(1)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 791/2011 (2) (“sākotnējā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu 62,9 % apmērā konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, kuru veic visi uzņēmumi, kas nav norādīti minētās regulas 1. panta 2. punktā un 1. pielikumā. Minētie pasākumi ir spēkā esošie pasākumi, un izmeklēšana, kuras rezultātā noteica pasākumus, ir sākotnējā izmeklēšana.

(2)

Spēkā esošo pasākumu darbības joma iepriekš tika paplašināta, ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 672/2012 (3) iekļaujot tajā arī Malaiziju un ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 21/2013 (4) — Taivānu un Taizemi.

(3)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2013. gada 25. februārī atbilstīgi pamatregulas 13. panta 3. punktam un 14. panta 5. punktam saņēma pieprasījumu izmeklēt to antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kuri noteikti konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, un attiecināt reģistrāciju uz konkrētu stikla šķiedras sieta audumu importu, kurus nosūta no Indijas un Indonēzijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Indijas un Indonēzijas izcelsme.

(4)

Pieprasījumu iesniedza četri stikla šķiedras sieta audumu ražotāji Savienībā: Saint Gobain Adfors CZ s.r.o., Tolnatext Fonalfeldolgozo es Muszakiszovet-gyarto Bt., AS “Valmieras stikla šķiedra” un Vitrulan Technical Textiles GmbH.

(5)

Pieprasījumā bija iekļauti pietiekami prima facie pierādījumi, ka pēc spēkā esošo pasākumu noteikšanas ievērojami mainījās tirdzniecības modelis eksportam no ĶTR un Indonēzijas uz Savienību un tam nebija cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien spēkā esošo pasākumu noteikšana. Šā tirdzniecības modeļa pārmaiņu pamatā, domājams, bija konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu nosūtīšana caur Indiju un Indonēziju un/vai Ķīnas ražojumu izcelsmes nepatiesa deklarēšana.

(6)

Turklāt pierādījumi liecināja, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme mazināta gan daudzuma, gan cenas izteiksmē. Pierādījumi liecināja, ka šo palielināto importa daudzumu no Indijas un Indonēzijas pārdeva par cenām, kuras bija zemākas nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktā cena, kas nerada kaitējumu.

(7)

Visbeidzot, bija pierādījumi tam, ka no Indijas un Indonēzijas nosūtītu konkrētu stikla šķiedras sieta audumu imports tika pārdots par dempinga cenām salīdzinājumā ar sākotnējā izmeklēšanā noteikto attiecīgā ražojuma normālo vērtību.

(8)

Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami prima facie pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 13. panta 3. punktam un 14. panta 5. punktam, Komisija ar Regulu (ES) Nr. 322/2013 (5) (“procedūras sākšanas regula”) sāka izmeklēšanu. Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu Komisija ar procedūras sākšanas regulu arī uzdeva muitas dienestiem reģistrēt no Indijas un Indonēzijas nosūtīto konkrēto stikla šķiedras sieta audumu importu.

(9)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja ĶTR, Indijas un Indonēzijas iestādēm, minēto valstu ražotājiem/eksportētājiem, zināmajiem iesaistītajiem Savienības importētājiem un Savienības ražošanas nozarei. Anketas nosūtīja ražotājiem/eksportētājiem ĶTR, Indijā un Indonēzijā, kuri Komisijai bija zināmi vai kuri bija paziņojuši par sevi izmeklēšanas sākšanas regulas 15. apsvērumā noteiktajā termiņā. Anketas tika nosūtītas arī importētājiem Savienībā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja procedūras sākšanas regulā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Visām ieinteresētajām personām tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā varētu piemērot pamatregulas 18. pantu un ka konstatējumi tiktu izdarīti, pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

(10)

