Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32002L0011

Komisijas Direktīva 2002/11/EK (2002. gada 14. februāris), ar ko groza Direktīvu 68/193/EEK par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību un ar ko atceļ Direktīvu 74/649/EEK

OV L 53, 23/02/2002, p. 20–27 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2002/11/oj

32002L0011



Oficiālais Vēstnesis L 053 , 23/02/2002 Lpp. 0020 - 0027


Komisijas Direktīva 2002/11/EK

(2002. gada 14. februāris),

ar ko groza Direktīvu 68/193/EEK par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību un ar ko atceļ Direktīvu 74/649/EEK

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā:

(1) Iekšējā tirgus konsolidācijas sakarā un ņemot vērā pieredzi, ir jāgroza vai jāatceļ dažādi Direktīvas 68/193/EEK [4] noteikumi, lai likvidētu visus šķēršļus, kas varētu kavēt vīnogulāju pavairošanas materiāla brīvu apriti Kopienā. Tālab ir jālikvidē jebkura iespēja dalībvalstīm vienpusēji atkāpties no direktīvas.

(2) Ar dažiem nosacījumiem ir jānodrošina iespēja laist pārdošanā pavairošanas materiālu, kas gatavots ar jaunām ražošanas metodēm.

(3) Komisijai ar Pastāvīgās lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un reproduktīvā materiāla komitejas palīdzību ir jāparedz nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis drīkst atļaut pavairošanas materiāla tirdzniecību izmēģinājumiem, zinātniskiem mērķiem vai selekcijas darbiem.

(4) Ņemot vērā pieredzi, kas iegūta citās nozarēs saistībā ar sēklu un pavairošanas materiāla tirdzniecību, ar dažiem nosacījumiem ir jāorganizē pagaidu izmēģinājumi, lai atrastu labākas alternatīvas dažiem direktīvas noteikumiem.

(5) Zinātnes un tehnikas attīstības rezultātā tagad ir iespējams ģenētiski modificēt vīnogulāju šķirnes. Tādēļ ir svarīgi, ka ģenētiski modificētas vīnogulāju šķirnes nepieņem, kamēr nav veikti visi attiecīgie pasākumi, lai izvairītos no apdraudējuma cilvēku veselībai vai videi.

(6) Ja vīnogulāju šķirņu pavairošanas materiālu veido ģenētiski modificēti organismi, ir jāveic īpašs ietekmes uz vidi novērtējums, kas būtu līdzvērtīgs tam, kasparedzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvā 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu [5]. Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikums regulai, kurā būtu nodrošināts apdraudējuma novērtējuma un citu atbilstošu prasību līdzvērtīgums, jo īpaši attiecībā uz riska vadību, marķēšanu, jebkādu nepieciešamu apsekošanu, sabiedrības informēšanu un drošības klauzulu, ar tiem, kas noteikti Direktīvā 2001/18/EK. Līdz minētās regulas spēkā stāšanās brīdim, jāpaliek spēkā Direktīvas 2001/18/EK noteikumiem.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulā (EK) Nr. 258/97 par jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām [6] ir iekļauti noteikumi par ģenētiski modificētu pārtiku un pārtikas sastāvdaļām. Nosakot, vai ģenētiski modificētu vīnogulāju šķirni var pieņemt tirgū, un lai aizsargātu sabiedrības veselību, ir nepieciešams nodrošināt to, ka jaunus pārtikas produktus un jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas ir pakļautas drošības novērtējumam.

(8) Lai nodrošinātu vīnogulāju pavairošanas materiāla aprites pienācīgu apsekošanu, ir lietderīgi panākt, ka dalībvalstis var pieprasīt, lai katrai partijai būtu pievienots dokuments.

(9) Ir vēlams nodrošināt ģenētiskās dažādības saglabāšanu. Jāveic pienācīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi, lai garantētu esošo šķirņu saglabāšanu. Komisijai jāņem vērā ne tikai šķirnes jēdziens, bet arī genotipa un klona jēdziens.

