to veic vienlaikus ar ievērojamu privātā ieguldītāja kapitāla ieguldījumu salīdzināmos apstākļos un ar līdzvērtīgiem noteikumiem (pari passu) (32).

(65)

Komisija norāda, ka aizdevējas bankas, kuras iesaistītas jaunajā AKI, piedalījās arī vecajā AKI. Taču jaunajā AKI valstis palielināja savu finansiālo iesaistīšanos SAS darbībā, savukārt bankas gandrīz uz pusi samazināja savu ieguldījumu (no EUR 366 miljoniem līdz aptuveni EUR 200 miljoniem) un tādējādi samazināja savu kopējo finansiālo iesaistīšanos AKI un vienlaikus arī SAS par aptuveni 50 %. Ņemot to vērā, Komisija lēmumā par procedūras sākšanu pauda šaubas par līdzvērtības kritērija izpildi, jo valstis un bankas, šķiet, nebija līdzvērtīgās pozīcijās.

(66)

Dānija, Zviedrija un SAS grupa apgalvo, ka aizdevējas bankas, piedaloties sarunās par to dalību jaunajā AKI, nebija finansiāli iesaistījušās vecajā AKI. Tādēļ bankas bija uzskatāmas par ārējiem ieguldītājiem, kuru pozīcija ir līdzvērtīga valstu un KAW pozīcijai.

(67)

Komisija norāda, ka SAS 2012. gada janvārī bija pilnībā izmantojusi veco AKI (sk. 20. punktu iepriekš). Vecā AKI grozījumi, ko izdarīja 2012. gada martā, cita starpā patiešām ietvēra nosacījumu par pilnīgu un tūlītēju izmantotās summas atmaksu. Attiecīgās summas tika pilnībā atmaksātas 2012. gada martā, un vecā AKI grozījumi, kas stājās spēkā martā, ārkārtīgi apgrūtināja SAS iespēju turpmāk izmantot kredītinstrumentu (33). Turklāt SAS līdz 2012. gada jūnijam bija jāiesniedz rekapitalizācijas plāns, kas bija jāapstiprina valdei, kā arī valstīm un KAW kā galvenajiem akcionāriem. Sākotnēji bankas šo plānu noraidīja. Tikai 2012. gada novembrī valstis pēc rūpīgas pārskatītā 4XNG plāna pārbaudes nolēma piedalīties jaunajā AKI, un tām sekoja bankas.

(68)

Tādējādi Dānijas un Zviedrijas iestādes, kā arī SAS grupa apgalvo, ka tika efektīvi novērsta nepieciešamība SAS pieprasīt vecā AKI izmantošanu. Zinot šo situāciju, bankām bija jāpieņem lēmums par to, vai turpināt dalību vecajā AKI līdz tā termiņa beigām 2013. gada jūnijā vai piedalīties jaunajā AKI, pamatojoties uz noteikumiem, kas līdzvērtīgi tiem, ar kādiem piedalās valstis un KAW, neskatoties uz to, ka valstīm un KAW kā akcionāriem bija lielāks stimuls piedalīties, lai, iespējams, panāktu to akciju vērtības pieaugumu pēc 4XNG plāna īstenošanas.

(69)

Lai gan Komisija uzskata, ka, iespējams, bankas, vismaz tās, kurām nebija citu nenodrošinātu divpusēju riska darījumu ar SAS, nebija materiāli iesaistītas vecajā AKI laikā, kad tika pieņemts lēmums par dalību jaunajā AKI, tā arī uzskata, ka tomēr pastāvēja risks, ka SAS varēja izpildīt instrumenta izmantošanas nosacījumus pirms jaunā AKI darbības uzsākšanas. Šai sakarā fakts, ka tas nenotika un ka vecais AKI netika izmantots pēc tā pilnīgas atmaksas 2012. gada martā, ir nenozīmīgs. Ņemot to vērā, var konstatēt, ka bankas zināmā mērā bija finansiāli iesaistījušās SAS darbībā saistībā ar veco AKI, taču valstis (un KAW) nebija. Tādēļ Komisija nevar pieņemt Dānijas un Zviedrijas iestāžu argumentu, ka bankas piedalījās jaunajā AKI kā ārējie ieguldītāji, neraugoties uz to finansiālo iesaistīšanos vecajā AKI.

