Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2007/223/35

Lieta F-21/07: Prasība, kas celta 2007. gada 4. jūnijā — Marcuccio /Komisija

OV C 223, 22.9.2007, p. 20–20 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

22.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 223/20


Prasība, kas celta 2007. gada 4. jūnijā — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-21/07)

(2007/C 223/35)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avvocato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

atcelt netiešo lēmumu (turpmāk tekstā “apstrīdētais lēmums”), ar kuru tika noraidīts 2005. gada 30. decembra lūgums, kuru prasītājs iesniedza 2006. gada 17. janvārī;

atcelt tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs, iecēlējinstitūcijas 2006. gada 15. novembra lēmumu, ar kuru noraidīja prasītāja sūdzību par apstrīdēto lēmumu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt zaudējumus prasītājam, kurus viņš pieprasīja ar 2005. gada 30. decembrī datēto lūgumu, proti, EUR 100 000 vai arī citu summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un līdzvērtīgu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt papildus summu EUR 50 000 apmērā vai arī citu summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un līdzvērtīgu, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies pēc iepriekš minētā lūguma datuma;

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam nokavējuma procentus, sākot no 2005. gada 30. decembra, ar likmi 10 % gadā ar ikgadējo kapitalizāciju, līdz pilnīgai atmaksai un vispārēji līdz brīdim, kad tiek dzēsti apstrīdētie maksājumi, vai tādā procentu likmes apmērā un termiņos, kādu Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un līdzvērtīgu, par EUR 100 000 summu, vai arī summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un līdzvērtīgu;

piespriest atbildētājai bez kavēšanās iznīcināt visus 2001. gada 20. februāra paziņojuma, protokola Nr. 951883, kā arī 2005. gada 15. novembra ziņojuma oriģinālus un kopijas, un, visbeidzot, ja tā eksistē, 2006. gada 20. jūlija vēstuli, uz kuru atbildētāja norāda 2006. gada 15. novembra ziņojumā;

piespriest atbildētājai informēt prasītāju par dokumentu iznīcināšanu, īpaši norādot substantiam par katru iznīcināto dokumentu, vietu, kurā dokuments atradās pirms iznīcināšanas, un visus apstākļus — laiku, vietu un veidu kādā notiek dokumentu iznīcināšana, it īpaši norādot datumu, vietu un izpildītāju;

piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam EUR 100 vai arī summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un līdzvērtīgu, par katru izpildes kavējuma dienu, sākot no dienas, kad tiek paziņots spriedums līdz dienai, kad prasītājam tiek paziņots par notikušo dokumentu iznīcināšanu, kuru jāsamaksā katra mēneša pirmajā dienā par tiesībām, kas radušās iepriekšējā mēnesī;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības pirmsākumi ir atrodami noteiktos apgalvojumos, kuri ir norādīti atsevišķos prasītājai nosūtītajos paziņojumos, kuri, pēc atbildētājas uzskatiem, norāda uz prettiesiskiem aktiem, faktiem un darbībām saistībā ar sensitīvo datu, kas skar viņu kā personu, izmantošanu.

Prasītājs savu argumentu atbalstam izvirza šādus trīs prasības pamatus:

1)

nav norādīts pamatojums tiktāl, ciktāl, no vienas puses, prasītāja iebildums tika noraidīts tikai netieši un, no otras puses, atbildētāja 15. novembra ziņojumā norādītie iemesli ir nekonsekventi, neloģiski un tie ir tikai atruna;

2)

tiesību pārkāpums, jo pastāv apstākļi, lai varētu uzskatīt, ka prasītājam pastāv tiesības uz zaudējumu atlīdzību, kas tika pieprasīta ar 2005. gada 30. decembra lūgumu, proti: atbildētāja realizēja pretlikumīgus aktus, faktus un darbības; atbildētājam radās zaudējumi; pastāv cēloņsakarība starp šķietami nodarītajiem zaudējumiem un apstrīdētajām darbībām;

3)

pārkāpts pienākums ievērot ierēdņu intereses un labas pārvaldības princips, jo atbildētāja nav ņēmusi vērā prasītāja intereses un radīja vairākus aktus un saistītus apstākļus, kuri rada attiecīgā pienākuma un principa pārkāpumu, jo tiem ir pretlikumīgs raksturs un tie tika pieņemti nozīmīgi ilgā laika periodā.


Top