(10) Pasākumi, kas ir vajadzīgi saistībā ar Direktīvas 68/193/EEK piemērošanu, ir jāapstiprina saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirtās izpildvaras īstenošanai [7].

(11) Ir jāatceļ Padomes 1974. gada 9. decembra Direktīva 74/649/EEK par trešās valstīs ražota vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību [8],

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 68/193/EEK ar šo groza šādi:

1. Direktīvas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"1. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

A. Vīnogulāji: ģintij Vitis (L.) piederoši augi, kas paredzēti vīnogu ražošanai vai kā šādu augu pavairošanas materiāls.

AA. Šķirne: augu grupa vienā viszemākā zināmā līmeņa botāniskā taksonomā grupā, ko var:

a) noteikt pēc raksturīgām īpašībām, kuras iegūst no attiecīgā genotipa vai genotipu kombinācijas;

b) atšķirt no jebkuras citas augu grupas, norādot vismaz vienu no minētajām īpašībām;

c) un uzskatīt par kopumu, ņemot vērā iespējas to pavairot neizmainītā veidā.

AB. Klons: klons ir veģetatīvs pēcnācējs šķirnei, kurš atbilst izvēlētajam vīnogulāja potcelmam šķirnes identitātes, tā fenotipisko īpašību un tā veselības stāvokļa ziņā.

B. Pavairošanas materiāls.

i) Vīnogulāju stādi

a) apsakņoti spraudeņi: nepotēti apsakņotu vīnogulāju atvašu vai augu atvašu gabali, kas paredzēti stādīšanai bez potēšanas vai izmantošanai potcelmiem;

b) apsakņoti potzari: ar potēšanas palīdzību savienoti vīnogulāju atvašu vai augu atvašu gabali, kuru apakšzemes daļa ir apsakņota.

ii) Vīnogulāju stādāmā materiāla daļas

a) vīnogulāju atvases: viengadīgas atvases;

b) augu atvases: nepārkoksnējušās atvases;

c) apsakņoti spraudeņi potēšanai: vīnogulāju atvašu vai augu atvašu gabali, kas paredzēti apakšzemes daļai, gatavojot apsakņotus potzarus;

d) atkārtoti potēti potzari: vīnogulāju atvašu vai augu atvašu gabali, kas paredzēti virszemes daļai, gatavojot apsakņotus potzarus vai potējot augus in situ;

e) stādaudzētavas spraudeņi: vīnogulāju atvašu vai augu atvašu gabali, kas paredzēti apsakņotu spraudeņu gatavošanai.

C. Potcelmu stādaudzētavas: stādaudzētavas, kurās ražo potcelmus potēšanai, stādaudzētavas spraudeņus vai atkārtoti potētus potzarus.

D. Spraudeņu stādaudzētavas: stādaudzētavas, kurās sagatavo apsakņotus spraudeņus vai apsakņotus potzarus.

DA. Sākotnējais pavairošanas materiāls: pavairošanas materiāls,

a) kas ir gatavots audzētāja uzraudzībā saskaņā ar pieņemto šķirnes vai, ja vajadzīgs, klona identitātes uzturēšanas un slimību profilakses praksi;

b) kas ir paredzēts bāzes pavairošanas materiāla vai sertificēta pavairošanas materiāla izgatavošanai;

c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes pavairošanas materiālu. Šos pielikumus var grozīt saskaņā ar 17. panta 2. punktā izklāstīto procedūru, lai noteiktu papildu vai stingrākus nosacījumus sākotnējā pavairošanas materiāla sertificēšanai;

d) kas oficiālā pārbaudē ir atzīts kā atbilstošs iepriekšminētajiem nosacījumiem.

E. Bāzes pavairošanas materiāls: pavairošanas materiāls,

a) kas ir gatavots audzētāja uzraudzībā saskaņā ar pieņemto šķirnes vai, ja vajadzīgs, klona identitātes uzturēšanas un slimību profilakses praksi un kas ir iegūts veģetatīvas pavairošanas ceļā tieši no sākotnējā pavairošanas materiāla;

b) kas ir paredzēts sertificēta pavairošanas materiāla gatavošanai;

c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes pavairošanas materiālu;

d) un kas oficiālā pārbaudē ir atzīts kā atbilstošs iepriekšminētajiem nosacījumiem.

