Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R1782

Komisijas Regula (ES) 2019/1782 (2019. gada 1. oktobris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK nosaka ekodizaina prasības ārējiem barošanas avotiem un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 278/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2019/2126

OV L 272, 25/10/2019, p. 95–106 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1782/oj

25.10.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/95


KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/1782

(2019. gada 1. oktobris),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK nosaka ekodizaina prasības ārējiem barošanas avotiem un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 278/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK Komisijai būtu jānosaka ekodizaina prasības tādiem energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem [ar enerģiju saistītiem ražojumiem], kuriem ir būtisks pārdošanas un tirdzniecības apjoms Savienībā, ievērojama ietekme uz vidi un kuru ietekmi uz vidi ir iespējams būtiski samazināt bez pārmērīgām izmaksām, veicot konstruktīvus uzlabojumus.

(2)

Komisijas paziņojumā COM(2016) 773 (2) (ekodizaina darba plāns), ko Komisija izstrādājusi, piemērojot Direktīvas 2009/125/EK 16. panta 1. punktu, ir izklāstītas darba prioritātes laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam saskaņā ar ekodizaina un energomarķējuma regulējumu. Ekodizaina darba plānā noteiktas energopatēriņu ietekmējošu ražojumu grupas, kas uzskatāmas par prioritārām, veicot priekšizpētes un pēc tam, ja nepieciešams, pieņemot īstenošanas pasākumus, kā arī pārskatot Komisijas Regulu (EK) Nr. 278/2009 (3).

(3)

Tiek lēsts, ka Ekodizaina darba plānā paredzētie pasākumi 2030. gadā potenciāli spēs nodrošināt ikgadēju gala enerģijas ietaupījumu vairāk nekā 260 TWh apmērā, kas atbilst siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumam par aptuveni 100 miljoniem tonnu. Ārējie barošanas avoti ir viena no darba plānā uzskaitītajām ražojumu grupām.

(4)

Komisija ir noteikusi ekodizaina prasības ārējiem barošanas avotiem Regulā (EK) Nr. 278/2009. Saskaņā ar minēto regulu Komisijai tā būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību.

(5)

Komisija ir pārskatījusi Regulu (EK) Nr. 278/2009 un analizējusi ārējo barošanas avotu tehniskos, vidiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī lietotāju faktisko rīcību. Pārskatīšana tika veikta ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām un interesentiem no Savienības un trešām valstīm. Pārskatīšanas rezultātus publiskoja un iesniedza Apspriežu forumam, kas izveidots ar Direktīvas 2009/125/EK 18. pantu.

(6)

Pārskata pētījums liecina, ka ārējie barošanas avoti Savienības tirgū tiek laisti lielos daudzumos, un tajā ieskicēti ieguvumi, ko nodrošinātu ekodizaina prasību atjaunināšana un to pielāgošana tehnoloģiju attīstībai.

(7)

Savienības tirgū aizvien lielākos daudzumos tiek laisti vairāku izejas spriegumu ārējie barošanas avoti, uz kuriem neattiecas Regula (EK) Nr. 278/2009. Tāpēc tie būtu jāiekļauj regulas darbības jomā, lai nodrošinātu turpmāku enerģijas ietaupījumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

(8)

Ir lietderīgi arī turpmāk regulas darbības jomā iekļaut ārējos barošanas avotus, kas pielāgo savu izejas spriegumu primārajai slodzei.

(9)

Ar ekodizaina prasībām būtu jāharmonizē ārējo barošanas avotu energopatēriņš, tādējādi veicinot iekšējā tirgus darbību. Šādām prasībām būtu arī jāuzlabo ārējo barošanas avotu ekoloģiskie raksturlielumi. Tiek lēsts, ka salīdzinājumā ar situāciju, kad nekādi papildu pasākumi netiek veikti, ikgadējais potenciālais gala enerģijas ietaupījums 2030. gadā būtu 4,3 TWh, kas atbilst 1,45 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta.

