28.12.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 354/16

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Imigrējušo darba ņēmēju integrācija” (izpētes atzinums)

2010/C 354/03

Ziņotājs: Luis Miguel PARIZA CASTAÑOS kgs

Spānijas Ārlietu un sadarbības ministrijas valsts sekretārs Eiropas Savienības lietās D. Diego López Garrido kgs 2009. gada 23. jūlija vēstulē nākamās prezidentvalsts Spānijas vārdā un saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai izstrādāt izpētes atzinumu par tematu

“Imigrējušo darba ņēmēju integrācija”.

Par dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsonības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 23. februārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 461. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 17. un 18. martā (17. marta sēdē), ar 138 balsīm par, 5 balsīm pret un 8 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.   EESK uzsver pievienoto vērtību, ko Eiropa sniedz nodarbinātības politikā un imigrācijas un integrācijas politikā. Tikai un vienīgi valsts līmeņa politikas nedarbojas, tāpēc būs jānostiprina minēto politiku Eiropas pamats.

1.2.   Imigranti un imigrantes sniedz pozitīvu ieguldījumu Eiropas ekonomikas attīstībā un labklājības veicināšanā. Demogrāfiskā stāvokļa dēļ Eiropai būs jāuzņem vairāk jaunu imigrantu.

1.3.   Integrācijas procesi jāuzlabo, lai sekmētu gan tautsaimniecības efektivitāti, gan sociālo kohēziju. Būtisks integrācijas aspekts ir nodarbinātība.

1.4.   Integrācija ir divvirzienu sociāls savstarpējas pielāgošanās process, kas jāatvieglo ar labu pārvaldību un labiem tiesību aktiem. EESK aicina Padomi pieņemt direktīvu, ar ko nodrošina kopīgu tiesību sistēmu imigrējušajiem darba ņēmējiem, kā arī uzlabot pret diskrimināciju vērtos tiesību aktus.

1.5.   Integrācija darba vietā, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi, ir uzdevums, kas jārisina arī sociālajiem partneriem, kuriem šie jautājumi ir jāizvirza sarunās par darba koplīgumu slēgšanu un sociālajā dialogā, tostarp Eiropas līmenī. Imigrējušo darba ņēmēju attieksmei pret integrāciju jābūt pozitīvai.

1.6.   Uzņēmumi darbojas aizvien daudzveidīgākā vidē. Lai sekmētu integrāciju un lai paplašinātu savas iespējas, tajos jābūt labvēlīgai attieksmei pret kultūru daudzveidību.

1.7.   EESK ierosina Komisijai pieprasīt izpētes atzinumu par Eiropas platformas dialogam par darbaspēka migrācijas pārvaldību izveidi, kā tas ir paredzēts Stokholmas programmā.

2.   Atzinumā ietvertie jautājumi

2.1.   Prezidentvalsts Spānija ir lūgusi EESK izstrādāt izpētes atzinumu, lai ES uzlabotu imigrējušo darba ņēmēju integrāciju, tāpēc šajā Komitejas atzinumā galvenā uzmanība pievērsta imigrējušo darba ņēmēju integrācijai darba tirgū un citiem ar darba tirgu tieši un netieši saistītiem aspektiem.

2.2.   Imigrācijas un integrācijas politikas vispārējie aspekti tiks izskatīti tikai tiktāl, ciktāl tie ir tieši saistīti ar šo atzinumu. Komiteja ir pieņēmusi vairākus atzinumus par vispārējiem integrācijas jautājumiem (1) un ir izstrādājusi pašiniciatīvas atzinumu, kas virzīts uz integrācijas nostiprināšanu ES jaunajā sociālās politikas programmā tādās jomās kā izglītība un apmācība, dzimumu līdztiesība, veselības aprūpe, mājokļi, ģimenes un jaunatnes lietu politika, nabadzība, sociālā atstumtība utt.

2.3.   Eiropai kopējā imigrācijas politikā jānostiprina integrācijas aspekts. Lai piedalītos Eiropas Integrācijas foruma darbā, Komitejā ir izveidota pastāvīga izpētes grupa integrācijas jautājumos.

2.4.   Lisabonas līgumā paredzēts stabilāks juridiskais pamats (2), lai ļautu ES atbalstīt “dalībvalstu rīcību, kuras mērķis ir veicināt to trešo valstu pilsoņu integrāciju, kuri likumīgi uzturas to teritorijā”.

3.   Imigranti veicina Eiropas saimniecisko attīstību un labklājību

3.1.   Pēdējos gados Eiropa ir uzņēmusi daudzus trešo valstu valstspiederīgos, kas ieradušies kā emigranti, lai meklētu jaunas iespējas. Daudzu Eiropas valstu valdību piemērotā ierobežojošā politika tomēr mazina uzņēmumu iespējas legāli nodarbināt ieceļojušos darba ņēmējus.

3.2.   Eiropas Komisijas 2008. gada ziņojumā par nodarbinātību Eiropā (3) norādīts, ka “imigranti kopš 2000. gada ir daudz devuši kopējam ekonomikas un nodarbinātības pieaugumam Eiropas Savienībā, risinot problēmas, kas saistītas ar nepietiekamu darbaspēku un prasmēm, un palielinot darba tirgus elastīgumu”.

