4.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/22

1)

Vai nolūkā novērst pretējus tiesu spriedumus Tiesas kompetencē ir sniegt 1975. gada 14. novembrī Ženēvā noslēgtās Muitas konvencijas par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros lieto TIR karneti (TIR konvencija), kas Eiropas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 1978. gada 25. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2112/78 (1), interpretāciju, kas ir saistoša dalībvalstu tiesām, ja runa ir par Konvencijas 8. un 11. pantā reglamentēto jomu, lai novērtētu, vai galvotāja apvienība ir atbildīga, kas ir reglamentēta arī Muitas kodeksa īstenošanas regulas (2) 457. panta 2. punktā?

2)

Vai Muitas kodeksa īstenošanas regulas 457. panta 2. punkta interpretācija, aplūkota kopā ar TIR konvencijas 8. panta 7. punktu (tagad 11. panta 2. punkts) un to paskaidrojumiem, ļauj uzskatīt, ka tādā lietā kā izskatāmā lieta muitas iestādēm gadījumā, ja ir jāmaksā TIR konvencijas 8. panta 1. un 2. punktā minētās summas, pirms prasības iesniegšanas pret galvotāju apvienību pēc iespējas maksājums ir jāprasa no TIR karnetes turētāja, kurš ir tiešais parādnieks?

3)

Vai ir jāuzskata, ka saņēmējs, kurš ir ieguvis vai turējis attiecīgās preces, par kurām ir zināms, ka tās ir pārvadātas, izmantojot TIR karneti, attiecībā uz kurām nav konstatēts, ka tās būtu uzrādītas galamērķa muitas iestādei un tur būtu deklarētas, tikai šo apstākļu dēļ vien ir tā persona, kurai bija jāzina, ka preces nav Kopienas Muitas kodeksa 203. panta 3. punkta trešā ievilkuma izpratnē, aplūkotā kopā ar 213. pantu?

4)

Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša, vai muitas pārvaldes bezdarbība, nepieprasot muitas parāda samaksu no šā saņēmēja, liedz iestāties – arī Muitas kodeksa īstenošanas regulas 457. panta 2. punktā reglamentētajai – galvotājas apvienības atbildībai, kā tas ir paredzēts TIR konvencijas 1. panta q) punktā?