1.   Ar šo nolīgumu izveido ES un LAC starptautisko fondu (“fonds” vai “ES un LAC fonds”).

2.   Šis nolīgums nosaka fonda mērķus un paredz vispārīgus noteikumus un pamatnostādnes, kas regulē tā darbību un struktūru.

1.   ES un LAC fonds ir starptautiska starpvaldību organizācija, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām. Tas koncentrējas uz divpusējās reģionālās partnerības stiprināšanu starp ES un ES dalībvalstīm un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienu (CELAC).

2.   ES un LAC fonda galvenais birojs atrodas Vācijas Federatīvās Republikas Hanzas brīvpilsētā Hamburgā.

1.   Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis, ES dalībvalstis un ES, kuras ir paudušas savu piekrišanu atzīt šo nolīgumu par saistošu, tiklīdz ir pabeigtas to iekšējās juridiskās procedūras kļūst par vienīgajiem ES un LAC fonda dalībniekiem.

2.   ES un LAC fondā var piedalīties arī Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopiena (CELAC).

1.   ES un LAC fondam ir starptautiska tiesībsubjektība un tiesībspēja un rīcībspēja, kas nepieciešama, lai īstenotu savus mērķus un darbības ikviena fonda dalībnieka teritorijā saskaņā ar to tiesību aktiem.

2.   Fonds ir tiesīgs slēgt līgumus, iegādāties un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un celt prasību tiesā.

1.   ES un LAC fonds:

2.   ES un LAC fonds jo īpaši:

1.   Lai sasniegtu šā nolīguma 5. pantā noteiktos mērķus, ES un LAC fonda darbības:

2.   Uzsākot vai piedaloties darbībās, ES un LAC fonda rīcība ir mērķtiecīga, dinamiska un orientēta uz rezultātiem.

1.   Lai sasniegtu 5. pantā noteiktos mērķus, ES un LAC fonds cita starpā īsteno šādas darbības:

2.   ES un LAC fonds var ierosināt iniciatīvas, kas saistītas ar sabiedriskajām un privātajām iestādēm, ES iestādēm, starptautiskām un reģionālām iestādēm, Latīņamerikas un Karību jūras valstīm un ES dalībvalstīm.

1.   Valdi veido ES un LAC fonda dalībnieku pārstāvji. Tā rīko sanāksmes augstāko amatpersonu līmenī un, ja nepieciešams, ārlietu ministru līmenī CELAC un ES samitu gadījumā.

2.   Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienu (CELAC) valdē pārstāv tās prezidentvalsts, neskarot attiecīgās valsts dalību valsts statusā.

3.   Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asamblejas (EUROLAT) prezidiju aicina novērotāja statusā valdē no katra reģiona izvirzīt vienu pārstāvi.

4.   Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) un ES Apvienoto parlamentāro asambleju aicina novērotāja statusā valdē izvirzīt pa vienam pārstāvim no ES un no Karību jūras reģiona.

1.   Valde katru gadu sasauc divas kārtējās sanāksmes. Šīs sanāksmes sakrīt ar CELAC un ES augstāko amatpersonu sanāksmēm (SOM).

2.   Valde turklāt pēc viena valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora vai vismaz vienas trešdaļas tās dalībnieku pieprasījuma sasauc ārkārtas sanāksmes.

3.   Valdes sekretariāta funkcijas tiek veiktas fonda izpilddirektora uzraudzībā.

1.   Valde izraugās priekšsēdētāju no ES un LAC fonda dalībnieku izvirzītajiem kandidātiem. Priekšsēdētāju ieceļ uz četriem gadiem, un viņa pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.

2.   Priekšsēdētājs ir plaši pazīstama un augsti novērtēta personība gan Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs, gan ES. Priekšsēdētājs savus pienākumus veic brīvprātīgi, taču viņam ir tiesības saņemt kompensāciju par visiem nepieciešamajiem un pienācīgi pamatotajiem izdevumiem.

3.   Priekšsēdētāja pienākumus pārmaiņus veic ES dalībvalsts pilsonis un Latīņamerikas vai Karību jūras reģiona valsts pilsonis. Ja ieceltais priekšsēdētājs ir no ES dalībvalsts, tad izpilddirektors ir no Latīņamerikas vai Karību jūras reģiona valsts, un otrādi.

4.   Priekšsēdētājs:

1.   Fondu pārvalda izpilddirektors, kuru uz četriem gadiem ieceļ valde un kura pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi, un kuru izraugās no ES un LAC fonda dalībnieku izvirzītajiem kandidātiem.

2.   Neskarot valdes kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai jebkuras citas struktūras norādījumus.

3.   Izpilddirektors saņem atalgojumu, un tā pienākumus pārmaiņus veic ES dalībvalsts pilsonis un Latīņamerikas vai Karību jūras reģiona valsts pilsonis. Ja ieceltais izpilddirektors ir no ES dalībvalsts, tad ieceltais priekšsēdētājs ir no Latīņamerikas vai Karību jūras reģiona valsts, un otrādi.

4.   Izpilddirektors ir fonda juridiskais pārstāvis, un viņš veic šādas funkcijas:

1.   Iemaksas ir brīvprātīgas, neskarot tiesības piedalīties valdes sanāksmēs.

2.   Fonda finansējumu galvenokārt veido tā dalībnieku iemaksas. Valde, ievērojot abu reģionu līdzsvaru, var izskatīt citas fonda darbības finansējuma iespējas.

3.   Atsevišķos gadījumos pēc valdes iepriekšējas informēšanas un apspriešanās un ar tās piekrišanu fondam ir atļauts ģenerēt papildu resursus, izmantojot ārējo finansējumu no publiskām un privātām organizācijām, tostarp pēc pasūtījuma sagatavojot ziņojumus un analīzes. Minētos resursus izmanto tikai fonda darbības finansēšanai.

