Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2009. gada 10. februāra spriedumu lietā T-388/03 Deutsche Post AG un DHL International/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 24. aprīlī (2009. gada 22. aprīļa fakss) iesniegusi Beļģijas Karaliste

(Lieta C-148/09 P)

2009/C 167/04

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — C. Pochet un T. Materne)

Pārējie lietas dalībnieki: Deutsche Post AG, DHL International, Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savu apelācijas sūdzību par Pirmās instances tiesas 2009. gada 10. februāra spriedumu, ar kuru tika atcelts Komisijas 2003. gada 23. jūlija lēmums, kas pieņemts pēc EKL 88. panta 3. punktā paredzētās iepriekšējas pārbaudes procedūras, — necelt iebildumus pret 2002. gada 3. decembrī paziņoto plānoto La Poste kapitāla palielinājumu un pret noteiktiem citiem Beļģijas iestāžu pasākumiem, kas veikti La Poste labā, balsta uz trim pamatiem, lūdzot minēto spriedumu atzītu par spēkā neesošu.

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pārkāpti procesuālie noteikumi par valsts atbalsta pārbaudi, ciktāl noteikti iepriekšējas pārbaudes procedūras apstākļi un noteikti Komisijas 2003. gada 23. jūlija lēmuma satura aspekti tika kvalificēti kā objektīvi un saskaņoti pierādījumi “būtisku grūtību” pastāvēšanai, kuru dēļ būtu bijis jāuzsāk formālās izmeklēšanas procedūra saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā jau daļēji pieņemts lēmums par to, ka Komisijas 2003. gada 23. jūlija lēmumā īstenotā pārbaude attiecībā uz valsts atbalsta pastāvēšanu un tā saderību ar kopējo tirgu būtībā ir pareiza, ciktāl ceturtais un septītais prasības pamats ir ņemti vērā un arī apmierināti, kaut arī [tie] bija jāatzīst par nepieņemamiem, jo prasītājam saskaņā ar pašu pārsūdzēto spriedumu pat nebija atbilstošo prasības celšanas tiesību.

Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pārkāpts tiesiskās drošības princips, ciktāl tika iebilsts, ka Komisija savā 2003. gada 23. jūlija lēmumā par iepriekšējo pārbaudi nebija ņēmusi vērā Tiesas 2003. gada 24. jūlija sprieduma lietā Altmark ceturto kritēriju, proti, “Benchmarking” kritēriju ar vidējām labi vadīta un piemēroti aprīkota uzņēmuma izmaksām, kaut arī šis spriedums pirmo reizi tika pasludināts pēc šīs lietas pārbaudes (un dienā pēc tam, kad Komisija pieņēma lēmumu necelt iebildumus pret La Poste plānoto kapitāla palielināšanu) un strīdīgais kritērijs pirms šā brīža netika atspoguļots nevienā Kopienas Tiesas vai Pirmās instances tiesas spriedumā vai Komisijas pieņemtajos lēmumos.