1.   Savienības struktūras budžets ietver:

2.   Ieņēmumus, ko veido maksa un atlīdzība, piešķir tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, kas paredzēti dibināšanas aktā.

3.   Ja vienā vai vairākos dibināšanas aktos ir paredzēts, ka skaidri definētus uzdevumus finansē atsevišķi, vai ja Savienības struktūra izpilda uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar deleģēšanas nolīgumu, tā veido atsevišķus pārskatus par ieņēmumu un izdevumu operācijām. Savienības struktūra katru uzdevumu grupu skaidri norāda savā cilvēkresursu plānojumā, kas ietverts 32. pantā minētajā gada un daudzgadu plānošanas dokumentā.

1.   Savienības struktūras nevar saņemt ad hoc budžeta dotācijas, ja tas nav atļauts dibināšanas aktā un skaidri paredzēts pamataktā.

2.   Ja Savienības struktūrai ir atļauts saņemt ad hoc dotācijas, ar šādām dotācijām finansētos uzdevumus iekļauj gada darba programmā, kas minēta 32. panta 3. punktā.

1.   Komisija Savienības struktūrai neuztic budžeta izpildes uzdevumus, izņemot gadījumus, ja tas ir pienācīgi pamatots ar pasākuma īpašo raksturu un Savienības struktūras īpašo specializāciju.

2.   Savienības struktūras izvēlē pienācīgi ņem vērā:

3.   Ja Komisija izņēmuma kārtā uztic uzdevumus Savienības struktūrai:

4.   Neskarot 2. punktu, pirms deleģēšanas nolīguma parakstīšanas kredītrīkotājs apspriežas ar pārvaldes struktūrvienību.

1.   Ieņēmumus neiekasē un izdevumus neapmaksā, ja tie nav iegrāmatoti kādā no Savienības struktūras budžeta pozīcijām.

2.   Nevar uzņemties saistības vai dot rīkojumus par izdevumiem, pārsniedzot Savienības struktūras budžetā piešķirtās apropriācijas.

3.   Apropriāciju var iekļaut Savienības struktūras budžetā tikai tad, ja tā ir paredzēta izdevumu postenim, kurš tiek uzskatīts par nepieciešamu.

4.   Savienības struktūrai nepienākas procenti, kas veidojas no priekšfinansējuma maksājuma, kas veikts no Savienības struktūras budžeta.

1.   Savienības struktūras budžetā iekļauj nediferencētas apropriācijas un, ja to nosaka darbības vajadzības, diferencētas apropriācijas. Diferencētas apropriācijas ietver saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas.

2.   Saistību apropriācijas sedz finanšu gada laikā radušos juridisko saistību kopējās izmaksas.

3.   Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, ko veic, lai pildītu finanšu gadā vai iepriekšējos finanšu gados radušās juridiskās saistības.

1.   Savienības struktūras ieņēmumus, kas minēti 6. pantā, iegrāmato finanšu gada kontos, pamatojoties uz summām, kas iekasētas attiecīgā finanšu gada laikā.

2.   Savienības struktūras ieņēmumi rada pamatu līdzvērtīga lieluma maksājumu apropriācijām.

3.   Apropriācijas, kas piešķirtas finanšu gadam, izlieto tikai tādu izdevumu segšanai, par kuriem ir radītas saistības un kuri ir veikti minētajā finanšu gadā, tikai tādu summu segšanai, kuras maksājamas saskaņā ar iepriekšējos finanšu gados radītām saistībām.

4.   Saistības iegrāmato kontos, pamatojoties uz juridiskajām saistībām, par kurām līgumi noslēgti līdz 31. decembrim.

5.   Maksājumus iegrāmato finanšu gada kontos, pamatojoties uz maksājumiem, kurus grāmatvedis izdarījis līdz attiecīgā gada 31. decembrim.

1.   Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru tās bijušas iekļautas, atceļ. Tomēr tās var pārnest – bet tikai uz nākamo finanšu gadu – ar lēmumu, kuru līdz 15. februārim pieņem pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir paredzēts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu, vai tās var pārnest automātiski saskaņā ar šā panta 5. punktu.

2.   Apropriācijas, kas attiecas uz personāla izdevumiem, nevar pārnest.

3.   Diferencētas saistību apropriācijas un nediferencētas apropriācijas, par kurām saistības vēl nav radītas līdz finanšu gada beigām, var pārnest attiecībā uz:

Par šādām summām var radīt saistības līdz nākamā gada 31. martam vai – attiecībā uz summām saistībā ar ēku projektiem – līdz nākamā gada 31. decembrim.

4.   Ja maksājumu apropriācijas, kas attiecīgajām pozīcijām paredzētas nākamā finanšu gada budžetā, nav pietiekamas, lai segtu pieprasījumus, maksājumu apropriācijas var pārnest par summām, kas vajadzīgas, lai segtu esošās saistības vai tādas saistības, kuras skar pārnestas saistību apropriācijas.

Attiecīgā Savienības struktūra vispirms izlieto apropriācijas, kas piešķirtas kārtējam finanšu gadam, un neizmanto pārnestās apropriācijas, pirms šīs pirmās nav izlietotas.

5.   Nediferencētās apropriācijas, kas atbilst saistībām, par kurām līgumi ir pienācīgi noslēgti līdz finanšu gada beigām, automātiski pārnes tikai uz nākamo finanšu gadu.

6.   Pārnestās apropriācijas, par kurām nav radītas saistības līdz N+1 gada 31. martam, automātiski atceļ un iezīmē kontos.

1.   Katru gadu no 15. oktobra parasto administratīvo izdevumu saistības var uzņemties iepriekš no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam finanšu gadam. Tādas saistības tomēr nevar pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijām attiecīgajai budžeta pozīcijai pašreizējam finanšu gadam, ko pieņēmusi pārvaldes struktūrvienība. Tās nevar attiecināt uz tāda veida jauniem izdevumiem, kas vēl nav principiāli apstiprināti pēdējā pienācīgi pieņemtajā Savienības struktūras budžetā.

2.   Izdevumi, kas maksājami avansā, piemēram, nomas maksa, var būt par pamatu tam, ka maksājumus no 1. decembra un vēlāk sedz no budžeta apropriācijām nākamajam finanšu gadam. Šādā gadījumā netiek piemērots 1. punktā minētais ierobežojums.

1.   Ja finanšu gada sākumā Savienības struktūras budžets nav pieņemts galīgajā variantā, piemēro 2.–6. punktā izklāstītos noteikumus.