(70)

Turklāt Komisija nevar piekrist Dānijai un Zviedrijai, ka dažu banku finansiālā iesaistīšanās, izmantojot divpusējus instrumentus, kas saistīti ar veco AKI (34), neradīja nekādu finanšu risku bankām sarunu par jauno AKI laikā, pamatojoties uz to, ka šos instrumentus nevarēja izmantot, ja vien pilnībā nebija izmantots vecais AKI. Kā minēts iepriekš, pastāvēja risks – lai gan jāatzīst, ka neliels, – izpildīt kredītinstrumenta izmantošanas nosacījumus, neraugoties uz to, ka pēc grozījumu izdarīšanas 2012. gada martā un stingrāku noteikumu ieviešanas iespējamība, ka SAS izmantos veco AKI, bija ļoti zema.

(71)

Turklāt izrādās, ka dažām bankām bija arī citi darījumi ar SAS. Piemēram, papildus dalībai vecajā AKI, […] no 2012. gada 30. septembra bija nenodrošināts (arī neizmantots) divpusējs darījums ar SAS SEK [200–600] miljonu vērtībā, kā arī nenodrošināts kredītkartes aizdevums SEK [500–900] miljonu vērtībā. Tādēļ, ja SAS būtu atcēlusi attiecīgos lidojumus, šī banka būtu atbildīga par visu klientu izdevumu segšanu. Lai gan šis nenodrošinātais darījums ar kredītkarti bija [0-2] % no bankas […] kopējā kredītportfeļa aptuveni SEK [1 000–3 000] miljardu apmērā, tas tomēr radīja finanšu risku, un tādēļ nevar piekrist, ka, pieņemot lēmumu par dalību jaunajā AKI, banka […] bija līdzvērtīgā situācijā ar valstīm.

(72)

Turklāt trīs citas bankas bija finansiāli iesaistījušās, izmantojot nesamaksātos gaisa kuģu finansēšanas instrumentus (piemēram, […]). Lai gan valstis apgalvo, ka finansējums bija nodrošināts ar gaisa kuģiem un neradīja finanšu risku bankām, jo tos varēja viegli pārdot tirgū, tas nav pierādīts ar faktiem. Joprojām nav skaidrs, vai gaisa kuģu steidzamas pārdošanas gadījumā attiecīgā summa patiešām tiktu atgūta pilnībā.

(73)

Turklāt lēmumā par procedūras sākšanu Komisija apšaubīja, vai banku rīcību varēja ietekmēt valstu rīcība, ņemot vērā valstu pastāvīgo finansiālo atbalstu aviosabiedrībai iepriekšējos gados (piemēram, 2009. un 2010. gada tiesību emisijas). Turklāt, kā paskaidrots 23. un 24. punktā iepriekš, bankas vēlējās piedalīties jaunajā AKI tikai ar nosacījumu, ka tajā piedalās valstis.

(74)

Būtībā Komisija uzskata, ka līdzvērtības nosacījumu nevar piemērot gadījumos, kad valstu līdzdalība ir stingra privāto uzņēmumu prasība, lai tie piedalītos darījumā.

(75)

Formālās izmeklēšanas laikā Dānija, Zviedrija un SAS grupa apgalvoja, ka nevienā sarunu par jauno AKI posmā bankas neietekmēja valstu līdzšinējā rīcība un to pastāvīgā vēlme atbalstīt SAS, neraugoties uz to, ka valstu ienākumu prognozes saistībā ar 2009. un 2010. gada tiesību emisijām nepiepildījās.

