Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62016CN0483

    Lieta C-483/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 6. septembrī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Sziber Zsolt/ERSTE Bank Hungary Zrt.

    OV C 419, 14.11.2016, p. 32–34 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    14.11.2016   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 419/32


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 6. septembrī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Sziber Zsolt/ERSTE Bank Hungary Zrt.

    (Lieta C-483/16)

    (2016/C 419/43)

    Tiesvedības valoda – ungāru

    Iesniedzējtiesa

    Fővárosi Törvényszék

    Pamatlietas puses

    Prasītājs: Zsolt Sziber

    Atbildētāja: ERSTE Bank Hungary Zrt.

    Cita lietas dalībniece: Mónika Szeder

    Prejudiciālie jautājumi

    1)

    Vai šādas Savienības tiesību normas, proti, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (Romas līguma) 129A. panta 1. un 2. punkts kopsakarā ar šā paša panta 3. punktu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV 2012, C 362, 2. lpp.) 38. pants, Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 7. panta 1. un 2. punkts kopsakarā ar šīs pašas direktīvas 8. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (2), preambulas 47. apsvērums, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu (un tā piemērošanu), ar ko nosaka papildu prasības, kaitējot tiesvedības dalībniekam (prasītājam vai atbildētājam), kurš kā patērētājs laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2014. gada 26. jūlijam ir noslēdzis kredītlīgumu, kurā ir negodīgs līguma noteikums, kas ļauj vienpusēji palielināt procentu likmi, izdevumus vai komisijas maksas vai kurā ir paredzēta pirkšanas un pārdošanas cenu starpība, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar šādām papildu prasībām, lai atsauktos tiesā uz tiesībām, kas rodas no šādu ar patērētājiem noslēgtu līgumu spēkā neesamības, un it īpaši lai tiesā varētu izskatīt lietu pēc būtības, ir jāiesniedz civilprocesuālais dokuments (primāri prasības pieteikums, prasības pieteikuma grozījums vai iebilde par spēkā neesamību, uz ko norāda aizstāvībā lietā, kurā patērētājs ir atbildētājs, šīs iebildes grozījums, atbildētāja pretprasība vai šīs pretprasības grozījums) un tam ir jāatbilst obligātajām satura prasībām, kamēr tiesvedības dalībniekam, kurš nav noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs vai kas šajā pašā laikposmā kā patērētājs ir noslēdzis cita (ne iepriekšminētā) veida kredītlīgumu, netiek prasīts iesniegt šādu dokumentu ar obligātu saturu?

    2)

    Neatkarīgi no tā, vai Tiesa atbildēs apstiprinoši vai noraidoši uz 1. jautājumu, kas ir izteikts plašāk nekā šis 2. jautājums, vai 1. jautājumā uzskaitītie Savienības tiesību noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie aizliedz piemērot šādas obligātās papildu prasības (skat. a) līdz c) punktu) tiesvedības dalībniekam, kas ir noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs 1. jautājuma nozīmē:

    (a)

    tiesvedībā – prasības pieteikums, prasības pieteikuma grozījums vai iebilde par spēkā neesamību, uz ko norāda aizstāvībā lietā, kurā patērētājs ir atbildētājs, vai šīs iebildes grozījums, atbildētāja pretprasība vai šīs pretprasības grozījums, kas ir jāiesniedz tiesvedības dalībniekam (prasītājam vai atbildētājam), kurš ir noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs 1. jautājuma izpratnē, ir pieņemams – proti, tiks izskatīts pēc būtības – vienīgi tad, ja šajā dokumentā šis lietas dalībnieks lūdz tiesu ne tikai atzīt ar patērētāju noslēgto kredītlīgumu 1. jautājuma izpratnē par pilnībā vai daļēji spēkā neesošu, bet arī lūdz tiesu piemērot tiesiskās sekas, kas izriet no līguma pilnīgas spēkā neesamības, kamēr tiesvedības dalībniekam, kas nav noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs vai kurš šajā paša laikposmā kā patērētājs ir noslēdzis cita (ne iepriekšminētā) veida kredītlīgumu, netiek prasīts iesniegt šādu dokumentu ar obligāto saturu?