2.   Saistības un maksājumus var veikt, ievērojot 3. punktā noteiktos ierobežojumus.

3.   Saistības par katru nodaļu var uzņemties ne vairāk kā vienas ceturtdaļas apmērā no kopējām apropriācijām, kas attiecīgajā nodaļā ir apstiprinātas par iepriekšējo finanšu gadu, plus vienas divpadsmitdaļas apmērā par katru aizritējušo mēnesi.

Nepārsniedz apropriāciju limitu, kas noteikts ieņēmumu un izdevumu tāmē.

Maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijām, kas attiecīgajai nodaļai bijušas apstiprinātas iepriekšējā finanšu gadā. Tomēr minētā summa nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no apropriācijām, kas paredzētas tajā pašā ieņēmumu un izdevumu tāmes nodaļā.

4.   Apropriācijas, kas attiecīgajā nodaļā ir apstiprinātas par iepriekšējo finanšu gadu, kā noteikts 2. un 3. punktā, saprot kā apropriācijas, par kurām ir balsots Savienības struktūras budžetā, tostarp budžeta grozījumos, un pēc tam, kad ir veikta korekcija pārvietojumiem, kuri izdarīti attiecīgajā finanšu gadā.

5.   Ja tas vajadzīgs Savienības struktūras darbības nepārtrauktībai un pārvaldības vajadzībām, pārvaldes struktūrvienība pēc direktora pieprasījuma papildus summām, kas automātiski darītas pieejamas saskaņā ar 2. un 3. punktu, gan saistību, gan maksājumu daļā var apstiprināt izdevumus, kuri pārsniedz vienu provizorisko divpadsmitdaļu, bet kopā nepārsniedz četras provizoriskās divpadsmitdaļas, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.

Papildu divpadsmitdaļas apstiprina pilnībā, un tās nav dalāmas.

6.   Ja attiecīgajai nodaļai apstiprina četras divpadsmitdaļas, kas piešķirtas saskaņā ar 5. punktu, bet ar to nepietiek, lai segtu izdevumus, kas nepieciešami, lai izvairītos no pārtraukuma Savienības struktūras darbībā tajā jomā, uz kuru attiecas minētā nodaļa, izņēmuma kārtā var atļaut pārsniegt apropriācijas summu, kas iepriekšējā finanšu gadā iekļauta attiecīgajā Savienības struktūras budžeta nodaļā. Pārvaldes struktūrvienība pieņem lēmumu saskaņā ar 5. punktā noteiktajām procedūrām. Tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu kopējo apropriāciju apjomu, kāds bija pieejams Savienības struktūras budžetā iepriekšējam finanšu gadam vai ierosinātajā Savienības struktūras budžeta projektā.

1.   Ieņēmumi un maksājumu apropriācijas ir līdzsvarā.

2.   Saistību apropriācijas nevar pārsniegt Savienības ieguldījuma summu plus pašu ieņēmumus un jebkādus citus ieņēmumus, kas minēti 6. pantā.

3.   Attiecībā uz struktūrām, kuru ieņēmumus papildus Savienības ieguldījumam veido maksa un atlīdzība, maksa būtu jānosaka tādā līmenī, lai novērstu ievērojamu pārpalikuma veidošanos. Ja atkārtoti veidojas būtisks pozitīvs vai negatīvs budžeta rezultāts 97. panta nozīmē, pārskata maksu un atlīdzību līmeni.

4.   Savienības struktūra nevar Savienības struktūras budžeta ietvaros piesaistīt aizņēmumus.

5.   Savienības ieguldījums Savienības struktūrā attiecībā uz Savienības struktūras budžetu ir līdzsvarojošs ieguldījums, un to var sadalīt vairākos maksājumos.

6.   Savienības struktūra īsteno naudas līdzekļu stingru vadību, pienācīgi ņemot vērā piešķirtos ieņēmumus, lai nodrošinātu, ka tās naudas līdzekļu atlikumi aprobežojas ar pienācīgi pamatotām prasībām. Savienības struktūra līdz ar saviem maksājumu pieprasījumiem iesniedz sīku un atjauninātu prognozi par tās faktiskajām naudas līdzekļu vajadzībām attiecīgajā gadā, tostarp informāciju par piešķirtajiem ieņēmumiem.

1.   Ja budžeta rezultāts 97. panta nozīmē ir pozitīvs, to atmaksā Komisijai tādā apmērā, kas nepārsniedz attiecīgajā gadā veiktā ieguldījuma summu. To budžeta rezultāta daļu, par kuru ir pārsniegta attiecīgajā gadā veiktā Savienības ieguldījuma summa, iekļauj Savienības struktūras budžetā nākamajam finanšu gadam kā ieņēmumus.

Šā punkta pirmo daļu piemēro arī tad, ja Savienības struktūras ieņēmumus papildus Savienības ieguldījumam veido maksa un atlīdzība.

Starpību starp budžetā iekļauto ieguldījumu un Savienības struktūrai faktiski samaksāto ieguldījuma summu anulē.

Savienības struktūra ne vēlāk kā līdz N gada 31. janvārim sniedz aplēsi par budžeta rezultātu N–1 gadā, kas jāatmaksā budžetā vēlāk N gadā, lai papildinātu informāciju, kas jau ir pieejama par budžeta rezultātu N–2 gadā. Komisija pienācīgi ņem vērā šo informāciju, novērtējot Savienības struktūras finanšu vajadzības N+1 gadam.

2.   Izņēmuma gadījumos, ja dibināšanas aktā ir paredzēts, ka ieņēmumus no maksas un atlīdzības piešķir konkrētiem izdevumu posteņiem, Savienības struktūra var maksas un atlīdzības atlikumu pārnest kā piešķirtos ieņēmumus par darbībām, kas ir saistītas ar to pakalpojumu sniegšanu, par ko pienākas maksa.

3.   Ja budžeta rezultāts 97. panta nozīmē ir negatīvs, to iekļauj Savienības struktūras budžetā nākamajam finanšu gadam kā maksājumu apropriācijas vai, attiecīgā gadījumā, kompensē ar pozitīvu Savienības struktūras budžeta rezultātu turpmākajos finanšu gados.

4.   Budžeta procedūras gaitā ieņēmumu vai maksājumu apropriācijas iekļauj Savienības struktūras budžetā, izmantojot grozījumu vēstules procedūru, kas noteikta Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 39. pantā, vai arī Savienības struktūras budžeta izpildes laikā izdarot budžeta grozījumus.

