Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022XE2974

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu “Ukraina – no palīdzības līdz atjaunošanai. Eiropas pilsoniskās sabiedrības priekšlikumi”

    EESC 2022/02974

    OV C 365, 23.9.2022, p. 1–6 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    23.9.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 365/1

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu “Ukraina – no palīdzības līdz atjaunošanai. Eiropas pilsoniskās sabiedrības priekšlikumi”

    (2022/C 365/01)

    Juridiskais pamats

    Reglamenta 52. panta 4. punkts

    Pieņemta plenārsesijā

    16.06.2022.

    Plenārsesija Nr.

    570

    Balsojuma rezultāts

    (par/pret/atturas)

    206/2/2

    Galvenās nostādnes

    1.

    ES kandidātvalsts statuss Ukrainai. EESK aicina Eiropadomi 2022. gada 23. un 24. jūnija sanāksmē piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu. Kandidātvalsts statuss Ukrainai jāpiešķir, neskarot šobrīd notiekošo Rietumbalkānu pievienošanās procesu. EESK atbalsta pakāpeniskas integrācijas posmu sistēmas ieviešanu, pamatojoties uz acquis communautaire izpildi.

    2.

    Eiropas pilsoniskā sabiedrība solidarizējas ar Ukrainu un Ukrainas tautu. Pilsoniskā sabiedrība ir reaģējusi ātri un efektīvi, rosinot iepriekš vēl nepieredzētu iedzīvotāju mobilizēšanos. Humānā palīdzība ir jāpalielina un būtu jāizmanto tieši, atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO). Specializētas NVO kopā ar PSO būtu patiešām jāiesaista ES un valstu humānās palīdzības plānošanā un uzraudzībā.

    3.

    Pavērt bēgļiem perspektīvu. Komiteja aicina attiecībā uz veselības aprūpi un piekļuvi darba tirgum (kvalifikāciju atzīšana, piekļuve nodarbinātības aģentūru pakalpojumiem, valodu kursi, veselības aprūpes un izglītības sistēmas), nodrošināt bēgļiem tādas pašas tiesības kā ES pilsoņiem, tas ir būtiski, lai nepieļautu bēgļu nabadzības palielināšanos. Sociālie partneri ar darba koplīguma sarunām un ad hoc pasākumiem var palīdzēt integrēt darba ņēmējus un novērst viņu ekspluatāciju un sociālo dempingu. Komiteja īpaši norāda, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir nozīmīga loma bieži vien piemirsto neaizsargāto grupu, piemēram, nepavadītu nepilngadīgo, no ģimenes nošķirtu bērnu un institucionālās aprūpes iestādēs dzīvojošo bērnu, personu ar invaliditāti, romu minoritāšu un no seksuālās vardarbības cietušo personu, aizsardzībā un reintegrācijā.

    4.

    Rekonstrukcija. Lai novērstu pilnīgu Ukrainas ekonomikas iznīcināšanu, ir vajadzīga tūlītēja Eiropas un starptautiska finansiāla palīdzība. Jāsniedz finansiāls atbalsts MVU, Ukrainas lauksaimniekiem saistībā ar nākamo ražu un Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp darba devēju organizācijām un arodbiedrībām, lai nodrošinātu to pilnvērtīgu darbību kara laikā. Atjaunošanas centienu pamatā jābūt inovācijai. Lai varētu īstenot tiesiskuma reformas, cīņu pret korupciju un zaļo un digitālo pārkārtošanos, ir cieši jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

    5.

    Ekonomiskās sekas. Karš nedrīkstētu apdraudēt zaļās pārkārtošanās politikas īstenošanu Eiropas Savienībā. Komiteja aicina dalībvalstis un ES iestādes veikt vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu pārmērīgas spekulācijas ar precēm, uzlabotu tirgus pārredzamību un uz laiku novērstu visus šķēršļus lauksaimniecības preču importam, tādējādi mazinot pārtikas cenu krīzi. Komiteja brīdina, ka ne NextGenerationEU fonds un tā Atveseļošanas un noturības fonda komponents, ne pašreizējās 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas elastīgums nav pietiekami, lai pilnībā segtu Ukrainā notiekošā kara radītās finansiālās vajadzības.

    6.