Divi ražotāji eksportētāji Indijā un viens nesaistīts importētājs Savienībā paziņoja par sevi un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Vēlāk Savienības importētājs informēja Komisiju, ka tas iepriekš ir importējis citu ražojumu un nav importējis izmeklējamo ražojumu. Neviens Indonēzijas ražotājs eksportētājs atbildi nav sniedzis. Atbildes atbrīvojuma veidlapā iesniedza šādi Indijas ražotāji eksportētāji:

(11)

Urja Products Pvt.Ltd. vēlāk informēja Komisiju, ka neražo izmeklējamo ražojumu un ka tā ražojumiem ir atšķirīgas tehniskās īpašības un atšķirīgs izmantojums (uz tiem attiecas citi KN kodi). Tāpēc pārbaudes apmeklējumu veica tikai Montex telpās.

(12)

Izmeklēšanas periods ilga no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 31. martam (“IP”). Par IP tika vākta informācija, lai cita starpā izmeklētu iespējamās pārmaiņas tirdzniecības modelī. Par ziņošanas periodu no 2012. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 31. martam (“ZP”) tika vākta detalizētāka informācija, lai pārbaudītu, vai nav mazinājusies spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme un vai nepastāv dempings.

(13)

Pasākumu apiešanas vērtējums saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika veikts, secīgi analizējot to, vai ir notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī starp ĶTR, Indiju, Indonēziju un Savienību, vai minētas pārmaiņas izraisījusi kāda prakse, process vai darbs, kam nav cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma noteikšana, vai ir pierādījumi par kaitējumu vai to, ka maksājuma koriģējošā ietekme tiek mazināta izmeklējamā ražojuma cenas un/vai daudzumu ziņā, un vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā pret normālajām vērtībām, kas iepriekš noteiktas attiecīgajam ražojumam, vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta noteikumiem.

(14)

Attiecīgais ražojums ir ražojums, kā definēts sākotnējā izmeklēšanā: ĶTR stikla šķiedras sieta audumi, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm, kas sver vairāk nekā 35 g/m2 (izņemot stikla šķiedras diskus) un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7019 51 00  un ex 7019 59 00 .

(15)

Izmeklējamais ražojums ir tas pats ražojums kā iepriekšējā apsvērumā definētais ražojums, taču tiek sūtīts no Indijas un Indonēzijas neatkarīgi no tā, vai tam tiek deklarēta Indijas un Indonēzijas izcelsme.

(16)

Izmeklēšanā atklājās, ka iepriekš definētajiem stikla šķiedras sieta audumiem, kurus uz Savienību eksportēja no ĶTR, un tiem, kurus uz Savienību nosūtīja no Indijas un Indonēzijas, ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās īpašības un izmantojums, tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(17)

Kā minēts iepriekš 10. apsvērumā, tikai divi Indijas uzņēmumi iesniedza atbildes atbrīvojuma veidlapā. Tā kā tika konstatēts, ka viens no tiem, Urja Products Pvt.Ltd., nav izmeklējamā ražojuma ražotājs, bija tikai viens uzņēmums, kas sadarbojās, — Montex. Ziņošanas periodā šis uzņēmums, salīdzinot ar kopējo eksportu no Indijas, eksportēja tikai 1 % no Indijas eksporta uz Savienību. Tāpēc tika piemērots pamatregulas 18. pants un konstatējumi attiecībā uz Indiju pamatojās uz pieejamajiem faktiem.

(18)

Kā norādīts 10. apsvērumā, neviens Indonēzijas uzņēmums neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Indonēzijas uzņēmumi izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc tika piemērots pamatregulas 18. pants un konstatējumi attiecībā uz Indonēziju pamatojās uz pieejamajiem faktiem.

(19)

Ķīnas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc tika piemērots pamatregulas 18. pants un konstatējumi attiecībā uz ĶTR pamatojās uz pieejamajiem faktiem.