(10)

Ražojumu attiecīgie parametri būtu jāmēra, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas metodes. Šajās metodēs būtu jāņem vērā atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, t. sk., ja ir pieejami, harmonizētie standarti, ko pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (4) I pielikumā.

(11)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. pantu šajā regulā būtu jānosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(12)

Lai atvieglotu atbilstības pārbaužu veikšanu, ražotājiem, importētājiem vai pilnvarotajiem pārstāvjiem tehniskajā dokumentācijā būtu jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK IV un V pielikumā minētā informācija, ciktāl tā ir saistīta ar šajā regulā noteiktajām prasībām.

(13)

Papildus šajā regulā noteiktajām juridiski saistošām prasībām būtu jānosaka kritēriji vislabākajām pieejamajām tehnoloģijām, lai saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 3. daļas 2. punktu informāciju par ražojumu ekoloģiskajiem raksturlielumiem to aprites ciklā atbilstoši šai regulai padarītu plaši un viegli pieejamu.

(14)

Pārskatot šo regulu, būtu jānovērtē tās noteikumu atbilstība un efektivitāte tās mērķu sasniegšanā. Pārskatīšanai būtu jānotiek tad, kad visi noteikumi jau ir tikuši īstenoti un tiem ir ietekme uz tirgu.

(15)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 278/2009 būtu jāatceļ.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir noteiktas ekodizaina prasības ārējo barošanas avotu laišanai tirgū vai nodošanai ekspluatācijā.

2.   Šo regulu nepiemēro šādām ierīcēm:

a)

spriegumi pārveidotāji;

b)

nepārtrauktās barošanas avoti;

c)

akumulatoru lādētāji bez barošanas avota funkcijas;

d)

pārveidotāji apgaismes ierīcēm;

e)

medicīnas iekārtām paredzēti ārējie barošanas avoti;

f)

aktīvās barošanas caur Ethernet inžektori;

g)

autonomu iekārtu dokstacijas;

h)

ārēji barošanas avoti, kas laisti tirgū līdz 2025. gada 1. aprīlim tikai kā nomaiņas vai rezerves daļas tādiem identiskiem ārējiem barošanas avotiem, kuri laisti tirgū līdz 2020. gada 1. aprīlim, ja ir ievērots nosacījums, ka uz rezerves vai nomaiņas daļas vai tās iepakojuma ir skaidri norādīts “Ārējais barošanas avots, ko paredzēts izmantot tikai kā rezerves daļu” un primārās slodzes ražojums(-i), kam tas paredzēts.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“ārējs barošanas avots” ir ierīce, kura atbilst visiem šādiem kritērijiem:

a)

tā ir paredzēta no elektrotīkla tās ieejā pievadītas maiņstrāvas pārveidošanai viena vai vairāku zemāku spriegumu līdzstrāvā vai maiņstrāvā;

b)

to izmanto ar vienu vai vairākām atsevišķām ierīcēm, kas ir primārā slodze;

c)

tā atrodas fiziskā korpusā, kas tai nav kopīgs ar ierīci vai ierīcēm, kas ir primārā slodze;

d)

ierīcei vai ierīcēm, kas ir primārā slodze, tā ir pieslēgta ar atvienojamiem vai pastāvīgiem kontaktspraudņa/kontaktligzdas tipa savienojumiem, kabeļiem, vadiem vai citu vadojumu;

e)

tās nominālā izejas jauda nepārsniedz 250 W; un

f)

to izmanto ar I pielikumā iekļautajām elektriskajām un elektroniskajām mājsaimniecības un biroja iekārtām;

2)

“zemsprieguma ārējais barošanas avots” ir ārējs barošanas avots, kura nominālais izejas spriegums ir mazāks par 6 V un nominālais izejas strāvas stiprums ir lielāks vai vienāds ar 550 mA;

3)

“vairāku izejas spriegumu ārējais barošanas avots” ir ārējs barošanas avots, kas vienlaikus spēj pārveidot no elektrotīkla pievadītu maiņstrāvu vairāk nekā vienā zemākā maiņstrāvas vai līdzstrāvas spriegumā;

