This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62017CA0416
Case C-416/17: Judgment of the Court (Fifth Chamber) of 4 October 2018 — European Commission v French Republic (Failure of a Member State to fulfil obligations — Articles 49 and 63 TFEU and the third paragraph of Article 267 TFEU — Series of charges to tax — Difference in treatment according to the Member State of residence of the sub-subsidiary — Reimbursement of the advance payment of tax unduly paid — Requirements relating to the evidence establishing a right to such reimbursement — Capping of the right to reimbursement — Discrimination — National court adjudicating at last instance — Obligation to make a reference for a preliminary ruling)
Lieta C-416/17: Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums – Eiropas Komisija/Francijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde – LESD 49. un 63. pants, kā arī 267. panta trešā daļa – Nodokļu vairākkārtēja uzlikšana – Atšķirīga attieksme atkarībā no mazmeitasuzņēmuma rezidences dalībvalsts – Nepamatoti iekasēta priekšnodokļa par ienākumiem no kapitāla un kustamas mantas atmaksa – Prasības par pierādījumiem šādas atmaksas pamatojumam – Tiesību uz atmaksu maksimālā apmēra noteikšanu – Diskriminācija – Valsts tiesa, kas lietu izskata pēdējā instancē – Pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu)
Lieta C-416/17: Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums – Eiropas Komisija/Francijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde – LESD 49. un 63. pants, kā arī 267. panta trešā daļa – Nodokļu vairākkārtēja uzlikšana – Atšķirīga attieksme atkarībā no mazmeitasuzņēmuma rezidences dalībvalsts – Nepamatoti iekasēta priekšnodokļa par ienākumiem no kapitāla un kustamas mantas atmaksa – Prasības par pierādījumiem šādas atmaksas pamatojumam – Tiesību uz atmaksu maksimālā apmēra noteikšanu – Diskriminācija – Valsts tiesa, kas lietu izskata pēdējā instancē – Pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu)
OV C 436, 3.12.2018, p. 13–14
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
3.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 436/13 |
Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 4. oktobra spriedums – Eiropas Komisija/Francijas Republika
(Lieta C-416/17) (1)
((Valsts pienākumu neizpilde - LESD 49. un 63. pants, kā arī 267. panta trešā daļa - Nodokļu vairākkārtēja uzlikšana - Atšķirīga attieksme atkarībā no mazmeitasuzņēmuma rezidences dalībvalsts - Nepamatoti iekasēta priekšnodokļa par ienākumiem no kapitāla un kustamas mantas atmaksa - Prasības par pierādījumiem šādas atmaksas pamatojumam - Tiesību uz atmaksu maksimālā apmēra noteikšanu - Diskriminācija - Valsts tiesa, kas lietu izskata pēdējā instancē - Pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu))
(2018/C 436/15)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-F. Brakeland un W. Roels)
Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji: E. de Moustier, A. Alidière un D. Colas)
Rezolutīvā daļa
1) |
Atsakoties par priekšnodokli par ienākumiem no kapitāla un kustamas mantas, ko samaksājis uzņēmums rezidents par nerezidenta uzņēmuma – ar nerezidenta meitasuzņēmuma starpniecību – izmaksātajām dividendēm, atmaksājamās summas aprēķinā ņemt vērā nodokli, ko samaksājis šis otrais uzņēmums par šo dividenžu pamatā esošo peļņu, lai gan valsts nodokļa dubultas uzlikšanas novēršanas mehānisms ļauj – pilnībā iekšējas dalības ķēdes gadījumā – neitralizēt nodokļa uzlikšanu dividendēm, ko sadalījusi sabiedrība katrā šīs dalības ķēdes posmā, Francijas Republika nav izpildījusi LESD 49. un 63. pantā paredzētos pienākumus. |
2) |
Tā kā Conseil d’État (Francija) nav vērsusies Eiropas Savienības Tiesā atbilstoši LESD 267. panta trešajā daļā paredzētajai procedūrai, lai noteiktu, vai tāda priekšnodokļa par ienākumiem no kapitāla un kustamas mantas atmaksas apmēra aprēķinā, ko ir samaksājusi sabiedrība rezidente saistībā ar sabiedrības nerezidentes ar meitasuzņēmuma nerezidenta starpniecību samaksātajām dividendēm, ir jāatsakās ņemt vērā nodokli, kuru šī otrā sabiedrība ir samaksājusi par peļņu, kas ir šo dividenžu pamatā, lai arī Savienības tiesību interpretācija, kas apstiprināta 2012. gada 10. decembra spriedumā Rhodia (FR:CESSR:2012:317074.20121210) un 2012. gada 10. decembra spriedumā Accor (FR:CESSR:2012:317075.20121210), nav tik acīmredzama, ka nerodas nekādas saprātīgas šaubas, Francijas Republika nav izpildījusi LESD 267. panta trešajā daļā paredzētos pienākumus. |
3) |
Prasību pārējā daļā noraidīt. |
4) |
Eiropas Komisija un Francijas Republika katra pati sedz savus tiesāšanās izdevumus. |