(20)

Lai noteiktu, vai tirdzniecības modelī ir notikušas pārmaiņas, tika izvērtēts izmeklējamā ražojuma imports no Indijas un Indonēzijas uz Savienību un izmeklējamā ražojuma eksports no ĶTR uz Indiju un Indonēziju. Minētie importa dati tika noteikti, pamatojoties uz pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu, ņemot vērā relatīvi zemo sadarbības līmeni vai pilnīgu sadarbības trūkumu no Indijas, Indonēzijas un Ķīnas uzņēmumu puses (skatīt iepriekš 2.3. iedaļu).

(21)

Tāpēc analīzei izmantoja COMEXT statistikas datus (6), Indijas un Indonēzijas tirdzniecības statistikas datus, kas saņemti no attiecīgajām valsts iestādēm, un Global Trade Information Services (7) statistikas datus. Kā 12 mēnešu periodi tika izmantoti grāmatvedības gadi, kas sākas 1. aprīlī un beidzas 31. martā.

(22)

Importa apjoms, kas reģistrēts COMEXT statistikā, aptver lielāku ražojumu grupu nekā attiecīgais ražojums un izmeklējamais ražojums. Tomēr, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares aplēsēm, bija iespējams noteikt, ka ievērojama minētā importa apjoma daļa aptvēra attiecīgo ražojumu un izmeklējamo ražojumu. Minētos datus attiecīgi varēja izmantot, lai konstatētu tirdzniecības modeļa pārmaiņas.

(23)

COMEXT statistikas dati liecina par ievērojamām pārmaiņām tirdzniecības modelī izmeklēšanas periodā (skatīt 1. tabulu).

1.   tabula

(24)

Saskaņā ar COMEXT statistikas datiem pēc pagaidu pasākumu noteikšanas 2011. gada februārī (9) un galīgo pasākumu noteikšanas 2011. gada augustā (10) attiecīgā ražojuma imports Savienībā no ĶTR ievērojami samazinājās. Iepriekš 1. tabulā redzams, ka laikā no 2010./2011. līdz 2011./2012. tirdzniecības gadam imports no ĶTR uz Savienību sarucis no 385,85 miljoniem m2 līdz 110,30 miljoniem m2 (par apmēram 70 %) un laikā no 2010./2011. un 2012./2013. gadam tas ir samazinājies līdz pat 85,9 miljoniem m2 (par aptuveni 80 %).

(25)

Saskaņā ar COMEXT statistikas datiem 2009./2010. finanšu gadā no Indijas importētais apjoms uz Savienību bija 0,35 miljoni m2 un 2010./2011. finanšu gadā 0,28 miljoni m2, bet laikā no 2011./2012. līdz 2012./2013. gadam tas ir strauji pieaudzis, 2012./2013. finanšu gadā sasniedzot 13,13 miljonus m2.

(26)

Kā norādīts iepriekš 17. apsvērumā, uzņēmums Montex izmeklēšanas periodā ir eksportējis uz Savienību ļoti nelielu daudzumu izmeklējamā ražojuma — šā uzņēmuma eksports veido 1 % no Indijas eksporta kopapjoma uz Savienību 2012./2013. gada laikposmā. Turklāt tika konstatēts, ka Montex eksportē izmeklējamo ražojumu, izmantojot nepareizu KN kodu — 7019 52 . Tāpēc šā uzņēmuma eksports bija jāpievieno COMEXT statistikai, kā parādīts iepriekš 1. tabulā.

(27)

Saskaņā ar COMEXT statistikas datiem 2009./2010. finanšu gadā no Indonēzijas importētais apjoms uz Savienību bija 0,004 miljoni m2 un 2010./2011. finanšu gadā — 0,16 miljoni m2, bet laikā no 2011./2012. līdz 2012./2013. gadam tas ir strauji pieaudzis attiecīgi no 3,22 miljoniem m2 līdz 3,22 miljoniem m2.

(28)

Tajā pašā laika laikposmā vērojams arī liels eksporta pieaugums no ĶTR uz Indiju un Indonēziju.

2.   tabula

(29)

Saskaņā ar Ķīnas muitas statistiku izmeklējamā ražojuma imports no ĶTR uz Indiju palielinājās no 4,8 miljoniem m2 2009./2010. finanšu gadā līdz 29,3 miljoniem m2 2012./2013. finanšu gadā.