4.   Vācijas Federatīvā Republika uz sava rēķina un fonda finansiālā ieguldījuma satvarā nodrošina atbilstīgi mēbelētas telpas, kas ir piemērotas lietošanai fonda vajadzībām, kā arī nodrošina telpu apkopi, komunālos pakalpojumus un drošību.

1.   Fonda pārskatu revīzijas veikšanas nolūkā valde ieceļ neatkarīgus revidentus.

2.   Neatkarīgu revidentu veiktie fonda aktīvu, pasīvu, ienākumu un izdevumu pārskati fonda dalībniekiem tiek darīti pieejami iespējami drīz pēc katra finanšu gada beigām, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc minētā datuma, un tos iesniedz apstiprināšanai nākamajā valdes sanāksmē.

3.   Pārbaudīto pārskatu kopsavilkumu un bilanci publicē.

1.   Fondam ir četri sākotnējie stratēģiskie partneri: Eiropas Savienībā – “L'Institut des Amériques” Francijā un “Regione Lombardia” Itālijā, un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs – Starptautiskais demokrātijas un attīstības fonds (FUNGLODE) Dominikānas Republikā un Latīņamerikas un Karību jūras valstu Ekonomikas komisija (ECLAC).

2.   Lai sasniegtu savus mērķus, ES un LAC fonds nākotnē var izveidot stratēģiskās partnerības ar abu reģionu starpvaldību organizācijām, valstīm un publiskām vai privātām organizācijām, vienmēr ievērojot abu reģionu līdzsvara principu.

1.   Fonda būtība un tiesībsubjektība ir noteikta 2. un 4. pantā.

2.   Fonda, valdes, priekšsēdētāja, izpilddirektora, personāla locekļu un fonda dalībnieku pārstāvju statusu, privilēģijas un imunitāti saistībā ar to funkciju veikšanu Vācijas Federatīvajā Republikas teritorijā reglamentē Vācijas Federatīvās Republikas valdības un fonda noslēgtais mītnes nolīgums.

3.   Mītnes nolīgums, kas minēts šā panta 2. punktā, ir neatkarīgs no šā nolīguma.

4.   Ar vienu vai vairākām Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm un ES dalībvalstīm fonds var noslēgt citus nolīgumus, kurus apstiprina valde, par šādām privilēģijām un imunitāti, ciktāl tas ir nepieciešams fonda pienācīgai darbībai attiecīgajās teritorijās.

5.   Fondam veicot savu oficiālo darbību, tā ienākumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem. Fonds nav atbrīvots no maksājumiem par sniegtajiem pakalpojumiem.

6.   Fonda izpilddirektora un personāla algām un fonda maksātajam atalgojumam nepiemēro valstu nodokļus.

7.   Fonda personāls ir visi izpilddirektora ieceltie personāla locekļi, izņemot tos, kuri ir nolīgti uz vietas un kuriem atalgojums tiek aprēķināts pēc stundu tarifa likmes.

1.   Šo nolīgumu var grozīt pēc ES un LAC fonda valdes ierosinājuma vai arī, ja to prasa viena no Pusēm. Grozījumu priekšlikumus nosūta depozitāram, kurš par tiem informē visas Puses, lai tās tos var izskatīt un risināt sarunas.

2.   Grozījumus pieņem vienprātīgi, un tie stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc datuma, kad depozitārs saņēma pēdējo paziņojumu, kas nepieciešams visu formalitāšu nokārtošanai minētajā nolūkā.

3.   Depozitārs informē visas puses par grozījumu stāšanos spēkā.

1.   Šis nolīgums ir atvērts parakstīšanai visām Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, ES dalībvalstīm un ES no 2016. gada 25. oktobra līdz tā spēkā stāšanās dienai, un tas ir jāratificē. Ratifikācijas dokumentus deponē depozitāram.

2.   Šim nolīgumam jebkurā brīdī var pievienoties ES un tās Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis un ES dalībvalstis, kuras to nav parakstījušas. Attiecīgos pievienošanās dokumentus deponē depozitāram.

1.   Šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad astoņas ikviena reģiona puses, tostarp Vācijas Federatīvā Republika un ES, ir deponējušas savus attiecīgos ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus depozitāram. Attiecībā uz citām ES dalībvalstīm un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, kuras savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus deponē pēc nolīguma stāšanās spēkā, šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad minētās Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis, un ES dalībvalstis deponējušas savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus.

2.   Depozitārs informē visas Puses par ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu saņemšanu, kā arī par šā nolīguma spēkā stāšanās datumu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

1.   Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

2.   Jebkura no Pusēm var denonsēt šo nolīgumu, pa diplomātiskiem kanāliem iesniedzot rakstisku paziņojumu depozitāram. Denonsēšana stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem no datuma, kad paziņojums tika saņemts.

1.   Fondu likvidē:

2.   Tā darbības izbeigšanas gadījumā fonds pastāv tikai tā likvidēšanas nolūkos. Likvidatori pārtrauc fonda darbību, pārdod tā īpašumu un dzēš tā pasīvus. Atlikumu sadala starp dalībniekiem pro rata to attiecīgajam ieguldījumam.

1.   Šā nolīguma parakstīšanas vai ratificēšanas brīdī vai tam pievienojoties, Puses var noformulēt atrunas un/vai deklarācijas saistībā ar tā saturu ar noteikumu, ka tās nav nesavienojamas ar šā nolīguma priekšmetu un mērķi.

2.   Par noformulētajam atrunām un deklarācijām informē depozitāru, kurš par to informē citas nolīguma Puses.