28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/5

(1)

Regula (EK) Nr. 994/98 pilnvaro Komisiju norādīt noteikumos ierobežojumu, par kuru mazākus atbalsta pasākumus uzskata par neatbilstīgiem Līguma 87. panta 1. punkta visiem kritērijiem, tādēļ uz tiem neattiecas Līguma 88. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas procedūra.

(2)

Komisija ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu un jo īpaši vairākos lēmumos izskaidrojusi jēdzienu “atbalsts” Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Komisija sākotnēji paziņojumā par de minimis atbalsta noteikumu valsts atbalstam (3) un pēc tam Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (4) ir izklāstījusi arī savu politiku par de minimis atbalsta augšējo robežu, zem kuras 87. panta 1. punktu var uzskatīt par nepiemērojamu. Ņemot vērā minētās regulas piemērošanā gūto pieredzi un ievērojot inflācijas un iekšzemes kopprodukta pieaugumu Kopienā laikā līdz 2006. gadam un to ieskaitot, kā arī notikumu iespējamo attīstību visā šīs regulas spēkā esamības laikā, šķiet lietderīgi pārskatīt dažus no Regulā (EK) Nr. 69/2001 paredzētajiem nosacījumiem un aizstāt minēto regulu.

(3)

Ņemot vērā īpašos noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības primārās ražošanas, zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs, kā arī risku, ka Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem varētu atbilst par šajā regulā noteiktajām mazākas atbalsta summas šajās nozarēs, šī regula nav jāpiemēro minētajām nozarēm. Ņemot vērā transporta nozares evolūciju, jo īpaši daudzu transporta darbību pārstrukturēšanu pēc to liberalizācijas, vairs nav lietderīgi izslēgt transporta nozari no de minimis regulas darbības jomas. Tādēļ šīs regulas darbības joma ir jāattiecina uz visu transporta nozari. Tomēr ir jāpielāgo vispārējā de minimis augšējā robeža, ņemot vērā vidusmēra uzņēmumu, kuri darbojas kravas autotransporta un pasažieru pārvadājumu jomā, mazo izmēru. To pašu iemeslu dēļ, kā arī ņemot vērā nozares jaudas pārpalikumu un transporta politikas mērķus saistībā ar autoceļu pārslogotību un kravas pārvadājumiem, ir jāizslēdz atbalsts kravas autotransporta līdzekļu iegādei uzņēmumiem, kuri veic komercpārvadājumus ar autotransportu. Tas neliek apšaubīt Komisijas labvēlīgo attieksmi pret valsts atbalstu tīrākiem un videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, kas pausta Kopienas tiesību aktos papildus šai regulai. Ņemot vērā Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai (5), šī regula nav jāpiemēro ogļu nozarei.

(4)

Ņemot vērā līdzību starp lauksaimniecības produktu, no vienas puses, un nelauksaimniecisku produktu, no otras puses, pārstrādi un tirdzniecību, šī regula ir jāpiemēro lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi. Šajā sakarā par pārstrādi un tirdzniecību nav jāuzskata nedz saimniecībā veiktās darbības, lai produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai, piemēram, graudaugu novākšana, pļaušana vai kulšana, olu iepakošana, nedz pirmā pārdošana mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem. No šīs regulas spēkā stāšanās dienas uz atbalstu, ko piešķir lauksaimniecības produktu pārstrādes vai tirdzniecības uzņēmumiem, vairs nav jāattiecina Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regula (EK) Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (6). Tādēļ Regula (EK) Nr. 1860/2004 ir attiecīgi jāgroza.

(5)

Eiropas Kopienu Tiesas praksē ir noteikts, ka tiklīdz Kopiena ir pieņēmusi tiesību aktu par tirgus kopīgu organizāciju attiecīgā lauksaimniecības nozarē, dalībvalstu pienākums ir atturēties no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu kaitēt kopīgai organizācijai vai paredzēt izņēmumus no tās. Šā iemesla dēļ šī regula nav jāpiemēro atbalstam, kura apjoms ir noteikts, pamatojoties uz iepirkto vai tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu. Tāpat tā nav jāpiemēro de minimis atbalstam, kurš ir saistīts ar pienākumu šajā atbalstā dalīties ar sākotnējiem ražotājiem.