1.   Lai finansētu konkrētus izdevumu posteņus, izmanto ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus.

2.   Ārējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:

3.   Iekšējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:

4.   Neskarot 23. panta 2. punkta e) apakšpunktu, ar attiecīgo dibināšanas aktu konkrētiem izdevumu posteņiem turklāt var piešķirt tajā minētos ieņēmumus. Ja vien attiecīgajā dibināšanas aktā nav norādīts citādi, šādi ieņēmumi veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus.

5.   Visi ieņēmumu posteņi 2. punkta a) līdz c) apakšpunkta un 3. punkta a) un d) apakšpunkta nozīmē ietver visus tiešos vai netiešos izdevumus, kas rodas saistībā ar attiecīgo darbību vai mērķi.

6.   Savienības struktūras budžetā izveido pozīcijas, kurās kārto ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus, un, ja iespējams, vienmēr norāda summas.

Piešķirtos ieņēmumus var iekļaut ieņēmumu un izdevumu tāmē tikai par tām summām, kuras ir droši zināmas tāmes sagatavošanas dienā.

1.   Direktors var pieņemt jebkādus ziedojumus Savienības struktūrai, piemēram, fondu līdzekļus, subsīdijas, dāvinājumus un novēlējumus.

2.   Lai pieņemtu ziedojumus, kas var būt saistīti ar finansiāliem izdevumiem, nepieciešams, lai to vispirms būtu atļāvusi pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir paredzēts dibināšanas aktā, izpildu struktūra, pieņemot lēmumu divu mēnešu laikā no dienas, kad iesniegts šāds pieprasījums. Ja pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir paredzēts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība lēmumu nepieņem minētajā termiņā, ziedojumu uzskata par pieņemtu.

1.   No maksājumu pieprasījumiem, kurus pēc tam iesniedz neto summas maksājumam, var veikt šādus ieturējumus:

Pirmā daļas c) apakšpunktā minētās korekcijas var veikt ar tiešu ieturējumu no jauniem starpposma maksājumiem vai saldo maksājuma tam pašam saņēmējam saistībā ar to pašu nodaļu, pantu un finanšu gadu, uz kuriem attiecas pārmaksājums.

Pirmā daļas c) apakšpunktā minētajam ieturējumam piemēro Savienības grāmatvedības noteikumus.

2.   Ja Savienības struktūrai piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, izmaksas par Savienības struktūrai piegādātām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem, kurās ir iekļauti nodokļi, ko dalībvalstis atmaksā saskaņā ar minēto protokolu, sedz no Savienības struktūras budžeta, neietverot nodokļus.

3.   Izmaksas par Savienības struktūrai piegādātām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem, kurās ir iekļauti nodokļi, kurus trešās valstis atmaksā, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, var segt no Savienības struktūras budžeta jebkurā no turpmāk norādītajiem apmēriem:

4.   Jebkādus valstu nodokļus, kurus Savienības struktūra pagaidu kārtā ir samaksājusi saskaņā ar 2. un 3. punktu, iekļauj pagaidu kontā, līdz attiecīgā dalībvalsts tos atmaksā.

5.   Negatīvu budžeta rezultātu iekļauj Savienības struktūras budžetā kā izdevumus.

6.   Korekcijas var izdarīt par atšķirībām, kas, izpildot Savienības struktūras budžetu, rodas valūtas apmaiņas rezultātā. Gada budžeta rezultātā iekļauj galīgos ienākumus vai zaudējumus.

1.   Direktors apropriācijas var pārvietot:

2.   Ja pārvietojums pārsniedz 1. punktā noteikto ierobežojumu, direktors var iesniegt pārvaldes struktūrvienībai vai gadījumā, ja tas ir paredzēts dibināšanas aktā, izpildu struktūrai priekšlikumu par apropriāciju pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu. Pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir paredzēts dibināšanas aktā, izpildu struktūra trīs nedēļu laikā var izteikt iebildumus pret šādu pārvietošanu. Pēc minētā termiņa pārvietojumu uzskata par pieņemtu.

3.   Pārvietošanas priekšlikumiem un pārvietojumiem, ko veic saskaņā ar 1. un 2. punktu, pievieno attiecīgus sīki izstrādātus apliecinošus dokumentus, kuros norādīta apropriāciju izmantošana un pieprasījumu tāmes līdz finanšu gada beigām gan par kreditējamām pozīcijām, gan pozīcijām, no kurām apropriācijas pārvieto.

4.   Direktors iespējami īsā laikā informē pārvaldes struktūrvienību par visiem veiktajiem pārvietojumiem. Direktors informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visiem pārvietojumiem, kas veikti saskaņā ar 2. punktu.

1.   Apropriācijas var pārvietot tikai uz tām Savienības struktūras budžeta pozīcijām, kurām Savienības struktūras budžetā ir apstiprinātas apropriācijas vai pievienoti atgādinājumi pro memoria.

2.   Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, var pārvietot vienīgi tad, ja šādus ieņēmumus izlieto tiem mērķiem, kuriem tie ir paredzēti.

1.   Apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, proti, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

2.   Saskaņā ar saimnieciskuma principu resursi, ko Savienības struktūra lieto savas darbības veikšanai, tiek darīti pieejami noteiktā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu.

Lietderības princips ir saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu.

Efektivitātes princips ir saistīts ar konkrētu noteikto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.

3.   Savienības struktūra veic salīdzinošo novērtēšanu, kas minēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 50. pantā.

Salīdzinošā novērtēšana ietver šādus elementus:

Veicot salīdzinošo novērtēšanu, kas minēta šā punkta pirmajā un otrajā daļā, Savienības struktūra veic vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu interešu konfliktu.

4.   Visām darbības nozarēm, uz kurām attiecas Savienības struktūras budžets, nosaka konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem. Šo mērķu sasniegšanu uzrauga pēc izpildes rādītājiem, ko piemēro katrai darbībai, un direktors šo informāciju sniedz pārvaldes struktūrvienībai. Šo informāciju sniedz katru gadu, vēlākais, iekļaujot to Savienības struktūras budžeta projekta pavaddokumentos.

5.   Lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu, Savienības struktūra veic ex ante un ex post novērtējumu saskaņā ar Komisijas sniegtajām pamatnostādnēm. Šādu novērtēšanu piemēro visām programmām un darbībām, kas ir saistītas ar lieliem izdevumiem, un novērtējuma rezultātus iesniedz pārvaldes struktūrvienībai.