F. Sertificēts materiāls: pavairošanas materiāls,

a) kas ir iegūts tieši no bāzes pavairošanas materiāla vai sākotnējā pavairošanas materiāla;

b) kas ir paredzēts:

- stādāmā materiāla vai augu daļu sagatavošanai, lai izmantotu vīnogu ražošanā, vai

- vīnogu ražošanai;

c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz sertificētu materiālu;

d) un kas oficiālā pārbaudē ir atzīts kā atbilstošs iepriekšminētajiem nosacījumiem.

G. Standarta materiāls: pavairošanas materiāls,

a) kam piemīt šķirnes identitāte un tīrība;

b) kas ir paredzēts:

- stādāmā materiāla vai augu daļu sagatavošanai, lai izmantotu vīnogu ražošanā, vai

- vīnogu ražošanai;

c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz standarta materiālu;

d) un kas oficiālā pārbaudē ir atzīts kā atbilstošs iepriekšminētajiem nosacījumiem.

H. Oficiālie pasākumi: pasākumi, ko veic

a) valsts institūcijas vai

b) jebkura juridiska persona, kas ir publisko vai privāto tiesību subjekts un kas darbojas valsts pakļautībā, vai

c) attiecībā uz palīgdarbībām, ko arī kontrolē valsts, jebkura fiziska persona, kas šim nolūkam ir atbilstoši zvērināta,

ar noteikumu, ka b) un c) apakšpunktā minētās personas negūst personīgu labumu no šādiem pasākumiem.

I. Tirdzniecība:

pavairošanas materiāla pārdošana, glabāšana ar mērķi pārdot, piedāvāšana pārdošanai un jebkāda nodošana, piegāde vai transportēšana trešajām personām ar mērķi to komerciāli izmantot par atlīdzību vai bez tās.

Par tirdzniecību neuzskata pavairošanas materiāla pārdošanu, kuras mērķis nav šķirnes komerciāla izmantošana, piemēram, šādas darbības:

a) pavairošanas materiāla piegāde oficiālām pārbaudes un kontroles institūcijām;

b) pavairošanas materiāla piegāde pakalpojumu sniedzējiem pārstrādei vai iepakošanai ar noteikumu, ka pakalpojumu sniedzējs neiegūst īpašumtiesības uz šādi piegādātu pavairošanas materiālu.

Šo noteikumu piemērošanas noteikumus pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.";

2. Direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"3. pants

1. Dalībvalstis nosaka, ka vīnogulāju pavairošanas materiālu nedrīkst laist tirgū:

a) ja tas nav oficiāli sertificēts kā "sākotnējais pavairošanas materiāls";, "bāzes pavairošanas materiāls"; vai "sertificēts pavairošanas materiāls";, vai gadījumā, ja pavairošanas materiālu nav paredzēts izmantot potcelmiem, tas nav oficiāli pārbaudīts standarta materiāls, un

b) ja tas neatbilst II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, līdz 2005. gada 1. janvārim kā pārejas posma pasākumu dalībvalstis drīkst atļaut pašas savā teritorijā tirgot standarta materiālu, ko paredzēts izmantot kā potcelmus un kas ņemti no 2002. gada 23. februārī eksistējošiem mātes augiem.

3. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis savā teritorijā var atļaut ražotājiem laist tirgū atbilstošos daudzumos pavairošanas materiālu:

a) kas paredzēts izmēģinājumiem vai zinātniskiem nolūkiem;

b) selekcijas darbam;

c) kas paredzēts ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai.

Nosacījumus, ar kādiem dalībvalstis var piešķirt šādu atļauju, var noteikt saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Attiecībā uz ģenētiski modificētu materiālu šādu atļauju var piešķirt tikai tad, ja ir veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu apdraudējumu cilvēku veselībai un videi. Ietekmes uz vidi novērtējumam un citām šajā sakarā veicamām pārbaudēm attiecīgi piemēro 5.ba pantu.