(6)

Šo regulu nedrīkst attiecināt uz de minimis eksporta atbalstu vai de minimis atbalstu par labu vietējiem produktiem attiecībā pret importētiem produktiem. Jo īpaši to nedrīkst attiecināt uz atbalstu izplatīšanas tīkla izveides un darbības finansēšanai citās valstīs. Par eksporta atbalstu parasti neuzskata atbalstu, ko piešķir, lai segtu izdevumus saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs, maksu par mācībām vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai esoša produkta laišanai tirgū.

(7)

Šī regula nav piemērojama grūtībās nonākušiem uzņēmumiem atbilstīgi Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (7), ņemot vērā šā veida uzņēmumiem piešķirtā atbalsta bruto dotācijas ekvivalentu.

(8)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, var noteikt, ka atbalsts, kas nepārsniedz EUR 200 000 augšējo robežu kādā trīs gadu laika posmā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud izkropļot to, tādēļ uz to neattiecas Līguma 87. panta 1. punkts. Uzņēmumiem, kuri darbojas autotransporta nozarē, šī augšējā robeža ir jānosaka EUR 100 000 apmērā.

(9)

Gadi, kas tālab ir jāņem vērā, ir fiskālie gadi, kurus attiecīgajā dalībvalstī fiskāliem mērķiem izmanto uzņēmums. Attiecīgais trīs gadu laika posms ir regulāri jāizvērtē, t.i., pirms katras jaunas de minimis atbalsta dotācijas ir jānosaka attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos gados piešķirtā kopējā de minimis atbalsta summa. Tālab ir jāņem vērā katras dalībvalsts piešķirtais pabalsts, pat ja tas ir pilnībā vai daļēji finansēts no Kopienas izcelsmes resursiem. Nedrīkst pastāvēt iespēja atbalstu, kas pārsniedz de minimis augšējo robežu, sadalīt mazākās daļās, lai panāktu šo daļu atbilstību šīs regulas darbības jomai.

(10)

Atbilstīgi principiem, kas attiecas uz atbalstu atbilstoši Līguma 87. panta 1. punktam de minimis atbalsts ir jāuzskata par piešķirtu brīdī, kad likumīgās tiesības saņemt atbalstu ir nodotas uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu.

(11)

Lai novērstu to, ka tiek apieti maksimālās atbalsta intensitātes ierobežojumi, kuri noteikti dažādos Kopienas tiesību aktos, attiecībā uz vienu un to pašu projektu de minimis atbalstu nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attaisnotajām izmaksām, ja šādas kumulācijas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu grupu atbrīvojuma regulā vai Komisijas lēmumā noteikto atbilstīgi katra gadījuma īpašajiem apstākļiem.

(12)

Pārredzamības, vienādas attieksmes un de minimis atbalsta ierobežojuma pareizas piemērošanas dēļ visām dalībvalstīm ir jāpiemēro viena un tā pati aprēķina metode. Lai atvieglotu šo aprēķinu un saskaņā ar de minimis atbalsta noteikuma pašreizējo piemērošanas praksi, atbalsta summas, kas nav skaidras naudas līdzekļi, ir jāpārrēķina bruto dotācijas ekvivalentā. Lai aprēķinātu dotācijas ekvivalentu pārredzamiem atbalsta veidiem, kas nav dotācijas, vai vairākās daļās maksājama atbalsta ekvivalentu, ir jāizmanto šāda atbalsta piešķiršanas laikā dominējošās tirgus procentu likmes. Lai vienveidīgi, pārredzami un vienkārši piemērotu noteikumus par valsts atbalstu, šajā regulā tirgus likmes ir jāuzskata par atsauces likmēm, ko Komisija regulāri nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un kas tiek publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai internetā. Tomēr, iespējams, minimālajai likmei ir jāpievieno papildu bāzes punkti, ņemot vērā sniegto nodrošinājumu vai ar saņēmēju saistīto risku.