3.2.1.   Vienotajā nodarbinātības ziņojumā par 2009. un 2010. gadu (4) Komisija norāda, ka, lai gan Eiropā darba vietu skaits sarūk, dažās dalībvalstīs un dažās profesijās trūkst darbaspēka. Tāpat Komisija ierosina pastiprināt to imigrantu integrāciju, kas jau dzīvo ES un kurus krīze skar īpaši. Komisija arī iesaka sekmēt to, lai uzņēmumi nodarbinātu daudzveidīgāku darbaspēku, piemēram, izmantojot “dažādības hartas”.

3.3.   Kopš 2000. gada ES IKP pieaugums 21 % apmērā un jaunu darbavietu skaita palielināšana par 25 % ir bijusi iespējama, pateicoties imigrantu ieguldījumam, kas ir bijis tik nozīmīgs, ka dažās tautsaimniecības nozarēs izaugsme būtu apstājusies vai palēninājusies, ja lielu daļu darba neveiktu imigrējušie darba ņēmēji.

3.4.   Jāņem vērā, ka daudzās valstīs ir atcelti ierobežojumi jauno dalībvalstu pilsoņiem, kas vēlas strādāt kādā citā ES dalībvalstī (Apvienotā Karaliste, Īrija, Zviedrija u. c.).

3.5.   Komiteja vēlas uzsvērt daudzu imigrantu uzņēmējdarbības entuziasma nozīmi, viņiem Eiropā veidojot uzņēmumus, palīdzot radīt darba vietas un labklājību, neraugoties uz ļoti grūti pārvaramajiem šķēršļiem imigrācijas noteikumos.

3.6.   Lai gan migrācijas plūsmu intensitāte ES dalībvalstīs atšķiras, ir redzams, ka ekonomikas izaugsmes līmenis un nodarbinātības pieaugums ir lielāks valstīs, kuras uzņem vairāk imigrantu. Dažās dalībvalstīs, piemēram, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Itālijā u. c. imigrantu procentuālais daudzums ir lielāks (5).

3.7.   Imigrācijas pieaugums Eiropas sabiedrībā rada arī jaunas problēmas un liek risināt nopietnus uzdevumus saistībā ar sociālo kohēziju. Sabiedrība Eiropas valstīs saskaras ar migrācijas izraisītām nopietnām sociālām problēmām, un to risināšanai ir vajadzīga integrēta pieeja, kā EESK ir ieteikusi citos atzinumos.

3.8.   Komiteja uzskata, ka daudzas sociālās problēmas (rasisms, likumpārkāpumi, ar dzimumu saistīta vardarbība, sociālā atstumtība, nesekmība skolā u. c.) liecina par vajadzību uzlabot integrāciju. Bieži vien valsts pārvaldes iestādēm, īpaši vietējā līmenī, jārisina ārkārtīgi daudz problēmu.

3.9.   Dažkārt plašsaziņas līdzekļi imigrācijas problēmas izmanto sensācijas radīšanai, sabiedrībā izraisot satraukumu. Tāpat daži vadošie politiķi minētās problēmas izmanto oportūnistiski un bezatbildīgi.

3.10.   Komiteja ar bažām norāda, ka daudzās sabiedrības daļās izplatās rasisms un ksenofobija. Ekstrēmistu partijas un kustības izmanto imigrācijas izraisītās problēmas, lai sabiedrībā izplatītu bailes un veicinātu neiecietīgas, vardarbīgas un ar cilvēktiesībām nesaderīgas politikas.

3.11.   Krimināltiesībās rasismu uzskata par likumpārkāpumu, tomēr daudzos gadījumos publiskās iestādes un sociālās jomas amatpersonas saistībā ar minēto izpausmi apliecina toleranci, kas nav pieņemama. Policijai un tiesu iestādēm, sabiedriskās domas veidotājiem, plašsaziņas līdzekļiem un politiķiem jāmaina attieksme un rasisms jāapkaro ar lielāku apņēmību un ar sociālās pedagoģijas metodēm.

4.   Nākotnē imigrācija uz Eiropu palielināsies

4.1.   Demogrāfiskais stāvoklis ES liecina, ka iedzīvotāju novecošanas un zemā dzimstības līmeņa dēļ darba tirgos būs vajadzīga daudzu imigrējušo darba ņēmēju dalība. Saskaņā ar Eurostat pēdējām demogrāfiskajām prognozēm pēc 2012. gada darbspējīgā vecuma cilvēku skaits samazināsies, pat ja šās desmitgades laikā imigrantu plūsma būtu 1,5 miljoni cilvēku gadā. Ja nākamajā desmitgadē migrācijas plūsma nepalielināsies, darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits būs par 14 miljoniem mazāks.

4.2.   Turklāt ir zināms, ka darba ņēmēju starptautiskā mobilitāte pasaulē palielināsies, jo daudzi būs spiesti emigrēt savās izcelsmes valstīs pastāvošā pienācīga darba trūkuma dēļ, un būs cilvēki, kas vēlēsies doties uz Eiropu, lai meklētu jaunas darba un personiskās iespējas.