(76)

Komisija nevar izslēgt iespēju, ka privātie uzņēmumi nebūtu gribējuši veikt ieguldījumus uzņēmumā ar šādu vēsturi un neskaidrām prognozēm, ja nepiedalītos valstis. Vienlaikus nevar arī izslēgt, ka valstis, kas bija atteikušās nodrošināt papildu kapitālu un iesaistīties subordinētā AKI, vairāk nevēlējās ieguldīt papildu līdzekļus SAS. Neņemot vērā šos apsvērumus, Komisija joprojām nav pārliecināta par to, ka valstis piedalījās jaunajā AKI ar noteikumiem, kas līdzvērtīgi tiem, ar kādiem piedalījās aizdevējas bankas, ņemot vērā to, ka valstu dalības dēļ bankas samazināja kopējo ieguldījumu AKI un tādējādi arī iesaistīšanos SAS darbībā par aptuveni 50 %, savukārt tajā pašā laikā valstis savu iesaistīšanos SAS darbībā palielināja.

(77)

Attiecībā uz to, vai KAW rīcību var uzskatīt par atsauces punktu, lai izvērtētu privātā ieguldītāja rīcību, formālā izmeklēšana parādīja, ka KAW finansiālā iesaistīšanās SAS, ņemot vērā KAW akciju daļu SEB, bija mazāka, nekā norādīts lēmumā par procedūras sākšanu. Ņemot vērā to, ka KAW ir tikai mazākuma akcionārs SEB un ka SEB finansiālā iesaistīšanās SAS bija ierobežota, var apgalvot, ka KAW dalības jaunajā AKI motivācija bija ieguldījuma ienesīguma izredzes.

(78)

Ņemot vērā iepriekš minēto, formālā izmeklēšana nav ļāvusi Komisijai pārliecinoši secināt, ka attiecīgais darījums notika ar līdzvērtīgiem noteikumiem.

(79)

Papildus līdzvērtīguma principa ievērošanas novērtējumam Komisija ir arī pārbaudījusi, vai valstu dalību jaunajā AKI var uzskatīt par racionālu no akcionāra viedokļa un vai tā atbilst TEI kritērijam, neņemot vērā argumentāciju, kuras pamatā ir līdzvērtības princips.

(80)

Jautājums ir šāds – vai privātais ieguldītājs tādā situācijā, kādā bija valstis, proti, tās bija SAS akcionāri, un, nonākot tādos apstākļos, kādos bija nonākušas valstis 2012. gadā, būtu iesaistījies jaunajā AKI ar līdzīgiem noteikumiem? (35)

(81)

Šai sakarā informāciju sniedz neatkarīgā analīze, ko pirms līguma par jauno AKI noslēgšanas veica ārējie finanšu konsultanti (proti, Goldman Sachs International un CITI kā valstu konsultanti un […] kā aizdevēju konsultants). Saskaņā ar Dānijas un Zviedrijas sniegto informāciju valstis nolēma piedalīties jaunajā AKI tikai pēc tam, kad to ārējie konsultanti bija rūpīgi izvērtējuši 4XNG plānu un tika attiecīgi grozīti jaunā AKI noteikumi.

(82)

Lai gan Komisija savā lēmuma par procedūras sākšanu pauda zināmas bažas par CITI sagatavotā ziņojuma tvērumu, Dānija un Zviedrija precizēja, ka to lēmums par dalību jaunajā AKI bija balstīts uz visām analīzēm, ko veica to finanšu konsultanti, un ka tādēļ CITI ziņojumu nevajadzētu vērtēt atsevišķi.

(83)

Finanšu konsultantiem cita starpā tika dots uzdevums kritiski izvērtēt 4XNG plānu un jauno AKI, kā arī ar tiem saistītos trūkumus un riskus. Šo analīzi atspoguļoja vairākos secīgos ziņojumus, atsaucoties uz SAS līdzšinējo sniegumu un citiem uzņēmumiem nozarē. Konsultanti sagatavoja virkni ieteikumu risku mazināšanas stratēģijām gan saistībā ar 4XNG plānu, gan arī jauno AKI. Ņemot vērā šos ieteikumus, valstis pieprasīja veikt vairākus grozījumus 4XNG plānā (nolūkā paātrināt izmaksu mazināšanas pasākumu īstenošanu un ieviest papildu iniciatīvas), kā arī grozīt jaunā AKI noteikumus, lai mazinātu tā izmantošanas iespējamību.