4. Attiecībā uz pavairošanas materiālu, kas gatavots ar in vitro pavairošanas paņēmienu palīdzību, var pieņemt šādus noteikumus saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru:

a) atkāpes no šajā direktīvā noteiktajām īpašajām prasībām;

b) nosacījumus, kas piemērojami šādam pavairošanas materiālam;

c) apzīmējumus, kādus var izmantot šādam pavairošanas materiālam;

d) nosacījumus, kas garantētu to, ka vispirms veic šķirnes autentiskuma pārbaudi.

5. Komisija, lemjot saskaņā ar 17. panta 3. punktā noteikto procedūru, var pieprasīt, ka pēc konkrētiem datumiem pavairošanas materiālu, kas nav paredzēts potcelmiem, tirgū drīkst laist tikai tad, ja tas ir oficiāli sertificēts kā "sākotnējais pavairošanas materiāls";, "bāzes pavairošanas materiāls"; vai "sertificēts pavairošanas materiāls";:

a) visā Kopienā – attiecībā uz konkrētām vīnogulāju šķirnēm, ar kurām var apmierināt Kopienas vajadzības, ņemot vērā to ģenētisko daudzveidību, vajadzības gadījumā – saskaņā ar noteiktu programmu, – ar pavairošanas materiālu, kas oficiāli sertificēts kā "sākotnējais pavairošanas materiāls";, "bāzes pavairošanas materiāls"; vai "sertificēts pavairošanas materiāls";, un

b) attiecībā uz pavairošanas materiālu šķirnēm, kuras nav minētas a) apakšpunktā, ja tās paredzēts izmantot to dalībvalstu teritorijā, kuras jau saskaņā ar šo direktīvu ir pieprasījušas, ka "standarta materiālu"; vairs nedrīkst tirgot.";

3. Direktīvas 4. pantam pievieno šādu daļu:

"Šis noteikums attiecībā uz potēšanu neattiecas uz pavairošanas materiālu, kas gatavots citā dalībvalstī vai trešā valstī, kura atzīta kā līdzvērtīga saskaņā ar 15. panta 2. punktu.";

4. Direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"5. pants

1. Katra dalībvalsts sagatavo to vīnogulāju šķirņu katalogu, kuras tās teritorijā oficiāli pieņem sertificēšanai un standarta pavairošanas materiāla pārbaudei. Katalogs ir pieejams sabiedriskai kontrolei. Katalogā norāda galvenās morfoloģiskās un fizioloģiskās pazīmes, pēc kurām šķirnes var atšķirt citu no citas. Tām šķirnēm, kas jau ir pieņemtas 1971. gada 31. decembrī, var atsaukties uz aprakstu oficiālās ampelogrāfiskās publikācijās.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka citu dalībvalstu katalogos pieņemtās šķirnes un klonus pieņem sertificēšanai un standarta pavairošanas materiāla pārbaudei arī to teritorijā, neierobežojot Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju [9], attiecībā uz vīnogulāju šķirņu klasificēšanas noteikumiem.

3. Katra dalībvalsts arī vajadzības gadījumā izveido to klonu sarakstu, kurus oficiāli pieņem sertificēšanai tās teritorijā.

Dalībvalstis nodrošina, lai citā dalībvalstī sertificēšanai pieņemtus klonus pieņemtu sertificēšanai arī tās teritorijā.";

5. Direktīvas 5.b pantu aizstāj ar šādu:

"5.b pants

1. Šķirni uzskata par atšķirīgu, ja to var skaidri atšķirt no jebkuras citas šķirnes, salīdzinot ar izteiktajām īpašībām, kas iegūtas no konkrētā genotipa vai genotipu kombinācijas, no jebkuras citas šķirnes, par kuras esamību ir vispār zināms Kopienā.

Šķirni uzskata par vispār zināmu Kopienā, ja dienā, kad attiecīgi ir iesniegts tās pieņemšanas pieteikums, tā ir ierakstīta attiecīgās dalībvalsts vai citas dalībvalsts katalogā, vai uz to attiecas pieņemšanas pieteikums attiecīgajā dalībvalstī vai citā dalībvalstī, ja vien visās attiecīgajās dalībvalstīs ir izpildīti punkta pirmajā teikumā minētie nosacījumi, pirms pieņem lēmumu attiecībā uz jaunās šķirnes pieņemšanas pieteikuma izvērtēšanu.