4.3.   EESK uzskata: pastāv liela iespēja, ka jaunie imigranti savus migrācijas nodomus vēlēsies īstenot Eiropā.

4.4.   Komiteja uzskata, ka ir vajadzīga politika imigrējušo darba ņēmēju sociālās integrācijas uzlabošanai, lai ieceļojušie darba ņēmēji atrastu meklētās iespējas un Eiropas sabiedrība uzlabotu sociālo kohēziju, jo migrācijas plānu sekmīgums gan imigrējušajiem darba ņēmējiem, gan uzņēmējai sabiedrībai ir atkarīgs no integrācijas procesu norises.

4.5.   Ekonomikas krīze un pieaugošais bezdarbs ietekmē visas sabiedrības daļas, vietējos darba ņēmējus un imigrantus. Darba tirgus dati Eiropā liecina, ka pirmie krīzes upuri ir mazkvalificēti ieceļojušie darba ņēmēji, kas ir nodarbināti zemākas kvalitātes darba vietās, un ka sievietes imigrantes bezdarbs skar vairāk.

4.6.   Neraugoties uz pašreizējo lejupslīdi un pieaugošo bezdarbu Eiropā, demogrāfiskās prognozes liecina, ka, beidzoties krīzei un atgūstot tautsaimniecības un nodarbinātības izaugsmes līmeni, būs vajadzīgs jaunu imigrantu ieguldījums, lai apmierinātu Eiropas darba tirgu prasības atbilstoši katras dalībvalsts īpatnībām.

5.   Eiropas tiesību akti par uzņemšanu: risināms uzdevums

5.1.   Kopš ES pirms desmit gadiem uzsāka virzību uz kopēju imigrācijas politiku, vislielākās grūtības saistītas ar tiesību aktu par jaunu imigrantu uzņemšanu izstrādi, jo katrā dalībvalstī ir savi tiesību akti ar ļoti atšķirīgu pieeju.

5.2.   Imigrācijas politika un tiesību akti, kā arī darba iespējas ir saistītas ar darba tirgus attīstību, tādēļ ir aktīvi jāiesaistās sociālajiem partneriem, tomēr politikas un tiesību aktu pamatā jābūt arī ieceļojušo personu cilvēktiesību ievērošanai.

5.3.   Komiteja uzskata, ka ar imigrācijas tiesību aktiem jāatvieglo integrācija un ieceļojušie darba ņēmēji jāuzskata par jauniem iedzīvotājiem un cilvēkiem, kuru tiesības ir jāaizsargā, nevis tikai par darbaspēku darba tirgus prasību apmierināšanai.

5.4.   Sociālajiem partneriem ir jāpiedalās dažādos līmeņos. Komiteja ar interesi ņem vērā Komisijas priekšlikumu izveidot tādu Eiropas platformu dialogam par darbaspēka migrācijas pārvaldību, kurā varētu piedalīties sociālie partneri.

5.5.   EESK ir ierosinājusi veidot kopēju imigrācijas politiku un saskaņotus tiesību aktus, lai imigranti varētu ieceļot, izmantojot legālas procedūras, un baudīt taisnīgu attieksmi un lai būtu aizsargātas viņu pamattiesības un uzlabota integrācija.

5.6.   Šobrīd Eiropā attiecībā uz imigrantiem neizmanto piemērotus tiesību aktus un politikas, un, tā kā lielākajā daļā valstu tiesību akti un politika ir ierobežojoši, daudzi imigranti ir ieceļojuši nelegāli un ir spiesti iesaistīties ēnu ekonomikā. Komiteja uzskata, ka ES jāpieņem jaunas iniciatīvas, lai nelegālo darbu padarītu par legālu darbu.

5.7.   Komiteja uzskata, ka, atvieglojot legālās imigrācijas procedūras, samazinātos nelegālā imigrācija un risks, ka daži nelegālie imigranti kļūst par nelegālās tirdzniecības un cilvēku tirdzniecības noziedzīgo tīklu upuriem. Stokholmas programmā ES uzņēmusies jaunas saistības, lai cīnītos ar šādiem noziedzības tīkliem.

5.8.   EESK uzskata, ka ierobežojoša politika ļoti negatīvi ietekmē integrācijas procesu, jo liecina par to, ka imigranti ir personas, kas sabiedrībā nav ne vēlamas, ne labi uzņemtas.

5.9.   Reizēm šādu politiku papildina politiska un sociāla nostāja, kas liek uzskatīt imigrāciju par likumpārkāpumu, rada atstumtību un veicina ksenofobiju un diskrimināciju.

5.10.   Turpmākajos gados ar Stokholmas programmas starpniecību tiks īstenots Eiropas imigrācijas un patvēruma pakts. Paredzams, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Padomē lēmumu pieņemšana varētu būt vienkāršāka un ka koplēmuma procedūra Eiropas Parlamentā atvieglos tiesību aktu saskaņošanu.

5.11.   EESK dotu priekšroku horizontāliem tiesību aktiem, bet Padome un Komisija ir izvēlējušās izstrādāt nozaru direktīvas. Nesen tika apstiprināta zilās karte (6), lai atvieglotu augsti kvalificētu darba ņēmēju uzņemšanu. Turpmākajos mēnešos Komisija plāno izstrādāt citus jaunus direktīvu priekšlikumus.

