—

atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 12. decembra Lēmumu lietā M.8672 (EASYJET/CERTAIN AIR BERLIN ASSETS), Ats. nr. C(2017) 8776 final;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā;

—

noteikt Komisijai pienākumu iebildumu rakstā atbildēt uz prasībā norādītajiem prasītājas jautājumiem par attiecīgās koncentrācijas ietekmes uz konkurenci izvērtēšanas norisi, kā arī iesniegt konkrētus pierādījumus, kas ir Eiropas Komisijas lēmuma pamatā.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, neizvērtējot no konkurences viedokļa pilnībā koncentrācijas nelabvēlīgās sekas, Komisija esot pārkāpusi Savienības Līguma normas, kā arī tā īstenošanas noteikumus, it īpaši Regulas Nr. 139/2004/EK ( 1 ) normas.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot kļūdaini novērtējusi koncentrācijas sekas attiecībā uz iespēju sniegt gaisa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus no un uz konkrētajām lidostām, tādējādi pieļaujot nopietnu un acīmredzamu kļūdu koncentrācijas vērtējumā. Koncentrācijas pareizi veikta analītiska vērtējuma rezultātā esot jāsecina, ka tās ietekme uz konkurenci ir negatīva, tostarp tā konkurenci ietekmē negatīvāk nekā koncentrācijas neesamība alternatīva scenārija gadījumā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, neizvērtējot, vai efektivitātes pieaugums, ko rada koncentrācija, atsver tās negatīvo ietekmi uz konkurenci, esot pārkāpusi “Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu”.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, neparedzot pienākumus easyJet, kas ļautu izvairīties no būtiskiem efektīvas konkurences traucējumiem koncentrācijas rezultātā, esot pārkāpusi Līguma normas, kā arī tā īstenošanas noteikumus.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, nenovērtējot koncentrācijas ietekmi uz iekšējo tirgu saistībā ar valsts atbalstu, ko Vācijas Federatīvā Republika iepriekš 2017. gada 15. jūlijā ir piešķīrusi Air Berlin kā aizdevumu 150 miljonu EUR apmērā, Komisija esot pārkāpusi Līguma normas un to īstenošanas noteikumus. Komisija to ir apstiprinājusi ar Komisijas 2017. gada 4. septembra lēmumu par Vācijas Federatīvās Republikas valsts atbalstu Air Berlin, C(2017) 6080 final.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, neatbilstoši piemērojot Komisijas lēmumu, kas tostarp izpaudās kā lietas faktisko apstākļu pilnīgas analīzes trūkums, neņemot vērā vairākus elementus, kas ir vajadzīgi, lai uzticami pārbaudītu darījuma pilnu ietekmi uz konkurenci, kā arī nenovērtējot koncentrācijas ietekmi uz iekšējo tirgu saistībā ar Air Berlin piešķirto valsts atbalstu, un nenorādot pamatojumu šādai neņemšanai vērā, esot pārkāpusi LESD 296. pantu.