4)

“sprieguma pārveidotājs” ir ierīce, kas 230 V elektrotīkla ieejas spriegumu pārveido 110 V izejas spriegumā ar tādiem pašiem raksturlielumiem kā elektrotīkla ieejas spriegumam;

5)

“nepārtrauktās barošanas avots” ir ierīce, kas automātiski nodrošina rezerves barošanu gadījumos, kad barošanas spriegums elektrotīklā krītas līdz nepieņemami zemam līmenim;

6)

“akumulatoru lādētājs” ir ierīce, kuras izejas saskarnei tieši pieslēdz noņemamu akumulatoru;

7)

“pārveidotājs apgaismes ierīcei” ir ārējs barošanas avots, ko izmanto īpaši zema sprieguma gaismas avotiem;

8)

“aktīvās barošanas caur Ethernet inžektors” ir ierīce, kas tai pievadīto elektrotīkla spriegumu pārveido zemāka sprieguma līdzstrāvā; kurai ir viena vai vairākas Ethernet ieejas pieslēgvietas un/vai viena vai vairākas Ethernet izejas pieslēgvietas; kas nodrošina barošanu vienai vai vairākām ierīcēm, kuras pieslēgtas Ethernet izejas pieslēgvietai(-ām) un kas nodrošina nominālo spriegumu izejas pieslēgvietā(-ās) tikai, kad pēc standartizēta procesa tiek konstatētas saderīgas ierīces;

9)

“autonomu iekārtu dokstacija” ir ierīce, kurā uzlādēšanai tiek ievietota ar akumulatoru darbināma iekārta, kas veic uzdevumus, kuru izpildē tai ir jāpārvietojas bez jebkādas lietotāja iejaukšanās, un šī ierīce var vadīt iekārtas neatkarīgo pārvietošanos;

10)

“elektrotīkls” ir elektroapgāde no tīkla ar 230 (± 10 %) V spriegumu un 50 Hz maiņstrāvas frekvenci;

11)

“informācijas tehnoloģijas iekārta” ir jebkura iekārta, kuras primārā funkcija ir vai nu datu un telesakaru ziņojumu ievade, uzglabāšana, attēlošana, izgūšana, pārraide, apstrāde, pārslēgšana vai vadība, vai minēto funkciju kombinācija un kura var būt aprīkota ar vienu vai vairākām termināļa pieslēgvietām, ko parasti izmanto informācijas pārsūtīšanai;

12)

“mājas apstākļi” ir apstākļi, kuros paredzams, ka mazāk nekā 10 m attālumā no attiecīgās ierīces tiek izmantoti radio un televīzijas apraižu uztvērēji;

13)

“nominālā izejas jauda” (PO) ir ražotāja norādītā maksimālā izejas jauda;

14)

“bezslodzes režīms” ir režīms, kurā ārējā barošanas avota ieeja ir pieslēgta elektrotīklam, bet izejai nekāda primārā slodze nav pieslēgta;

15)

“aktīvais režīms” ir stāvoklis, kad ārējā barošanas avota ieeja ir pieslēgta elektrotīklam un izejai ir pieslēgta primārā slodze;

16)

“aktīvā režīma efektivitāte” ir ārējā barošanas avota aktīvajā režīmā radītās izejas jaudas attiecība pret tās radīšanai nepieciešamo ieejas jaudu;

17)

“vidējā aktīvā efektivitāte” ir vidējā vērtība aktīvā režīma efektivitātei pie 25 %, 50 %, 75 % un 100 % no nominālās izejas jaudas;

18)

“ekvivalents modelis” ir modelis, kuram saistībā ar attiecīgo sniedzamo tehnisko informāciju ir tādi paši tehniskie raksturlielumi, bet kuru tas pats ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā kā citu modeli ar atšķirīgu modeļa identifikatoru;

19)

“modeļa identifikators” ir kods, parasti burtciparu, ar kuru konkrētu ražojuma modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai tādu pašu ražotāja, importētāja vai pilnvarotā pārstāvja nosaukumu.