(84)

Analizējot 4XNG plānu, ārējie konsultanti noteica galveno iespējamo risku jomas un pievērsa tām īpašu vērību, tostarp izmaksu samazināšanas mērķiem, aktīvu atsavināšanai un RASK radītajam spiedienam. Šā riska novērtējumā cita starpā tika izvērtēti turpmāk minētie apsvērumi.

(85)

Attiecībā uz Komisijas lēmumā par procedūras sākšanu paustajām šaubām par optimistiskajām prognozēm attiecībā uz konkrētiem rādītājiem 4XNG plānā (piemēram, tirgus izaugsmi ASK izteiksmē, IKP prognozēm un 0 % inflāciju 2015.–2017. gadā) jānorāda, ka informācija, ko Dānija, Zviedrija un SAS grupa sniedza formālās izmeklēšanas laikā, liecina par to, ka šajās aplēsēs īpaša vērība tika pievērsta galvenajiem tirgiem, kuros SAS aktīvi darbojās. Tas nozīmē, ka uzņēmums lielākā mērā bija pakļauts norisēm Ziemeļeiropā, nevis Dienvideiropā, kā arī notikumiem ASV un Āzijas tirgos. Saskaņā ar sniegto informāciju aplēstā izmaksu inflācija 0 % līmenī gadā laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam ir neto ietekme, ko nosaka inflācijas pamata likme 2 % gadā (atbilstīgi aplēstajam inflācijas līmenim ES) un pieņēmums, ka šo inflācijas ietekmi būtu iespējams neitralizēt, īstenojot jaunus izmaksu mazināšanas pasākumus.

(86)

Attiecībā uz jutības analīzes trūkumu IRR analīzē, kas iekļauta CITI ziņojumā (sk. 35. punktu iepriekš), kā arī attiecībā uz Komisijas sākotnēji paustajām bažām par mazāk optimistisku scenāriju iespējamo ietekmi jānorāda, ka Komisija ir saņēmusi papildu informāciju no Dānijas un Zviedrijas to sniegtajās piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu attiecībā uz veiktās jutības analīzes apmēru. Šai sakarā Goldman Sachs 4XNG plāna izstrādes laikā no 2012. gada jūnija līdz septembrim veica virkni jutības pārbaužu. Pārskatītajā 2012. gada septembra analīzē norādīts, ka SAS nepietrūktu naudas līdzekļu, pat ja īstenotos piedāvātie negatīvie scenāriji, proti, visos analizētajos gadījumos SAS naudas līdzekļi joprojām pārsniegtu zemāko AKI robežlielumu. Taču, lai saglabātu tirgus uzticību, tika uzskatīts, ka nepieciešams likviditātes atbalsta pasākums un ka AKI joprojām bija reālākais risinājums likviditātes uzlabošanai.

(87)

Tādēļ Komisija norāda uz secīgi veiktām 4XNG plāna finanšu pārskatīšanām (tostarp plašu analīzi un dažādu plāna iterāciju pārbaudi). Komisija arī norāda uz vēlāk sekojošo valstu pieprasījumu pirms to iesaistīšanās jaunajā AKI samazināt īstenošanas riskus un izstrādāt konsolidētu restrukturizācijas plānu. Šādi pasākumi būtu atbilstīgi piesardzīga privātā ieguldītāja rīcībai tirgū. Neskatoties uz to, joprojām jāizvērtē, vai jaunā AKI noteikumi bija atbilstīgi noteikumiem, ko būtu apstiprinājis privāts tirgus ieguldītājs, atrodoties tādā pašā situācijā kā valstis, proti, kā esošais uzņēmuma akcionārs.