(30)

Saskaņā ar Ķīnas muitas statistiku izmeklējamā ražojuma imports no ĶTR uz Indonēziju palielinājās no 5,78 miljoniem m2 2009./2010. finanšu gadā līdz 11,54 miljoniem m2 2012./2013. finanšu gadā.

(31)

Kopējais ĶTR eksporta apjoma samazinājums uz Savienību un vienlaicīgais eksporta apjoma palielinājums no Indijas un Indonēzijas uz Savienību un eksporta palielinājums no ĶTR uz Indiju un Indonēziju pēc pagaidu pasākumu noteikšanas 2011. gada februārī un pēc galīgo pasākumu noteikšanas 2011. gada augustā uzskatāms par tirdzniecības modeļa pārmaiņām starp minētajām valstīm, no vienas puses, un Savienību, no otras puses.

(32)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Apiešanas prakse, process vai darbs cita starpā var būt pasākumiem pakļautā ražojuma nosūtīšana caur trešām valstīm atbilstīgi pamatregulas 13. panta 2. punktam.

(33)

Izmeklēšanas gaitā tika atrasti pierādījumi, ka notikusi pārsūtīšana caur Indonēziju un Indiju, un/vai nepareizi izcelsmes sertifikāti. Piemēram, daži attiecīgā ražojuma importa sūtījumi uz Savienību, kuriem bija Indonēzijas un Indijas izcelsmes sertifikāti, tika pārsūtīti caur Dubaju vai Singapūru, un daļa no importa uz Savienību tika pārsūtīta ar kāda Indijas uzņēmuma starpniecību, kurš izmeklēšanā nesadarbojās. Tas, ka, izņemot Montex, izmeklēšanā nesadarbojas neviens cits izmeklējamā ražojuma ražotājs, arī norāda uz to, ka Indonēzijā un Indijā nenotiek faktiskā ražošana, kas izskaidrotu eksporta līmeni no Indonēzijas un Indijas uz Savienību. Ir pamatoti uzskatīt, ka tad, ja būtu faktiskie ražotāji, tie mēģinātu norādīt, ka nav iesaistīti apiešanas darbībās, pirmkārt jau piedaloties šajā izmeklēšanā. Izņemot uzņēmumu Montex, izmeklēšanā arī netika atklāti pierādījumi par faktisko ražošanu nevienā no abām valstīm. Turklāt pēkšņais importa pieaugums no šīm divām valstīm norāda, ka Ķīnas ražojumi uz Savienību tiek pārsūtīti caur Indiju un Indonēziju un/vai tiem tiek pievienoti nepareizi izcelsmes sertifikāti.

(34)

Tādējādi ir pierādīts, ka Ķīnas izcelsmes ražojumi tiek pārsūtīti caur Indiju un Indonēziju.

(35)

Izmeklēšanā netika konstatēts, ka pārsūtīšanai būtu cits pamatots iemesls vai ekonomisks pamatojums kā vien izvairīšanās no spēkā esošajiem attiecīgajam ražojumam noteiktajiem pasākumiem. Bez maksājuma netika konstatēti citi elementi, ko varētu uzskatīt par tādu izmaksu kompensāciju, kuras radušās saistībā ar konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu pārsūtīšanu no ĶTR caur Indiju un Indonēziju, jo īpaši pārvadāšanu un pārkraušanu.

(36)

Nākamais solis bija izvērtēšana, vai izmeklējamā ražojuma imports uz Savienību ir vājinājis spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi daudzuma un cenu ziņā. Tika izmantoti COMEXT dati, jo tie bija labākie pieejamie dati par tāda eksporta daudzumiem un cenām, kuru veikuši Indijas un Indonēzijas uzņēmumi, kas nesadarbojās. Šādi noteiktās cenas tika salīdzinātas ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas Savienības nozarei noteikts sākotnējās regulas 74. apsvērumā.

