Επιλέξτε τις πειραματικές λειτουργίες που θέλετε να δοκιμάσετε

Το έγγραφο αυτό έχει ληφθεί από τον ιστότοπο EUR-Lex

Έγγραφο 52018IP0477

    Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūcija par turpmāku PTO darbību (2018/2084(INI))

    OV C 363, 28.10.2020, σ. 113 έως 118 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    28.10.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 363/113


    P8_TA(2018)0477

    Turpmāka PTO darbība

    Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūcija par turpmāku PTO darbību (2018/2084(INI))

    (2020/C 363/17)

    Eiropas Parlaments,

    ņemot vērā Marrākešas 1994. gada 15. aprīļa līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu,

    ņemot vērā PTO 2001. gada 14. novembrī pieņemto Dohas ministru deklarāciju (1),

    ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par PTO, jo īpaši 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformai (2) un 2017. gada 15. novembra rezolūciju par daudzpusējām sarunām saistībā ar PTO 11. Ministru konferenci (3),

    ņemot vērā noslēguma dokumentu, ko vienprātīgi pieņēma 2017. gada 10. decembrī Parlamentārās konferences par PTO ikgadējā sesijā Buenosairesā (4),

    ņemot vērā 2017. gada decembrī Buenosairesā notikušajā 11. Ministru konferencē, kurā nebija iespējams pieņemt ministru deklarāciju, panāktos rezultātus, cita starpā virkni ministru lēmumu (5),

    ņemot vērā Sesto tirdzniecības atbalsta vispārējās pārskatīšanas konferenci, kas notika 2017. gada 11.–13. jūlijā Ženēvā (6),

    ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (7),

    ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām satvarā noslēgto Parīzes nolīgumu (UNFCCC), kas ir spēkā no 2016. gada novembra,

    ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pēdējo ziņojumu, kurš publicēts 2018. gada 8. oktobrī un kurš apliecina, ka globālo sasilšanu vēl ir iespējams ierobežot līdz 1,5 oC, ja valstis līdz 2020. gadam palielinās savu nacionāli noteikto devumu,

    ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumu (8) 16. punktu,

    ņemot vērā ASV, Japānas un Eiropas Savienības tirdzniecības ministru kopīgo paziņojumu, kas pieņemts trīspusējā sanāksmē 2018. gada 31. maijā (9),

    ņemot vērā ES un Ķīnas 20. augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu, ar ko izveido ministru vietnieku vadītu kopīgu darba grupu PTO reformas jautājumos (10),

    ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. septembra koncepcijas dokumentu par PTO modernizāciju (11),

    ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

    ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0379/2018),

    A.

    tā kā PTO kopš tās izveides ir bijusi centrāla loma daudzpusēju attiecību stiprināšanā, iekļaujošas pasaules ekonomiskās kārtības veicināšanā un atvērtas, uz noteikumiem balstītas un nediskriminējošas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas sekmēšanā; tā kā jaunattīstības valstis tagad veido apmēram pusi no pasaules tirdzniecības apjoma salīdzinājumā ar 33 % 2000. gadā, savukārt to cilvēku skaits, kuri dzīvo galējā nabadzībā, kopš 1990. gada ir uz pusi samazināts un tagad ir nedaudz mazāks par vienu miljardu; tā kā PTO pamatā ir tiesību un pienākumu sistēma, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu atvērt savus tirgus un nepieļaut diskrimināciju;

    B.

    tā kā PTO būtu jāpaliek galvenajam atsauces punktam valdībām un uzņēmumiem noteikumu izstrādāšanā un tirdzniecības strīdu izšķiršanā;

    C.

    tā kā ES ir konsekventi iestājusies par stabilu daudzpusēju un uz noteikumiem balstītu pieeju tirdzniecībai, jo ES ekonomika un ES un tās partnervalstu darba ņēmēji un patērētāji aizvien vairāk tiek integrēti globālās vērtības ķēdēs un ir atkarīgi no starptautiskās tirdzniecības importa un eksporta jomas, kā arī sociālo un vides apstākļu izmaiņu prognozējamības;

    D.