5.12.   Komiteja uzskata, ka ir būtiski, lai ES būtu atbilstoši tiesību akti par uzņemšanu, jo integrācija ir lielā mērā saistīta ar vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju. Tādēļ EESK atbalstīja (7) (iesakot dažus uzlabojumus) Komisijas ierosināto pamatdirektīvu par imigrējušo darba ņēmēju tiesībām (8), kuru vēl apspriež Padomē. Dokumenta versijā, kuru izskata Padome, paustā pieeja nav apmierinoša, un pilsoniskajai sabiedrībai un Komitejai tā nav pieņemama.

5.13.   Padomei pamatdirektīva jāpieņem, lai garantētu atbilstīgu tiesību līmeni visiem darba ņēmējiem imigrantiem un lai novērstu diskriminācijas gadījumus. Komiteja ierosina ES prezidentvalstij Spānijai diskusijas par pamatdirektīvu pārorientēt, lai to ātri apstiprinātu, ja vien tā ietver atbilstīgu vienotu tiesību sistēmu visā ES, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi, īpaši imigrējušo darba ņēmēju darba un sociālajās tiesībās.

5.14.   EESK nesen ir pieņēmusi pašiniciatīvas atzinumu, kurā aicina imigrācijas tiesību aktos ievērot pamattiesības (9), kā arī pilnveidot tiesību un pienākumu pamatsistēmu. Izmaiņas nepieciešamas arī direktīvā par ģimeņu atkalapvienošanos.

6.   Nodarbinātība ir būtiska integrācijas procesa sastāvdaļa

6.1.   Integrācija ir divvirzienu sociāls savstarpējas pielāgošanās process, kurā piedalās imigranti un vietējā sabiedrība. Tas ir pirmais no kopējiem integrācijas pamatprincipiem, ko Padome pieņēma 2004. gadā

6.2.   Integrācija prasa pārliecinošu vadību, ko īsteno pārvaldes iestādes, sociālie partneri un organizācijas. Valsts politika var atvieglot šos sociālos procesus, un būtiska ir arī aktīva pilsoniskās sabiedrības līdzdalība. Vienā no iepriekšējiem atzinumiem (10) EESK ir uzsvērusi vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi.

6.3.   Arī imigrējušo darba ņēmēju attieksmei pret integrāciju ir jābūt pozitīvai, cenšoties apgūt valodu un uzņēmējas sabiedrības likumus un paradumus.

6.4.   EESK kopā ar Komisiju ir iesaistījusies Eiropas Integrācijas foruma pasākumos un atkārtoti vēlas uzsvērt, cik svarīga dažādos pārvaldības līmeņos ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība un apspriešanās ar tām.

6.5.   Imigrantu izcelsmes iedzīvotāju integrācija ir neaprobežojas vienīgi ar šajā atzinumā apskatīto nodarbinātības jomu, jo integrācija ir īpaši svarīga ģimenes dzīvē, skolās un augstskolās, pilsētās un kvartālos, reliģiskās iestādēs, sporta un kultūras organizācijās.

6.6.   Darbs ir būtiska sociālās integrācijas procesa daļa, jo pienācīgos apstākļos veikts darbs ir neatņemami svarīgs imigrantu saimnieciskās patstāvības faktors un atvieglo sociālās attiecības un vietējās sabiedrības un imigrantu savstarpējo sapratni.

6.7.   Sociālās Eiropas pamatu veido darbs, un būtisks sociālās Eiropas attīstības faktors ir integrācija. Eiropas uzņēmumi ir neatņemami sociālie dalībnieki, kas ir ieinteresēti un iesaistīti integrācijā.

6.8.   Ekonomikas krīze un bezdarba palielināšanās vājina integrācijas procesu un sekmē dažāda veida konfliktus sabiedrībā un darba tirgū. EESK uzskata, ka šajos apstākļos visām iesaistītajām pusēm, proti, imigrantiem, valsts iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai integrācijas centieni ir būtiski jāpalielina.

6.9.   Attieksmei pret imigrējušajiem darba ņēmējiem Eiropā ir jābūt taisnīgai, turklāt viņus aizsargā starptautiskās cilvēktiesību konvencijas un ILO konvenciju principi un tiesības. Citā atzinumā (11) EESK ir minējusi tiesības un pienākumus, kas Eiropas tiesību aktos ir jānodrošina imigrējušiem darba ņēmējiem.

6.10.   EESK uzskata, ka tiesību akti un valsts un pašvaldību politika jāpapildina ar sociālo partneru sadarbību, jo profesionālā integrācija ir atkarīga arī no sabiedrības attieksmes un saistībām, kuras uzņemas arodbiedrības un darba devēji.

6.11.   Nodarbinātības dienestiem ir jāveicina programmas, lai uzlabotu imigrantu piekļuvi darbam, atvieglojot profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, uzlabojot valodu apmācību un profesionālo apmācību bez diskriminācijas un sniedzot atbilstīgu informāciju par uzņēmējas valsts nodarbinātības sistēmām.

6.12.   Arodbiedrībām, darba devēju organizācijām, imigrantu apvienībām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir ļoti svarīga nozīme informācijas izplatīšanā un imigrantu nodarbinātības iespēju uzlabošanā.

