1)

Vai Regulas Nr. 1896/2006 (1) 1. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda valsts tiesību norma kā Igaunijas Civilprocesa kodeksa 371. panta 1. punkta 4) apakšpunkts (saskaņā ar kuru tiesa nepieņem prasību izskatīšanai tostarp tad, ja ir stājies spēkā Igaunijas tiesas lēmums par tiesvedības izbeigšanu, kas pieņemts strīdā starp tām pašām pusēm par to pašu priekšmetu un to pašu pamatu un kas neļauj celt jaunu prasību tiesā tajā pašā lietā) liedz izskatīt prasību par prasījumu, par kuru dalībvalsts tiesa ir izdevusi Eiropas maksājuma rīkojumu un pasludinājusi to par izpildāmu?

2)

Ja, atbildot uz pirmo jautājumu, principā tiek apstiprināts, ka pastāv šķērslis prasības izskatīšanai, vai atbilde būtu citāda, ja pēc Eiropas maksājuma rīkojuma pasludināšanas par izpildāmu izrādās, ka maksājuma rīkojums nav izsniegts atbilstoši Regulas Nr. 1896/2006 13.-15. pantā noteiktajam prasību minimumam?

3)

Ja, atbildot uz otro jautājumu, tiek apstiprināts, ka pastāv šķērslis prasības izskatīšanai, vai tiesa, kas izdevusi Eiropas maksājuma rīkojumu un pasludinājusi to par izpildāmu, pēc savas ierosmes vai pēc pieteicēja pieteikuma var lemt, ka maksājuma rīkojuma izpildāmības pasludināšana nav spēkā, ja pēc maksājuma rīkojuma pasludināšanas par izpildāmu izrādās, ka maksājuma rīkojums nav izsniegts atbilstoši Regulas Nr. 1896/2006 13.-15. pantā noteiktajam prasību minimumam?

4)

Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša, vai tiesa, kas izdevusi Eiropas maksājuma rīkojumu un pasludinājusi to par izpildāmu, neatkarīgi no piespiedu izpildes procesa veikšanas, izbeigšanas vai iznākuma izpildes dalībvalsts tiesā var lemt par maksājuma rīkojuma izpildāmības pasludināšanas spēkā neesamību?