    tā kā PTO 11. Ministru konferencei, kas notika 2017. gada decembrī Buenosairesā, bija neapmierinoši rezultāti, kuri skaidri parādīja, ka organizācijas sarunu risināšanas funkcija ir paralizēta;

    E.

    tā kā uz noteikumiem balstītā daudzpusējā tirdzniecības sistēma pieredz dziļāko krīzi kopš PTO izveides, kas apdraud organizācijas pamatfunkcijas, proti, noteikt starptautiskās tirdzniecības pamatnoteikumus un struktūru un nodrošināt visu daudzpusējo organizāciju mērogā visefektīvāko un visattīstītāko strīdu izšķiršanas mehānismu;

    F.

    tā kā, neraugoties uz tādiem svarīgiem izņēmumiem kā tirdzniecības atvieglošanas nolīgums, PTO tirdzniecības reformas īstenošana ir kavējusies kopš šā gadsimta sākuma;

    G.

    tā kā PTO Apelācijas institūcija ir organizācijas vissvarīgākā iestāde, ņemot vērā tās juridiski saistošos lēmumus un tās statusu kā neatkarīgai un objektīvai pārskatīšanas struktūrai; tā kā pēc tiesneša Shree Baboo Chekitan Servansing amata pilnvaru beigām Apelācijas institūcijas locekļu skaits ir minimālais tās funkcionēšanai nepieciešamais tiesnešu skaits, jo ir palikuši tikai trīs iecelti tiesneši; tā kā šā ASV administrācijas izraisītā strupceļa dēļ varētu sabrukt sistēma, kas ir būtiski svarīga, lai risinātu strīdus starp visām PTO dalībvalstīm,

    1.

    atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu daudzpusējo attiecību pastāvīgajai vērtībai un prasa izstrādāt tirdzniecības programmu, kuras pamatā ir taisnīga un uz noteikumiem balstīta tirdzniecība, no kā labumu gūst visi, un ar kuru tiek veicināts miers, drošība un ilgtspējīgas attīstības programma, iekļaujot un stiprinot sociālās un vides tiesības un cilvēktiesības un nodrošinot, ka daudzpusējā līmenī pieņemti un saskaņoti noteikumi tiek piemēroti visiem vienādā un efektīvā veidā; uzsver, ka PTO ir arī jāpalīdz veicināt taisnīgu tirdzniecību un cīnīties pret negodīgu praksi; uzsver, ka tirdzniecība nav mērķis pati par sevi, bet gan instruments vispārēji noteikto attīstības mērķu sasniegšanai;

    2.

    uzskata, ka PTO ir steidzami jāmodernizē, ņemot vērā gan jaunākās norises, gan ieilgušo panākumu trūkumu attiecībā uz Dohas Attīstības programmu, un pilnībā jāpārskata vairāki PTO darbības aspekti nolūkā palielināt tās efektivitāti un leģitimitāti; šajā sakarībā uzskata, ka ir svarīgi, lai PTO sekretariāts radītu iespējas visām PTO dalībvalstīm iesaistīties debatēs jau no paša sākuma; aicina Komisiju un ES dalībvalstis, kas darbojas PTO, vērsties pie citām PTO dalībvalstīm, jo īpaši mūsu lielākajām tirdzniecības partnerēm, piemēram, ASV, Japānas, Ķīnas, Kanādas, Brazīlijas un Indijas, lai vienotos par kopīgu nostāju; uzskata par cerīgiem ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtos sākotnējos paziņojumus par PTO reformu;

    3.

    šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropadomes 2018. gada 28. un 29. jūnija pilnvarojumu Komisijai un ņem vērā secinājumos izklāstīto pieeju, kā arī Komisijas 2018. gada 18. septembra koncepcijas dokumentu par PTO modernizāciju un Kanādas 2018. gada 25. septembra priekšlikumus par PTO reformu; ar nepacietību gaida, ka tiks publicēts vairāk priekšlikumu, jo īpaši no jaunattīstības valstu puses, kā arī no to darba grupu puses, kuras PTO dalībvalstis jau ir izveidojušas;

    4.