(13)

Pārredzamības, vienādas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula ir jāpiemēro tikai tādam de minimis atbalstam, kas ir pārredzams. Pārredzams atbalsts ir tāds atbalsts, kuram ir iespējams ex ante precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu. Šādus precīzus aprēķinus var īstenot, piemēram, dotācijām, procentu likmju subsīdijām un nepārsniedzamiem nodokļu atbrīvojumiem. Atbalstu, kuru veido kapitāla ieguldīšana, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja vien publiskā kapitāla ieguldījuma kopējā vērtība nav zemāka par de minimis augšējo robežu. Atbalstu, kuru veido riska kapitāla pasākumi, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu riska kapitāla ieguldījumu veicināšanai mazos un vidējos uzņēmumos (8), nav jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā riska kapitāla shēmā paredzētais kapitāls nepārsniedz de minimis augšējo robežu katram mērķa uzņēmumam. Atbalsts, kuru veido aizdevumi, ir jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kuras dominē dotācijas piešķiršanas laikā.

(14)

Šī regula neizslēdz iespēju, ka dalībvalsts pieņemts pasākumu, iespējams, neuzskatītu par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ja izmantotu pamatojumu, kurš nav izklāstīts šajā regulā, piemēram, kapitāla ieguldīšanas gadījumā, jo lēmums par šo pasākumu ir pieņemts atbilstīgi tirgus investora principam.

(15)

Ir jānodrošina juridiskā noteiktība garantiju shēmām, kuras potenciāli nevar ietekmēt tirdzniecību un izkropļot konkurenci un par kurām ir pieejami pietiekami dati, lai ticami izvērtētu jebkādu potenciālo ietekmi. Tādēļ šajā regulā ir jātransponē vispārējā de minimis augšējā robeža EUR 200 000 apmērā garantijai specifiskā augšējā robežā, kuras pamatā būtu šādai garantijai atbilstoša atsevišķa garantēta aizdevuma summa. Ir lietderīgi šo specifisko augšējo robežu aprēķināt, izmantojot metodiku, ar kuru novērtē valsts atbalsta apjomu garantiju shēmās, kuras attiecas uz aizdevumiem dzīvotspējīgiem uzņēmumiem. Metodika un dati, kurus izmanto, lai aprēķinātu garantijai specifisku augšējo robežu, nav jāpiemēro grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Tādēļ šī specifiskā augšējā robeža nav attiecināma nedz uz ad hoc atsevišķu atbalstu, ko piešķir ārpus garantiju shēmas darbības jomas, nedz uz atbalstu, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, vai garantijām darījumiem, kas nav aizdevumi, kā, piemēram, pašu kapitāla darījumu garantijām. Specifiskā augšējā robeža ir jānosaka, pamatojoties uz to, ka, ņemot vērā 13 % nepārsniedzamo likmi (tīrā zaudējuma likme), kas atbilst sliktākajam scenārijam saistībā ar garantiju shēmām Kopienā, garantiju EUR 1 500 000 apmērā var uzskatīt par tādu, kuras bruto dotācijas ekvivalents ir identisks vispārējai de minimis augšējai robežai. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas kravas autotransporta nozarē, šī summa ir jāsamazina līdz EUR 750 000. Šīs specifiskās augšējās robežas ir jāattiecina tikai uz garantijām, kas sedz līdz 80 % no attiecīgā aizdevuma. Metodiku, kuru Komisija pieņēmusi pēc paziņojuma par šādu metodiku, pamatojoties uz Komisijas regulu valsts atbalsta jomā, piemēram, Komisijas 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1628/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam (9), drīkst izmantot arī dalībvalstis, lai izvērtētu garantijā ietverto bruto dotācijas ekvivalentu, ja apstiprinātā metodika pilnībā atbilst attiecīgo garantiju veida un to pamatā esošo darījumu veida novērtēšanai saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

