14.2.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 247/2006

(2006. gada 30. janvāris),

ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 36. un 37. pantu, kā arī 299. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (3),

tā kā:

(1)

Attālāko reģionu īpašā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ rodas papildu transporta izmaksas, piegādājot produktus, kas ir būtiski svarīgi uzturam, pārstrādei vai kā lauksaimnieciskās ražošanas resursi. Turklāt objektīvi faktori, ko rada izolētais un attālais novietojums, uzņēmējiem un ražotājiem attālākajos reģionos rada papildu grūtības, kas būtiski apgrūtina viņu darbību. Dažos gadījumos uzņēmēji un ražotāji uz salām ir divkārši izolēti. Šos apgrūtinājumus var mazināt, pazeminot minēto būtiski svarīgo produktu cenas. Tādēļ, lai nodrošinātu piegādi attālākajiem reģioniem un kompensētu papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālais, izolētais un nomaļais ģeogrāfiskais novietojums, ir lietderīgi ieviest īpašu piegādes režīmu.

(2)

Tālab, neskarot Līguma 23. pantu, dažu trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktu imports būtu jāatbrīvo no spēkā esošās ievedmuitas. Lai ņemtu vērā produktu izcelsmi un muitas režīmu, ko uz tiem attiecina saskaņā ar Kopienas noteikumiem, produkti, kas ievesti Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar režīmu ievešanai pārstrādei vai muitas noliktavas režīmu, būtu jāuzskata par tieši importētiem, lai tiem varētu piešķirt īpašā piegādes režīma priekšrocības.

(3)

Lai sasniegtu mērķi pazemināt cenas attālākajos reģionos un atvieglinātu papildu izmaksas, ko rada šo reģionu attālais, izolētais un nomaļais ģeogrāfiskais novietojums, vienlaikus saglabājot Kopienas izcelsmes produktu konkurētspēju, būtu jāpiešķir atbalsts Kopienas izcelsmes produktu piegādei attālākajiem reģioniem. Piešķirot šādu atbalstu, būtu jāņem vērā papildu izmaksas, kas rodas, transportējot produktus uz attālākajiem reģioniem, un cenas, ko piemēro eksportam uz trešām valstīm, un – attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un pārstrādei paredzētiem produktiem – papildu izmaksas, ko rada izolētais un attālais ģeogrāfiskais novietojums.

(4)

Tā kā daudzumi, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms, ir tikai daudzumi, kas atbilst attālāko reģionu piegādes vajadzībām, šis režīms netraucē iekšējā tirgus pareizai darbībai. Tāpat īpašā piegādes režīma saimnieciskajām priekšrocībām nebūtu jārada novirzes attiecīgo produktu tirdzniecībā. Tādēļ būtu jāaizliedz šo produktu nosūtīšana vai eksports no attālākajiem reģioniem. Tomēr būtu jāatļauj šo produktu nosūtīšana vai eksports, ja īpašā piegādes režīma radītās priekšrocības atmaksā vai, attiecībā uz pārstrādātiem produktiem, lai atļautu reģionālu tirdzniecību vai divu attālāko Portugāles reģionu savstarpēju tirdzniecību. Būtu jāņem vērā arī tradicionālas tirdzniecības plūsmas starp visiem attālākajiem reģioniem un trešām valstīm un attiecīgi šiem reģioniem jāatļauj pārstrādātu produktu eksports, kas atbilst tradicionālajam eksportam. Šis ierobežojums arī nebūtu jāattiecina uz pārstrādātu produktu tradicionālu nosūtīšanu. Skaidrības labad būtu jāprecizē atsauces laikposms šo tradicionāli eksportēto vai nosūtīto daudzumu noteikšanai.

(5)

Tomēr būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai Azoru salās varētu veikt cukura pārstrādes nozares vajadzīgo pārstrukturēšanu. Veicot šos pasākumus, būtu jāņem vērā, ka ir jānodrošina noteikts produkcijas un pārstrādes līmenis, lai cukura nozare Azoru salās būtu dzīvotspējīga. Turklāt saskaņā ar šo regulu Portugālei būs iespējams veicināt cukurbiešu vietējo audzēšanu. Ņemot vērā minēto, ierobežotā laikposmā – četrus gadus – izņēmuma kārtā būtu jāatļauj cukura nosūtīšana no Azoru salām uz pārējo Kopienas teritoriju apjomā, kas pārsniedz tradicionālās plūsmas, piemērojot pakāpeniski samazinātus gada ierobežojumus. Tā kā cukura daudzums, ko var nosūtīt tālāk, būs proporcionāls apjomam, kas ir noteikti nepieciešams, lai nodrošinātu vietējās cukura ražošanas un pārstrādes dzīvotspēju, un tas nepārsniegs šo apjomu, cukura īslaicīga nosūtīšana no Azoru salām negatīvi neietekmēs Kopienas iekšējo tirgu.

(6)

Attiecībā uz C cukura piegādi Azoru salām, Madeirai un Kanāriju salām laikposmā, kas noteikts 10. panta 1. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada 19. jūnijs) par cukura tirgu kopīgo organizāciju (4), būtu jāturpina piemērot režīms atbrīvojumam no ievedmuitas, kas paredzēts Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2177/92 (1992. gada 30. jūlijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai attiecībā uz cukuru piemērotu īpašo piegādes režīmu Azoru salām, Madeirai un Kanāriju salām (5).

(7)

Saskaņā ar īpašo piegādes režīmu Kanāriju salām līdz šim piegādā rūpnieciskai pārstrādei paredzētus uz piena bāzes gatavotus preparātus, uz ko attiecas KN kodi 1901 90 99 un 2106 90 92. Pārejas laikposmā, iekams nav pabeigta vietējās rūpniecības pārstrukturēšana, būtu jāļauj turpināt šo produktu piegādes.

(8)	Lai sasniegtu īpašā piegādes režīma mērķus, režīma saimnieciskajām priekšrocībām ir jāattiecas uz ražošanas izmaksām un jāsamazina cenas līdz tiešā patērētāja stadijai. Tādēļ minētās priekšrocības būtu jāpiešķir vienīgi ar nosacījumu, ka tās faktiski nodod tālāk, un jāveic attiecīgas pārbaudes.