    Pilsoniskās sabiedrības loma. EESK senajām saiknēm ar Ukrainas PSO ir svarīga nozīme, lai uzturētu atvērtus kanālus un dotu iespēju dalībai ES integrācijas procesā. Komiteja aicina dalībvalstis ievērojami palielināt Ukrainas PSO spēju veidošanu un organizatorisko un finansiālo atbalstu. Komiteja mudina veidot ES un Ukrainas jaunatnes organizāciju partnerības un ierosina rīkot pasākumu, kas būtu veltīts jauniešu aktīvismam un tā lomai Ukrainas turpmākajā atjaunošanā. Pati EESK apņemas stiprināt sadarbību un apmaiņu ar Ukrainas PSO un arī turpmāk iestāties par ES solidaritātes un dāsnuma saglabāšanu attiecībās ar Ukrainu. Šajā nolūkā EESK 19. jūlijā Krakovā rīkos pasākumu, kurā piedalīsies Ukrainas un ES pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

    Vienlaikus EESK uzsver, ka nedrīkst aizmirst par neatkarīgajām PSO, kuras šobrīd vēl darbojas Krievijā .

    EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA (EESK)

    1.

    		 apliecina solidaritāti ar Ukrainas iedzīvotājiem, atkārtoti un stingri nosoda prezidenta Vladimira Putina vadībā uzsākto Krievijas Federācijas nepamatoto un neizprovocēto agresiju pret Ukrainu un vērš uzmanību uz savu iepriekšējo 2022. gada 24. marta rezolūciju “Karš Ukrainā un tā ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme” (1);

    2.

    		 uzsver, ka šis traģiskais karš Eiropas teritorijā, kas ilgst jau gandrīz četrus mēnešus, ir prasījis ļoti daudz dzīvību, tostarp civiliedzīvotāju vidū, un radījis neizmērojamus postījumus un ciešanas, vairojis nabadzību pasaulē un nodarījis neaprēķināmu sociālo, ekonomisko un vidisko kaitējumu un vēl nepieredzētu bēgļu un pārvietoto personu vilni. Komiteja aicina respektēt starptautiskās humanitārās tiesības, pienācīgi reģistrēt un izmeklēt kara noziegumus, ko Ukrainas pilsētās un ciematos izdara iebrucēji, un saukt pie atbildības par tiem;

    3.

    		 aicina visas puses nekavējoties pārtraukt uguni, atkārtoti uzsver, ka diplomātijai ir augstākais spēks, un norāda, ka visos politisko debašu līmeņos par prioritāti jāizvirza miera uzturēšanas pieejas un sarunu iespēju meklējumi, vienlaikus pieprasot Krievijas karaspēka pilnīgu izvešanu no Ukrainas; mudina Eiropas Savienību arī turpmāk sniegt Ukrainai un tās iedzīvotājiem palīdzību, kā tas tiek darīts kopš pašas pirmās kara dienas; aicina rūpīgi uzraudzīt Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi;

    4.

    		 norāda, ka karš pie ES austrumu robežas ir uzbrukums ES vēsturei, filozofijai un identitātei; uzver, ka kara sekas apdraud ES vērtības, ES pilsoņu un citu iedzīvotāju brīvību un tiesības, kā arī Eiropas sociālās tirgus ekonomikas modeli; uzsver, ka miers un labklājība ir Eiropas Savienības (ES) pamatpīlāri un ka pēdējos gadu desmitos pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) ir ievērojami palīdzējušas Eiropas kontinentā aktīvi popularizēt, veicināt un uzturēt miera kultūru;

    5.

    		 uzsver, ka Krievijas Federācija un tās pašreizējie pārstāvji ir jāatsauc no starptautiskām struktūrām un organizācijām, sākot ar tām, kuras ir apņēmušās uzturēt mieru, aizsargāt cilvēktiesības un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un drošu vidi;

    Par humanitāro situāciju

    6.

    		 konstatē, ka kopš Krievijas izraisītā kara sākuma no Ukrainas bēgļu gaitās ir devušies vairāk nekā 6,8 miljoni cilvēku (2), padarot šo par visstraujāk augošo bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara; piebilst, ka astoņi miljoni cilvēku ir pārvietoti Ukrainas iekšienē (3) un ka tādējādi savas mājas ir bijusi spiesta pamest aptuveni viena trešā daļa Ukrainas iedzīvotāju;

    7.

    		 atzīst, ka Ukrainas bēgļu pieplūdumu spēcīgi izjūt Eiropas valstis, proti, Polija, Rumānija, Ungārija, Čehijas Republika, Slovākija un Moldova (4), un ka šīs valstis un it īpaši to pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir reaģējušas ātri un efektīvi, izraisot nepieredzētu iedzīvotāju brīvprātīgu mobilizēšanos vietējā līmenī;

