1)

Vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām un it īpaši — Eiropas Tiesas spriedumā apvienotajās lietās no C-307/09 līdz C-309/09 (1) izmantoto darbaspēka nodrošināšanas definīciju var runāt par darbaspēka nodrošināšanu, ja darbuzņēmējs uzņemas pienākumu ar savu darbinieku palīdzību klienta kautuvē no viņa īrētās telpās pārstrādāt liellopu pusliemeņus un tos fasēt tirdzniecībai gatavos gaļas iepakojumos, ja darbuzņēmējs saņem samaksu atkarībā no pārstrādātās gaļas kilogramiem un darbuzņēmējam jāakceptē tas, ka par gaļas pārstrādāšanu norunātā samaksa tiek samazināta gaļas pārstrādes nepietiekamas kvalitātes gadījumos, ņemot vērā arī to, ka darbuzņēmējs šo pakalpojumu uzņemošajā dalībvalstī sniedz tikai un vienīgi vienam klientam un ka šis pēdējais veic arī gaļas pārstrādes darba kvalitātes pārbaudi?

2)

Vai Eiropas Tiesas spriedumā apvienotajās lietās no C-307/09 līdz C-309/09 noteiktais pamatprincips, saskaņā ar kuru darbaspēka nodrošināšana var tikt ierobežota laikā, kad ir spēkā pārejas noteikumi attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kas ietverti līgumos par to dalībvalstu pievienošanos, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, ir piemērojams arī tādai darba ņēmēju norīkošanu darbā, kas tiek veikta darbaspēka nodrošināšanas ietvaros, ar kuru uzņēmums, kura juridiskā adrese ir tādā dalībvalstī, kura pievienojusies Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, norīko darba ņēmējus darbā Austrijā, ja šī norīkošana notiek jomā, kas nav aizsargāta joma pievienošanās līgumu izpratnē?