(9)

Kopienas politika attālāko reģionu vietējās ražošanas atbalstam attiecas uz visdažādākajiem produktiem un pasākumiem attiecībā uz to ražošanu, tirdzniecību un pārstrādi. Šie pasākumi ir izrādījušies efektīvi un ir nodrošinājuši lauksaimniecības darbības nepārtrauktību un attīstību. Kopienai būtu jāturpina atbalstīt šo ražošanu, kas ir attālāko reģionu vides, sociālā un saimnieciskā līdzsvara pamatelements. Pieredze rāda, ka, tāpat kā lauku attīstības politikas sakarā, ciešākas partnerattiecības ar vietējām iestādēm var palīdzēt mērķtiecīgāk risināt konkrētos jautājumus, kas iespaido attiecīgos reģionus. Tādēļ būtu jāturpina atbalstīt vietējo ražošanu, īstenojot vispārējas programmas, kas darbojas vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī un ko attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai.

(10)

Lai labāk sasniegtu mērķi attīstīt vietēju lauksaimniecisko ražošanu un lauksaimniecības produktu piegādi, būtu jāsaskaņo attiecīgo reģionu piegādes plānošana un partnerattiecību pieejai starp Komisiju un dalībvalstīm vajadzētu būt sistemātiskai. Tādēļ piegādes programma būtu jāizstrādā dalībvalstu norīkotām iestādēm un jāiesniedz apstiprināšanai Komisijai.

(11)	Attālāko reģionu lauksaimnieki būtu jāmudina piegādāt kvalitatīvus produktus, un būtu jāsekmē šo produktu tirdzniecība. Šajā nolūkā varētu būt lietderīgi izmantot Kopienas ieviestu grafisko simbolu.

(12)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/1999 (1999. gada 17. maijs) par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (6) ir noteikti lauku attīstības pasākumi, kas var saņemt Kopienas atbalstu, un nosacījumi šā atbalsta saņemšanai. Attālākajos reģionos dažu saimniecību vai pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu struktūrās ir nopietnas nepilnības, un šie uzņēmumi saskaras ar īpašām grūtībām. Tādēļ būtu jāparedz iespēja attiecībā uz dažu tipu ieguldījumiem atkāpties no noteikumiem, kas ierobežo dažu Regulā (EK) Nr. 1257/1999 paredzētu strukturālā atbalsta veidu piešķiršanu.

(13)

Ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 29. panta 3. punktu atbalsta piešķiršana mežsaimniecībai ir ierobežoti attiecināta uz mežiem un platībām, kas pieder privātiem īpašniekiem vai to apvienībām un pašvaldībām vai to apvienībām. Daļa mežu un mežiem klātu platību, kas atrodas attālākajos reģionos, pieder publiskajām iestādēm, kas nav pašvaldības. Šajos apstākļos iepriekšminētajā pantā paredzētie nosacījumi būtu jāpadara elastīgāki.

(14)

Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24. panta 2. punktā un tās pielikumā ir noteikta gada maksimāli pieļaujamās summas, par ko var saņemt Kopienas atbalstu agrovides pasākumiem. Lai ņemtu vērā dažu sevišķi jutīgu ganību zonu īpašo vides stāvokli Azoru salās, kā arī ainavu saglabāšanu un lauksaimniecības zemju tradicionālās iezīmes, jo īpaši platības Madeirā, kur notiek audzēšana terasēs, attiecībā uz dažiem īpašiem pasākumiem būtu jāparedz iespēja palielināt šīs summas līdz divkāršam apjomam.

(15)

Lai atvieglinātu attālāko reģionu lauksaimnieciskās darbības īpašās grūtības, ko rada to nomaļais, izolētais un attālais ģeogrāfiskais novietojums, mazā teritorija, reljefs, klimats un tautsaimniecības atkarība no maza skaita produktu, var piešķirt atkāpi no Komisijas konsekventās politikas nepiešķirt valsts atbalstu tādu lauksaimniecības produktu ražošanai, pārstrādei un tirdzniecībai, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums.

(16)	Attālāko reģionu laukaugu veselību apgrūtina īpašas problēmas, kas saistītas ar klimatu, un tur piemēroto kontroles pasākumu nepietiekamība. Tādēļ būtu jāīsteno programmas kaitēkļu apkarošanai, tostarp bioloģiskām metodēm. Būtu jānosaka Kopienas finansiālais ieguldījums šādās programmās.

(17)

No saimnieciskā un ekoloģiskā viedokļa ir obligāti jāsaglabā vīna dārzi, kas ir visizplatītākā veida audzēšana Madeiras un Kanāriju salu reģionos un ļoti nozīmīga Azoru salām. Lai atbalstītu ražošanu, šajos reģionos nebūtu jāpiemēro ne atsacīšanās piemaksas, ne tirgus mehānismi, tomēr Kanāriju salās vajadzētu būt iespējai piemērot krīzes destilācijas pasākumus, ja pastāv ārkārtēji tirgus traucējumi, ko radījušas kvalitātes problēmas. Tāpat tehniskas un sociālekonomikas grūtības nav ļāvušas paredzētajos termiņos pilnīgi pārstrukturēt platības, kas Madeiras un Azoru salu reģionos apstādītas ar vīnogulāju hibrīdu šķirnēm, kuras aizliegusi vīna tirgus kopīgā organizācija. Šo vīnu dārzu ražotais vīns ir paredzēts vienīgi tradicionālam vietējam patēriņam. Papildu termiņš ļaus pārstrukturēt šos vīna dārzus, vienlaikus saglabājot reģionālo saimniecisko struktūru, kas ir ļoti atkarīga no vīnkopības. Portugālei katru gadu būtu jāziņo Komisijai par panākumiem, kas gūti, pārstrukturējot attiecīgās platības.

(18)

Piena nozares pārstrukturēšana Azoru salās vēl nav pabeigta. Ņemot vērā Azoru salu lielo atkarību no piena ražošanas, kā arī citus kavēkļus, kas saistīti ar attālumu un rentablas alternatīvas ražošanas trūkumu, attiecībā uz papildmaksājuma piemērošanu piena un piena produktu nozarē Azoru salās būtu jāapstiprina atkāpe no dažiem noteikumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (7), un kura ieviesta ar 23. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1453/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko ievieš īpašus pasākumus Azoru salām un Madeirai attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem (Poseima) (8), un kuras termiņš ir pagarināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 55/2004 (9).

(19)

Ar atbalstu govs piena ražošanai Madeirā nav gūti panākumi, saglabājot iekšējā un ārējā piegādes līdzsvaru, jo īpaši lielo strukturālo grūtību dēļ, kas iespaido nozari un tādēļ, ka nozare slikti spēj pielāgoties jauniem ekonomikas apstākļiem. Tādēļ, lai pilnīgāk nodrošinātu vietējo patēriņu, būtu jāturpina atļaut atjaunota sterilizēta piena ražošanu, izmantojot Kopienas izcelsmes piena pulveri.

