Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015TN0328

    Lieta T-328/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 21. aprīļa spriedumu lietā F-87/12 RENV Alsteens/Komisija 2015. gada 24. jūnijā iesniedza Geoffroy Alsteens

    OV C 279, 24.8.2015, p. 43–44 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    24.8.2015   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 279/43


    Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2015. gada 21. aprīļa spriedumu lietā F-87/12 RENV Alsteens/Komisija 2015. gada 24. jūnijā iesniedza Geoffroy Alsteens

    (Lieta T-328/15 P)

    (2015/C 279/53)

    Tiesvedības valoda – franču

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Geoffroy Alsteens (Marcinelle, Beļģija) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

    Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

    Prasījumi:

    atcelt Civildienesta tiesas spriedumu lietā F-87/12 RENV Alsteens/Komisija;

    atcelt Komisijas 2011. gada 18. novembra lēmumu, ciktāl tajā ir ierobežots prasītāja līguma pagarinājuma laikposms līdz 2012. gada 31. martam;

    piespriest Komisijai provizoriski izmaksāt vienu euro kā atlīdzību par apelācijas sūdzības iesniedzēja ciestajiem zaudējumiem, kā arī piespriest tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kuri ir radušies četrās instancēs.

    Pamati un galvenie argumenti

    Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

    1.

    Ar pirmo pamatu tiek apgalvots sacīkstes principa pārkāpums un kļūda tiesību piemērošanā. Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Civildienesta tiesa (turpmāk tekstā – “CDT”) i) ir kļūdaini noraidījusi kā nepieņemamus, ievērojot savstarpējās atbilstības noteikumu, prasības pamatus attiecībā uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un labas pārvaldības principu, lai arī Komisija nevienā brīdī netika izvirzījusi šādu iebildi par nepieņemamību, un lietas dalībniekiem nekad nav tikusi dota iespēja iesniegt savus apsvērumus par šo apgalvoto nepieņemamību, un ii) katrā ziņā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, lemjot, ka prasītājs nav ievērojis savstarpējās atbilstības noteikumu.

    2.

    Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir sagrozīti prasītāja argumenti par pienākumu norādīt pamatojumu un par kļūdu tiesību piemērošanā, jo CDT ir uzskatījusi, ka nebija nepieciešams lemt par Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “RAA”) 8. panta interpretāciju, un ka 1995. gada 5. oktobra spriedumam lietā Alexopoulou/Komisija (T-17/95, Recueil FP, EU:T:1995:176) nebija nekādas nozīmes šī strīda atrisināšanā.

    3.

    Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu un ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo CDT ir uzskatījusi, ka katrā ziņā bija vajadzīgs prasītāja pieteikums, lai varētu izdarīt atkāpi no mehāniskas sešu gadu noteikuma piemērošanas, tādējādi apstrīdēto lēmumu kļūdaini nekvalificējot kā nelabvēlīgu lēmumu.


    Top