6.   Direktors sagatavo rīcības plānu, lai veiktu turpmākus pasākumus attiecībā uz 5. punktā minētajiem novērtēšanas secinājumiem, un divas reizes gadā ziņo par paveikto Komisijai un regulāri – pārvaldes struktūrvienībai.

7.   Pārvaldes struktūrvienība uzrauga 6. punktā minētā rīcības plāna īstenošanu.

1.   Savienības struktūras budžetu izpilda saskaņā ar lietderīgu un efektīvu iekšējo kontroli.

2.   Savienības struktūras budžeta izpildes nolūkā iekšējo kontroli definē kā procesu, kurš piemērojams visos pārvaldības līmeņos un kura uzdevums ir nodrošināt pamatotu pārliecību, ka tiek sasniegti šādi mērķi:

3.   Efektīvas iekšējās kontroles pamatā ir starptautiskā paraugprakse, un tā jo īpaši ietver turpmāk minēto:

4.   Lietderīgas iekšējās kontroles pamatā ir šādi elementi:

1.   Savienības struktūras budžetu izveido un izpilda un pārskatus sniedz, ievērojot pārredzamības principu.

2.   Savienības struktūras budžeta kopsavilkumu un jebkurus Savienības struktūras budžeta grozījumus, kas pieņemti galīgajā variantā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas.

Kopsavilkumā norāda piecas galvenās ieņēmumu budžeta pozīcijas, piecas galvenās izdevumu budžeta pozīcijas Savienības struktūras administratīvajam un darbības budžetam, štatu sarakstu un tāmi par līgumdarbinieku skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, kuriem budžetā paredzētas apropriācijas, un valstu norīkoto ekspertu skaitu. Tajā norāda arī rādītājus par iepriekšējo gadu.

3.   Savienības struktūras budžetu, iekļaujot štatu sarakstu, un Savienības struktūras budžeta grozījumus, kas pieņemti galīgajā variantā, kā arī ziņas par līgumdarbinieku skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, kuriem budžetā paredzētas apropriācijas, un valstu norīkoto ekspertu skaitu, informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, Revīzijas palātai un Komisijai un publicē attiecīgās Savienības struktūras tīmekļa vietnē četru nedēļu laikā pēc to pieņemšanas.

4.   Savienības struktūra ne vēlāk kā nākamā finanšu gada 30. jūnijā savā tīmekļa vietnē, izmantojot noteiktu standartformu un saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (7) 21. panta 2., 3. un 4. punktu, dara pieejamu informāciju par Savienības struktūras budžeta līdzekļu saņēmējiem, tostarp par ekspertiem, ar kuriem noslēgti līgumi saskaņā ar 89. pantu. Publicētajai informācijai ir jābūt viegli pieejamai, pārredzamai un visaptverošai. Informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot prasības attiecībā uz konfidencialitāti un drošību, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 45/2001.

1.   Savienības struktūra izstrādā plānošanas dokumentu, kurā ietver daudzgadu un gada programmu, ņemot vērā Komisijas izstrādātās pamatnostādnes.

2.   Daudzgadu programmā ietver:

Resursu plānā ziņošanas vajadzībām ietver kvalitātes un kvantitātes informāciju par cilvēkresursu un budžeta jautājumiem, jo īpaši:

Komisija Savienības struktūrai nosūta tās attiecīgo dienestu atzinumu par cilvēkresursu plānu.

Ja Savienības struktūra Komisijas dienestu atzinumu ņem vērā nepilnīgi, tā Komisijai sniedz atbilstīgus paskaidrojumus.

Resursu plānu ik gadu atjaunina. Stratēģisko plānu atjaunina pēc vajadzības un jo īpaši, lai to saskaņotu ar dibināšanas aktā minētās vispārējās novērtēšanas rezultātiem.

3.   Savienības struktūras gada darba programmā ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Tajā bez tam iekļauj finansējamās(-o) darbības(-u) aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu un cilvēkresursiem. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu programmu, kas minēta 1. punktā.

Tajā skaidri norāda uzdevumus, kas Savienības struktūrai ir noteikti papildus, mainīti vai atsaukti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

4.   Gada darba programmas būtiskus grozījumus pieņem, piemērojot tādu pašu procedūru kā sākotnējai darba programmai, saskaņā ar dibināšanas aktu un šīs regulas 33. pantu.

Pārvaldes struktūrvienība var Savienības struktūras kredītrīkotājam deleģēt pilnvaras pieņemt gada darba programmas nebūtiskus grozījumus.

1.   Budžetu izveido saskaņā ar dibināšanas akta noteikumiem.

2.   Savienības struktūra ne vēlāk kā katra gada 31. janvārī nosūta Komisijai provizorisku ieņēmumu un izdevumu tāmi un vispārējās pamatnostādnes, kas ir tāmes pamatā.

3.   Savienības struktūra saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 37. pantu Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei katru gadu iesniedz savu ieņēmumu un izdevumu tāmi, kā norādīts dibināšanas aktā.

4.   Savienības struktūras ieņēmumu un izdevumu tāme ietver:

5.   Savienības struktūra 32. pantā norādītā plānošanas dokumenta projektu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā katra gada 31. janvārī, kā arī nosūta visas turpmākās šā dokumenta atjauninātās versijas.

6.   Budžeta pieņemšanas procedūras ietvaros Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta Savienības struktūras tāmju pārskatu un ierosina Savienības struktūrai piešķiramā ieguldījuma apmēru un darbinieku skaitu, kāds pēc tās ieskata struktūrai ir vajadzīgs. Komisija sagatavo Savienības struktūru štatu sarakstu projektus un aplēsi par līgumdarbinieku un valstu norīkoto ekspertu skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, par kuriem tiek ierosinātas apropriācijas, tiklīdz Komisija ir sagatavojusi budžeta projektu.

7.   Savienības struktūras štatu sarakstu un jebkādus turpmākus tā grozījumus pieņem Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar 38. panta 1. punktu. Štatu sarakstu publicē vispārējā budžeta III iedaļas “Komisija” pielikumā.

8.   Savienības struktūras budžetu un štatu sarakstu līdz ar plānošanas dokumentu, kas minēts 32. pantā, pieņem pārvaldes struktūrvienība. Tie kļūst galīgi pēc budžeta pieņemšanas galīgajā variantā, kurā noteikta ieguldījuma summa un štatu saraksts, un nepieciešamības gadījumā Savienības struktūras budžetu un štatu sarakstu attiecīgi pielāgo.