(37)

Importa pieaugums no Indijas uz Savienību no 0,35 miljoniem m2 2009./2010. gadā līdz 13,10 miljoniem m2 ziņošanas periodā bija ievērojams daudzumu ziņā, salīdzinot ar (ļoti nelielajiem) importa daudzumiem no Indijas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas 2009./2010. gadā. Arī importa pieaugums no Indonēzijas uz Savienību no 0,04 miljoniem m2 līdz 33,31 miljoniem m2 2009./2010. gadā un ziņošanas periodā tika uzskatīts par ievērojamu daudzumu ziņā, salīdzinot ar (ļoti nelielajiem) importa daudzumiem no Indonēzijas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas 2009./2010. gadā.

(38)

Lai novērtētu, vai tiek vājināta spēkā esošo pasākumu korektīvā ietekme cenu ziņā, importa cenas no Indonēzijas un Indijas tika salīdzinātas ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas noteikts sākotnējā regulā. Kaitējuma novēršanas līmeni, kas noteikts sākotnējā regulā, koriģēja, ņemot vērā inflāciju. Vidējo svērto eksporta cenu eksportam no Indijas un Indonēzijas koriģēja, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas un kvalitātes pielāgojumus, kas konstatēti sākotnējā izmeklēšanā attiecībā uz importu no ĶTR. Veicot salīdzinājumu, eksportam no attiecīgajām valstīm uz Savienību tika konstatētas ievērojami zemākas eksporta cenas. Tāpēc tika secināts, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme ir mazināta gan daudzuma, gan cenas ziņā.

(39)

Visbeidzot, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika pārbaudīts, vai ir pierādījumi par dempingu.

(40)

Sākotnējā regulā normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām Kanādā, kas minētajā izmeklēšanā tika atzīta par piemērotu tirgus ekonomikas analogo valsti ĶTR. Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika izmantota sākotnējā izmeklēšanā noteiktā normālā vērtība.

(41)

Eksporta cenas no Indonēzijas un Indijas noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Eksporta cena bija konkrētu stikla šķiedras sieta audumu vidējā eksporta cena no katras no abām attiecīgajām valstīm ziņošanas periodā saskaņā ar COMEXT datiem. Indijas uzņēmuma Montex eksports nebija atspoguļots statistikā nepareizas ražojumu klasifikācijas dēļ (skatīt iepriekš 25. apsvērumu) un netika izmantots, lai aprēķinātu dempinga starpību.

(42)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecīgi tika veiktas korekcijas saistībā ar atšķirībām transporta, apdrošināšanas un iepakošanas izmaksās. Ņemot vērā to, ka pieejamie dati neļāva noteikt veicamo korekciju līmeni, korekcijas bija jāveic, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tādējādi minētās korekcijas tika balstītas uz procentuālo daudzumu, kas tika aprēķināts kā proporcionāla daļa no kopējām transporta, apdrošināšanas un iepakošanas izmaksām šo Savienības tirdzniecības darījumu vērtībā ar CIF piegādes noteikumiem, ko sākotnējā izmeklēšanā paziņoja Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot sākotnējā regulā noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar tām atbilstošajām abu attiecīgo valstu vidējām svērtajām eksporta cenām šīs izmeklēšanas ziņošanas periodā, kuras izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(44)

Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un noteikto vidējo svērto eksporta cenu, tika konstatēts dempings.

(45)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka konkrētu ĶTR izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam noteiktais galīgais antidempinga maksājums ticis apiets, veicot pārsūtīšanu caur Indiju un Indonēziju pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu pasākumi, kas ir spēkā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, būtu jāattiecina uz tā paša ražojuma importu, kurš tiek nosūtīts no Indijas un Indonēzijas, neatkarīgi no tā, vai deklarēta tā izcelsme Indijā un Indonēzijā.

