EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015TN0108

Lieta T-108/15: Prasība, kas celta 2015. gada 27. februārī – Bundesverband Glasindustrie u.c./Komisija

OV C 138, 27.4.2015, p. 63–64 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

27.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 138/63


Prasība, kas celta 2015. gada 27. februārī – Bundesverband Glasindustrie u.c./Komisija

(Lieta T-108/15)

(2015/C 138/82)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Bundesverband Glasindustrie (Diseldorfa, Vācija), Gerresheimer Lohr GmbH (Lohr, Vācija), Gerresheimer Tettau GmbH (Tettau, Vācija), Noelle + von Campe Glashütte GmbH (Boffzen, Vācija), Odenwald Faserplattenwerk GmbH (Amorbach, Vācija), O-I Glasspack GmbH & Co. KG (Diseldorfa), Pilkington Deutschland AG (Gelsenkirchen, Vācija), Schott AG (Mainz, Vācija), SGD Kipfenberg GmbH (Kipfenberg, Vācija), Thüringer Behälterglas GmbH Schleusingen (Schleusingen, Vācija), Neue Glaswerke Großbreitenbach GmbH & Co. KG (Großbreitenbach, Vācija) un HNG Global GmbH (Gardelegen, Vācija) (pārstāvji –U. Soltész un C. von Köckritz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 25. novembra lēmuma lietā Valsts atbalsts SA.33995 (2013/C) (ex NN 2013/NN), C(2014) 8786, galīgā redakcija, par elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšanu un EEG piemaksas samazināšanu energoietilpīgiem uzņēmumiem, 1. pantu un 3. panta 1. punktu, ciktāl tajos tiek konstatēts, ka:

(i)

elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem veicināšana, pamatojoties uz Vācijas likumu par atjaunojamo energoresursu prioritāti (2008. gada 25. oktobra Atjaunojamo energoresursu likums kopš 2012. gada 1. janvāra spēka esošajā atjauninātajā redakcijā; turpmāk tekstā – “EEG 2012”), ietverot tās finansēšanas mehānismu, un

(ii)

EEG piemaksas samazinājuma atbalsts energoietilpīgiem uzņēmumiem (īpašais kompensācijas regulējums; turpmāk tekstā – “BesAR”) atbilstoši EEG 2012 40. un turpmākajiem pantiem 2013. un 2014. gadā ir pretlikumīgs un ir, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, īstenots valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē;

atcelt apstrīdētā lēmuma 2. pantu, 3. panta 2. punktu, 6., 7. un 8. pantu, ciktāl tajos ir konstatēta BesAR nesaderība ar iekšējo tirgu un norīkota atbalsta atmaksāšana; un

piespriest Komisijai segt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza septiņus pamatus.

1.

Īpašais kompensācijas regulējums (BesAR) neietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo netiek sniegtas nekādas priekšrocības. Komisija nepareizi pieņem, ka BesAR energoietilpīgiem uzņēmumiem nodrošina priekšrocību valsts atbalsta tiesību izpratnē.

2.

EEG piemaksu sistēma un BesAR neietver valsts atbalstus, jo valsts līdzekļi netiek apgrūtināti. Regulējums attiecas tikai un vienīgi uz privātiem līdzekļiem. Apstrīdētais lēmums nav saderīgs ar Tiesas judikatūru, it īpaši lietā PreussenElektra.

3.

Komisija savā pamatojumā ir nepareizi konstatējusi, ka BesAR ir selektīvs raksturs. Taču nav izdarītas atkāpes no atbilstošās atsauces sistēmas. Katrā ziņā BesAR pamato EEG 1012 raksturs un sistēma.

4.

Komisija esot vērtējusi to, vai BesAR ir jāatļauj, tikai, pamatojoties uz jaunajām Vadlīnijām valsts atbalstam vides un elektroenerģijas jomā 2014.–2020. gadam, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā.

5.

Ja Komisija secinātu, ka BesAR ir neatļauts valsts atbalsts, katrā ziņā nebūtu pieļaujama atmaksa, jo runa ir par pastāvošu valsts atbalstu.

6.

Turklāt ir izslēgta atmaksāšana tiesiskās paļāvības aizsardzības dēļ. It īpaši, Komisija agrāka lēmumā ir konstatējusi, ka EEG sistēma neietver valsts atbalstus.

7.

Turklāt nebūtu iespējams īstenot atmaksas rīkojumu atbilstoši BesAR.


Top