    8.

    		 uzsver, ka ir jāpalielina ES līdzekļi humānajai palīdzībai un tie būtu jāizmaksā it īpaši reģionālā un vietējā līmenī, tieši atbalstot un iesaistot tās PSO, kuras aktīvi nodarbojas ar bēgļu sociālekonomisko integrāciju;

    9.

    		 mudina dalībvalstis, ES reģionus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas pēc iespējas ātrāk un efektīvāk izmantot iespējas, kuras Ukrainas bēgļu atbalstīšanas jomā tiks pavērtas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE), ko Eiropas Komisija ierosināja 2022. gada 8. martā saistībā ar REACT-EU regulas pārskatīšanu, kuru Komisija ierosināja 2022. gada 23. martā; uzsver, ka ar minētā atbalsta tālāku sadali primāri būtu jānodarbojas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp specializētajām NVO, un ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu tieši jāiesaista ES un valstu humānās palīdzības organizēšanā un uzraudzībā;

    10.

    		 iesaka, ievērojot tiesiskumu, pārplānot 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas un REACT-EU instrumenta ietvaros gūtos ietaupījumus tā, lai tos varētu ātri un elastīgi novirzīt bēgļu atbalstam, un aicina šim nolūkam izveidot atsevišķu fondu, ja pašlaik pieejamie līdzekļi bēgļu uzņemšanai, sociālajai integrācijai un integrācijai darba tirgū nav pietiekami, tostarp attiecībā uz aprūpes pakalpojumiem, mājokļiem, pārtiku, materiālo palīdzību, apmācības programmām un valsts nodarbinātības dienestiem;

    11.

    		 uzsver, ka Eiropas reakcijā uz Covid-19 krīzi Eiropas iedzīvotāji juta, ka ES viņus aizsargā un paver perspektīvas, it īpaši ar programmas SURE un NextGenerationEU (NGEU) izveidi; norāda, ka ne NGEU fonds un tā Atveseļošanas un noturības fonda komponents, ne pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam elastīgums nav pietiekami, lai pilnībā segtu Ukrainā notiekošā kara radītās finansiālās vajadzības; konstatē, ka apjoma ziņā minētie instrumenti nebija paredzēti, lai pārvarētu jaunos izaicinājumus, kas izriet no Krievijas agresijas un iebrukuma, un vienlaikus saglabātu investīcijas ES programmās un rīcībpolitikās, tostarp tādās svarīgās prioritātēs kā taisnīga, zaļa un digitāla pārkārtošanās;

    12.

    		 uzsver, ka ir steidzami vajadzīga labāka kartēšana un koordinācija starp visām humānās un medicīniskās palīdzības sniegšanā iesaistītajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka palīdzība ātri un efektīvi sasniedz visus, kuri cieš no kara;

    13.

    		 uzsver, ka uzraudzības pasākumi un darbības jāveic dažādās jomās, piemēram, cilvēktiesību ievērošanas un kara noziegumu dokumentēšanas jomā, un atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība, Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste ir izveidojušas Padomdevēju grupu zvērīgu noziegumu izmeklēšanas jautājumos;

    14.

    		 uzsver, ka Ukrainas bēgļu piekļuve valsts veselības aprūpes sistēmai būtu jānodrošina ar tādiem pašiem nosacījumiem kā ES pilsoņiem, kā arī jānodrošina no izvarošanas cietušo personu piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pamatpakalpojumiem, ārkārtas kontracepcijai un abortam, kā arī dzemdību aprūpei;

    15.

    		 aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību nepavadītu nepilngadīgo, no ģimenes nošķirtu bērnu un bērnu no Ukrainas institucionālās aprūpes iestādēm situācijai, lai nodrošinātu, ka tiek apmierinātas viņu tūlītējas vajadzības, ka viņi tiek pienācīgi identificēti un reģistrēti un ka dalībvalstis apmainās ar datiem, lai viņus atkal apvienotu ar ģimenēm vai vēlāk atkal iekļautu Ukrainas sabiedrībā, vienlaikus garantējot viņu aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu vai cilvēku tirdzniecību;

    16.

    		 norāda uz šausminošo stāvokli, kādā atrodas personas ar invaliditāti, kas mēģina pamest kara zonas Ukrainā vai kas kā bēgļi uzņemošajās valstīs saskaras ar lielām problēmām; uzstāj, ka attieksmei pret visiem bēgļiem jābūt vienlīdzīgai neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes, valstspiederības vai invaliditātes; attiecībā uz invaliditāti viņiem jāsaņem pilnvērtīga palīdzība neatkarīgas dzīves veidošanā, un viņus nevajadzētu piespiedu kārtā ievietot uzņemošo valstu institucionālās aprūpes iestādēs;