(20)

Vajadzība saglabāt vietējo ražošanu, izmantojot stimulus, ir pamatojums, lai Regulu (EK) Nr. 1788/2003 nepiemērotu Madeirā un Francijas aizjūras departamentos. Attiecībā uz Madeiru šim atbrīvojumam būtu jānosaka 4 000 tonnu ierobežojums, kurš atbilst pašreizējās produkcijas 2 000 tonnām un nodrošina pietiekamu iespēju ražošanas apjoma pieaugumam, ko pašreiz lēš ne vairāk kā 2 000 tonnu apjomā.

(21)

Būtu jāatbalsta tradicionālā lopkopība. Lai nodrošinātu Francijas aizjūras departamentu un Madeiras vietējā patēriņa vajadzības, būtu jāatļauj nobarošanai paredzētu vīriešu kārtas liellopu beznodokļu imports no trešām valstīm, ievērojot dažus nosacījumus un nepārsniedzot gada maksimālo ierobežojumu. Būtu jāatjauno iespēja, kura paredzēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (10), lai Portugāle varētu nodot Azoru salām kontinentālai teritorijai piešķirtās tiesības uz piemaksu par zīdītājgovīm, un minētais instruments būtu jāpielāgo, ņemot vērā jaunos atbalsta pasākumus attālākajiem reģioniem.

(22)

Vēsturiski tabakas audzēšanai Kanāriju salās ir liela nozīme. No ekonomikas viedokļa tabakas ražošana joprojām ir viena no galvenajām rūpnieciskajām darbībām reģionā. No sociālā viedokļa tabakas audzēšana ir ļoti darbietilpīga, un to veic mazas saimniecības. Tā kā šī lauksaimniecības kultūra nav pietiekami rentabla, tai draud izzušana. Pašlaik tabaku audzē cigāru amatnieciskai ražošanai tikai mazā platībā Lapalmas salā. Tādēļ būtu jāatļauj Spānijai turpināt piešķirt atbalstu papildus Kopienas atbalstam, lai varētu saglabāt šo tradicionālo lauksaimniecības kultūru un ar to saistīto amatniecības darbību. Turklāt, lai saglabātu tabakas izstrādājumu ražošanu, neapstrādātu un daļēji apstrādātu tabakas importu Kanāriju salās būtu jāturpina atbrīvot no muitas nodokļa, nepārsniedzot gada kvantitatīvo ierobežojumu, kas ir ekvivalents 20 000 tonnām jēltabakas ar izgrieztu vidējo dzīslu.

(23)

Šīs regulas īstenošana nedrīkst apdraudēt attālāko reģionu līdz šim izmantoto īpašo atbalstu. Tāpēc, lai veiktu vajadzīgos pasākumus, dalībvalstu rīcībā būtu jābūt summām, kas atbilst Kopienas atbalstam, kurš jau piešķirts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1452/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko par labu Francijas aizjūras departamentiem ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem (Poseidom)  (11), saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1453/2001 un saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1454/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko ievieš īpašus pasākumus Kanāriju salām attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem (Poseican)  (12), kā arī saskaņā ar summām, kas piešķirtas lauksaimniekiem, kuri ir jau reģistrēti šajos reģionos saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 (1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (13), Padomes Regulu (EK) Nr. 2529/2001 (2001. gada 19. decembris) par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (14) un Padomes Regulu (EK) Nr. 1784/2003 (2003. gada 29. septembris) par labības tirgus kopīgo organizāciju (15), un summām, kas piešķirtas, lai piegādātu rīsus Francijas Reinjonas aizjūras departamentam saskaņā ar 5. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1785/2003 (2003. gada 29. septembris) par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (16). Attālākajos reģionos jaunā lauksaimniecības produktu atbalsta sistēma, kas izveidota ar šo regulu, būtu jākoordinē ar spēkā esošo atbalstu, ko sniedz tādiem pašiem produktiem pārējā Kopienā.

(24)	Būtu jāatceļ Regulas (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001. Lai nodrošinātu attiecīgo režīmu koordināciju, būtu arī jāgroza Regula (EK) Nr. 1782/2003 un Regula (EK) Nr. 1785/2003.

(25)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (17).

(26)

Šajā regulā paredzēto programmu piemērošana būtu jāsāk pēc tam, kad Komisija ir darījusi zināmu savu piekrišanu. Lai varētu sākt programmu īstenošanu šajā laikā, dalībvalstīm un Komisijai tomēr ir jāļauj veikt visus sagatavošanas pasākumus laikposmā starp šīs regulas stāšanos spēkā un programmu piemērošanas sākumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

MĒRĶI

1. pants

Mērķi

Ar šo regulu nosaka īpašus pasākumus, lai attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem mazinātu grūtības, ko rada tas, ka Līguma 299. panta 2. punktā minētie Eiropas Savienības reģioni, turpmāk “attālākie reģioni”, ir nomaļi, ir salas, ir attāli, tiem ir maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats un to tautsaimniecība ir atkarīga no dažiem ražojumiem.

II SADAĻA

ĪPAŠAIS PIEGĀDES REŽĪMS

2. pants

Prognozējamo piegāžu bilance

1.   Ar šo ievieš īpašu piegādes režīmu lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā un kam attālākajos reģionos ir būtiska nozīme attiecībā uz lietošanu uzturā, pārstrādi un kā lauksaimnieciskās ražošanas resursiem.

2.   Sagatavo prognozējamo piegāžu bilanci, norādot 1. pantā minēto lauksaimniecības produktu daudzumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību gadskārtējām piegādes prasībām. Atsevišķu prognozējamo piegāžu bilanci var sagatavot attiecībā uz to produktu iesaiņojuma vai pārstrādes uzņēmumu prasībām, kas paredzēti vietējam tirgum, tradicionāliem sūtījumiem uz pārējo Kopienu vai eksportam uz trešām valstīm saistībā ar reģionālu vai tradicionālu tirdzniecību.

3. pants

Režīma darbība

1.   Ievērojot prognozējamo piegāžu bilancē noteikto daudzumu ierobežojumu, to produktu tiešajam importam attālākajos reģionos, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms no trešām valstīm, nepiemēro nodokļus.

Šajā sadaļā produktus, kas ievesti Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar ievedumpārstrādes vai muitas noliktavas režīmu, uzskata par importu tieši no trešām valstīm.

2.   Lai nodrošinātu atbilstību 2. panta 2. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz daudzumu, cenu un kvalitāti, saglabājot Kopienas piegādes daļu, attālākajiem reģioniem piešķir atbalstu tādu produktu piegādei, kas ir valsts intervences glabājumā vai kas ir pieejami Kopienas tirgū.