6.13.   Eiropā vairums uzņēmumu ir mazie vai vidējie uzņēmumi, un tie piedāvā darbu lielākajai daļai darbspējīgo iedzīvotāju un arī imigrantiem. Tādējādi sociālās integrācijas procesi lielā mērā noris mazajos un vidējos uzņēmumos.

7.   Integrācijas pīlāri ir vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija

7.1.   EESK uzskata, ka iestāžu un uzņēmumu apliecinātajai attieksmei, uzņemot darba ņēmējus imigrantus, ir būtiska nozīme, un daudzos gadījumos viņu stāvoklis salīdzinājumā ar uzņēmējas valsts darba ņēmējiem ir nelabvēlīgs.

7.2.   Dalībvalstīs stāvoklis atšķiras, jo arī darba tiesības un sociālā prakse ir atšķirīga, tomēr Eiropā daudzi imigrējušie darba ņēmēji atrodas nelabvēlīgā stāvoklī un viņiem ir grūtības, meklējot darbu, un netiek atzīta viņu profesionālā kvalifikācija. Turklāt bieži vien viņi nerunā attiecīgajā valodā un viņiem nav zināšanu par likumiem, paradumiem un sociālajām iestādēm.

7.3.   Pirmais nepieciešamais nosacījums ir labi tiesību akti diskriminācijas novēršanai, tomēr joprojām dalībvalstīs pastāv tiesību akti, kas imigrantiem ir diskriminējoši salīdzinājumā ar vietējiem darba ņēmējiem, un jo īpaši tieši vai netieši diskriminējoša prakse attiecībā uz darba ņēmējiem viņu valstiskās, etniskās vai kultūras izcelsmes dēļ.

7.4.   Integrācijas politikas pīlāri ir vienlīdzīga attieksme un diskriminācijas apkarošana. Pieņemot divvirzienu pieeju integrācijai, Komiteja uzskata, ka uzņēmumiem, arodbiedrībām un pārvaldes iestādēm ir jāapliecina vienlīdzīga attieksme pret imigrējušiem darba ņēmējiem un jānovērš jebkāda veida diskriminācija.

7.5.   Darba devējiem un imigrējušiem darba ņēmējiem ir jāievēro darba tiesības un katrā uzņēmumā vai nozarē spēkā esošie koplīgumi atbilstoši valstu likumiem un praksei. Komiteja vēlas uzsvērt, ka rasisms un diskriminācija ir noziedzīgi nodarījumi, par kuriem uzņēmumos jāsoda saskaņā ar darba tiesībām.

7.6.   Lai atvieglotu integrāciju darbā, imigrējušie darba ņēmēji ir jāinformē par darba tiesībām un koplīgumiem, ar ko regulē viņu tiesības un pienākumus darbavietā.

7.7.   Integrācijai labvēlīga politiskā un sociālā vide atvieglos imigrējušo darba ņēmēju iekļaušanos integrācijas plānos un programmās, kas jānodrošina valsts iestādēm (piemēram, valodas, likumu un tradīciju apguve).

7.8.   ES direktīvas par vienlīdzīgu attieksmi darbā (12) un vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (13) ir svarīgi juridiskie līdzekļi, lai dalībvalstīs paredzētu tiesību aktus un praksi diskriminācijas apkarošanai un profesionālās integrācijas veicināšanai.

7.9.   Eiropas Parlaments nesen pieņēma rezolūciju par jauno direktīvu pret diskrimināciju (14), kas papildina līdzšinējās direktīvas. Arī EESK ir pieņēmusi atzinumu, kurā pausts atbalsts Komisijas priekšlikumam un izteikts ierosinājums ņemt vērā daudzkārtēju diskrimināciju. Kad jaunā direktīva tiks pieņemta, nediskriminācijas princips tiks piemērots plašāk, ietverot tādas jomas kā izglītība, veselības aprūpe, sociālā aizsardzība un mājoklis.

7.10.   EESK uzskata, ka pret diskrimināciju vērstās direktīvas nav atbilstīgi transponētas valstu tiesību aktos un tāpēc vairākās dalībvalstīs nav pienācīgu tiesību aktu diskriminācijas novēršanai. Pieņemot jauno direktīvu, būs radīts ļoti vērtīgs juridisks instruments.

7.11.   Sociālajiem partneriem, kas ir būtiski funkcionējoša darba tirgus dalībnieki un Eiropas saimnieciskās un sociālās dzīves galvenie pīlāri, ir ļoti liela nozīme integrācijā. Sarunās par koplīgumiem viņiem ir jāuzņemas sava atbildības daļa par imigrantu integrāciju, darba koplīgumos, tiesībās un praksē izslēdzot jebkādu tiešu vai netiešu diskriminācijas aspektu.

7.12.   Kolektīvajos līgumos, īpaši uzņēmumos, ir jāiedibina mehānismi, lai nodrošinātu, ka piekļuve darbam un pieņemšana darbā būtu saskaņā ar vienlīdzīgu iespēju principu. Minētajā jomā ir ļoti svarīgi, lai rīcībā būtu instrumenti, kas ļauj novērst ne tikai tiešo, bet arī netiešo diskrimināciju.