9.   Savienības struktūrai uzticot jaunus uzdevumus, Komisija, neskarot likumdošanas procedūras attiecībā uz grozījumiem dibināšanas aktā, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz vajadzīgo informāciju, lai novērtētu jauno uzdevumu radīto ietekmi uz Savienības struktūras resursiem un vajadzības gadījumā pārskatītu tās finansējumu.

1.   33. pantā minētajā štatu sarakstā norāda finanšu gadā atļauto amata vietu skaitu, iepriekšējā finanšu gadā atļauto amata vietu skaitu un reāli aizpildīto amata vietu skaitu. Tas veido absolūto limitu Savienības struktūrai. Nevienu nevar iecelt amatā, pārsniedzot šo limitu.

Tomēr pārvaldes struktūrvienība var grozīt štatu sarakstu līdz 10 % apmērā no atļautajām amata vietām, izņemot attiecībā uz AD 16, AD 15, AD 14 un AD 13 pakāpi, ievērojot šādus nosacījumus:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, sekas, ko izraisa nepilnas slodzes darbinieku nodarbināšana, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumiem atļāvusi iecēlējiestāde, var kompensēt, ieceļot amatā citus darbiniekus. Ja darbinieks pieprasa piešķirto atļauju izbeigt pirms tās termiņa beigām, Savienības struktūra veic atbilstīgus pasākumus, lai iespējami drīz panāktu, ka ievērots 1. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minētais limits.

1.   Direktors pilda kredītrīkotāja funkcijas. Direktors ir atbildīgs par budžeta ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar Savienības struktūras finanšu noteikumiem un pareizas finanšu pārvaldības principu un apstiprināto apropriāciju robežās.

2.   Neierobežojot kredītrīkotāja pienākumus attiecībā uz krāpšanas un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, Savienības struktūra piedalās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai krāpšanas novēršanas pasākumos.

1.   Direktors budžeta izpildes pilnvaras var deleģēt tādam Savienības struktūras personālam, uz ko attiecas Civildienesta noteikumi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti pārvaldes struktūrvienības pieņemtajos Savienības struktūras finanšu noteikumos. Pilnvarotā persona var rīkoties tikai tai nepārprotami piešķirto pilnvaru robežās.

2.   Deleģētā persona var sev piešķirtās pilnvaras deleģēt pastarpināti, kā paredzēts šīs regulas īstenošanas noteikumos, kas minēti 114. pantā. Katram tālākas deleģēšanas aktam nepieciešama direktora skaidra piekrišana.

1.   Finanšu dalībnieki šīs sadaļas 2. nodaļas nozīmē un citas personas, kas iesaistītas budžeta izpildē un pārvaldībā, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Savienības struktūras interesēm.

Ja šāds risks pastāv, attiecīgā persona atturas no šādas darbības veikšanas un nodod jautājumu kompetentajai iestādei, kas rakstveidā apstiprina, vai pastāv interešu konflikts. Ja tiek konstatēts interešu konflikts, attiecīgā persona pārtrauc visas darbības konkrētajā jomā. Kompetentā iestāde veic atbilstīgas turpmākas darbības.

2.   Šā panta 1. punkta nozīmē interešu konflikts pastāv tad, ja finanšu dalībnieka vai citas personas, kā minēts 1. punktā, uzdevumu neatkarīgu un objektīvu izpildi nelabvēlīgi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar saņēmēju.

3.   Kompetentā iestāde, kas minēta 1. punktā, ir attiecīgā darbinieka tiešais priekšnieks. Ja attiecīgais darbinieks ir direktors, kompetentā iestāde ir pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir paredzēts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība.

4.   Savienības struktūra pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību.

1.   Savienības struktūras budžetu struktūrvienībās, kas nodotas viņa pakļautībā, izpilda direktors.

2.   Ja tas ir nepieciešams, tehniskās ekspertīzes uzdevumus un administratīvus, sagatavošanas vai papildu uzdevumus, kuros neietilpst valsts varas realizēšana vai lēmumu pieņemšana pēc saviem ieskatiem, ar līgumu var uzticēt ārējām privātā sektora vienībām vai struktūrām.

1.   Ja kredītrīkotājam ir pietiekama un ticama informācija par pasākumu vai situāciju, kuras rezultātā Savienības struktūrai pienāktos naudas summa, kredītrīkotājs sagatavo debitoru parādu tāmi.

2.   Kredītrīkotājs koriģē debitora parāda tāmi, tiklīdz viņam ir zināms par notikumiem, kas maina pasākumu vai situāciju, kas bija pamatā tāmes sagatavošanai.

Sagatavojot iekasēšanas rīkojumu par pasākumu vai situāciju, kas bija pamatā debitoru parādu tāmes sagatavošanai, kredītrīkotājs attiecīgi koriģē tajā norādītās summas.

Ja iekasēšanas rīkojums ir sagatavots par to pašu summu, kas norādīta sākotnējā debitoru parādu tāmē, minēto tāmi samazina līdz nullei.

1.   Debitora parāda konstatēšana ir darbība, ar kuru kredītrīkotājs:

2.   Jebkuru noteikta apmēra debitora parādu, kurš apzināts kā drošs un kura nomaksāšanai pienācis termiņš, konstatē iekasēšanas rīkojumā grāmatvedim, pēc tam nosūtot parādzīmi debitoram, un abus šos dokumentus sagatavo kredītrīkotājs.

3.   Nepareizi samaksātās summas atgūst.

4.   Par jebkuru parādu, kas nav atmaksāts parādzīmē noteiktajā termiņā, aprēķina procentus saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012.

5.   Pienācīgi pamatotos gadījumos dažus regulāros ieņēmumu posteņus var konstatēt provizoriski. Provizoriskie konstatējumi nosedz vairāku atsevišķu summu atgūšanu, kas līdz ar to nav jākonstatē atsevišķi. Kredītrīkotājs līdz finanšu gada beigām izlabo provizoriski konstatētās summas, lai nodrošinātu, ka tās atbilst faktiski konstatētajiem debitoru parādiem.

1.   Grāmatvedis veic atgūšanu, pamatojoties uz iekasēšanas rīkojumiem attiecībā uz debitoru parādiem, ko pienācīgi konstatējis kredītrīkotājs. Grāmatvedis ar pienācīgu rūpību cenšas nodrošināt, lai Savienības struktūra saņemtu savus ieņēmumus, un raugās, lai tiktu aizsargātas tās tiesības.