Nosakot šādu atbalstu, ņem vērā papildu izdevumus, kas rodas, produktus transportējot uz attālākajiem reģioniem, un cenas, ko piemēro eksportam uz trešām valstīm, kā arī – attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un pārstrādei paredzētiem produktiem – papildu izmaksas, ko rada attālais ģeogrāfiskais novietojums uz salām.

3.   Īstenojot īpašo piegādes režīmu, jo īpaši ņem vērā:

a)	attālāko reģionu īpašās prasības un – attiecībā uz pārstrādei paredzētiem produktiem un lauksaimnieciskās ražošanas resursiem – īpašās kvalitātes prasības;

b)	tirdzniecības plūsmas uz pārējo Kopienu un no tās;

c)	paredzētā atbalsta saimniecisko aspektu.

4.   Tiesības uz atbalstu saskaņā ar īpašo piegādes režīmu piešķir ar nosacījumu, ka saimniecisko izdevīgumu, ko rada vai nu atbrīvošana no ievedmuitas, vai atbalsts attiecībā uz piegādi no pārējās Kopienas, faktiski gūst tiešais patērētājs.

4. pants

Eksports uz trešām valstīm un sūtījumi uz pārējo Kopienu

1.   Produktus, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms, var tikai eksportēt uz trešām valstīm vai pārsūtīt uz pārējo Kopienu saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Šie nosacījumi jo īpaši ietver ievedmuitas maksāšanu par produktiem, kuri minēti 3. panta 1. punktā, vai tā atbalsta atmaksājumu, kas saņemts atbilstīgi 3. panta 2. punktā minētajam piegādes režīmam.

Šie nosacījumi neattiecas uz tirdzniecības plūsmām starp Francijas aizjūras departamentiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētais ierobežojums neattiecas uz produktiem, kuri ir pārstrādāti attālākajos reģionos un kuru sastāvā ir izejvielas, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms, ja šos produktus:

a)

eksportē saistībā ar tradicionālu eksportu uz trešām valstīm vai pārsūta saistībā ar tradicionāliem sūtījumiem uz pārējo Kopienu, ievērojot attiecīgo daudzumu ierobežojumu. Šos daudzumus nosaka Komisija saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru, pamatojoties uz vidējo sūtījumu vai eksporta apjomu 1989., 1990. un 1991. gadā;

b)	eksportē saistībā ar reģionālu tirdzniecību uz trešām valstīm, ievērojot galamērķus un nosacījumus, kas noteikti saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru;

c)	pārsūta no Azoru salām uz Madeiru vai no Madeiras uz Azoru salām;

d)	pārsūta no Madeiras uz Kanāriju salām vai no Kanāriju salām un Madeiru.

Par šiem produktiem eksporta kompensāciju nepiešķir.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta a) apakšpunkta, nākamajos gados no Azoru salām uz pārējo Kopienas teritoriju var pārsūtīt šādu maksimālo cukura daudzumu (KN kods 1701):

—	:	2006. gadā	:	3 000 tonnas,
—	:	2007. gadā	:	2 285 tonnas,
—	:	2008. gadā	:	1570 tonnas,
—	:	2009. gadā	:	855 tonnas.

5. pants

Cukurs

1.   Laikposmā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1260/2001 10. panta 1. punktā, uz minētās regulas 13. pantā minēto C cukuru, kurš eksportēts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2670/81 (1981. gada 14. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus attiecībā uz cukura produkciju, kas pārsniedz kvotu (18), un kurš ievests patēriņam Madeirā un Kanāriju salās tādā baltā cukura formā, kas atbilst KN kodam 1701, kā arī uz tādu cukuru, kas ievests rafinēšanai un patēriņam Azoru salās tādā jēlcukura formā, kurš atbilst KN kodam 1701 12 10, saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem attiecina atbrīvojumu no ievedmuitas, ievērojot šīs regulas 2. pantā minētos prognozējamo piegāžu bilances ierobežojumus.

2.   Nosakot Azoru salu prasības attiecībā uz jēlcukuru, ņem vērā cukurbiešu vietējās ražošanas attīstību. Daudzumus, uz ko attiecas piegādes režīms, nosaka tā, lai nodrošinātu, ka Azoru salās rafinētā cukura gada kopapjoms nepārsniegtu 10 000 tonnu. Daudzumus, uz ko attiecas uz īpašais piegādes režīms, nosaka tā, lai Azoru salās rafinētā cukura gada kopapjoms nepārsniegtu 10 000 tonnu.

6. pants

Preparāti, kas gatavoti uz piena bāzes

Atkāpjoties no 2. panta, Kanāriju salas laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim var turpināt nodrošināties ar rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem preparātiem, kas gatavoti uz piena bāzes, kam ir KN kodi 1901 90 99 un 2106 90 92, nepārsniedzot attiecīgos robežapjomus – 800 tonnu gadā un 45 tonnu gadā. Komisijas piešķirtais atbalsts šo divu produktu patēriņam nedrīkst pārsniegt, attiecīgi, EUR 210 par tonnu un EUR 59 par tonnu, un tas ir iekļauts 23. pantā minētajā robežapjomā.

7. pants

Rīsu imports Reinjonā

Tādu produktu importam Francijas aizjūras Reinjonas departamentā, kas paredzēti patēriņam tur un atbilst KN kodiem 1006 10, 1006 20 un 1006 40 00, neuzliek nekādus muitas nodokļus.

8. pants

Sīki izstrādāti režīma piemērošanas noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus šīs sadaļas piemērošanai pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru. Ar šiem noteikumiem jo īpaši paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var mainīt produktu daudzumu un līdzekļu apjomu, kuru katru gadu piešķir dažādiem produktiem, uz ko attiecas īpašais piegādes režīms, kā arī vajadzības gadījumā ievieš importa atļauju vai piegādes sertifikātu sistēmu.

III SADAĻA

PASĀKUMI VIETĒJĀS LAUKSAIMNIECĪBAS RAŽOŠANAS ATBALSTAM

9. pants

Atbalsta programmas

1.   Attālākajos reģionos ir izveidotas Kopienas atbalsta programmas, kuros jo īpaši ir iekļauti vietējās lauksaimniecības ražošanas atbalsta pasākumi saskaņā ar Līguma Trešās daļas II sadaļas piemērošanas jomu.