3. pants

Ekodizaina prasības

Ekodizaina prasības, kas noteiktas II pielikumā, piemēro no tajā norādītajiem datumiem.

4. pants

Atbilstības novērtēšana

1.   Atbilstības novērtēšanai, kas minēta Direktīvas 2009/125/EK 8. pantā, izmantojamā atbilstības novērtēšanas procedūra ir minētās direktīvas IV pielikumā noteiktā iekšējās dizaina kontroles [konstrukcijas iekšējās kontroles] sistēma vai minētās direktīvas V pielikumā noteiktā vadības sistēma.

2.   Direktīvas 2009/125/EK 8. pantā minētās atbilstības novērtēšanas vajadzībām tehniskajā dokumentācijā iekļauj II pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā uzskaitīto parametru deklarētās vērtības.

3.   Ja tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija par kādu konkrētu modeli ir iegūta:

a)

no modeļa, kam attiecībā uz sniedzamo tehnisko informāciju ir tādi paši tehniskie raksturlielumi, bet ko ražojis cits ražotājs; vai

b)

ar aprēķinu palīdzību, pamatojoties uz konstrukciju vai ekstrapolāciju no tā paša vai cita ražotāja cita modeļa, vai abējādi,

tehniskajā dokumentācijā iekļauj detalizētu informāciju par šādu aprēķinu un tā rezultātus, ražotāju veikto novērtējumu, kurā verificēta aprēķina precizitāte, un attiecīgā gadījumā deklarāciju par dažādu ražotāju modeļu identiskumu.

Tehniskajā dokumentācijā ietver sarakstu ar visiem ekvivalentajiem modeļiem, tostarp modeļu identifikatorus.

5. pants

Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā

Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, dalībvalstu iestādes piemēro III pielikumā noteikto verifikācijas procedūru.

6. pants

Kritēriji

Kritēriji šīs regulas pieņemšanas laikā tirgū pieejamajiem ražojumiem un tehnoloģijām ar labākajiem raksturlielumiem ir norādīti IV pielikumā.

7. pants

Pārskatīšana

Komisija šo regulu pārskata, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību, un 2022. gada 14. novembrī Apspriežu forumam iesniedz šādas pārskatīšanas rezultātus, tostarp vajadzības gadījumā pārskatīšanas priekšlikuma projektu.

Pārskatīšanā jo īpaši izvērtē: vai ir lietderīgi noteikt prasību attiecībā uz minimālo energoefektivitāti pie 10 % slodzes; risinājumus, kā iekļaut šīs regulas darbības jomā bezvadu lādētājus, aktīvās barošanas caur Ethernet inžektorus un ārējos barošanas avotus, ko izmanto ar I pielikumā neiekļautām elektriskajām un elektroniskajām mājsaimniecības un biroja iekārtām; risinājumus, kā iekļaut prasības aprites ekonomikas mērķu, tostarp sadarbspējas, veicināšanai.

8. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 278/2009 atceļ no 2020. gada 1. aprīļa.

9. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2020. gada 1. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 1. oktobrī

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(2)  Komisijas paziņojums “Ekodizaina darba plāns 2016.–2019. gadam” (COM(2016) 773 final, 30.11.2016.).

(3)  Komisijas 2009. gada 6. aprīļa Regula (EK) Nr. 278/2009 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām par ārējo barošanas avotu patērēto jaudu bezslodzes režīmā un vidējo aktīvo efektivitāti (OV L 93, 7.4.2009., 3. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).


I PIELIKUMS

Elektrisko un elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu saraksts

1.

Mājsaimniecības ierīces:

ierīces ēdiena gatavošanai un citai pārtikas pārstrādei, dzērienu pagatavošanai, kārbu vai iepakojumu atvēršanai vai hermētiskai noslēgšanai, apģērba tīrīšanai un kopšanai,

matu griešanas, žāvēšanas un kopšanas, zobu tīrīšanas, skūšanās, masāžas un citas ķermeņa kopšanas ierīces,

elektriskie naži,

svari,

pulksteņi, laikrāži un iekārtas laika mērīšanai, rādīšanai vai reģistrēšanai.