(88)

Dānija, Zviedrija un SAS grupa paskaidroja, ka, ņemot vērā gaisa pārvadājumu nozares īpatnības, nepieciešams uzturēt augstu finansiālās gatavības līmeni, lai saglabātu klientu un akcionāru ticību uzņēmuma spējai turpināt darbību. Ņemot vērā finanšu grūtības, ar ko SAS saskārās 2012. gadā, kā arī dominējošo likviditātes situāciju tajā laikā, iespējamā valstu kā SAS akcionāru motivācija dalībai jaunajā AKI bija vēlēšanās izvairīties no vēl lielākiem zaudējumiem vai bankrota, iestājoties likviditātes riskam uzņēmumā.

(89)

Šai sakarā šķiet, ka valstis, pabeidzot izstrādāt jaunā AKI noteikumus, lielā mērā paļāvušās uz ieteikumiem, ko sniedza neatkarīgie finanšu konsultanti. Patiešām šķiet, ka jaunā AKI noteikumus izstrādāja, lai mazinātu galvenos noteiktos uzņēmējdarbības riskus. Piemēram, kā norādīts 84. punktā iepriekš, jaunā AKI īstenošanas galvenais priekšnosacījums bija jauno koplīgumu ar kuģu apkalpēm sekmīga īstenošana. Turklāt instrumenta B izmantošanas nosacījumu dēļ pastāvēja niecīga iespējamība, ka līdz 2015. gada martam tas tiks izmantots (37). Arī jaunajam AKI piesaistītie finanšu līgumi bija strukturēti tā, ka gadījumā, ja SAS nespētu īstenot galvenās finanšu prognozes, kas paredzētas 4XNG plānā, uzņēmums nevarētu piekļūt AKI vai arī SAS tajā laikā būtu jāatmaksā visas izmantotās AKI summas (38).

(90)

Papildus iepriekš minētajiem apsvērumiem Komisija ir saņēmusi papildu informāciju par pamata nodrošinājumu jaunajam AKI. […] 2012. gada maija ziņojumā sniedza neatkarīgu novērtējumu par Widerøe un vairākiem nemateriālajiem aktīviem (tostarp rezerves dzinējiem, attiecīgajiem gaisa kuģiem, vairākiem mazākiem īpašumiem un aprīkojumu), kurus vēlāk izmantoja kā jaunā AKI nodrošinājumu. Lai gan uzsvars tika likts uz Widerøe kā nozīmīgāko aktīvu nodrošinājuma paketē, turklāt citu aktīvu novērtējums bija balstīts uz lielākā mērā ierobežotu informāciju, novērtējumā tika atzīts, ka kopējā aktīvu vērtība bija aptuveni SEK [1–4] līdz [3–6] miljardi. Tādējādi nodrošinājumā iekļauto aktīvu kopējā paredzamā vērtība pārsniedza instrumenta A apmēru. Saskaņā ar Dānijas un Zviedrijas sniegto informāciju jaunā AKI aizdevēji to uzskatīja par pietiekamu nodrošinājumu, jo, kā norādīts iepriekš, iespējamība, ka SAS jebkad izmantos instrumentu B, bija niecīga.

(91)

Ar jauno AKI saistītos faktiskos finanšu riskus vēl vairāk mazināja noteikumi par obligāto priekšapmaksu un/vai jaunajā AKI paredzēto saistību atsaukšanu, ja SAS atsavinātu konkrētus aktīvus vai izmantotu citus finanšu risinājumus. Šādi noteikumi par priekšapmaksu un saistību atsaukšanu laika gaitā varēja mazināt iespējamos zaudējumus. Widerøe pārdošanas rezultātā un saskaņā ar līgumu, kas stājās spēkā pēc šā pārdošanas darījuma 2013. gada septembrī (sk. 31. punktu iepriekš), jaunā AKI kopējo summu patiešām samazināja no SEK 3,5 miljardiem līdz SEK 2 miljardiem.

(92)

Tādēļ var secināt, ka tika īstenoti visaptveroši un saskaņoti pasākumi, kuri jo īpaši bija vērsti uz SAS dzīvotspēju laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam un būtiskāko ar jauno AKI saistīto finanšu risku ierobežošanu.