2.   Kopienas atbalsta programmas ievieš tādā ģeogrāfiskā mērogā, kādu attiecīgā dalībvalsts uzskata par vispiemērotāko. Programmas izstrādā kompetentas iestādes, ko izraugās attiecīgā dalībvalsts un kas pēc konsultācijām ar kompetentām iestādēm un organizācijām attiecīgā teritoriālajā mērogā šīs programmas iesniedz Komisijai.

3.   Par katru attālāko reģionu var iesniegt tikai vienu Kopienas atbalsta programmu.

10. pants

Pasākumi

Kopienas atbalsta programmas ietver pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vietējo lauksaimniecības produktu ražošanas nepārtrauktību un izvēršanu katrā attālajā reģionā.

11. pants

Savstarpēja atbilstība un saskaņotība

1.   Pasākumi, kas veikti saskaņā atbalsta programmām, jāatbilst Kopienas tiesību aktiem un jāsaskan ar pārējām Kopienas politikām un pasākumiem, kas veikti saskaņā ar tām.

2.   Īpaši jānodrošina tas, ka pasākumi, kas veikti saskaņā ar atbalsta programmām, saskan ar tiem, kas īstenoti ar pārējo kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību, jo īpaši ar pasākumiem, kas saistīti ar kopīgām tirgus organizācijām, lauku attīstību, produktu kvalitāti, dzīvnieku labturību un vides aizsardzību.

Saskaņā ar šo regulu nevar finansēt nevienu pasākumu:

a)	kā papildu atbalstu subsīdiju vai palīdzību režīmiem, kas izveidoti saistībā ar kopīgu tirgus organizāciju, izņemot ārkārtējas vajadzības gadījumos, kas pamatoti ar objektīviem kritērijiem;

b)	kā atbalstu pētījumu projektiem vai pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt pētījumu projektus vai pasākumus, kas var pretendēt uz Kopienas finansējumu saskaņā ar Padomes Lēmumu 90/424/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par izdevumiem veterinārijas jomā (19);

c)	kā atbalstu pasākumiem, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1257/1999 un Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu lauku attīstībai (20).

12. pants

Kopienas atbalsta programmu saturs

Kopienas atbalsta programma ietver:

a)

kvantitatīvu attiecīgās lauksaimniecības ražošanas stāvokļa aprakstu, ņemot vērā pieejamos izvērtējuma rezultātus, kas rāda atšķirības, trūkumus un attīstības iespējas, atvēlētos finanšu līdzekļus un galvenos to pasākumu rezultātus, kas veikti saskaņā ar Padomes Regulām (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001;

b)	ierosinātās stratēģijas aprakstu, izvēlētās prioritātes un kvantitatīvos mērķus, kā arī novērtējumu, kurā uzrādīta gaidāmā ietekme uz ekonomiku, vidi un sabiedrību, ieskaitot ietekmi uz nodarbinātību;

c)

iecerēto pasākumu un jo īpaši programmas īstenošanai paredzēto atbalsta shēmu aprakstu, kā arī vajadzības gadījumā informāciju par to, cik vajadzīgi ir pētījumi, demonstrācijas projekti, mācības vai tehniskās palīdzības darbības, kas saistītas ar attiecīgo pasākumu sagatavošanu, īstenošanu vai pielāgošanu;

d)	pasākumu īstenošanas grafiku un indikatīvu vispārēju finanšu tabulu, kurā uzrādīti līdzekļi, ko atvēlēs;

e)	pamatojumu tam, ka programmu dažādie pasākumi ir savstarpēji atbilstīgi un saskaņoti, kā arī kritērijus un kvantitatīvus rādītājus, ko izmantos uzraudzībai un izvērtēšanai;

f)	noteikumus, lai nodrošinātu efektīvu un pareizu programmu īstenošanu, tostarp reklāmas, uzraudzības un izvērtēšanas pasākumus, kā arī kvantitatīvu izvērtēšanas rādītāju definīciju un noteikumus par kontroli un sankcijām;

g)	to kompetentu iestāžu un struktūru izraudzīšanu, kas atbild par programmas īstenošanu, un asociētu attiecīgā līmeņa iestāžu vai struktūru un sociālekonomikas partneru izraudzīšanu, kā arī veikto konsultāciju iznākumu.

13. pants

Uzraudzība

Procedūras un fiziskos un finanšu rādītājus, kas paredzēti Kopienas atbalsta programmu īstenošanas efektīvas uzraudzības nodrošināšanai, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

IV SADAĻA

PAPILDU PASĀKUMI

14. pants

Grafiskais simbols

1.   Lai nodrošinātu attālākajiem reģioniem raksturīgu kvalitatīvu nepārstrādātu vai pārstrādātu lauksaimniecības produktu atpazīstamību un patēriņu, izveido grafisku simbolu.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētā grafiskā simbola izmantošanas nosacījumus ierosina attiecīgās profesionālās organizācijas. Attiecīgo valstu iestādes šos priekšlikumus līdz ar atzinumu nosūta Komisijai apstiprināšanai.

Simbola izmantošanu uzrauga oficiāla iestāde vai struktūra, ko apstiprinājušas kompetentās attiecīgās valsts iestādes.

15. pants

Lauku attīstība

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1257/1999 7. panta, attiecībā uz attālākajiem reģioniem kopējais tāda atbalsta apjoms, kas jo īpaši ir paredzēts, lai veicinātu dažādošanu, pārstrukturēšanu vai virzību uz ilgtspējīgu lauksaimniecību lauku saimniecībās, kuru saimnieciskās darbības apjoms ir mazs un kuras jānorāda programmas papildinājumā, kas paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (21) 18. panta 3. punktā un 19. panta 4. punktā, nepārsniedz 75 %, to izsakot kā procentuālo daļu no kompensējamo ieguldījumu apjoma.

2.   Apkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1257/1999 28. panta 2. punkta, kopējais atbalsta apjoms, kas izteikts kā procentuālā daļa no kompensējamo ieguldījumu apjoma, nepārsniedz 65 % no ieguldījumiem uzņēmumos, kas nodarbojas galvenokārt ar tādu lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, pie kuriem pieder galvenokārt vietējie produkti no nozarēm, kuras jānosaka Regulas (EK) Nr. 1260/1999 18. panta 3. punktā un 19. panta 4. punktā minētajā programmas papildinājumā. Saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kopējais atbalsta apjoms maziem un vidējiem uzņēmumiem nepārsniedz 75 %.

3.   Regulas (EK) Nr. 1257/1999 29. panta 3. punktā minēto ierobežojumu neattiecina uz tropu vai subtropu mežiem vai mežu zemēm Francijas aizjūras departamentu, Azoru salu un Madeiras teritorijā.