2.

Informācijas tehnoloģijas iekārtas, tostarp kopēšanas un drukāšanas iekārtas un televizora pierīces, kas galvenokārt paredzētas izmantošanai mājas apstākļos.

3.

Patērētāju iekārtas:

radioaparāti,

videokameras,

videoierakstītāji,

Hi-fi ierakstītāji,

skaņas pastiprinātāji,

mājas kinozāles sistēmas,

televizori,

mūzikas instrumenti,

citas iekārtas skaņas vai attēlu ierakstīšanai vai atveidošanai, tostarp signāli vai citas tehnoloģijas skaņas un attēla izplatīšanai no telesakariem atšķirīgā veidā.

4.

Elektriskas un elektroniskas rotaļlietas, izklaides un sporta aprīkojums:

elektriskie vilcieni vai elektrisko rotaļautomobiļu sacīkšu komplekti,

spēļu konsoles, tostarp rokās turamas spēļu konsoles,

sporta aprīkojums ar elektriskām vai elektroniskām sastāvdaļām,

citas rotaļlietas, izklaides un sporta aprīkojums.


II PIELIKUMS

Ekodizaina prasības ārējiem barošanas avotiem

1.   Energoefektivitātes prasības

a)

No 2020. gada 1. aprīļa jaudas izmantojums bezslodzes režīmā nepārsniedz šādas vērtības:

 

Maiņstrāva–maiņstrāva tipa ārējie barošanas avoti, izņemot zemsprieguma un vairāku izejas spriegumu ārējos barošanas avotus

Maiņstrāva–līdzstrāva tipa ārējie barošanas avoti, izņemot zemsprieguma un vairāku izejas spriegumu ārējos barošanas avotus

Zemsprieguma ārējie barošanas avoti

Vairāku izejas spriegumu ārējie barošanas avoti

PO ≤ 49,0 W

0,21 W

0,10 W

0,10 W

0,30 W

PO > 49,0 W

0,21 W

0,21 W

0,21 W

0,30 W

b)

No 2020. gada 1. aprīļa vidējā aktīvā efektivitāte nav zemāka par šādām vērtībām:

 

Maiņstrāva–maiņstrāva tipa ārējie barošanas avoti, izņemot zemsprieguma un vairāku izejas spriegumu ārējos barošanas avotus

Maiņstrāva–līdzstrāva tipa ārējie barošanas avoti, izņemot zemsprieguma un vairāku izejas spriegumu ārējos barošanas avotus

Zemsprieguma ārējie barošanas avoti

Vairāku izejas spriegumu ārējie barošanas avoti

PO ≤ 1,0 W

0,5 × PO/1W+ 0,160

0,5 × PO/1W+ 0,160

0,517 × PO/1W+ 0,087

0,497 × PO/1W+ 0,067

1 W < PO ≤ 49,0 W

0,071 × ln(PO/1W) – 0,0014 × PO/1W+ 0,67

0,071 × ln(PO/1W) – 0,0014 × PO/1W+ 0,67

0,0834 × ln(PO/1W) – 0,0014 × Po/1W+ 0,609

0,075 × ln(PO/1W) + 0,561

PO > 49,0 W

0,880

0,880

0,870

0,860

2.   Informācijas prasības:

a)

no 2020. gada 1. aprīļa iekārtas pasē ietver šādu informāciju:

Informācija pasē

Vērtība un precizitāte

Mērvienība

Piezīmes

Izejas jauda

X,X

W

Ja mērījumus veic vairāk nekā vienā fiziskā izejā vai pie vairāk nekā viena izejas sprieguma 1. slodzes režīmam, norāda pieejamās izejas spriegums – izejas strāva – izejas jauda datu kopas.

Izejas spriegums

X,X

V

Ja mērījumus veic vairāk nekā vienā fiziskā izejā vai pie vairāk nekā viena izejas sprieguma 1. slodzes režīmam, norāda pieejamās izejas spriegums – izejas strāva – izejas jauda datu kopas.