(16)

Pēc dalībvalsts paziņojuma Komisija var pārbaudīt, vai atbalsta pasākums, ko neveido dotācija, aizdevums, garantija, kapitāla ieguldīšana vai riska kapitāla pasākums, atbilst bruto dotācijas ekvivalentam, kas nepārsniedz de minimis augšējo robežu un uz kuru tādēļ varētu attiecināt šīs regulas noteikumus.

(17)

Komisijai ir pienākums nodrošināt, lai valsts atbalsta noteikumi tiktu ievēroti un, jo īpaši, lai saskaņā ar de minimis atbalsta noteikumiem piešķirtais atbalsts stingri atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Saskaņā ar Līguma 10. pantā izklāstīto sadarbības principu dalībvalstīm būtu jāatvieglo šā mērķa sasniegšana, izveidojot vajadzīgo sistēmu, lai nodrošinātu, ka kopējā de minimis atbalsta summa, kas piešķirta vienam un tam pašam uzņēmumam saskaņā ar de minimis atbalsta noteikumu, nepārsniedz EUR 200 000 augšējo robežu trīs fiskālo gadu laikā. Tālab dalībvalstīm, piešķirot de minimis atbalstu, ir jāinformē attiecīgais uzņēmums par atbalsta apjomu un tā de minimis būtību, atsaucoties uz šo regulu. Turklāt pirms šāda atbalsta piešķiršanas attiecīgajai dalībvalstij no uzņēmuma ir jāiegūst deklarācija par attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemto de minimis atbalstu un rūpīgi jāpārbauda, vai līdz ar jauno de minimis atbalstu netiks pārsniegta de minimis augšējā robeža. Alternatīvi ir jābūt iespējai ierobežojuma ievērošanu nodrošināt, izmantojot centrālo reģistru vai, Eiropas Investīciju fonda izveidotu garantijas shēmu gadījumā, pēdējais var pats izveidot saņēmēju sarakstus un pieprasīt dalībvalstīm informēt de minimis atbalsta saņēmējus.

(18)

Regula (EK) Nr. 69/2001 zaudē spēku 2006. gada 31. decembrī. Tālab šī regula ir jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra. Ņemot vērā to, ka Regula (EK) Nr. 69/2001 neattiecās uz transporta nozari, kurai līdz šim nepiemēroja de minimis atbalstu, kā arī ievērojot lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē piemērojamo ļoti ierobežoto de minimis atbalsta apjomu, un ja ir izpildīti atsevišķi nosacījumi, šī regula ir piemērojama atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā uzņēmumiem, kas darbojas transporta nozarē, kā arī lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē. Turklāt šī regula nedrīkst ietekmēt nevienu atsevišķu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) 69/2001 minētās regulas spēkā esamības laikā.

(19)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi un jo īpaši to, cik bieži ir jāpārskata valsts atbalsta politika, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas periodu. Ja šīs regulas darbības laiks beigtos un netiktu pagarināts, dalībvalstīm būtu jādod sešu mēnešu pielāgošanās laika posms attiecībā uz de minimis atbalstu, uz ko attiecas šī regula,

a)

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (10),

b)

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas Līguma I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā,

c)

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas Līguma I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā, šādos gadījumos:

d)

atbalstu darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, proti, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām,

e)

atbalstu, kas piešķirts, lai importētu preču vietā tiktu izmantotas vietējās preces,

f)

atbalstu, ko piešķir ogļu nozares uzņēmumiem, kas definēti Regulā (EK) Nr. 1407/2002,

g)

atbalstu kravas autotransporta līdzekļu iegādei uzņēmumiem, kuri veic komercpārvadājumus ar autotransportu,

h)

atbalstu, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

a)