(93)

Turklāt Komisija atzīst nepieciešamību izvērtēt, vai salīdzināms privātais ieguldītājs tirgus apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos atradās valstis (proti, esot SAS akcionāri), būtu bijis spiests īstenot attiecīgo pasākumu saņēmēja labā. Šai sakarā ir lietderīgi arī izvērtēt iespējamās hipotētiskās situācijas, kas rastos, ja pasākums netiktu īstenots.

(94)

Šai sakarā Dānija, Zviedrija un SAS grupa iesniegtajā informācijā attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu apgalvo, ka gadījumā, ja 2012. gadā nebūtu pieejams jaunais AKI, pastāv iespējamība, ka iestātos bankrots. Saskaņā ar Dānijas un Zviedrijas sniegto informāciju šādas situācijas radītie kopējie zaudējumi valstīm būtu SEK 1 044 miljoni, proti, to kopējās akciju daļas vērtība. Cits apsvērums attiecās arī uz iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē 4XNG veiksmīgas īstenošanas gadījumā. Salīdzinājumam Dānija un Zviedrija iesniegtajā informācijā lēš, ka, ja SAS nepildītu savas saistības attiecībā uz jauno AKI, iespējamie kopējie zaudējumi no valstu kopējās akciju daļas un to ieguldījuma AKI sliktākajā gadījumā būtu aptuveni SEK [1 000–3 000] miljoni (39).

(95)

Tādējādi SAS bankrota gadījumā iespējamie papildu zaudējumi, kas saistīti ar valstu dalību jaunajā AKI (proti, aptuveni SEK 447,5 miljoni, pamatojoties uz Dānijas un Zviedrijas ilustratīvo piemēru) šķiet relatīvi nelieli salīdzinājumā ar zaudējumiem, kas tomēr būtu radušies saistībā ar valstu akciju daļu. Šo salīdzinoši ierobežoto valstu negatīvā (bankrota) scenārija pakāpenisko izmaiņu salīdzinājums ar iespējamo valstu ieguvumu no 4XNG plāna sekmīgas īstenošanas nodrošināja papildu stimulu valstu lēmumam piedalīties jaunajā AKI. CITI ziņojumā tika lēsts, ka iespējamais valstu kopējais kapitāla pieaugums optimistiskākajā pamatscenārijā ir SEK [7 000–12 000] miljoni. Taču, lai gan Komisija lēmumā par procedūras sākšanu pauda zināmas bažas par šīm optimistiskajām izaugsmes prognozēm, tā atzīst iespējamību, ka, pat īstenojot konservatīvākos scenārijus, iespējamais kapitāla pieaugums pozitīva scenārija gadījumā, iespējams, tomēr būtu ievērojami pārsniedzis iespējamos zaudējumus negatīva scenārija gadījumā.

(96)

Tādēļ Komisija ņem vērā iepriekš minēto risku un ieguvumu analīzi, kā arī 4XNG plāna plašo pārskatu un pārbaudi, papildu pārbaudes attiecībā uz pamata nodrošinājumu (40), noteikumus par saistību atsaukšanu un priekšapmaksu, kas mazināja iespējamos turpmākos zaudējumus (41), kā arī dažādus citus riska mazināšanas pasākumus, kas paredzēti jaunā AKI noteikumos (42). Ņemot vērā iepriekš minēto, valstu lēmums piedalīties jaunajā AKI būtu atbilstīgs privāta uzņēmuma darbībai, kurš rīkotos, lai iegūtu normālu atdevi tirgū, ņemot vērā uzņēmuma īpašo situāciju tajā laikā.

(97)

Papildus iepriekš minētajam Komisija secina, ka valstis kā esošie SAS akcionāri, pieņemot lēmumu par dalību jaunajā AKI kopā ar KAW un aizdevējām bankām laikposmā no 2012. gada decembra līdz 2014. gada martam, pamatojās uz saprātīgām un reālām ienesīguma prognozēm. Tādējādi dalība minētajā instrumentā neradīja nekādu priekšrocību SAS LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(98)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka Dānijas un Zviedrijas dalība jaunajā AKI nav uzskatāma par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(99)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka Dānija un Zviedrija piekrita šā lēmuma pieņemšanai un paziņošanai angļu valodā,