2.   Ja atgūšana faktiski nav notikusi līdz parādzīmē norādītajam samaksas datumam, grāmatvedis par to informē kredītrīkotāju un nekavējoties uzsāk procedūru atgūšanas īstenošanai ar jebkādiem tiesību aktos pieļautiem līdzekļiem, tostarp attiecīgos gadījumos ar ieskaitu, un, ja tas nav iespējams, ar piespiedu atgūšanu.

3.   Grāmatvedis atgūst summas, veicot pret debitoriem pastāvošo Savienības struktūras prasījumu ieskaitu ar līdzvērtīgiem prasījumiem, kādi šiem debitoriem ir pret Savienības struktūru. Šādiem prasījumiem jābūt drošiem, noteikta apjoma un ar pienākušu atmaksas termiņu.

4.   Ja kredītrīkotājs gatavojas pilnā mērā vai daļēji atlaist konstatētu debitora parādu, viņš nodrošina, ka šāda atteikšanās ir pareiza un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem. Lēmumam par parāda atlaišanu ir jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs lēmumu par parāda atlaišanu var deleģēt vienīgi attiecībā uz kredītsaistībām, kuras ir mazākas par 5 000 euro.

Lēmumā par parāda atlaišanu norāda, kāda darbība veikta, lai nodrošinātu atgūšanu, un tiesisko regulējumu un faktiskos apstākļus, ar ko tā ir pamatota.

5.   Kredītrīkotājs pilnībā vai daļēji atceļ konstatētu debitora parādu, ja atklāta kļūda liecina, ka summa nav konstatēta pareizi. Tādu atcelšanu veic ar kredītrīkotāja lēmumu un attiecīgi pamato.

1.   Faktiski atgūstot pienākošos summu, grāmatvedis to iegrāmato uzskaitē un par to informē kredītrīkotāju.

2.   Par visām grāmatveža saņemtajām naudas līdzekļu iemaksām izraksta kvītis.

3.   No tāda debitora veiktas daļējas atmaksas, kuram piemēroti vairāki iekasēšanas rīkojumi, vispirms sedz vecāko prasījumu, ja vien debitors nav noteicis citādi.

No jebkuriem daļējiem maksājumiem vispirms sedz procentus.

1.   Grāmatvedis, sadarbojoties ar kredītrīkotāju, var piešķirt maksājuma termiņu pagarinājumu vienīgi pēc debitora rakstiska pieprasījuma, kurā pienācīgi norādīti iemesli, un ja ievēroti šādi divi nosacījumi:

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto garantiju var aizvietot ar solidāru trešās personas galvojumu, kuru apstiprina Savienības struktūras grāmatvedis.

2.   Ārkārtas gadījumos pēc debitora pieprasījuma grāmatvedis var atteikties no prasības sniegt šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto garantiju, ja grāmatvedis novērtē, ka debitors vēlas un spēj veikt maksājumu pagarinātajā termiņā, taču nespēj sniegt šādu garantiju un atrodas sarežģītā situācijā.

1.   Grāmatvedis izstrādā sarakstu par atgūstamajām summām. Savienības struktūras prasījumus sarakstā sagrupē atbilstoši iekasēšanas rīkojumu izdošanas datumiem. Grāmatvedis norāda arī lēmumus par atteikšanos vai daļēju atteikšanos atgūt konstatētu prasījumu summas. Sarakstu pievieno Savienības struktūras pārskatam par budžeta un finanšu pārvaldību.

2.   Savienības struktūra izstrādā sarakstu par Savienības struktūras prasījumiem, tajā norādot debitoru vārdus vai nosaukumus un parāda summu, ja debitora pienākums veikt parāda atmaksu ir noteikts ar tiesas nolēmumu, kuram ir res judicata spēks, un ja atmaksa vai jebkāda nozīmīga atmaksa nav veikta viena gada laikā pēc tiesas nolēmuma pasludināšanas. Sarakstu publicē, pienācīgi ņemot vērā personas datu aizsardzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 prasībām.

Attiecībā uz fizisko personu datiem publicēto informāciju dzēš, tiklīdz parāda summa ir pilnībā atmaksāta. Šo noteikumu piemēro arī attiecībā uz personas datiem saistībā ar juridiskajām personām, kuru oficiālajā nosaukumā ir norādīta viena vai vairākas fiziskās personas.

Lēmumu iekļaut debitoru Savienības struktūrai pienākošos prasījuma summu sarakstā pieņem saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo īpaši ņemot vērā summas nozīmīgumu.

1.   Par katru izdevumu posteni uzņemas saistības, tās apstiprina, izdod maksājuma rīkojumu un samaksā.

2.   Pirms katru izdevumu saistību uzņemšanās pieņem finansēšanas lēmumu.

3.   Savienības struktūras gada darba programma ir līdzvērtīga finansēšanas lēmumam attiecībā uz darbībām, kuras tā aptver, ja tajā ir skaidri norādīti dati, kas noteikti 32. panta 3. punktā.

4.   Administratīvās apropriācijas var īstenot bez iepriekšēja finansēšanas lēmuma.

1.   Budžeta saistību uzņemšanās ir darbība, ar kuru rezervē apropriāciju, kas nepieciešama, lai segtu turpmākus maksājumus, pildot juridiskas saistības.

2.   Juridisku saistību uzņemšanās ir akts, ar kuru kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību, kas rada maksājumu.

3.   Budžeta saistības klasificē kādā no šādām trim kategorijām:

Provizorisku budžeta saistību izpilda, noslēdzot vienu vai vairākas atsevišķas juridiskas saistības, kas rada tiesības uz turpmākiem maksājumiem, vai arī izņēmuma gadījumos, kas attiecas uz personāla vadības izmaksām, tieši ar maksājumiem.

4.   Budžeta saistības par darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos, kas veicami vairāku gadu laikā, vienīgi tad, ja tā paredzēts dibināšanas aktā vai pamataktā vai ja tās attiecas uz administratīviem izdevumiem.

1.   Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no Savienības struktūras budžeta, kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām pusēm.

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto pienākumu uzņemties budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas nepiemēro juridiskajām saistībām, kas noslēgtas saistībā ar deklarāciju par krīzes situāciju darbības nepārtrauktības plāna ietvaros saskaņā ar Savienības struktūras pieņemto procedūru.

3.   Vispārējās budžeta saistības sedz kopējās izmaksas par atbilstošām atsevišķām juridiskajām saistībām, kas noslēgtas līdz N+1 gada 31. decembrim.

Saskaņā ar 69. panta 4. punktu un 87. panta 2. punktu atsevišķās juridiskās saistības, kas attiecas uz atsevišķām vai provizoriskām budžeta saistībām, noslēdz līdz N gada 31. decembrim.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto periodu beigās kredītrīkotājs atceļ šo budžeta saistību neizlietoto atlikumu.

