5.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/17

—

atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—

atbilstoši tam — pilnībā atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-219/07;

—

Tiesai pašai izšķirt lietu, ja tā izlemtu spriedumu atcelt:

atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2007. gada 24. aprīļa lēmumu par Beļģijas Karalistes lūgumu, kas paziņots ar dokumenta numuru REC 05/02, C(2007)1776, ar kuru atzīts, ka Beļģijas Karalistes 2002. gada 12. augusta lūgumā minētā ievedmuitas nodeva EUR 168 004,65apmērā ir jāiegrāmato vēlāk un no tās nevar atbrīvot;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

1)

Par Muitas kodeksa (1) 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Pirmās instances tiesa, piemērojot Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu, neesot ņēmusi vērā interpretāciju, kuru šim pantam ir sniegusi Tiesa 2006. gada 9. marta spriedumā (2), it īpaši attiecībā uz pierādījumu sniegšanu par to, ka izziņas ir nepareizas tādēļ, ka nepareizus datus ir sniedzis eksportētājs; saskaņā ar minēto spriedumu muitas iestādēm, kuras vēlas veikt vēlāku iegrāmatošanu, esot ne vien pierādīšanas pienākums, bet pierādījumi esot jāsniedz ar objektīvu oriģināldokumentu palīdzību.

Tādējādi Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu un kļūdaini piemērojusi — tātad pārkāpusi — Kopienu tiesības. Tādēļ Tiesai šī kļūda tiesību piemērošanā ir jālabo.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: Pirmās instances tiesa, pārbaudot tai iesniegtos pierādījumus, esot vadījusies saskaņā ar visos aspektos nepareizu nostāju, jo attiecīgais pierādījums neesot pietiekams Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta prasību izpildei, kā to interpretējusi un paskaidrojusi Tiesa 2006. gada 9. marta spriedumā (3).

Tādējādi Pirmās instances tiesa iesniegtos pierādījumus ir kļūdaini kvalificējusi, tādā veidā pārkāpjot Kopienu tiesības (4).

Turklāt Pirmās instances tiesa, pārbaudot pierādījumus esot pieņēmusi nekonsekventu un neviennozīmīgu lēmumu, jo, no vienas puses, tā iesniegtos pierādījumus ir uzskatījusi par pietiekamiem, lai būtu izpildīts Komisijas pienākums pierādīt, ka izziņas ir nepareizas tādēļ, ka nepareizus datus ir sniedzis eksportētājs, bet, no otras puses, pēc tās pašas metodes uzskatījusi to par nepietiekamu, lai pierādītu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvoto, ka Taizemes muitas iestādes zināja, vai tām parastā gadījumā bija jāzina, ka precēm nav piemērojams preferenču režīms.

Kļūdas, kuras Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi, izvērtējot un pārbaudot kā pierādījumu iesniegtos procesuālos dokumentus, Tiesai ir jāuzskata par pamatojuma neesamību (5)

2)

Par MK 239. pantu

Vienīgais apelācijas sūdzības pamats: Pirmās instances tiesa, nepareizi piemērodama Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu vai, attiecīgi, pieļaujot kļūdas, pārbaudot kā pierādījumus iesniegtos procesuālos dokumentus, ir nepareizi atzinusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas situācija Muitas kodeksa 239. panta izpratnē nav izņēmuma gadījums.