This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62016CN0483
Case C-483/16: Request for a preliminary ruling from the Fővárosi Törvényszék (Hungary) lodged on 6 September 2016 — Zsolt Sziber v ERSTE Bank Hungary Zrt.
Lieta C-483/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 6. septembrī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Sziber Zsolt/ERSTE Bank Hungary Zrt.
Lieta C-483/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 6. septembrī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Sziber Zsolt/ERSTE Bank Hungary Zrt.
OV C 419, 14.11.2016, p. 32–34
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
14.11.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 419/32 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 6. septembrī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Sziber Zsolt/ERSTE Bank Hungary Zrt.
(Lieta C-483/16)
(2016/C 419/43)
Tiesvedības valoda – ungāru
Iesniedzējtiesa
Fővárosi Törvényszék
Pamatlietas puses
Prasītājs: Zsolt Sziber
Atbildētāja: ERSTE Bank Hungary Zrt.
Cita lietas dalībniece: Mónika Szeder
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai šādas Savienības tiesību normas, proti, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (Romas līguma) 129A. panta 1. un 2. punkts kopsakarā ar šā paša panta 3. punktu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV 2012, C 362, 2. lpp.) 38. pants, Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 7. panta 1. un 2. punkts kopsakarā ar šīs pašas direktīvas 8. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (2), preambulas 47. apsvērums, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu (un tā piemērošanu), ar ko nosaka papildu prasības, kaitējot tiesvedības dalībniekam (prasītājam vai atbildētājam), kurš kā patērētājs laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2014. gada 26. jūlijam ir noslēdzis kredītlīgumu, kurā ir negodīgs līguma noteikums, kas ļauj vienpusēji palielināt procentu likmi, izdevumus vai komisijas maksas vai kurā ir paredzēta pirkšanas un pārdošanas cenu starpība, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar šādām papildu prasībām, lai atsauktos tiesā uz tiesībām, kas rodas no šādu ar patērētājiem noslēgtu līgumu spēkā neesamības, un it īpaši lai tiesā varētu izskatīt lietu pēc būtības, ir jāiesniedz civilprocesuālais dokuments (primāri prasības pieteikums, prasības pieteikuma grozījums vai iebilde par spēkā neesamību, uz ko norāda aizstāvībā lietā, kurā patērētājs ir atbildētājs, šīs iebildes grozījums, atbildētāja pretprasība vai šīs pretprasības grozījums) un tam ir jāatbilst obligātajām satura prasībām, kamēr tiesvedības dalībniekam, kurš nav noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs vai kas šajā pašā laikposmā kā patērētājs ir noslēdzis cita (ne iepriekšminētā) veida kredītlīgumu, netiek prasīts iesniegt šādu dokumentu ar obligātu saturu? |
2) |
Neatkarīgi no tā, vai Tiesa atbildēs apstiprinoši vai noraidoši uz 1. jautājumu, kas ir izteikts plašāk nekā šis 2. jautājums, vai 1. jautājumā uzskaitītie Savienības tiesību noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie aizliedz piemērot šādas obligātās papildu prasības (skat. a) līdz c) punktu) tiesvedības dalībniekam, kas ir noslēdzis kredītlīgumu kā patērētājs 1. jautājuma nozīmē:
|
3) |
Vai 1. jautājumā uzskaitītie Savienības tiesību noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka šādu normu pārkāpums, nosakot 1. un 2. jautājumā uzskaitītās papildu prasības, ir arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV 2012, C 326, 2. lpp.) 20., 21. un 47. panta pārkāpums, ņemot vērā to (šeit un daļēji attiecībā uz 1. un 2. jautājumu), ka dalībvalstu tiesām ir jāpiemēro Savienības tiesības patērētāju aizsardzības jomā arī lietās bez pārrobežu elementa, proti, pilnībā iekšējās situācijās, atbilstoši Tiesas 2000. gada 5. decembra spriedumam Guimont (C-448/98, EU:C:2000:663, 23. punkts), 2012. gada 10. maija spriedumam Duomo Gpa u.c. (no C-357/10 līdz C-359/10, EU:C:2012:283, 28. punkts) un 2014. gada 3. jūlija rīkojumam Tudoran (C-92/14, EU:C:2014:2051, 39. punkts)? Vai arī situācija ir jāuzskata par pārrobežu situāciju tādēļ vien, ka 1. prejudiciālajā jautājumā norādītais kredītlīgums ir “kredītlīgums ārvalstu valūtā”? |
(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV 2008, L 133, 66. lpp.).