7.13.   Pašlaik daudziem imigrējušiem darba ņēmējiem tomēr faktiski netiek nodrošināts līdztiesīgs atalgojums un darba apstākļi. Sociālajiem partneriem un darba tiesību jomā kompetentajām iestādēm ir jāizstrādā procedūras diskriminācijas novēršanai un proaktīvi jāsekmē līdztiesība.

7.14.   Eiropā veidojas divu veidu darba modeļi: augstas kvalitātes darba vietas lielākajai daļai Eiropas pilsoņu un augsti kvalificētu imigrantu un zemas kvalitātes darba vietas lielākajai daļai imigrantu. Tādējādi viens no diskriminācijas veidiem ir arī mazkvalificēts darbs, imigrantus izmantojot kā “neaizsargātāku” darbaspēku.

7.15.   EESK vairākos atzinumos ir ierosinājusi dalībvalstīm uzlabot profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas (15) un ES izveidot tādu kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, kuru var izmantot ieceļojušie darba ņēmēji (16). Eiropas uzņēmumos daudzi imigranti veic savai kvalifikācijai neatbilstošu, mazāk kvalificētu darbu.

7.16.   Daudzi darba ņēmēji imigranti saskaras ar nelabvēlīgu attieksmi un diskrimināciju arī viņu profesionālās karjeras virzībā lēmumos par dienesta pakāpes paaugstināšanu. Darba tiesībās, kolektīvajos līgumos un uzņēmumu praksē ir jānodrošina vienlīdzīgu iespēju principa ievērošana attiecībā uz darba ņēmēju dienesta pakāpes paaugstināšanu. Attiecīgu jaunu iniciatīvu izvirzīšana ir sociālo partneru uzdevums.

7.17.   Profesionālā apmācība un apmācībā darba ir ļoti nozīmīgi līdzekļi imigrējušo darba ņēmēju nodarbinātības iespēju uzlabošanai, tomēr dažu valstu tiesību aktos un praksē noteikti izņēmumi vai ierobežojumi attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem. EESK uzskata, ka publiskajām iestādēm un sociālajiem partneriem ir jāatvieglo apmācības pieejamība imigrējušiem darba ņēmējiem, nodrošinot līdztiesīgus nosacījumus un attieksmi.

7.18.   Dažas dalībvalstis sadarbībā ar uzņēmumiem pirms uzturēšanas atļaujas izsniegšanas piedāvā apmācības programmas izcelsmes valstīs, lai palīdzētu trešo valstu valstspiederīgajiem iesaistīties darba tirgū, viņiem ierodoties Eiropā.

7.19.   Eiropas Savienība vēl nav apmierinoši atrisinājusi Eiropas darba ņēmēju pensijas tiesību pārnešanu. Arī imigrējušie darba ņēmēji saskaras ar daudzām grūtībām, jo valstu tiesību aktos nav pienācīgi nostiprinātas pensijas tiesības, kas iegūtas, strādājot Eiropā. Tam ir ļoti dažādi iemesli, kas atkarīgi no valstu tiesību aktiem un nolīgumiem ar trešām valstīm.

7.20.   Komiteja ierosina Eiropas Komisijai paredzēt iniciatīvu, piemēram, tiesību aktu veidā, lai ES atvieglotu pensiju tiesību nodrošināšanu imigrējušiem darba ņēmējiem gadījumos, kad viņi maina dzīvesvietu Eiropas Savienībā, kad atgriežas izcelsmes valstī vai pārceļas uz dzīvi citā valstī.

7.21.   Arodbiedrībām imigrējušie darba ņēmēji jāuzņem savu biedru rindās un jāatvieglo viņiem piekļuve pārstāvības un vadības posteņiem. Lielākā daļa arodbiedrību Eiropā ir ieviesušas labu praksi, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un apkarotu diskrimināciju.

7.22.   EESK uzskata, ka sociālajiem partneriem jāīsteno aktīva politika un jāuzņemas jaunas saistības, lai veicinātu tādu sociālu attieksmi, kas sekmē integrāciju, vienlīdzīgu attieksmi un diskriminācijas apkarošanu darbavietā. Eiropas sociālais dialogs var būt piemērots līdzeklis, lai sociālie partneri uzņemtos jaunas saistības līmenī, kuru tie uzskata par atbilstīgu.

7.23.   Eiropas Pamattiesību aģentūra ir pētījusi (17) ar etnisko izcelsmi saistīto diskrimināciju darbā Eiropas darba tirgos un ir apstiprinājusi, ka, neraugoties uz tiesību aktiem, diskriminācija ir ļoti ievērojama.

8.   Daudzveidības pārvaldība

8.1.   Eiropas sabiedrība kļūst arvien daudzveidīgāka, un šī daudzveidība nākotnē palielināsies. Imigrantu atbilstoša integrācija darba tirgū nav iespējama, ja netiek ņemts vērā kultūras daudzveidības pozitīvais aspekts, kas arvien vairāk attiecas uz uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

8.2.   Lielajos uzņēmumos ir sava iekšējā kultūra, kas laika gaitā veidojusies darbinieku, sociālās vides un attiecību ar klientiem savstarpējā ietekmē.