“lauksaimniecības produkti” ir EK Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot zivsaimniecības produktus,

b)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā arī tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot saimniecības darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu dzīvnieku vai augu produktu pirmajai pārdošanai,

c)

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir glabāšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot sākotnējā ražotāja veikto pirmo pārdošanu mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem, kā arī jebkuru darbību, lai sagatavotu produktu šādai pirmajai pārdošanai; sākotnējā ražotāja veiktu pārdošanu gala patērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās telpās.

a)

Atbalstu, kuru veido aizdevumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kuras dominē dotācijas piešķiršanas laikā.

b)

Atbalstu, kuru veido kapitāla ieguldīšana, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja vien publiskā kapitāla ieguldījuma kopējā vērtība nepārsniedz par de minimis augšējo robežu.

c)

Atbalstu, kuru veido riska kapitāla pasākumi, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā riska kapitāla shēmā paredzētais kapitāls nepārsniedz de minimis augšējo robežu katram mērķa uzņēmumam.

d)

Atsevišķu atbalstu, ko saskaņā ar garantiju shēmu sniedz uzņēmumiem, kuri nav grūtībās nonākuši uzņēmumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja atbilstoši šādai shēmai piešķirta aizdevuma garantētā daļa nepārsniedz EUR 1 500 000 katram uzņēmumam. Atsevišķu atbalstu, ko saskaņā ar garantiju shēmu sniedz uzņēmumiem, kuri darbojas autotransporta nozarē un kuri nav grūtībās nonākuši uzņēmumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja atbilstoši šādai shēmai piešķirta aizdevuma garantētā daļa nepārsniedz EUR 750 000 katram uzņēmumam. Ja pamatā esošā aizdevuma garantētā daļa veido tikai noteiktu šīs augšējās robežas proporcionālu daļu, uzskata, ka attiecīgās garantijas dotācijas bruto ekvivalents atbilst tai pašai 2. panta 2. punktā noteiktajai piemērojamās augšējās robežas proporcionālajai daļai. Garantija nepārsniedz 80 % no pamatā esošā aizdevuma summas. Garantiju shēmas arī uzskata par pārredzamām, ja i) pirms shēmas īstenošanas garantiju bruto dotācijas ekvivalenta aprēķināšanas metodika ir tikusi pieņemta pēc šīs metodoloģijas paziņošanas Komisijai saskaņā ar citu valsts atbalsta jomā pieņemtu Komisijas regulu un ii) ja apstiprinātā metodika pilnībā atbilst attiecīgo garantiju veida un to pamatā esošo darījumu veida novērtēšanai saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

a)

Eiropas Investīciju fonds katru gadu, pamatojoties uz informāciju, kas finanšu starpniekiem ir jāsniedz EIF, izveido atbalsta saņēmēju un katram saņēmējam piešķirtā bruto dotācijas ekvivalenta sarakstu. Eiropas Investīciju fonds nosūta šo informāciju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai, un

b)

attiecīgā dalībvalsts izplata minēto informāciju gala saņēmējiem 3 mēnešu laikā no dienas, kad tā saņemta no Eiropas Investīciju fonda, un

c)

attiecīgā dalībvalsts no katra saņēmēja iegūst deklarāciju, ka kopējais de minimis atbalsts, ko tas ir saņēmis, nepārsniedz 2. panta 2. punktā noteikto augšējo robežu. Ja šī augšējā robeža ir pārsniegta attiecībā uz vienu vai vairākiem saņēmējiem, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka par atbalsta pasākumu, kas izraisījis augšējās robežas pārsniegšanu, vai nu tiek paziņots Komisijai, vai arī atbalstu atgūst no saņēmēja.

a)

1. punktā svītro vārdus “pārstrādi un tirdzniecību”,

b)

svītro 3. punktu.