Katras atsevišķās juridiskās saistības summu, kas pieņemta pēc vispārēju budžeta saistību uzņemšanās, kredītrīkotājs pirms parakstīšanas reģistrē budžeta kontos un iegrāmato budžeta vispārējās saistībās.

4.   Budžeta un juridiskajām saistībām, kas noslēgtas par darbībām, kuras ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem, saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu nosaka galīgo izpildes termiņu.

Jebkuru šādu saistību daļu, kas nav izlietota sešus mēnešus pēc šā punkta pirmajā daļā minētā termiņa, atceļ saskaņā ar 16. pantu.

Tās budžeta saistību summas, kas atbilst juridiskajām saistībām, par kurām divu gadu laikā pēc juridisko saistību uzņemšanās nav veikts neviens maksājums 75. panta nozīmē, atceļ, izņemot, ja minētā summa saistīta ar lietas izskatīšanu tiesā vai arbitrāžas struktūrās vai ja pamataktā ir paredzēti īpaši noteikumi.

1.   Pieņemot budžeta saistības, kredītrīkotājs nodrošina, ka:

2.   Reģistrējot juridiskās saistības ar fizisku vai elektronisku parakstu, kredītrīkotājs nodrošina, ka:

1.   Jebkuru izdevumu apzināšanu pamato ar apliecinošiem dokumentiem, kuri apliecina kreditora prasījumu, ar pārskatu par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, faktiski izpildītajām piegādēm vai faktiski veiktajiem būvdarbiem, vai ar citiem dokumentiem, kuri pamato maksājumu, tostarp regulārus maksājumus par abonementiem vai mācību kursiem.

2.   Kredītrīkotājs pirms lēmuma pieņemšanas par izdevumu apzināšanu personīgi pārbauda apliecinošos dokumentus vai uzņemas atbildību par to, ka tiek veikta to pārbaude.

3.   Lēmumu par izdevumu apzināšanu pieņem, kredītrīkotājam parakstot vīzu “nodots samaksai”.

4.   Ja izmanto sistēmu, kas nav datorsistēma, vīzu “nodots samaksai” sniedz, uzspiežot zīmogu, kurā iekļauts kredītrīkotāja paraksts.

Ja izmanto datorsistēmu, vīzu “nodots samaksai” sniedz, izmantojot kredītrīkotāja personisko paroli.

1.   Izdevumu apstiprināšana ir akts, ar kuru kredītrīkotājs, pārliecinājies, ka apropriācijas ir pieejamas, un izdodot maksājuma rīkojumu, uzdod grāmatvedim samaksāt izdevumu summu, ko kredītrīkotājs ir apzinājis.

Gadījumos, kad par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem, vai piegādātajām precēm veic periodiskus maksājumus, un ņemot vērā kredītrīkotāja veiktu riska analīzi, kredītrīkotājs var likt piemērot tiešā debeta sistēmu.

2.   Maksājuma rīkojumu datē un paraksta kredītrīkotājs, un pēc tam to nosūta grāmatvedim. Kredītrīkotājs glabā apliecinošos dokumentus saskaņā ar 44. panta 5. punktu.

3.   Attiecīgos gadījumos maksājuma rīkojumam, kas nosūtīts grāmatvedim, pievieno dokumentu, kurš apliecina, ka preces ir iekļautas inventāra sarakstos, kas minēti 106. panta 1. punktā.

1.   Maksājumus veic, kad uzrādīts pierādījums, ka attiecīgā darbība ir īstenota saskaņā ar pamatakta vai līguma vai dotāciju nolīguma noteikumiem, un tie attiecas uz vienu vai vairākām šādām operācijām:

Priekšfinansējums nodrošina atbalstu. To var sadalīt vairākos maksājumos saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību.

Ar starpposma maksājumu, ko var veikt atkārtoti, var segt izdevumus par lēmuma vai nolīguma īstenošanu vai maksu par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem, kas ir pabeigti un/vai piegādāti līguma izpildes starpposmos. Tajā var pilnīgi vai daļēji ieskaitīt priekšfinansējumu, neskarot pamatakta noteikumus.

Izdevumus slēdz, samaksājot atlikumu, kuru nevar atkārtot un kurā ieskaita visus iepriekš veiktos maksājumus, vai ar iekasēšanas rīkojumu.

2.   Veicot katru maksājumu, budžeta uzskaitē nošķir dažādos maksājuma veidus, kas minēti šā panta 1. punktā.

1.   Kredītrīkotājs bez kavēšanās dara zināmu nepieciešamību iesniegt pierādījumus un/vai dokumentāciju, to formu un obligāto saturu, kā arī indikatīvu piešķiršanas procedūras pabeigšanas grafiku.

2.   Ja pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas dēļ pieteikuma iesniedzējs vai pretendents nav iesniedzis pierādījumus vai sniedzis paziņojumu, novērtēšanas komiteja vai attiecīgā gadījumā kredītrīkotājs, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, aicina pieteikuma iesniedzēju vai pretendentu iesniegt trūkstošo informāciju vai precizēt apliecinošos dokumentus. Šāda informācija vai precizējumi nevar būtiski mainīt priekšlikumu vai grozīt konkursa noteikumus.

1.   Savienības struktūrā paredz iekšējās revīzijas amatpienākumus, ko pilda saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

2.   Iekšējās revīzijas amatpienākumus veic Komisijas iekšējais revidents. Iekšējais revidents nevar būt ne Savienības struktūras, ne Komisijas kredītrīkotājs vai grāmatvedis.

3.   Iekšējais revidents konsultē Savienības struktūru par risku pārvaldību, sniedzot neatkarīgus atzinumus par pārvaldības un kontroles sistēmu kvalitāti un ieteikumus, kā uzlabot operāciju izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu pārvaldību.

Iekšējais revidents jo īpaši atbild par:

4.   Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām Savienības struktūras veiktajām darbībām un tās struktūrvienībām. Iekšējam revidentam ir pilnīga un neierobežota piekļuve visai informācijai, kas nepieciešama viņa pienākumu izpildei.

5.   Iekšējais revidents pieņem zināšanai kredītrīkotāja konsolidēto gada darbības pārskatu un visus pārējos informācijas materiālus.