8.3.   Eiropas uzņēmumi darbojas pilsētās, kas kļūst arvien daudzveidīgākas. Reģionu komiteja un Dublinas fonds ar CLIP  (18) tīkla starpniecību ir veikuši pieredzes apmaiņu, lai uzlabotu daudzveidību civildienestā.

8.4.   Imigrācijas radīta kultūras daudzveidība izvirza jaunu uzdevumu, kuru ir svarīgi risināt, lai paplašinātu uzņēmumu kultūru, jaunus darbiniekus integrējot dažādos līmeņos: gan augstākajā un vidējā vadības līmenī, gan arī pārējo darbinieku vidū.

8.5.   Globalizācija arī atvieglo uzņēmumu iespējas darboties jaunā sociālā un kultūras vidē, jaunos tirgos, ar jauniem klientiem, kas pārstāv dažādas kultūras.

8.6.   Daudzi uzņēmumi atzīst daudzveidības pārvaldības nozīmi. Virzība uz pakalpojumu ekonomiku pēdējo gadu desmitu laikā ir likusi stiprināt uzņēmumu un klientu sakarus, turklāt globalizācijas ietekmē uzņēmumi cenšas meklēt jaunus tirgus visā pasaulē. Klienti un pakalpojumu lietotāji, pie kuriem vēršas uzņēmumi, ir arvien dažādāki.

8.7.   Daudzveidības efektīva pārvaldība uzņēmumā dod iespēju labāk izmantot dažādas izcelsmes un dažādu kultūru darba ņēmēju prasmes un veicina uzņēmuma ārējo sakaru efektivitāti tirgū, kurš arī ir ļoti daudzveidīgs.

8.8.   Uzņēmumi, kas veiksmīgi pārvalda daudzveidību, ir labākā stāvoklī, lai piesaistītu visspējīgākos darbiniekus no jebkuras pasaules daļas un iegūtu klientus jaunajos tirgos. Turklāt tie var veicināt darbinieku radošumu un inovācijas spēju, ja visi uzņēmuma darbinieki (tostarp arī imigranti) strādā vidē, kas ir tam labvēlīga.

8.9.   Mazos Eiropas uzņēmumos daudzkārt nav atsevišķu nodaļu cilvēkresursu pārvaldībai, tādēļ ir svarīgi, lai tos atbalstītu specializētas struktūras, kuras nodrošina pārvaldes iestādes un darba devēju organizācijas.

8.10.   Daudzveidības pārvaldības pamatā ir vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas apkarošanas līdzekļu stingra piemērošana. Turklāt tā ietver arī imigrējušo darba ņēmēju uzņemšanas programmu ieviešanu, kultūras daudzveidības pieņemšanas pasākumus, komunikācijas sistēmas, kurās ņemta vērā valodu daudzveidība, starpniecības procedūras konfliktu risināšanai utt.

8.11.   Lai pārvaldītu daudzveidību, ir vajadzīga attiecīga apmācība. Apmācība uzņēmumā var būt paredzēta dažādām grupām: augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem un visam personālam; tā var būt paredzēta arī arodbiedrībām un darba devēju organizācijām.

8.12.   Uzņēmumos, darba devēju organizācijās un arodbiedrībās vajadzētu būt īpašām nodaļām dažādības pārvaldībai, lai veicinātu iniciatīvas, novērtētu rezultātus un sekmētu pārmaiņas.

8.13.   Publiskās pārvaldes iestādēm daudzveidības pārvaldība būs jāatbalsta, paredzot saimnieciskus un fiskālus stimulus to uzņēmumu atbalstam, kas izstrādā attiecīgus plānus, un jāsekmē labas prakses apmaiņa, apmācības programmu īstenošana un veicināšanas kampaņu rīkošana.

9.   Integrācijas grūtības saistībā ar ēnu ekonomiku un nelegālo imigrāciju

9.1.   Imigrējušie darba ņēmēji “bez dokumentiem”, uzturoties kādā teritorijā nelegāli, ir spiesti strādāt ēnu ekonomikā un veikt nelegālu darbu, un tas palielina viņu relatīvo nozīmi to dalībvalstu ekonomikā, kurās ir vairāk nelegālo imigrantu.

9.2.   Daudzos gadījumos nelegālos imigrantus ārkārtīgā mērā izmanto daži darba devēji. EESK ir pieņēmusi atzinumu (19) par priekšlikumu direktīvai, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli.

9.3.   Mājsaimniecības darbos iesaistītas sievietes “bez dokumentiem” ir ļoti neaizsargātas, un viņu apstākļi dažos gadījumos gandrīz līdzinās verdzībai. Dažu valstu tiesību aktos attiecībā uz minētā veida darbu nav pilnībā garantētas darba un sociālās tiesības. Vēl asākas šīs problēmas ir personām, kas valstī uzturas nelegāli un ir nodarbinātas ēnu ekonomikā. Komiteja ierosina Eiropas Komisijai pieņemt jaunas iniciatīvas, lai atbilstīgi aizsargātu šādu darba ņēmēju sieviešu darba un profesionālās tiesības.

9.4.   Pēdējos gados dažu valstu tiesību aktos par krimināli sodāmu tiek atzīta tādu humānās palīdzības organizāciju darbība, kuras sniedz atbalstu nelegālajiem imigrantiem, lai novērstu viņu sociālo atstumtību un atvieglotu integrāciju. Komiteja brīdina, ka šādi tiesību akti ir pretrunā ar cilvēktiesībām un morālo solidaritātes principu. Eiropas Komisijai un Vīnes aģentūrai jāizvērtē iepriekš minētie apstākļi un jāveic vajadzīgie pasākumi.

