Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62009TN0243

    Lieta T-243/09: Prasība, kas celta 2009. gada 18. jūnijā — Fedecom /Komisija

    OV C 205, 29.8.2009, p. 43–43 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    29.8.2009   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 205/43


    Prasība, kas celta 2009. gada 18. jūnijā — Fedecom/Komisija

    (Lieta T-243/09)

    2009/C 205/78

    Tiesvedības valoda — franču

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Fédération de l’Organisation Economique Fruits et Légumes (Fedecom), Parīze (Francija) (pārstāvis — C. Galvez, advokāts)

    Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

    Prasītājas prasījumi:

    atcelt apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz EK līguma 230. panta 4. daļu;

    piespriest Komisija atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 28. janvāra Lēmumu C(2009) 203 galīgā redakcijā (1), ar kuru Komisija par nesaderīgiem ar kopējo tirgu atzina Francijas Republikas “lauksaimniecības plānu” ietvaros piešķirto valsts atbalstu augļu un dārzeņu ražotājiem, kura mērķis bija atvieglot Francijā audzēto lauksaimniecības produktu tirdzniecību, un uzdeva Francijas Republikai atgūt aplūkoto atbalstu.

    Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus, kas attiecas uz:

    valsts atbalsta jēdziena EKL 87. panta 1. punkta izpratnē pārkāpumu, ciktāl Komisija ir atzinusi, ka lauksaimniecības plānu ietvaros ražotāju veiktās brīvprātīgās iemaksas (nozares iemaksas) ir valsts līdzekļi;

    EKL 87. panta 3. punkta noteikumu pārkāpumu, ciktāl Komisija, neveicot katra lauksaimniecības plāna padziļinātu analīzi, ir atzinusi, ka lauksaimniecības plānu ietvaros īstenotie pasākumi nebija saderīgi ar kopējo tirgu;

    tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, ciktāl Komisijas bezdarbības desmit gadu laikā dēļ, kaut arī tai vajadzēja būt informētai par lauksaimniecības plānu esamību, ražotājiem varēja rasties paļāvība, ka ārkārtas rīcības plāni ir likumīgi.


    (1)  OV L 127, 11. lpp.


    Top