EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62009CA0052

Lieta C-52/09: Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 17. februāra spriedums ( Stockholms tingsrätt (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Konkurrensverket/TeliaSonera AB (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 102. pants — Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Telekomunikāciju operatora piemērotās cenas — ADSL starppakalpojumi — Platjoslas savienojumu pakalpojumi galapatērētājiem — Nepietiekama konkurentu cenu starpība jeb “tarifu šķēru efekts” )

OV C 103, 2.4.2011, p. 3–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

2.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 103/3


Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 17. februāra spriedums (Stockholms tingsrätt (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Konkurrensverket/TeliaSonera AB

(Lieta C-52/09) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 102. pants - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Telekomunikāciju operatora piemērotās cenas - ADSL starppakalpojumi - Platjoslas savienojumu pakalpojumi galapatērētājiem - Nepietiekama konkurentu cenu starpība jeb “tarifu šķēru efekts”)

2011/C 103/03

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Stockholms tingsrätt

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Konkurrensverket

Atbildētājs: TeliaSonera AB

Piedaloties: Tele2 Sverige AB

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Stockholms tingsrätt — EKL 82. panta interpretācija — Tarifu šķēru efekts — Cena, ko piemēro telekomunikāciju operators, kam iepriekš bijis vēsturiski izveidojies monopols attiecībā uz ADSL piekļuvi — Atšķirība starp cenu, ko par ADSL piekļuves nodrošināšanu vairumtirdzniecības līmenī operators prasa no operatoriem, kas ir starpnieki, un tarifiem, ko par ADSL piekļuvi operators piemēro attiecībā uz patērētājiem, nav pietiekama, lai segtu papildizmaksas, kas rodas pašam operatoram, sniedzot šos pakalpojumus mazumtirdzniecībā

Rezolutīvā daļa:

Nepastāvot nekādam objektīvam pamatojumam, tas, ka vertikāli integrēts uzņēmums, kurš ir dominējošā stāvoklī ADSL starppakalpojumu vairumtirdzniecības tirgū, piemēro tādu cenu politiku, kuras rezultātā cenu starpība starp piemērojamajām cenām šajā tirgū un tām, ko piemēro mazumtirdzniecības tirgū, sniedzot galapatērētājiem platjoslas savienojumu pakalpojumus, nav pietiekama, lai nosegtu īpašās šī paša uzņēmuma izmaksas, kas tam ir jāsedz, lai piekļūtu pēdējam tirgum, var būt ļaunprātīga izmantošana LESD 102. panta izpratnē.

Novērtējot, vai šādai cenu politikai ir ļaunprātīgs raksturs, ir jāņem vērā visi katras lietas apstākļi. It īpaši:

principā un vispirms ir jāņem vērā attiecīgā uzņēmuma cenas un izmaksas mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. Ja vien ir iespējams, ņemot vērā apstākļus, ņemt vērā šīs cenas un izmaksas, tās ir jāaplūko kopā ar konkurentu šajā tirgū cenām un izmaksām, un

jāpierāda, ka, it īpaši ņemot vērā vairumtirdzniecības preces neaizstājamo raksturu, šī cenu politika mazumtirdzniecības tirgū rada vismaz potenciālas pret konkurenci vērstas sekas un tam nav ekonomiska pamatojuma.

Izvērtējot šādas cenu politikas ļaunprātīgo raksturu principā nav nozīmes:

tam, ka attiecīgajam uzņēmumam nav nekāda regulatīva pienākuma sniegt ADSL starppakalpojumus vairumtirdzniecības tirgū, kurā tam ir dominējošs stāvoklis;

šī uzņēmuma dominances pakāpei šajā tirgū;

apstāklim, ka mazumtirdzniecības tirgū, kurā galapatērētājiem tiek sniegti platjoslas savienojumu pakalpojumi, minētajam uzņēmumam nav dominējoša stāvokļa;

apstāklim, ka klienti, kuriem šādu cenu politiku piemēro, ir jauni vai jau esoši attiecīgā uzņēmuma klienti;

dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma nespējai atgūt eventuālos zaudējumus, kuri var tam rasties šādas cenu politikas ieviešanas rezultātā, nedz arī

tam, cik nobrieduši ir attiecīgie tirgi, un tam, ka tajos ir notikušas tehnoloģiskas pārmaiņas, kuru dēļ jāveic nozīmīgi ieguldījumi.


(1)  OV C 90, 18.04.2009.


Top