    pauž visdziļākās bažas par to, ka ir aizpildītas tikai trīs amata vietas Apelācijas institūcijā, tam būtiski kaitējot tirdzniecības strīdu izšķiršanas procesa pašreizējai un pienācīgai darbībai, un stingri aicina ASV atrisināt situāciju tādā veidā, kas ļautu ātri no jauna aizpildīt vakantās Apelācijas institūcijas vietas; atzinīgi vērtē Komisijas koncepcijas dokumentā par PTO modernizāciju izvirzītos sākotnējos priekšlikumus novērst strupceļu, atrisinot dažus no izvirzītajiem jautājumiem, cita starpā pieņemot pārejas noteikumus par institūcijas locekļiem, kas beidz pienākumu izpildi, vai izmaiņas attiecībā uz Apelācijas institūcijas pilnvaru termiņu vai uz maksimāli atļauto laiku līdz ziņojuma publicēšanai, kā arī attiecībā uz jaunas judikatūras izveidi Apelācijas institūcijā; norāda, ka ASV paustās bažas attiecībā uz Apelācijas institūciju pārsniedz procesuālās izmaiņas un nozīmē būtiskas reformas saistībā ar institūcijas tiesnešu nolēmumiem;

    5.

    uzskata, ka ASV 2018. gada 31. maija lēmums piemērot tarifus tērauda un alumīnija ražojumiem, pamatojoties uz “valsts drošību” saskaņā ar 1962. gada Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232. iedaļu, ir nepamatots, un uzskata, ka tas neatrisina problēmu, ko rada pārmērīgais tērauda daudzums pasaules tirgū, un neatbilst PTO noteikumiem; stingri mudina Komisiju strādāt kopā ar ASV, lai uz noteikumiem balstītajā PTO strīdu izšķiršanas sistēmā risinātu tirdzniecības domstarpības un novērstu tirdzniecības šķēršļus;

    6.

    uzskata — lai novērstu pašreizējās krīzes pamatcēloņus, PTO ir jāpielāgojas mainīgajai pasaulei, vienlaikus gūstot rezultātus saistībā ar dažiem neatrisinātajiem Dohas attīstības programmas jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu; uzskata, ka tādēļ vajadzīgs:

    a)

    novērst pašreizējās noteikumu nepilnības, lai vienādotu konkurences apstākļus attiecībā uz tirgu kropļojošām subsīdijām un valstij piederošiem uzņēmumiem, kā arī mūsdienīgot intelektuālā īpašuma aizsardzību un piekļuvi investīciju tirgiem, arī risināt jautājumus saistībā ar aizsardzību un pirmkoda piespiedu izpaušanu un citām valsts virzītām darbībām, kuru rezultātā rodas jaudas pārpalikums, kā arī regulējuma šķēršļiem pakalpojumiem un investīcijām, cita starpā tehnoloģiju nodošanai, kopuzņēmumiem izvirzītajām prasībām un vietējā satura prasībām, un uzraudzīt pašreizējo nolīgumu īstenošanu, pārvaldīšanu un darbību;

    b)

    izveidot tiesisko regulējumu, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz tehnoloģisko attīstību, aptverot e-komerciju, globālās vērtības ķēdes, publisko iepirkumu, atjauninātu iekšzemes regulējumu par pakalpojumiem, kā arī mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus;

    c)

    pārvarēt vissteidzamākās pasaules mēroga vides un sociālās problēmas, nodrošinot sistēmisku politikas saskaņotību starp tirdzniecības, darba un vides programmām;

    d)

    šajā sakarībā atzinīgi vērtēt Buenosairesā pieņemtos kopīgos paziņojumus par e-komerciju, iekšzemes regulējumu, investīciju veicināšanu un ekonomisku iespēju nodrošināšanu sievietēm, kā arī kopš tā laika paveikto darbu šajos jautājumos;

    7.

    uzsver, ka ES būtu vairāk jāizceļ savi privātuma un datu aizsardzības noteikumi, lai tos varētu veicināt starptautiskā līmenī un tie kļūtu par atsauci starptautisko un daudzpusējo standartu izstrādē;

    8.