6.   Iekšējais revidents par saviem atzinumiem un ieteikumiem ziņo pārvaldes struktūrvienībai un direktoram.

Iekšējais revidents ziņo arī jebkurā no šādiem gadījumiem:

Pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir paredzēts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība un direktors nodrošina revīzijas ieteikumu īstenošanas regulāru uzraudzību. Pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir paredzēts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība pārbauda informāciju, kas minēta 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un to, vai ieteikumi ir pilnībā un savlaicīgi īstenoti.

7.   Savienības struktūra konfidenciālai saziņai ar iekšējo revidentu visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir iesaistītas izdevumu operācijās, dara zināmu iekšējā revidenta kontaktinformāciju.

8.   Iekšējā revidenta ziņojumi un konstatējumi ir publiski pieejami tikai pēc tam, kad iekšējais revidents ir apstiprinājis pasākumus to īstenošanai.

1.   Pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir paredzēts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība, pienācīgi ņemot vērā izmaksu lietderību un pievienoto vērtību, var izveidot iekšējās revīzijas struktūrvienību, kas veic savus pienākumus saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

Iekšējās revīzijas struktūrvienības mērķi, pilnvaras un atbildību nosaka iekšējās revīzijas nolikumā un apstiprina pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir paredzēts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība.

Iekšējās revīzijas struktūrvienības gada revīzijas plānu izstrādā iekšējās revīzijas struktūrvienības vadītājs, citastarp ņemot vērā direktora veikto Savienības iestādes riska novērtējumu.

To pārskata un apstiprina pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir paredzēts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība.

Iekšējās revīzijas struktūrvienība par saviem atzinumiem un ieteikumiem ziņo pārvaldes struktūrvienībai un direktoram.

2.   Ja atsevišķas Savienības struktūras iekšējās revīzijas struktūrvienība nav izmaksu ziņā lietderīga vai nespēj izpildīt starptautiskos standartus, Savienības struktūra var nolemt izmantot kopīgu iekšējās revīzijas struktūrvienību ar citām Savienības struktūrām, kas darbojas tajā pašā rīcībpolitikas jomā.

Šādos gadījumos pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir paredzēts dibināšanas aktā, attiecīgo Savienības struktūru pārvaldes struktūrvienības vienojas par kopīgas iekšējās revīzijas struktūrvienības darbības praktisko kārtību.

3.   Iekšējās revīzijas dalībnieki lietderīgi sadarbojas, savstarpēji apmainoties ar informāciju un revīzijas ziņojumiem un attiecīgā gadījumā izstrādājot kopīgus riska novērtējumus un veicot kopīgas revīzijas.

Pārvaldes struktūrvienība vai gadījumā, ja tas ir paredzēts dibināšanas aktā, izpildu struktūrvienība un direktors nodrošina iekšējās revīzijas struktūrvienības ieteikumu īstenošanas regulāru uzraudzību.

1.   Katra Savienības struktūra sagatavo pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā.

2.   Direktors līdz nākamā finanšu gada 31. martam pārskatu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā pārskatā gan absolūtā, gan procentu izteiksmē sniedz vismaz pārskatu par apropriāciju īstenošanas proporcionālo apjomu, kā arī informācijas kopsavilkumu par apropriāciju pārvietojumiem starp dažādiem budžeta posteņiem.

1.   Savienības struktūras grāmatvedis piemēro noteikumus, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis, pamatojoties uz starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem publiskajam sektoram.

2.   Savienības struktūras pārskatos, kas minēti 92. pantā, ievēro budžeta principus, kas izklāstīti no 5. līdz 31. pantam. Tajos sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par budžeta ieņēmumu un izdevumu operācijām.

1.   Finanšu pārskatus izsaka euro, un tajos ietver:

2.   Ar finanšu pārskatu piezīmēm papildina un komentē informāciju, kas ietverta 1. punktā minētajos pārskatos, un sniedz jebkādu papildu informāciju, kā paredzēts starptautiski atzītā grāmatvedības praksē, ja tāda informācija ir būtiska attiecībā uz Savienības struktūras darbībām.

1.   Budžeta izpildes ziņojumus izsaka euro. Tajos ietver:

2.   Budžeta rezultātu veido starpība starp:

Šā punkta pirmajā daļā minēto starpību palielina vai samazina, no vienas puses, par tādu atceltu apropriāciju neto summu, kas pārnestas no iepriekšējiem finanšu gadiem, un, no otras puses, par:

3.   Budžeta izpildes ziņojumu uzbūve ir tāda pati kā Savienības struktūras budžeta uzbūve.

1.   Savienības struktūras grāmatvedis līdz nākamā gada 1. martam Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai nosūta provizoriskos pārskatus.

2.   Savienības struktūras grāmatvedis līdz nākamā gada 1. martam Komisijas grāmatvedim nosūta arī pārskatu apkopojumu, ievērojot standartizētu formātu, ko šim apkopojumam konsolidācijas nolūkos ir noteicis Komisijas grāmatvedis.

1.   Revīzijas palāta saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 148. panta 1. punktu ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. jūnijam izsaka savus apsvērumus par Savienības struktūras provizoriskajiem pārskatiem.

2.   Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par Savienības struktūras provizoriskajiem pārskatiem, grāmatvedis saskaņā ar 50. pantu sagatavo Savienības struktūras galīgos pārskatus. Direktors tos nosūta pārvaldes struktūrvienībai, kas sniedz atzinumu par šiem pārskatiem.

3.   Direktors ne vēlāk kā līdz nākamā finanšu gada 1. jūlijam Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta galīgos pārskatus līdz ar pārvaldes struktūrvienības atzinumu.

Savienības struktūras grāmatvedis līdz 1. jūlijam Komisijas grāmatvedim nosūta arī pārskatu apkopojumu, ievērojot standartizētu formātu, ko šim apkopojumam konsolidācijas nolūkos ir noteicis Komisijas grāmatvedis.

4.   Savienības struktūras grāmatvedis vienlaicīgi ar galīgo pārskatu nosūtīšanu Revīzijas palātai nosūta arī apliecinājuma vēstuli par minētajiem galīgajiem pārskatiem, šīs vēstules kopiju nosūtot arī Komisijas grāmatvedim.

Galīgajiem pārskatiem pievieno grāmatveža apliecinājumu, ka finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar šo sadaļu un piemērojamiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm.

Savienības struktūras galīgos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim.

5.   Direktors ne vēlāk kā līdz nākamā gada 30. septembrim Revīzijas palātai nosūta atbildi uz apsvērumiem, kas izteikti tās gada ziņojumā. Savienības struktūras atbildi vienlaicīgi nosūta arī Komisijai.