    17.

    		 uzsver, ka integrācijā un nabadzības līmeņa pazemināšanā izšķiroša nozīme ir līdzdalībai darba tirgū; brīdina, ka Ukrainas bēgļi ir pakļauti riskam kļūt par vismazāk aizsargātajām personām, saņemt viszemāko atalgojumu, strādāt savai kvalifikācijai neatbilstošu, mazāk kvalificētu darbu un būt visneaizsargātākajai grupai darba tirgū, kurai nav sociālās aizsardzības, biedrošanās brīvības un darba ņēmēju tiesību; uzsver nepieciešamību pienācīgi pievērsties nevienlīdzīgu darba apstākļu gadījumiem un nodrošināt, ka Ukrainas darba ņēmējiem ir tādas pašas tiesības kā ES pilsoņiem un ka viņi netiek pakļauti ekspluatācijai un sociālajam dempingam; aicina izstrādāt vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijas tiem ukraiņiem, kuri vēlas palikt uzņemošajā valstī, lai viņus pilnībā integrētu ES darba tirgū;

    18.

    		 uzsver, ka koplīguma sarunās un ad hoc pasākumos un nolīgumos, ar ko veicina Ukrainas darba ņēmēju integrāciju ES darba tirgū, kritiski svarīgu lomu var uzņemties sociālie partneri; norāda, ka nodarbinātības aģentūrām būtu jāatbalsta bēgļi ar visu savu pakalpojumu klāstu, tostarp konsultācijām, pieteikuma iesniedzēju profilu sagatavošanu, darbā iekārtošanas pasākumiem un atbalsta instrumentu piedāvājumu; aicina dalībvalstis ieviest vai atbalstīt pakalpojumus, kas bēgļiem piemeklētu potenciālos darba devējus;

    19.

    		 uzsver, ka būtisks priekšnoteikums Ukrainas bēgļu integrācijai uzņemošo valstu darba tirgū un nestabilu nodarbinātības apstākļu novēršanai ir kvalifikācijas atzīšana, un uzstāj, ka jāizstrādā efektīvi noteikumi un pamatnostādnes attiecībā uz ātru, bet kvalitatīvu kvalifikācijas atzīšanu, valodu kursu pieejamību un no Ukrainas bēgošo jauniešu piekļuvi izglītībai un arodmācībām;

    20.

    		 uzsver, ka jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka gan pieaugušie, gan bērni, kas Eiropas Savienībā meklē patvērumu, var turpināt izglītoties, un norāda, ka skolas līmenī īpaša uzmanība jāpievērš ne tikai valodas barjeras pārvarēšanai, bet arī traumas simptomiem, kas ilgtermiņā varētu radīt negatīvas sekas;

    21.

    		 uzsver, ka jānodrošina, lai Ukrainas bēgļu piekļuve sociālā nodrošinājuma sistēmām un sociālajiem pakalpojumiem būtu tāda pati kā ES pilsoņiem;

    Par Ukrainas atjaunošanu un ES perspektīvu

    22.

    		 atzinīgi vērtē starptautiskas “Platformas Ukrainas atjaunošanai” izveidi, kā paredzēts Komisijas paziņojumā “Palīdzība Ukrainai un Ukrainas atjaunošana”, un vadošo lomu, ko ES uzņēmusies, mobilizējot starptautisko palīdzību Ukrainai;

    23.

    		 aicina Eiropas Savienību nodrošināt Ukrainas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ārkārtas finansējumu, kas vispirms būtu jānovirza minēto MVU saglabāšanai un pēc tam – to izaugsmei. Nepieļaut Ukrainas ekonomikas pilnīgu sagraušanu jābūt vēl vienam svarīgam ES centienu mērķim Ukrainā;

    24.

    		 uzsver, ka Ukrainas rekonstrukcija, kas notiks pēc kara, ir vienreizēja situācija, kurai būtu jāved pie spēcīgākas pilsoniskās sabiedrības veidošanās un jaunas ekonomikas attīstības, pamatojoties uz jaunākajām zaļajām un digitālajām tehnoloģijām, kā arī inovāciju;

    25.