4.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24. panta 2. punkta, šīs regulas pielikumā paredzēto gada maksimāli pieļaujamo apjomu, par ko ir iespējams saņemt Kopienas atbalstu, var palielināt līdz divkāršam apjomam Azoru salu ezeru aizsardzības pasākumiem un pasākumiem, kā arī ainavas un lauksaimniecības zemju tradicionālo iezīmju aizsardzības pasākumiem, jo īpaši, lai saglabātu akmens sienas, kas balsta terases Madeirā.

5.   Vajadzības gadījumā pasākumus, kas ir plānoti saskaņā ar šo pantu, iekļauj attiecīgajiem reģioniem paredzētajās Regulas (EK) Nr. 1260/1999 18. un 19. pantā minētajās programmās.

16. pants

Valsts atbalsts

1.   Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, uz ko attiecas Līguma I pielikums un kam piemēro tā 87., 88. un 89. pantu, Komisija var atļaut darbības atbalstu produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības nozarēm, lai mazinātu tās konkrētas grūtības attālāko reģionu lauksaimniecībā, ko rada to nomaļais un attālais novietojums uz salām.

2.   Dalībvalstis var piešķirt papildu finansējumu šīs regulas III sadaļā minēto Kopienas atbalsta programmu īstenošanai. Šajā gadījumā dalībvalstīm ir jāpaziņo Komisijai par valsts atbalstu un Komisijai tas ir jāapstiprina kā šo programmu sastāvdaļa saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem. Šādi paziņotu atbalstu uzskata par tādu, kas ir paziņots Līguma 88. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē.

17. pants

Augu aizsardzības programmas

1.   Francijas un Portugāles iestādes iesniedz Komisijai, attiecīgi, Francijas aizjūras departamentu un Azoru salu un Madeiras augu vai augu produktu kaitēkļu apkarošanas programmas. Programmās jo īpaši norāda mērķus, kas jāsasniedz, darbības, kas jāveic, to ilgumu un izmaksas. Programmas, kas iesniegtas saskaņā ar šo pantu, neattiecas uz banānu aizsardzību.

2.   Pamatojoties uz reģionu stāvokļa tehnisko analīzi, Kopiena palīdz finansēt 1. punktā paredzētās programmas.

3.   Par 2. punktā minēto Kopienas finansiālo līdzdalību un atbalsta summu pieņem lēmumu saskaņā ar 26. panta 1. un 3. punktā minēto procedūru. Pasākumus, par ko var saņemt Kopienas finansējumu, nosaka saskaņā ar to pašu procedūru.

Šāda līdzdalība var segt līdz 60 % no kompensējamiem izdevumiem Francijas aizjūras departamentos un līdz 75 % no kompensējamiem izdevumiem Azoru salās un Madeirā. Maksājumu veic, pamatojoties uz Francijas un Portugāles iestāžu iesniegtiem dokumentiem. Vajadzības gadījumā Komisija var organizēt izmeklēšanu, ko tās vārdā veic eksperti, kā minēts 21. pantā Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (22).

18. pants

Vīns

1.   Azoru salām un Madeirai nepiemēro II sadaļas II nodaļu un III sadaļas I un II nodaļu Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (23) un III nodaļu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1227/2000 (2000. gada 31. maijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju attiecībā uz ražošanas potenciālu (24).

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 19. panta 1. punkta, vīnogas no aizliegtām tiešo ražotāju hibrīdu vīnogulāju šķirnēm (Noah, Othello, Isabelle, Jacquez, Clinton, Herbemont), kas novāktas Azoru salās un Madeirā, var izmantot, lai ražotu vīnu, ko drīkst izplatīt tikai minētajos reģionos.

Portugāle līdz 2013. gada 31. decembrim būs pakāpeniski likvidējusi vīna dārzus, kas apstādīti ar aizliegtām tiešo ražotāju hibrīdu vīnogulāju šķirnēm, vajadzības gadījumā izmantojot atbalstu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas III nodaļā.

Portugāle katru gadu ziņo Komisijai par panākumiem, kas gūti, pārveidojot un pārstrukturējot platības, kas apstādītas ar aizliegtajām tiešo ražotāju hibrīdu vīnogulāju šķirnēm.

3.   Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas II nodaļu un III sadaļu, kā arī Regulas (EK) Nr. 1227/2000 III nodaļu nepiemēro Kanāriju salām, izņemot krīzes destilāciju, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1493/1999 30. pantā, ja pastāv ārkārtēji tirgus traucējumi, ko radījušas kvalitātes problēmas.

19. pants

Piens

1.   No 1999./2000. tirdzniecības gada, lai papildmaksājumu sadalītu starp Regulas (EK) Nr. 1788/2003 4. pantā minētajiem ražotājiem, tikai ražotāji minētās regulas 5. panta c) punkta nozīmē, kuri ir reģistrēti un nodarbojas ar ražošanu Azoru salās, kā arī laiž tirgū produkciju daudzumos, kas pārsniedz to references daudzumu, kam pieskaitīts trešajā daļā minētais procentuālais daudzums, uzskata par tādiem, kas veicinājuši limita pārsniegšanu.

Papildmaksājumu maksā par daudzumiem, kas pārsniedz palielināto references daudzumu, pēc tam, kad ražotājiem Regulas (EK) Nr. 1788/2003 5. panta c) punkta nozīmē, kuri ir reģistrēti un nodarbojas ar lauksaimniecību Azoru salās, proporcionāli katram ražotājam pieejamam references daudzumam pārdalīti neizmantotie daudzumi, nepārsniedzot minētā palielinājuma rezultātā radušās robežas.

Pirmajā daļā minētais procentuālais daudzums ir vienāds ar attiecību starp 73 000 tonnu laika posmā no 1999./2000. tirdzniecība gada līdz 2004./2005. tirdzniecības gadam un 23 000 tonnu 2005./2006. tirdzniecības gadā un katrai saimniecībai pieejamo references daudzumu kopumu 2000. gada 31. martā. Katram ražotājam minēto procentuālo daudzumu piemēro tikai tiem references daudzumiem, kas attiecīgajam ražotājam pieejami 2000. gada 31. martā.

2.   Piena vai piena ekvivalenta daudzumus, kas laisti tirgū un pārsniedz references daudzumus, bet kas ievēro šā panta 1. punktā minētos procentus, pēc iepriekšminētajā punktā paredzētās pārdalīšanas neņem vērā, konstatējot iespējamu limita pārsniegšanu Portugālē, ko aprēķina atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1788/2003 1. pantam.