Izejas strāva

X,X

A

Ja mērījumus veic vairāk nekā vienā fiziskā izejā vai pie vairāk nekā viena izejas sprieguma 1. slodzes režīmam, norāda pieejamās izejas spriegums – izejas strāva – izejas jauda datu kopas.

b)

no 2020. gada 1. aprīļa galalietotājiem paredzētās lietošanas rokasgrāmatās (attiecīgā gadījumā) un ražotāju, importētāju vai pilnvaroto pārstāvju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs ir pieejama šāda informācija turpmāk norādītajā secībā:

Publicētā informācija

Vērtība un precizitāte

Mērvienība

Piezīmes

Ražotāja nosaukums vai preču zīme, uzņēmuma reģistrācijas numurs un adrese

-

-

-

Modeļa identifikators

-

-

-

Ieejas spriegums

X

V

Norāda ražotājs. Vērtība vai diapazons.

Ieejas maiņstrāvas frekvence

X

Hz

Norāda ražotājs. Vērtība vai diapazons.

Izejas spriegums

X,X

V

Nominālais izejas spriegums. Norādīts, vai tas ir maiņspriegums vai līdzspriegums.

Ja mērījumus veic vairāk nekā vienā fiziskā izejā vai pie vairāk nekā viena izejas sprieguma 1. slodzes režīmam, norāda pieejamās izejas spriegums – izejas strāva – izejas jauda datu kopas.

Izejas strāva

X,X

A

Nominālā izejas strāva.

Ja mērījumus veic vairāk nekā vienā fiziskā izejā vai pie vairāk nekā viena izejas sprieguma 1. slodzes režīmam, norāda pieejamās izejas spriegums – izejas strāva – izejas jauda datu kopas.

Izejas jauda

X,X

W

Nominālā izejas jauda.

Ja mērījumus veic vairāk nekā vienā fiziskā izejā vai pie vairāk nekā viena izejas sprieguma 1. slodzes režīmam, norāda pieejamās izejas spriegums – izejas strāva – izejas jauda datu kopas.

Vidējā aktīvā efektivitāte

X,X

%

Deklarē ražotājs, pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta kā 1.–4. slodzes režīma vidējā aritmētiskā efektivitāte.

Ja vairākiem izejas spriegumiem, kas pieejami 1. slodzes režīmā, deklarē vairākas vidējās aktīvās efektivitātes, publicētā vērtība ir zemākajam izejas spriegumam deklarētā vidējā aktīvā efektivitāte.

Efektivitāte pie zemas slodzes (10 %)

X,X

%

Deklarē ražotājs, pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta 5. slodzes režīmā.

Šo prasību nepiemēro ārējiem barošanas avotiem, kuru nominālā izejas jauda nepārsniedz 10 W.

Ja vairākiem izejas spriegumiem, kas pieejami 1. slodzes režīmā, deklarē vairākas vidējās aktīvās efektivitātes, publicētā vērtība ir zemākajam izejas spriegumam deklarētā vērtība.

Jaudas izmantojums bezslodzes režīmā (W)

X,XX

W

Deklarē ražotājs, pamatojoties uz vērtību, kas izmērīta 6. slodzes režīmam.

Attiecīgie slodžu režīmi ir šādi:

Nominālās izejas strāvas procentuālā daļa

1. slodzes režīms

100 % ± 2 %

2. slodzes režīms

75 % ± 2 %

3. slodzes režīms

50 % ± 2 %

4. slodzes režīms

25 % ± 2 %

5. slodzes režīms

10 % ± 1 %

6. slodzes režīms

0 % (bezslodzes režīms)

c)

no 2020. gada 1. aprīļa 4. pantā minētās atbilstības novērtēšanas vajadzībām tehniskā dokumentācija satur šādu informāciju:

1)

ārējiem barošanas avotiem, kuru nominālā izejas jauda pārsniedz 10 W:

Paziņotais lielums

Apraksts

Vidējā kvadrātiskā izejas strāva (mA)

Mēra 1.–5. slodzes režīmā

Vidējais kvadrātiskais izejas spriegums (V)

Aktīvā izejas jauda (W)

Vidējais kvadrātiskais ieejas spriegums (V)

Mēra 1.–6. slodzes režīmā

Vidējā kvadrātiskā ieejas jauda (W)

Ieejas strāvas kopējie harmoniskie kropļojumi

Faktiskais jaudas koeficients

Izmantotā jauda (W)

Aprēķināta 1.–5. slodzes režīmam, mērīta 6. slodzes režīmam

Aktīvā režīma efektivitāte

Aprēķināta 1.–5. slodzes režīmam

Vidējā aktīvā efektivitāte

Efektivitātes vidējā aritmētiskā vērtība 1.–4. slodzes režīmā

Ja mērījumus veic vairāk nekā vienā fiziskā izejā vai pie vairāk nekā viena izejas sprieguma 1. slodzes režīmam, attiecīgos paziņotos lielumus norāda katram mērījumam.

Attiecīgie slodžu režīmi ir noteikti 2. punkta b) apakšpunktā;

2)

ārējiem barošanas avotiem, kuru nominālā izejas jauda nepārsniedz 10 W:

Paziņotais lielums

Apraksts

Vidējā kvadrātiskā izejas strāva (mA)

Mēra 1.–4. slodzes režīmā

Vidējais kvadrātiskais izejas spriegums (V)

Aktīvā izejas jauda (W)

Vidējais kvadrātiskais ieejas spriegums (V)

Mēra 1.–4. un 6. slodzes režīmā

Vidējā kvadrātiskā ieejas jauda (W)

Ieejas strāvas kopējie harmoniskie kropļojumi

Faktiskais jaudas koeficients

Izmantotā jauda (W)

Aprēķināta 1.–4. slodzes režīmam, mērīta 6. slodzes režīmam

Aktīvā režīma efektivitāte

Aprēķināta 1.–4. slodzes režīmam

Vidējā aktīvā efektivitāte

Efektivitātes vidējā aritmētiskā vērtība 1.–4. slodzes režīmā

Ja mērījumus veic vairāk nekā vienā fiziskā izejā vai pie vairāk nekā viena izejas sprieguma 1. slodzes režīmam, attiecīgos paziņotos lielumus norāda katram mērījumam.

Attiecīgie slodžu režīmi ir noteikti 2. punkta b) apakšpunktā.

3.   Mērījumi un aprēķini

Nolūkā nodrošināt un verificēt atbilstību šīs regulas prasībām mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai citas ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kuras ir vispāratzītas un mūsdienīgas.


III PIELIKUMS

Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā

Šajā pielikumā noteiktās verifikācijas pielaides attiecas tikai uz dalībvalstu iestāžu izmērīto parametru verifikāciju, un ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis tās neizmanto kā pieļaujamo pielaidi, uzrādot vērtības tehniskajā dokumentācijā, kā arī neinterpretē šīs vērtības nolūkā panākt atbilstību vai jelkādiem līdzekļiem radīt labāku priekšstatu par ražojuma veiktspēju.

Verificējot ražojuma modeļa atbilstību tām prasībām, kas šajā regulā noteiktas atbilstīgi Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktam, attiecībā uz šajā pielikumā minētajām prasībām dalībvalstu iestādes piemēro šādu procedūru.

1.

Dalībvalsts iestādes verificē modeļa vienas vienības atbilstību.

2.

Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja:

a)

vērtības, kas tehniskajā dokumentācijā norādītas saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK IV pielikuma 2. punktu (deklarētās vērtības), un attiecīgā gadījumā vērtības, kas izmantotas, lai tās aprēķinātu, ražotājam, importētājam vai pilnvarotajam pārstāvim nav izdevīgākas kā to atbilstošo mērījumu rezultāti, kas veikti saskaņā ar minētā punkta g) apakšpunktu; un

b)

deklarētās vērtības atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām, un informācijā par ražojumu, ko atbilstoši attiecīgajām prasībām publisko ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis, nekur nenorāda vērtības, kas ražotājam, importētājam vai pilnvarotajam pārstāvim ir izdevīgākas nekā deklarētās vērtības; un

c)

kad dalībvalsts iestādes testē šo modeļa vienību, noteiktās vērtības (testēšanā izmērītās attiecīgo parametru vērtības un no šiem mērījumiem aprēķinātās vērtības) atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 1. tabulā; un

d)

kad dalībvalsts iestādes pārbauda šo modeļa vienību, tā atbilst II pielikuma 2. punktā noteiktajām informācijas prasībām.

3.

Ja netiek iegūti 2. punkta a), b) vai d) apakšpunktā minētie rezultāti, modeli un visus ekvivalentos modeļus uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstošiem.

4.

Ja netiek iegūts 2. punkta c) apakšpunktā minētais rezultāts, dalībvalsts iestādes testēšanai izraugās vēl trīs tā paša modeļa vienības. Šīs trīs papildu vienības drīkst izvēlēties arī no viena vai vairākiem ekvivalentiem modeļiem.

5.

Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja minētajām trim vienībām noteikto vērtību vidējā aritmētiskā vērtība atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 1. tabulā.

6.

Ja netiek iegūts 5. punktā minētais rezultāts, uzskata, ka konkrētais modelis un visi ekvivalentie modeļi neatbilst šīs regulas prasībām.

7.

Ja saskaņā ar 3. vai 6. punktu tiek pieņemts lēmums par modeļa neatbilstību, dalībvalsts iestādes bez kavēšanās sniedz visu attiecīgo informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai.

Dalībvalstu iestādes izmanto II pielikumā noteiktās mērīšanas un aprēķina metodes.

Attiecībā uz šajā pielikumā minētajām prasībām dalībvalstu iestādes piemēro tikai 1. tabulā noteiktās verifikācijas pielaides un izmanto tikai 1.–7. punktā aprakstīto procedūru. Attiecībā uz 1. tabulā noteiktajiem parametriem nepiemēro nekādas citas pielaides, piemēram, pielaides, kas noteiktas harmonizētajos standartos vai jebkādās citās mērījumu metodēs.

1. tabula.

Verifikācijas pielaides

Parametri

Verifikācijas pielaides

Bezslodzes režīms

Noteiktā vērtība (*1) nepārsniedz deklarēto vērtību vairāk kā par 0,01 W.

Aktīvā režīma efektivitāte katrā no piemērojamajiem slodzes režīmiem

Noteiktā vērtība (*1) ir ne vairāk kā par 5 % zemāka par deklarēto vērtību.

Vidējā aktīvā efektivitāte

Noteiktā vērtība (*1) ir ne vairāk kā par 5 % zemāka par deklarēto vērtību.


(*1)  Ja testē trīs papildu vienības, kā noteikts 4. punktā, noteiktā vērtība ir šīm trim papildu vienībām noteikto vērtību vidējā aritmētiskā vērtība.


IV PIELIKUMS

Kritēriji

Konstatēts, ka šīs regulas spēkā stāšanās laikā vislabāko tirgū pieejamo tehnoloģiju ārējiem barošanas avotiem rādītāji attiecībā uz to jaudas izmantojumu bezslodzes režīmā un vidējo aktīvo efektivitāti ir šādi:

a)

bezslodzes režīms:

Bezslodzes režīmā zemākais pieejamais ārējo barošanas avotu jaudas izmantojums ir aptuveni šāds:

0,002 W, ja PO ≤ 49,0 W,

0,010 W, ja PO > 49,0 W;

b)

vidējā aktīvā efektivitāte:

Bezslodzes režīmā labākā pieejamā ārējo barošanas avotu vidējā aktīvā efektivitāte ir aptuveni šāda:

0,767, ja PO ≤ 1,0 W,

0,905, ja 1,0 W < PO ≤ 49,0 W,

0,962, ja PO > 49,0 W.


Top