2. Šķirni uzskata par stabilu, ja izteiktās īpašības, kuras ir iekļautas atšķirīguma pārbaudē, kā arī jebkādas citas šķirnes aprakstam izmantotas īpašības paliek nemainīgas pēc atkārtotas pavairošanas.

3. Šķirni uzskata par viendabīgu, ja saskaņā ar mainību, ko var prognozēt no konkrētajām pavairošanas iezīmēm, tā ir pietiekami viendabīga to īpašību, kurām pārbauda atšķirīgumu, kā arī jebkuru citu mainības raksturošanai izmantoto īpašību izpausmē.";

6. Direktīvā iekļauj šādu pantu:

"5.ba pants

1. Attiecībā uz ģenētiski modificētu šķirni, saskaņā ar 2. panta 1. un 2. punktu Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvā 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 90/220/EEK [*] OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp., šādu šķirni pieņem tikai tad, ja ir veikti visi attiecīgie pasākumi, lai novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

2. Attiecībā uz ģenētiski modificētās šķirnēm 1. punkta nozīmē:

a) veic īpašu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas līdzvērtīgs novērtējumam, kurš paredzēts Direktīvā 2001/18/EK, un saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem principiem, un pamatojoties uz minētās Direktīvas III pielikumā precizēto informāciju;

b) pēc Komisijas priekšlikuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu ievieš procedūras, kas paredzētas, lai nodrošinātu īpaša apdraudējuma novērtējuma un citu atbilstošu prasību līdzvērtīgumu, jo īpaši attiecībā uz riska vadību, marķēšanu un jebkādu nepieciešamu apsekošanu, sabiedrības informēšanu un drošības klauzulu, ar Direktīvā 2001/18/EK noteiktajām. Līdz attiecīgās regulas spēkā stāšanās dienai ģenētiski modificētas šķirnes apstiprina iekļaušanai valsts katalogā tikai pēc tam, kad tās ir pieņemtas tirdzniecībai saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK;

c) Direktīvas 2001/18/EK 13. līdz 24. pantu vairs nepiemēro attiecībā uz ģenētiski modificētām vīnogulāju šķirnēm, kas atļautas saskaņā ar b) apakšpunktā minēto regulu.

3. Ja produktus, kas atvasināti no vīnogulāju pavairošanas materiāla, ir paredzēts izmantot kā pārtiku vai pārtikas sastāvdaļas, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regula (EK) Nr. 258/97 par jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām [11], pirms ģenētiski modificētu vīnogulāju šķirņu pieņemšanas ir jāpārbauda, vai no tām atvasināti pārtikas produkti vai pārtikas produktu sastāvdaļas:

a) neapdraud patērētāju;

b) nemaldina patērētāju;

c) neatšķiras no pārtikas produktiem vai pārtikas produktu sastāvdaļām, kuru aizstāšanai tās ir paredzētas, tādā mērā, ka to normāla lietošana uzturā uzturvielu ziņā būtu neizdevīga patērētājam.

Ja ir paredzēts produktus, kas atvasināti no kādas šajā direktīvā minētas šķirnes, izmantot kā pārtikas produktus vai pārtikas produktu sastāvdaļas, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 258/97, šķirni pieņem tikai tad, ja pārtikas produkts vai pārtikas produkta sastāvdaļa jau ir atļauta saskaņā ar minēto regulu.";

7. Direktīvas 5.c pantu aizstāj ar šādu:

"5.c pants

Dalībvalstis nodrošina, ka uz šķirnēm vai, ja nepieciešams, uz kloniem, kas ievesti no citām dalībvalstīm, attiektos tādas pašas prasības, kādas piemēro vietējām šķirnēm vai kloniem, jo īpaši attiecībā uz pieņemšanas procedūru.";

