12.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/31

—

atcelt apstrīdētos tiesību aktus, it īpaši:

—

To pašu iemeslu dēļ prasītāji lūdz Tiesu, lai tā paustu nostāju:

—

Ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka prasītāju prasījumi ir pamatoti, atbilstoši tam, kas ir noteikts LESD 268. un 340. pantā, piespriest Eiropas Centrālajai bankai samaksāt naudas summu 4 582 825,80 EUR apmērā, tai pieskaitot kavējuma procentus atbilstoši likumā noteiktajai likmei, kuri tiek aprēķināti līdz faktiskai samaksai, kā arī pārējos izdevumus un atlīdzību par zaudējumiem un kaitējumu, kas tiek izvirzīti saistībā ar notikušo aizskārumu.

—

Tomēr, ņemot vērā to, kas ir noteikts LESD 280. pantā, un ka atbilstoši LESD 299. pantā noteiktajam “Eiropas Centrālās bankas akti, kas uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis, ir izpildāmi”, Vispārējai tiesai būtu jānosaka, lai atbildētāja pieprasītu, lai šīs summas samaksātu BCP.

—

Ņemot vēra, ka saskaņā ar to, kas ir noteikts Direktīvas 2005/29/EK 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kā arī Direktīvas 2007/64/EK 81. panta 1. punktā un 83. panta 1. punktā un Dekrētlikuma 317/2009 96. panta “Papildu sankcijas” 1. punkta b) apakšpunktā, valsts centrālā banka ir “administratīvā iestād[e], kas ir kompetenta vai nu pieņemt lēmumus par sūdzībām, vai ierosināt attiecīgu tiesvedību”, atbildētājas pārstāvim ir jāpieprasa, lai BCP“nekavējoties” samaksātu iepriekš minētās summas prasītāju kontos.

—

Atbildētājai:

—

ja Vispārējai tiesai atbilstoši LESD 256. panta 1. punktam nebūs kompetences, jautājums atbilstoši LESD 271. panta d) punktam ir iesniedzams izskatīšanai Tiesā, jo, ja valsts centrālā banka neatzīst, ka “nav izpildījusi kādu Līgumos uzliktu pienākumu, [tai] jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Tiesas spriedumu”.

—

ja Vispārējai tiesai nebūs kompetences, – ja Tiesa uzskatīs, ka prasītāju prasība ir pamatota, Vispārējai tiesai saskaņā ar LESD 264. pantu ir jāierosina Tiesai atcelt atbildētājas pārņemto valsts centrālās bankas nostāju un, ņemot vēra Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkta c) apakšpunktu un LESD 296. panta otro daļu, kā arī Direktīvas Nr. 2005/29/EK 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ir jāpauž pamatota nostāja.

—

atbildētājai un Tiesai ir jāaicina Portugāles valsts/prokuratūra/PGR rīkoties, lai paustu nostāju par BCP veiktajām darbībām.

—

atbildētājai ir jāpaziņo šī lieta OLAF.

—

saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktu jau šobrīd tiek lūgts atlīdzināt no tiesvedības izrietošos izdevumus, kas tiek noteikti atbilstoši Vispārējās tiesas ieskatiem.

1.

Pirmais pamats ir balstīts uz to, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, kurš ir paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta [c) apakšpunktā)], LESD 296. panta otrajā daļā un Direktīvas 2005/29/EK (1) 11. panta 3. punktā.

2.

Neatkarīgi no “drošības seifa” zādzības, “pielietojot spēku attiecībā uz lietām”, BCP zināja vai tai ir bijis jāzina, ka pastāvēja finanšu sistēmas izmantošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas nolūkā, un tādējādi kredītiestāde zināja, ka runa ir par nodokļu krāpšanu vai izvairīšanos no to samaksas, kas varēja radīt zaudējumus Savienības budžeta līdzekļiem. Šīs darbības ir “nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses” un rada “primārus vispārējo interešu apsvērumus”, kuri veido “likumīgus mērķus, kas var attaisnot šķēršļus pakalpojumu sniegšanas brīvībai”.

3.

Neatkarīgi no veida, kādā no “seifa” tika nozagts vairāk kā 1 000 000 EUR, rodas zaudējumi “Savienības finanšu interesēm”, it īpaši ienākumiem, kas iekļauti “Eiropas Savienības budžetā un iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru budžetos, kā arī budžetos, ko tie pārvalda un pārrauga”, un tādējādi runa ir par darbībām, kuras ir “pārkāpums”, jo tās ir “Kopienas tiesību normas pārkāpums, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Kopienu budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem: mazinot vai zaudējot ienākumus no Kopienu vārdā tieši izveidotajiem pašu resursiem vai veicot nepamatotus izdevumus”.

4.

Ja kredītiestāde, dalībvalsts/valsts centrālā banka, Eiropas Centrālā banka vai dalībvalsts/prokuratūra/PGR uzzina par šādiem pārkāpumiem un darbībām, ļauj tām notikt un neizmeklē tās, šis fakts rada LESD 310. panta 5. un 6. punkta un LESD 325. panta 1., 2. un 3. punkta pārkāpumu, kolīdz tās atzīst, ka attiecīga kredītiestāde veic darbības, kas ir “pārkāpums” Regulas Nr. 2988/95 (2) 1. panta 2. punkta pārkāpuma dēļ.

5.

Atbildētājas rīcība, ar kuru tā noraidīja lūgumu veikt pasākumus, izraisīja tostarp to, ka:

6.

Objektivitātes principa pārkāpums, pilnvaru nelikumīga izmantošana un būtisks procesuāls pārkāpums, ko pieļāva atbildētājas pārstāve – Banco de Portugal.