    atgādina, ka piekļuve publiskajam iepirkumam ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm tirdzniecības sarunās un ka šajā ziņā tiek gaidīta PTO dalībvalstu saistību izpilde attiecībā uz pievienošanos Nolīgumam par valsts iepirkumu (GPA) un minētā nolīguma darbības uzlabojumi, kā arī nolīguma noteikumu ievērošana savstarpības un abpusēju ieguvumu garā; norāda, ka valsts atbalsta sistēmas un publisko uzņēmumu funkcijas iespējamu uzlabojumu pilnīga efektivitāte daļēji ir atkarīga no šajā jomā panāktā; aicina Komisiju sadarboties ar tām dalībvalstīm, kuras pašlaik pievienojas GPA, lai paātrinātu to centienus un ļautu PTO dalībvalstīm plašāk izmantot iepirkuma liberalizācijas radītās priekšrocības;

    9.

    ir pārliecināts, ka pašreizējais nošķīrums starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm neatbilst ekonomiskajai realitātei un faktiskajai situācijai PTO un tas ir kavējis Dohas sarunu kārtas virzību, kaitējot vistrūcīgākajām valstīm; mudina attīstītākas jaunattīstības valstis uzņemties daļu atbildības un veikt iemaksas, kas būtu samērīgas to attīstības līmenim un (nozaru) konkurētspējai; norāda, ka Komisijas koncepcijas dokumentā prasīts ieviest noteikumus, saskaņā ar kuriem jaunattīstības valstis kļūs bagātākas un varēs paaugstināt savu zemo ienākumu statusu; uzskata, ka nolūkā labāk atspoguļot tautas attīstības indeksus būtu jāpārskata īpašas un atšķirīgas attieksmes mehānisms, kas ir politikas instruments, kurš jaunattīstības valstīm dod iespēju daudzpusējo nolīgumu īstenošanu saistīt ar palīdzības saņemšanu no bagātākām valstīm un līdzekļu devēju organizācijām;

    10.

    ļoti atzinīgi vērtē to, ka divas trešdaļas PTO dalībvalstu 2017. gada februārī ratificēja tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu (TFA); pauž pārliecību, ka TFA ir svarīgs piemērs un varētu būt paraugs turpmākajiem PTO darījumiem, ņemot vērā PTO dalībvalstu attīstības statusa un vajadzību atšķirības; mudina PTO dalībvalstis uzņemties atbildību un pildīt saistības saskaņā ar savu reālo ekonomisko ietekmi un spējām; uzskata, ka nākamie uzdevumi būs nolīguma pilnīga ratifikācija, jo īpaši tajās Āfrikas dalībvalstīs, kurām, kā paredzēts, būtu jāgūst vislielākais labums no nolīguma, TFA efektīva īstenošana un paziņošana par attīstības palīdzību saskaņā ar nolīgumu;

    11.

    atzīst, ka Ķīnas pievienošanās PTO 2001. gadā kopumā ir palielinājusi piekļuvi tās iekšējam tirgum un tas ir bagātinājis pasaules ekonomiku; pauž bažas, ka Ķīna būtībā nepiemēro PTO valsts režīma piemērošanas principus;

    12.

    uzskata, ka ir jāpārskata sarunu procesa darbība, ieviešot lielāku elastīgumu, nekā to šobrīd ļauj noteikumi par vienprātību, tajā pašā laikā atzīstot, ka “viena piegājiena” pieeja ir ierobežojusi daudzpusējas tirdzniecības pārvaldības efektivitāti; pauž atbalstu elastīgu daudzpusēju attiecību koncepcijai, saskaņā ar kuru PTO dalībvalstis, kas ir ieinteresētas risināt konkrētu jautājumu, kurā pilnīga vienprātība vēl nav iespējama, varētu panākt virzību un noslēgt vairākpušu nolīgumus, vai nu izmantojot t. s. PTO 4. pielikuma nolīgumus saskaņā ar Marrākešas līguma II panta 3. punktu, III panta 1. punktu un X panta 9. punktu, vai t. s. kritiskās masas nolīgumus, ar ko sarunās panāktās koncesijas tiek paplašinātas līdz dalībai PTO, pamatojoties uz lielākās labvēlības režīmu; mudina Komisiju neizmantot šos pantus kā alternatīvu konstruktīvam dialogam ar PTO dalībvalstīm, lai novērstu tirdzniecības šķēršļus un reformētu PTO un tās funkcijas; šajā sakarībā uzskata, ka tās locekļiem būtu jāveicina PTO spēju veidošana, lai nodrošinātu, ka organizācijas rīcībā ir finanšu resursi un cilvēkresursi, kas atbilst augušajām vajadzībām un ļauj saglabāt līdzšinējo darba kvalitāti; uzskata, ka jauno dalībvalstu naudas ieguldījumam kopumā būtu jāpalielina PTO budžets, nevis jāmazina pašreizējo dalībvalstu dalības maksa;