8. Direktīvas 5.e panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Par visiem šķirnes pieņemšanas pieteikumiem vai pieteikumu atsaukumiem, ierakstiem šķirņu katalogā un tajā izdarītajiem grozījumiem tūlīt paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Pamatojoties uz dalībvalstu paziņojumiem, Komisija publicē kopējos šķirņu katalogus.";

9. Direktīvā iekļauj šādu pantu:

"5.f pants

Dalībvalstis nodrošina, lai apstiprinātas ģenētiski modificētas šķirnes kā tādas tiktu skaidri norādītas šķirņu katalogā. Tās turpmāk nodrošina, ka jebkura persona, kas tirgo šādu šķirni, savā vīnogulāju pārdošanas katalogā skaidri norāda, ka šķirne ir ģenētiski modificēta, un modificēšanas mērķi.";

10. Direktīvā iekļauj šādu pantu:

"5.g pants

1. Dalībvalstis pieprasa, lai katalogā pieņemtās šķirnes un, ja nepieciešams, klonus saglabātu pēc atlases.

2. Uzturēšanai vienmēr jābūt pārbaudāmai, pamatojoties uz reģistriem, ko izveido tie, kuri atbildīgi par šķirnes un, ja vajadzīgs, klona uzturēšanu.

3. No tiem, kuri atbild par šķirnes uzturēšanu, var pieprasīt paraugus. Vajadzības gadījumā paraugus var ņemt oficiāli.

4. Ja uzturēšanu veic kādā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kur šķirne pieņemta, attiecīgās dalībvalstis cita citai sniedz administratīvu palīdzību attiecībā uz kontroli.";

11. Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"7. pants

Dalībvalstis paredz, ka pavairošanas materiālam augot un to izrokot vai atdalot no mātes auga, iepakojot, uzglabājot un pārvadājot, to uzglabā atsevišķās partijās un marķē, norādot šķirni un, ja vajadzīgs, – attiecībā uz bāzes materiālu un sertificēta materiālu – arī klonu.";

12. Direktīvas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"2. Atkāpjoties no 1. punkta attiecībā uz iepakošanu, noslēgšanu un marķēšanu, Komisija saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru paredz noteikumus, kas piemērojami mazu daudzumu pārdošanai gala patērētājiem un tirgus vīnogulājiem podos, redeļu kastēs vai kastēs.";

13. Direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"9. pants

Dalībvalstis pieprasa, lai pavairošanas materiāla iepakojumi un saišķi būtu oficiāli aizzīmogoti oficiāli vai oficiālā pārraudzībā tā, lai tos nevarētu atvērt, nesabojājot plombu, vai bez 10. panta 1. punktā minētās oficiālās etiķetes, vai, attiecībā uz iepakojumu – lai iepakojumam nebūtu bojājuma pēdas. Lai nodrošinātu pienācīgu aizzīmogošanu, noslēgšanas ierīcei ir jāiekļauj vismaz oficiālā etiķete vai oficiālais zīmogs. Lēmumu par to, vai konkrētā noslēgšanas ierīce atbilst šā panta prasībām, var pieņemt saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru. Turpmāka aizzīmogošana var notikt tikai oficiāli vai oficiālā pārraudzībā.";

14. Direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"10. pants

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pavairošanas materiāla iepakojumu un saišķu ārpusē ar noslēgšanas ierīci būtu piestiprināta oficiāla etiķete vienā no Kopienas oficiālajām valodām, kas atbilst IV pielikumā iekļautajai specifikācijai. Etiķetes krāsa ir balta ar violetu svītru sākotnējam materiālam, balta – bāzes materiālam, zila – sertificētam materiālam un tumši dzeltena – standarta materiālam.

2. Tomēr dalībvalstis var atļaut savā teritorijā ražotājiem tirgot vairāk nekā vienu potētu vai apsakņotu vīnogulāju iepakojumu vai saišķi ar tām pašām īpašībām, izmantojot vienu etiķeti, kura atbilst IV pielikumā minētajām specifikācijām. Šādos gadījumos iepakojumu vai saišķus sastiprina kopā tā, lai stiprinājums atdalot tiktu bojāts, un to vairs nevarētu sastiprināt atpakaļ. Etiķeti pieliek ar stiprinājuma palīdzību. Atkārtota noslēgšana nav atļauta.

3. Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 23. panta 2. punktu, dalībvalstis var pieprasīt, lai katrai to teritorijā gatavotā materiāla piegādei būtu pievienots vienots dokuments, kurā, inter alia, būtu minētas šādas iezīmes: preču raksturs, šķirne un, ja nepieciešams, klons, kategorija, daudzums, nosūtītājs un saņēmējs. Nosacījumus, kas paredzami attiecībā uz šo pavaddokumentu, izstrādā saskaņā ar šīs direktīvas 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

4. Oficiālā etiķete, kas paredzēta saskaņā ar 1. punktu, var arī iekļaut fitosanitāros pavaddokumentus, kas paredzēti Komisijas Direktīvā 92/105/EEK [*] OV L 4, 8.1.1993., 22. lpp., kuros noteikta augu pasu standartizācijas pakāpe. Tomēr visi nosacījumi, kas piemērojami oficiālajai marķēšanai un augu pasēm, ir definēti un jāatzīst kā līdzvērtīgi.

5. Dalībvalstis paredz, ka vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla saņēmējam jāuzglabā oficiālās etiķetes vismaz vienu gadu un jādara tās pieejamas oficiālai kontroles iestādei.

6. Līdz 2004. gada 23. februārim Komisija sagatavo ziņojumu, ja vajadzīgs, – līdz ar priekšlikumiem, par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla apriti un jo īpaši par oficiālo etiķešu un dalībvalstu ieviesto pavaddokumentu izmantošanu.";

15. Direktīvā iekļauj šādu pantu:

"10.a pants

Attiecībā uz ģenētiski modificētas šķirnes pavairošanas materiālu uz jebkādas oficiālas vai citādas etiķetes vai dokumenta, kas ir piestiprināts vai pievienots materiāla partijai, saskaņā ar šo direktīvu skaidri norāda, ka šķirne ir ģenētiski modificēta, un nosauc ģenētiski modificētos organismus.";

16. Direktīvas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"2. Neierobežojot materiāla brīvu apriti Kopienas teritorijā, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tirgojot no trešajām valstīm ievestu pavairošanas materiālu daudzumos, kompetentām iestādēm par to ir sniegtas šādas ziņas:

a) suga (botāniskais apzīmējums);

b) šķirne un, pēc vajadzības, klons; attiecībā uz apsakņotiem potzariem šāda informācija attiecas gan uz potcelmu spraudeņiem, gan atkārtoti potētiem spraudeņiem;

c) kategorija;

d) pavairošanas materiāla raksturs;

e) ražošanas valsts un oficiālā pārbaudes iestāde;

f) nosūtītāja valsts, ja tā atšķiras no ražotājas valsts;

g) importētājs;

h) materiāla daudzums.

Šo ziņu sniegšanas veidu var noteikt saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru.";

17. Direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"12. pants

Dalībvalstis nodrošina to, ka pavairošanas materiāls, ko tirgo saskaņā ar šo direktīvu, pēc obligātiem vai izvēles noteikumiem, nav pakļauts nekādiem tirdzniecības ierobežojumiem attiecībā uz tā īpašībām, pārbaudes kārtību, marķēšanu un aizzīmogošanu, kā vien tiem, kas noteikti šajā direktīvā.";

18. Direktīvas 12.a pantu aizstāj ar šādu:

"12.a pants

Dalībvalstis nodrošina to, lai vīnogulāju šķirņu un, ja vajadzīgs, klonu pavairošanas materiāls, kas ir oficiāli pieņemts vienā no dalībvalstīm sertificēšanai un pārbaudei kā standarta pavairošanas materiāls saskaņā ar šo direktīvu, nebūtu pakļauts jebkādiem tirdzniecības ierobežojumiem to teritorijā, pamatojoties uz šķirni un, ja vajadzīgs, klonu, neierobežojot Regulu (EK) Nr. 1493/1999.";