3.   Govs piena ražotājiem piemērojamo Regulā (EK) Nr. 1788/2003 paredzēto papildu nodevas režīmu nepiemēro ne Francijas aizjūras departamentiem, ne arī Madeirā vietējās produkcijas apjomam līdz 4 000 tonnu piena.

4.   Atkāpjoties no 2. un 3. panta Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/97 (1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (25), no Kopienas izcelsmes piena pulvera atjaunota sterilizēta piena ražošanu Madeirā atļauj atbilstīgi vietējā patēriņa vajadzībām, ciktāl šis pasākums nodrošina, ka uz vietas ražoto pienu savāc un tam ir noiets. Šis produkts paredzēts tikai vietējam patēriņam.

Sīki izstrādātus noteikumus šā punkta piemērošanai pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru. Ar šiem noteikumiem jo īpaši paredz iegūtā vietējā svaigā piena daudzumu pirms tā pārstrādes pirmajā daļā minētajā atjaunotajā sterilizētajā pienā.

20. pants

Lopkopība

1.   Tikmēr, kamēr jaunu vīriešu kārtas liellopu skaits nav sasniedzis pietiekamu līmeni, lai nodrošinātu vietējās gaļas ražošanu Francijas aizjūras departamentos un Madeirā, ir iespējams importēt liellopus no trešām valstīm nobarošanai uz vietas un patēriņam Francijas aizjūras departamentos un Madeirā, nepiemērojot Regulas (EK) Nr. 1254/1999 30. pantā minētos muitas nodokļus.

Uz dzīvniekiem, par ko var saņemt šā panta pirmajā daļā minēto atbrīvojumu, attiecas 3. panta 4. punkts un 4. panta 1. punkts.

2.   To dzīvnieku skaitu, par kuriem var saņemt 1. punktā minēto atbrīvojumu, nosaka, ja, ņemot vērā vietējās ražošanas attīstību, ir pamatota vajadzība tos importēt. Šo skaitu un sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot šo pantu, tostarp nobarošanas laikposma minimāli pieļaujamo ilgumu, nosaka saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru. Prioritāte attiecībā uz šādiem dzīvniekiem ir ražotājiem, kam no nobarošanai paredzētajiem dzīvniekiem vismaz 50 % ir vietējas izcelsmes.

3.   Gadījumā, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 1782/2003 67. pantu un 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu, Portugāles iestādes var samazināt valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu tiesībām uz maksājumiem par aitām un kazām un uz piemaksu par zīdītājgovīm. Tādā gadījumā saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru atbilstīgo apjomu nodod no maksimāli pieļaujamā daudzuma, kas noteikts, piemērojot iepriekš minētos noteikumus, maksimāli pieļaujamajam daudzumam, kurš minēts 23. panta 2. punkta otrajā ievilkumā.

21. pants

Valsts palīdzība tabakas ražošanai

Ar šo Spāniju pilnvaro piešķirt Kanāriju salām tabakas ražošanas atbalstu papildus piemaksai, kas paredzēta I sadaļā Regulā (EEK) Nr. 2075/92 (1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju (26). Šā atbalsta piešķiršana salās nedrīkst radīt ražotāju savstarpēju diskrimināciju.

Atbalsta apjoms nedrīkst būt lielāks par EUR 2 980,62 par tonnu. Katru gadu izmaksā ne vairāk kā 10 tonnu papildu atbalstu.

22. pants

Atbrīvojums no muitas nodokļiem tabakai

1.   Muitas nodokļus neuzliek tādas jēltabakas un daļēji apstrādātas tabakas tiešajam importam Kanāriju salās, uz kuru attiecas:

a)	KN kods 2401; un

b)

šādas apakšpozīcijas: — 2401 10 tabaka ar neizgrieztu vidējo dzīslu, — 2401 20 tabaka ar daļēji vai pilnīgi izgrieztu vidējo dzīslu, — ex 2401 20 cigāru ārējais apvalks uz turētājiem spolēs, kas paredzētas tabakas ražošanai, — 2401 30 tabakas atkritumi, — ex 2402 10 nepabeigti cigāri, neietīti, — ex 2403 10 cigarešu materiāls (gatavs tabakas maisījums cigarešu, cigāru un cigarellu ražošanai), — ex 2403 91 homogenizēta vai atjaunota tabaka, kas ir vai nav plāksnēs vai lentās, — ex 2403 99 tabaka ar palielinātu apjomu.

Šā punkta pirmajā daļā minēto atbrīvojumu piemēro produktiem, kas paredzēti tabakas izstrādājumu vietējai ražošanai, ievērojot gada importa ierobežojumu apjomā, kas ir ekvivalents 20 000 tonnām jēltabakas ar izgrieztu vidējo dzīslu.

2.   Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

V SADAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

23. pants

Finanšu resursi

1.   Laikposmā līdz 2006. gada 31. decembrim šajā regulā paredzētie pasākumi, izņemot 15. pantā noteiktos, ir intervence, kas paredzēta, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgus, kā noteikts 2. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1258/1999 (1999. gada 17. maijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (27). No 2007. gada 1. janvāra tie paši pasākumi ir intervences pasākumi, kas paredzēti, lai regulētu lauksaimniecības tirgus, kā noteikts 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (28).

2.   Kopiena finansē šīs regulas II un III sadaļā paredzētos pasākumus, nepārsniedzot šādu gada maksimālo apjomu:

—	:	Francijas aizjūras departamentiem	:	EUR 84,7 miljoni,
—	:	Azoru salām un Madeirai	:	EUR 77,3 miljoni,
—	:	Kanāriju salām	:	EUR 127,3 miljoni.

3.   Summas, ko katru gadu piešķir II sadaļā paredzētajām programmām, nevar būt lielākas par šādām summām:

—	:	Francijas aizjūras departamentiem	:	EUR 20,7 miljoni,
—	:	Azoru salām un Madeirai	:	EUR 17,7 miljoni,
—	:	Kanāriju salām	:	EUR 72,7 miljoni.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētās summas, ko piešķir katru gadu, 2006. gadam samazina par tādu izdevumu summām, ko izmanto pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar 29. pantā minētajām regulām.

VI SADAĻA

VISPĀRĒJI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

1.   Attiecībā uz 23. panta 2. un 3. punktā minētajiem finanšu piešķīrumiem dalībvalstis, vēlākais 2006. gada 14. aprīlī, iesniedz Komisijai kopējās programmas projektu.

Programmas priekšlikumā ir iekļauts prognozējamo piegāžu projekts saskaņā ar 2. panta 2. punktu; tajā ir norādīti produkti, to daudzums un atbalsta summas par piegādi no Kopienas, kā arī vietējās ražošanas atbalsta programmas projekts saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

2.   Komisija izvērtē kopējās ierosinātās programmas un lemj par to apstiprināšanu saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru, vēlākais, četrus mēnešus pēc to iesniegšanas.