(47)

Pasākumiem, kas tiek attiecināti, vajadzētu būt Regulas (EK) Nr. 791/2011 1. panta 2. punktā “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteiktajiem pasākumiem, kas ir galīgais antidempinga maksājums 62,9 % apmērā un kas piemērojams neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(48)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kas paredz, ka visi attiecinātie pasākumi būtu jāpiemēro importam Savienībā, ievērojot ar procedūras sākšanas regulu noteikto reģistrācijas prasību, par reģistrēto konkrēto stikla šķiedras sieta audumu importu, kas nosūtīts no Indijas un Indonēzijas, būtu jāiekasē maksājumi.

(49)

Kā norādīts 10. apsvērumā, pēc procedūras sākšanas pieteicās divi ražotāji eksportētāji — Montex un Urja Products —, kuri iesniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem un pieprasīja atbrīvojumu saskaņā ar 13. panta 4. punktu.

(50)

Kā norādīts 11. apsvērumā, tika konstatēts, ka viens no šiem diviem uzņēmumiem, Urja Products, neražo izmeklējamo ražojumu. Atbrīvojums saskaņā ar 13. panta 4. punktu minētajam uzņēmumam nav piemērojams.

(51)

Tika konstatēts, ka Montex nebija iesaistīts izmeklēšanā izskatītajā pasākumu apiešanas praksē. Uzņēmums pierādīja, ka ir faktisks ražotājs, kura ražošanas jauda pārsniedz izmeklējamā ražojuma eksporta daudzumu uz Savienību. Uzņēmums iesniedza pilnīgu datu kopumu, kas tika pārbaudīti uz vietas. Pārbaudītie dati par uzņēmuma izveidi, iekārtu iegādi, ražošanas procesu, ražošanas jaudu, krājumiem, izejvielu iepirkumiem un ražošanas izmaksām pamato minēto secinājumu. Turklāt šis ražotājs varēja pierādīt, ka nav saistīts ne ar vienu no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz ko attiecas spēkā esošie pasākumi, vai apiešanas darbībās iesaistītiem uzņēmumiem. Tāpēc šo uzņēmumu varētu atbrīvot no paplašinātajiem maksājumiem.

(52)

Kā norādīts 10. apsvērumā, neviens Indonēzijas ražotājs eksportētājs neiesniedza pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu. Izmeklēšanā netika konstatēts neviens faktiskais izmeklējamā ražojuma ražotājs Indonēzijā.

(53)

Ražotāji Indijā un Indonēzijā, kuri nepiedalījās šajā izmeklēšanā un/vai ziņošanas periodā nav eksportējuši izmeklējamo ražojumu uz Savienību, var pieprasīt atbrīvojumu no paplašinātā antidempinga maksājuma saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, 11. panta 4. punktu un 13. panta 4. punktu. Tie tiks aicināti aizpildīt anketu, lai Komisija varētu noteikt, vai šāda atbrīvojuma piešķiršana varētu būt pamatota. Šādu atbrīvojumu var piešķirt, novērtējot attiecīgā ražojuma tirgus situāciju, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, iepirkumu un pārdošanas apjomu, kā arī iespējamību, ka turpināsies darbības, kurām nav pietiekami pamatota iemesla vai ekonomiskā izskaidrojuma, un pierādījumus par dempingu. Komisija parasti veic arī pārbaudes apmeklējumu uzņēmumu telpās. Pieprasījums būtu jānosūta Komisijai, pievienojot visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu un pārdošanu.

(54)

Ja atbrīvojums tiks atzīts par pamatotu, Komisija pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju attiecīgi ierosinās veikt attiecināto spēkā esošo pasākumu grozījumus. Lai nodrošinātu paredzēto nosacījumu izpildi, pēc tam visi piešķirtie atbrīvojumi tiks uzraudzīti.

(55)

Visas ieinteresētās personas ir informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekš minēto secinājumu pamatā, un tām bija iespēja izteikt piezīmes. Tika izskatītas personu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes. Neviens no minētajiem argumentiem nebija pietiekams, lai mainītu galīgos konstatējumus,