    		 tomēr ir pārliecināta, ka tiesiskuma jomas reformu, korupcijas apkarošanas un zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķus nevar sasniegt bez reālas pilsoniskās sabiedrības līdzdalības, un aicina atjaunošanas darbā, tostarp “Rebuild Ukraine” mehānisma plānošanā un īstenošanā, cieši iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jo tās ir vispiemērotākās, lai izteiktu Ukrainas iedzīvotāju vajadzības un palīdzētu uzraudzīt atjaunošanas darbus un tiesību aktu saskaņošanu ar ES tiesību aktiem;

    26.

    		 uzsver, ka konflikts un tā sekas nedrīkstētu apdraudēt, bet gan drīzāk paātrināt zaļās pārkārtošanās politikas īstenošanu Eiropas Savienībā;

    27.

    		 mudina Padomi un Parlamentu apsvērt iespēju izmantot trešās kaimiņvalstīs esošas gāzes krātuves, kas radīs pievienoto vērtību piegādes drošības garantēšanai, it īpaši Ukrainā;

    28.

    		 vērš uzmanību uz globālo pārtikas cenu krīzi, ko Ukrainas karš ir saasinājis vēl vairāk, un aicina dalībvalstis un ES iestādes veikt nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu pārmērīgas spekulācijas ar precēm un uzlabotu tirgus pārredzamību;

    29.

    		 uzsver, ka tagad jāveic pasākumi, lai atbalstītu Ukrainas lauksaimniekus saistībā ar nākamo ražu; aicina nekavējoties uz laiku likvidēt visus administratīvos un fiziskos šķēršļus lauksaimniecības preču apritei, lai strauji palielinātu importu ES iekšējā tirgū un citās pasaules daļās, piemēram, Āfrikā, tajās nozarēs, kurās Ukraina joprojām var eksportēt; aicina steidzami atvērt Ukrainas ostas un ANO pārraudzībā atmīnēt teritoriju, lai ļautu eksportēt lauksaimniecības produktus, piemēram, kukurūzu, saulespuķu eļļu, saulespuķu sēklas, sojas pupas un medu;

    30.

    		 aicina Eiropadomi 2022. gada jūnija sanāksmē piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu;

    31.

    		 atbalsta Ukrainas uzņemšanu ES, pamatojoties uz nopelniem un ievērojot saskaņotos standartus attiecībā uz pievienošanos ES, neskarot šobrīd notiekošo Rietumbalkānu pievienošanās procesu (5); aicina turpmākajos gados attiecīgi pielāgot kohēzijas politiku un tās finanšu instrumentus, lai pārvarētu valsts pēckara atjaunošanas problēmas; aicina rūpīgi analizēt Ukrainas integrācijas vienotajā tirgū ekonomisko potenciālu;

    32.

    		 saglabājot dalības standartus, ES var ieviest pakāpeniskus posmus, acquis communitaire izpildē; uzsver, ka, saskaroties ar jebkādu militāru agresiju, attiecībā uz paplašināšanās politiku arī turpmāk kā priekšnoteikums jāsaglabā ES dalībvalstu vienotība; mudina izpētīt citus veidus, kā Eiropas Savienībā neietilpstošas valstis varētu pievienoties Eiropas ekonomiskajai, sociālajai un drošības arhitektūrai; norāda, ka šādas partnerības vai apvienības nebūtu jāuzskata par alternatīvu dalībai ES;

    Par atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām

    33.

    		 uzsver, ka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, pateicoties saviem senajiem ES un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības divpusējiem kontaktiem, ir nozīmīga loma saziņā ar Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un atvērtu kanālu uzturēšanā ar tām; šajā saistībā norāda uz jau nostabilizējušos mehānismu sasniegumiem, it īpaši uz ES un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības platformu un ES un Ukrainas vietējām konsultantu grupām, kas izveidotas saskaņā ar ES un Ukrainas asociācijas nolīgumu; aicina Eiropas Savienību atbalstīt Ukrainas PSO dalību ES PSO tīklos;

    34.

    		 uzsver, ka jāsāk Ukrainas PSO spēju veidošana, lai tās varētu piedalīties ES integrācijas procesā un spētu šo procesu veidot un uzraudzīt;

    35.

    		 uzsver, ka, izmantojot īpašus ES fondus, jāpalielina atbalsts Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp darba devēju organizācijām un arodbiedrībām, lai nodrošinātu pilnvērtīgu to darbību kara laikā; brīdina par mēģinājumiem izmantot karu, lai attaisnotu darba ņēmēju tiesību aizsardzības un sociālās aizsardzības līmeņa pazemināšanu, kas saasinās kara negatīvās ekonomiskās un sociālās sekas;