3.   Katru kopējo programmu piemēro, sākot no dienas, kad Komisija attiecīgai dalībvalstij paziņo savu piekrišanu.

25. pants

Īstenošanas noteikumi

Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru. Tie jo īpaši ietver:

—	apstākļus, kādos dalībvalstis var grozīt piegādes atbalsta daudzumus un līmeņus, kā arī vietējās ražošanas atbalsta vai līdzekļu piešķiršanas pasākumus,

—	noteikumus par obligātajām kontroles prasībām un sankcijām, kas dalībvalstīm ir jāpiemēro,

—

pasākumu un atbilstīgu summu noteikšanu saskaņā ar 23. panta 1. punktu, kas paredzētas pētījumiem, paraugprojektiem, izglītības vai palīdzības darbībām, kā izklāstīts 12. panta c) punktā, kā arī maksimālās finansējuma daļas noteikšanu attiecībā uz šiem pasākumiem, ko aprēķina no katras programmas kopējās summas.

26. pants

Pārvaldības komiteja

1.   Komisijai palīdz Tiešo maksājumu pārvaldības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 144. pantu, izņemot attiecībā uz šīs regulas 15. panta īstenošanu, kurā Komisijai palīdz Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999 50. pantu, un attiecībā uz šīs regulas 17. panta īstenošanu, kurā Komisijai palīdz Pastāvīgā augu veselības komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 76/894/EEK (29).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

27. pants

Valstu pasākumi

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, jo īpaši attiecībā uz kontroli un administratīvām sankcijām, un par to informē Komisiju.

28. pants

Paziņojumi un atskaites

1.   Dalībvalstis katru gadu, vēlākais, 15. februārī paziņo Komisijai par apropriācijām, kas ir to rīcībā un ko tās ir paredzējušas izmantot šajā regulā paredzēto programmu īstenošanai nākamajā gadā.

2.   Dalībvalstis katru gadu, vēlākais, 31. jūlijā iesniedz Komisijai pārskatu par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu iepriekšējā gadā.

3.   Komisija, vēlākais 2009. gada 31. decembrī un turpmāk ik pēc pieciem gadiem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju pārskatu, kurā norādīta to darbību ietekme, kas veikti, piemērojot šo regulu, to vajadzības gadījumā papildinot ar attiecīgiem priekšlikumiem.

29. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulas (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota I pielikumā.

30. pants

Pārejas pasākumi

Komisija saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pārejas pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu līdzsvarotu pāreju no 2005. gadā spēkā esošā režīma uz režīmu, kas izriet no pasākumiem, kuri ieviesti ar šo regulu.

31. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1782/2003

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1782/2003 groza šādi.

1)

Regulas 70. pantu groza šādi: a) 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “b) visus pārējos tiešos maksājumus, kuri uzskaitīti VI pielikumā un pārskata laikposmā piešķirti lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā, Kanāriju salās un Egejas jūras salās, un tiešos maksājumus, kuri piešķirti pārskata laikposmā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. pantu.”; b) 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: “2.   Neskarot Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. panta 2. punktu, dalībvalstis piešķir šā panta 1. punktā minētos tiešos maksājumus, kas noteikti, ievērojot tos maksimāli pieļaujamos apjomus, kuri noteikti saskaņā ar šīs regulas 64. panta 2. punktu, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti, attiecīgi, šīs regulas IV sadaļas 3. 6., un 7. līdz 13. nodaļā un Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. pantā.”.

2)

Regulas 71. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu: “2.   Neskarot šīs regulas 70. panta 2. punktu, pārejas laikposmā attiecīgā valsts veic katru no VI pielikumā minētajiem tiešajiem maksājumiem, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti, attiecīgi, šīs regulas IV sadaļas 3., 6. un 7. līdz 13. nodaļā un Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. pantā, un to maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu, kurš atbilst tādu tiešo maksājumu daļai 41. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamā daudzumā, ko Komisija saskaņā ar šīs regulas 144. panta 2. punktā minēto procedūru noteikusi katram tiešajam maksājumam.”.

3)	I un VI un pielikumu groza atbilstīgi šīs regulas II pielikumam.

32. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1785/2003

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1785/2003 groza šādi:

1)	svītro 5. pantu;

2)	svītro 11. panta 3. punktu.

33. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr attiecīgajās dalībvalstīs to piemēro no dienas, kad Komisija paziņo savu piekrišanu attiecībā uz kopējo programmu, kā minēts 24. panta 1. punktā, izņemot 24., 25., 26., 27. un 30. pantu, ko piemēro no regulas spēkā stāšanās, un 4. panta 3. punktu, ko piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

---

(1)  Vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī.

(2)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  OV C 231, 20.9.2005., 75. lpp.

(4)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 39/2004 (OV L 6, 10.1.2004., 16. lpp.).

(5)  OV L 217, 31.7.1992., 71. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 21/2002 (OV L 8, 11.1.2002., 15. lpp.).

(6)  OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2223/2004 (OV L 379, 24.12.2004., 1. lpp.).

(7)  OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2217/2004 (OV L 375, 23.12.2004., 1. lpp.).

(8)  OV L 198, 21.7.2001., 26. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1690/2004 (OV L 305, 1.10.2004., 1. lpp.).

(9)  OV L 8, 14.1.2004., 1. lpp.

(10)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2183/2005 (OV L 347, 30.12.2005., 56. lpp.).

(11)  OV L 198, 21.7.2001., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1690/2004 (OV L 305, 1.10.2004., 1. lpp.).

(12)  OV L 198, 21.7.2001., 45. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1690/2004.

(13)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(14)  OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005.

(15)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(16)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp.

(17)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(18)  OV L 262, 16.9.1981., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 95/2002 (OV L 17, 19.1.2002., 37. lpp.).

(19)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(20)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(21)  OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 173/2005 (OV L 29, 2.2.2005., 3. lpp.).

(22)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/77/EK (OV L 296, 12.11.2005., 17. lpp.).

(23)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2165/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 1. lpp.).

(24)  OV L 143, 16.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1216/2005 (OV L 199, 29.7.2005., 32. lpp.).

(25)  OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1602/1999 (OV L 189, 22.7.1999., 43. lpp.).

(26)  OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1679/2005 (OV L 271, 15.10.2005., 1. lpp.).

(27)  OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 (OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.).

(28)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(29)  OV L 340, 9.12.1976., 25. lpp.

---

---

---