9.5.   Tā kā nelegālo imigrantu gadījumā sociālā integrācija ir grūtāka, Komiteja iepriekšējos atzinumos ir ierosinājusi piemērot individualizētas nelegālo imigrantu legalizācijas procedūras, ņemot vērā viņu iesaistīšanās līmeni sociālajā un darba vidē un pamatojoties uz Padomes saistībām Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakta ietvaros (20), kurā pieņemta vienošanās par individuālu legalizācijas procedūru izmantošanu humānu vai saimniecisku apsvērumu dēļ atsevišķos gadījumos un atbilstoši valstu tiesību aktiem, jo īpaši darba nozarēs, kurās ir īpaši liels skaits personu, kuru statuss nav legalizēts.

10.   Dažas Stokholmas programmas iniciatīvas

10.1.   Komisija ir ierosinājusi izveidot tādu Eiropas platformu dialogam par darbaspēka migrācijas pārvaldību, kurā piedalītos darba devēji, arodbiedrības, nodarbinātības aģentūras un citas ieinteresētas puses.

10.2.   EESK ierosina Komisijai izmantot tādu pašu procedūru kā Eiropas Integrācijas foruma izveides gadījumā un 2010. gadā pieprasīt izstrādāt izpētes atzinumu, lai Komiteja, izmantojot visu ieinteresēto pušu ieguldījumu, varētu izklāstīt priekšlikumus par to, kā izveidot Eiropas platformu, ar kuru Komiteja vēlas sadarboties.

10.3.   Komisija ir arī ierosinājusi ES pieņemt Imigrācijas kodeksu, lai legālajiem imigrantiem nodrošinātu vienādu tiesību līmeni, kas ir pielīdzināms Eiropas pilsoņu tiesību līmenim. Šajā spēkā esošo tiesību aktu kodificētajā versijā vajadzības gadījumā tiks iekļauti vajadzīgie grozījumi, lai spēkā esošos noteikumus vienkāršotu vai papildinātu un uzlabotu to piemērošanu.

10.4.   EESK uzskata, ka Eiropas tiesību akti imigrācijas jomā būtu jāpapildina ar horizontālu vienotu tiesību sistēmu (Eiropas statuss), ar ko Eiropā nodrošina imigrantu tiesību un brīvību ievērošanu un aizsardzību neatkarīgi no viņu profesionālās kategorijas vai juridiskā statusa. Ja Padomē apspriežamo pamatdirektīvu pieņemtu, nodrošinot augstu aizsardzības līmeni, tā būtu labs juridisks līdzeklis imigrantu tiesību aizsardzībai.

10.5.   Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu sagatavot Eiropas Imigrācijas kodeksu, ja tas ir tiesību akta priekšlikums, ar ko imigrantiem nodrošina pamattiesības un vienādu tiesību līmeni, kas ir pielīdzināms Kopienas pilsoņu tiesību līmenim.

---

(1)  OV C 27, 3.2.2009. OV C 128, 18.5.2010., 29. lpp.

OV C 80, 30.3.2004.

OV C 318, 23.12.2006.

OV C 125, 27.5.2002.

OV C 208, 3.9.2003.

(2)  79. pants.

(3)  COM(2008) 758 galīgā redakcija.

(4)  COM(2009) 674 galīgā redakcija.

(5)  “The Economic and Fiscal Impact of Immigrants”, National Institute of Economic and Social Research (“Imigrantu ietekme uz ekonomiku un budžetu”, Ekonomikas un sociālo pētījumu valsts institūts), 2007. gada oktobris, un “Coyuntura española - Los efectos de la inmigración sobre el empleo y los salarios” Informe Mensual de la Caixa (“Konjunktūra Spānijā — Imigrācijas ietekme uz nodarbinātību un atalgojumu”, Ieguldījumu bankas mēneša ziņojums), Nr. 295, 2006. gada oktobris.

(6)  Direktīva EK/2009/50.

(7)  OV C 27, 3.2.2009., 114. lpp.

(8)  COM(2007) 638 galīgā redakcija.

(9)  OV C 128, 18.5.2010., 29. lpp.

(10)  OV C 318, 23.12.2006.

(11)  OV C 128, 18.5.2010., 29. lpp.

(12)  Direktīva EK/2000/78.

(13)  Direktīva EK/2000/43.

(14)  P6_TA (2009) 0211.

(15)  Īpaši skatīt OV C 162, 25.6.2008., 90. lpp.

(16)  Citastarp skatīt OV C 218, 11.9.2009.

(17)  Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas apsekojums (EU-MIDIS): Ziņojums par galvenajiem rezultātiem, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, 9.12.2009.

(18)  Cities for Local Integration Policy (Pilsētas vietējai migrantu integrācijas politikai). Vairāk nekā 30 Eurofound pārvaldītu Eiropas pilsētu tīkls.

(19)  OV C 204, 9.8.2008.

(20)  ES Padome, 13440/08, 2008. gada 24. septembris.

---