    36.

    		 uzsver to Eiropas PSO lomu, kuras aktīvi darbojas miera uzturēšanas risinājumu meklēšanā un dažādo Ukrainas krīzes seku pārvarēšanā sociālajā, humanitārajā, ekonomiskajā un politiskajā aspektā, un norāda, ka ir svarīgi tām sniegt visaptverošu atbalstu un palīdzību, izmantojot šim nolūkam īpaši izstrādātas ES finansētas programmas;

    37.

    		 pauž atzinību par ieguldījumu, ko devušas ES dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sniedzot Ukrainas bēgļiem atbalstu, kas ir lielāks par attiecīgo publisko iestāžu sniegto palīdzību, un aicina dalībvalstis ievērojami palielināt organizatorisko un finansiālo atbalstu šīm organizācijām, tostarp no ES fondiem;

    38.

    		 iesaka Ukrainu atstājušos jauniešus iekļaut ES universitāšu apmaiņas programmās un norāda, ka ir svarīgi mobilizēt Eiropas jauniešus, kuri atbalsta Eiropas vērtības, un stiprināt viņu spējas; mudina veidot partnerības starp ES un Ukrainas nacionālajām jaunatnes padomēm, kā arī īstenot ES un Ukrainas jauniešu un jaunatnes organizāciju apmaiņas pasākumus; sadarbības ietvaros varētu rīkot pasākumu, kas veltīts jauniešu aktīvismam un tā lomai Ukrainas turpmākajā atjaunošanā;

    39.

    		 aicina atbalstīt pārtikas bankas, kurām ir izšķiroša nozīme ar pārtikas ziedošanu saistītu problēmu un šķēršļu pārvarēšanā, jo pārtikas palīdzība ir kļuvusi kritiski svarīga Ukrainas iedzīvotāju un Ukrainas bēgļu neatliekamo vajadzību apmierināšanā;

    40.

    		 uzsver, ka jāturpina starptautiska atbalsta sniegšana tām Ukrainas un citu valstu PSO, kuras cīnās par vides aizsardzību, un atzīst, ka konfliktam būs nopietna ietekme uz vidi;

    41.

    		 uzsver, ka ir jāpalielina atbalsts neatkarīgiem, kvalitatīviem medijiem un faktu pārbaudītājiem, tostarp ES kaimiņvalstīs, jo tiem ir izšķiroša nozīme noturības pret propagandu un dezinformāciju stiprināšanā; aicina Eiropas Savienību īstenot spēcīgāku pretpropagandas kampaņu, it īpaši trešās valstīs Āfrikā un Āzijā, lai vērstos pret dezinformācijas karu;

    42.

    		 pauž dziļas bažas par situāciju, kurā Krievijā ir neatkarīga pilsoniskā sabiedrība un tie mediji un žurnālisti, kas Krievijas pilsoņiem piedāvā alternatīvus informācijas avotus, lai cīnītos pret Krievijas propagandu; aicina Eiropas Savienību atbalstīt tās PSO un cilvēkus, kas vēlas turpināt darbību Krievijā, un piešķirt humanitārās vīzas pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, kuri vēlas pamest valsti; norāda, ka vairākas Krievijas organizācijas palīdz uz Krieviju pārvietotajiem ukraiņiem nokļūt Eiropas Savienībā vai Ukrainas rietumu daļā un ka šīm organizācijām ir vajadzīgs īpašs atbalsts, lai saņemtu vīzas Ukrainas bēgļiem, kuri vēlas izceļot no Krievijas;

    43.

    		 apņemas stiprināt sadarbību un apmaiņu ar Ukrainas PSO un arī turpmāk iestāties par ES solidaritātes un dāsnuma saglabāšanu attiecībās ar Ukrainu, un ir gatava sniegt ES un Ukrainas iestādēm savas īpašās zināšanas sociālā un pilsoniskā dialoga konsolidēšanā. Šajā nolūkā EESK 19. jūlijā Krakovā rīkos pasākumu, kurā piedalīsies Ukrainas un ES pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

    Briselē, 2022. gada 16. jūnijā

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

    Christa SCHWENG

    (1)  OV C 290, 29.7.2022., 1. lpp..

    (2)  UNHCR – 31. maijs.

    (3)  UNHCR – 23. maijs.

    (4)  UNHCR – 31. maijs.

    (5)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par karu Ukrainā un tā ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi (OV C 290, 29.7.2022., 1. lpp.).

    Top