19. Direktīvas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"1. Lai novērstu jebkādus pagaidu sarežģījumus pavairošanas materiāla piegādē Kopienā, ko nevar pārvarēt citādi, saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru, var pieņemt lēmumu, ka dalībvalstīm uz noteiktu laiku ir jāatļauj visā Kopienas teritorijā tirgot tādu kategorijai ar mazāk stingrām prasībām piederoša pavairošanas materiāla daudzumu, kāds nepieciešams sarežģījumu pārvarēšanai.";

20. Direktīvā iekļauj šādu pantu:

"14.a pants

Meklējot labākas alternatīvas dažiem šajā direktīvā izklāstītajiem noteikumiem, var izlemt Kopienas līmenī organizēt īslaicīgus īpašajos nosacījumos minētos pagaidu eksperimentus saskaņā ar 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.";

21. Direktīvas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"2. a) Pēc Komisijas priekšlikuma Padome, rīkojoties ar kvalificētu balsu vairākumu, nosaka, vai trešā valstī gatavots vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāls piedāvā tādas pašas garantijas, kā Kopienā gatavots materiāls, attiecībā uz tā pieņemšanas nosacījumiem un pasākumiem, lai nodrošinātu tā gatavošanu ar mērķi to tirgot, un atbilst šīs direktīvas prasībām.

b) Turpmāk Padome nosaka materiāla veidus un vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla kategorijas, kuras var pieņemt tirdzniecībai Kopienas teritorijā saskaņā ar a) apakšpunktu.

c) Līdz brīdim, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu, ievērojot a) apakšpunktu, un neierobežojot Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu ievešanu un to izplatību Kopienā [*] OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp., dalībvalstīm var atļaut pieņemt šādus lēmumus saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru. Šādi rīkojoties, tās nodrošina, lai importējamais materiāls piedāvātu garantijas, kas visādā ziņā pielīdzināmas Kopienā gatavota vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla piedāvātajām garantijām saskaņā ar šo direktīvu. Šādam importētam materiāls jo īpaši pievieno dokumentu, kurā izklāstītas 11. panta 2. punktā paredzētās ziņas.";

22. Direktīvā iekļauj šādus pantus:

"16.a pants

Šīs direktīvas ieviešanai nepieciešamos pasākumus, kas attiecas uz turpmāk minētajiem noteikumiem, pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto reglamentējošo procedūru:

- 2. panta 1. punkta DA. daļas c) apakšpunkts, 8. panta 2. punkts, 9. pants, 11. panta 2. punkts, 14. panta 1. punkts un 15. panta 2. punkta c) apakšpunkts.

16.b pants

Šīs direktīvas ieviešanai nepieciešamos pasākumus, kas attiecas uz turpmāk minētajiem noteikumiem, pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto reglamentējošo procedūru:

- 2. panta 1. punkta I daļa, 3. panta 5. punkts, 10. panta 3. punkts un 14.a pants.";

23. Direktīvas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"17. pants

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un reproduktīvā materiāla komiteja (še turpmāk "komiteja";).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 4. un 7. pantu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirtās izpildvaras īstenošanai [*] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp..

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir viens mēnesis.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laika posms ir divi mēneši.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.";

24. Atsauces uz 17. pantu, kas redzamas 5.d panta 2. punktā, 14. panta 3. punktā, 16. pantā, 17.a pantā un 18.a pantā, uzskata par atsaucēm uz 17. panta 2. punktu.

2. pants

Direktīvu 74/649/EEK atceļ.

3. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2003. gada 23. februārim.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstīs nosaka, kā izdarīt šādas atsauces.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2002. gada 14. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. del Castillo

[1] OV C 177 E, 27.6.2000., 77. lpp.

[2] OV C 197, 12.7.2001., 24. lpp.

[3] OV C 268, 19.9.2000., 42. lpp.

[4] OV L 93, 17.4.1968.,15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[5] OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

[6] OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[8] OV L 352, 28.12.1974., 45. lpp.

[9] OV L 179, 17.7.1999., 1. lpp.

[11] OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.

--------------------------------------------------

Top