    (b)

    tiesvedībā prasības pieteikums, prasības pieteikuma grozījums vai iebilde par spēkā neesamību, uz ko norāda aizstāvībā lietā, kurā patērētājs ir atbildētājs, vai šīs iebildes grozījums, atbildētāja pretprasība vai šīs pretprasības grozījums, kas ir jāiesniedz tiesvedības dalībniekam (prasītājam vai atbildētājam), kurš ir noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs 1. jautājuma izpratnē, ir pieņemams – proti, tiks izskatīts pēc būtības – vienīgi tad, ja šajā dokumentā šis lietas dalībnieks, lūdzot tiesu atzīt par pilnībā spēkā neesošu kredītlīgumu, kas noslēgts ar patērētāju 1. jautājuma izpratnē, attiecībā uz no pilnīgas spēkā neesamības izrietošajām tiesiskajām sekām netiek nekas prasīts par tiesiskās situācijas atjaunošanu pirms kredītlīguma noslēgšanas, kamēr tiesvedības dalībniekam, kas nav noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs vai, kurš šajā pašā laikposmā kā patērētājs ir noslēdzis cita (ne iepriekšminētā) veida kredītlīgumu, netiek prasīts iesniegt šādu dokumentu ar obligāto saturu?

    (c)

    tiesvedībā prasības pieteikums, prasības pieteikuma grozījums vai iebilde par spēkā neesamību, uz ko norāda aizstāvībā lietā, kurā patērētājs ir atbildētājs, vai šīs iebildes grozījums, atbildētāja pretprasība vai šīs pretprasības grozījums, kas ir jāiesniedz tiesvedības dalībniekam (prasītājam vai atbildētājam), kurš ir noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs 1. jautājuma izpratnē, ir pieņemams – proti, tiks izskatīts pēc būtības – vienīgi tad, ja šajā dokumentā attiecībā uz laikposmu no līgumisko attiecību sākuma līdz prasības iesniegšanai ir iekļauts aprēķins, kas veikts, izmantojot ārkārtīgi sarežģītu matemātisko metodi (kāda tā noteikta valsts tiesiskajā regulējumā), kurā jāņem vērā arī normas, kas nosaka valūtas konversiju forintos, tajā skaitā ar detalizētu informāciju matemātiski pārbaudāmā veidā, norādot maksājumus, kas veicami atbilstoši kredītlīgumam, prasītāja veiktos maksājumus, maksājumus, kas veicami, ja netiek ņemts vērā spēkā neesošais noteikums, un šo lielumu atšķirību, kā arī precizējot kopējo summu, kuru lietas dalībnieks, kurš ir noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs 1. jautājuma izpratnē, vēl ir parādā kredītiestādei vai ko viņš ir pārmaksājis, lai gan tiesvedības dalībniekam, kurš nav noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs vai kurš tajā pašā laikposmā kā patērētājs ir noslēdzis cita (ne iepriekšminētā) veida kredītlīgumu, nav jāiesniedz šāds dokuments ar obligāto saturu?

    3)

    Vai 1. jautājumā uzskaitītie Savienības tiesību noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka šādu normu pārkāpums, nosakot 1. un 2. jautājumā uzskaitītās papildu prasības, ir arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV 2012, C 326, 2. lpp.) 20., 21. un 47. panta pārkāpums, ņemot vērā to (šeit un daļēji attiecībā uz 1. un 2. jautājumu), ka dalībvalstu tiesām ir jāpiemēro Savienības tiesības patērētāju aizsardzības jomā arī lietās bez pārrobežu elementa, proti, pilnībā iekšējās situācijās, atbilstoši Tiesas 2000. gada 5. decembra spriedumam Guimont (C-448/98, EU:C:2000:663, 23. punkts), 2012. gada 10. maija spriedumam Duomo Gpa u.c. (no C-357/10 līdz C-359/10, EU:C:2012:283, 28. punkts) un 2014. gada 3. jūlija rīkojumam Tudoran (C-92/14, EU:C:2014:2051, 39. punkts)? Vai arī situācija ir jāuzskata par pārrobežu situāciju tādēļ vien, ka 1. prejudiciālajā jautājumā norādītais kredītlīgums ir “kredītlīgums ārvalstu valūtā”?


    (1)  Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV 2008, L 133, 66. lpp.).


    Top