    13.

    atzīst — lai gan uz noteikumiem balstītas daudzpusējas attiecības joprojām ir svarīgākā PTO struktūras daļa, pastāv iespējas padziļinātākai un elastīgākai vairākpušu sadarbībai starp ieinteresētajām valstīm tajās jomās, kur izrādījies grūti panākt vienprātību; norāda, ka šādiem nolīgumiem ir jāpapildina daudzpusējā programma, nevis tai jākaitē, un tie būtu jāizmanto nevis kā alternatīvi forumi tirdzniecības šķēršļu novēršanai, bet drīzāk kā pasākumi virzībā uz progresu daudzpusējā līmenī; aicina atsākt vairākpušu sarunas par vides preču nolīgumu (EGA) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA) un prasa vairākpušu un daudzpusējos nolīgumos iekļaut īpašus noteikumus par MVU; uzsver, ka ir svarīgi, lai PTO turpinātu un pastiprinātu savu darbu kā daļu no starptautiskās sadarbības ar citām starptautiskām organizācijām, cita starpā ANO, ESAO, Pasaules Muitas organizāciju un SDO;

    14.

    uzsver, ka tirdzniecība var dot ieguldījumu un tai jādod ieguldījums attīstībā, 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā un Parīzes nolīguma saistību izpildē, cīnoties pret klimata pārmaiņām; pauž nožēlu par EGA bloķēšanu 2016. gadā un atgādina par tā sniegtajām iespējām uzlabot piekļuvi ekotehnoloģijām un veicināt iepriekš minēto saistību izpildi; uzsver, ka papildus sarunām par zivsaimniecības subsīdijām PTO tagad ir jānosaka konkrētāka rīcība, kas šajā sakarībā jāveic, lai aizsargātu jūras vidi; atgādina, ka PTO procesa un ražošanas metožu koncepcija dod iespējas diferencēt t. s. līdzīgos produktus, ņemot vērā to ietekmi uz vidi; ierosina dot jaunu stimulu PTO Tirdzniecības un vides komitejai, pilnvarojot to izstrādāt kritērijus vides resursu bezmaksas lietošanas apkarošanai un ciešākas saiknes ar UNFCCC sekretariātu izveidei;

    15.

    atkārtoti apstiprina, ka pastāv saikne starp dzimumu līdztiesību un iekļaujošu attīstību, kā tas pausts arī 5. IAM, un uzsver, ka iespēju nodrošināšanai sievietēm ir būtiska nozīme nabadzības izskaušanā un ka šķēršļu likvidēšana attiecībā uz sieviešu līdzdalību tirdzniecībā ir izšķirīga ekonomikas attīstībai; atzinīgi vērtē to, ka PTO pievērš vairāk uzmanības jautājumiem saistībā ar tirdzniecību un dzimumu, un mudina visas valstis — kopskaitā 121 —, kas parakstīja Buenosairesas 2017. gada deklarāciju par tirdzniecību un ekonomisku iespēju nodrošināšanu sievietēm, izpildīt savas saistības; uzsver, ka visās PTO noteikumu izstrādes jomās ir jāievēro sistēmiska pieeja dzimumu līdztiesībai, veicot dzimumspecifiskus ietekmes novērtējumus; norāda uz tādu iniciatīvu kā SheTrades nozīmību, uzsverot sieviešu pozitīvo ieguldījumu tirdzniecībā un veicinot sieviešu plašāku iesaistīšanos starptautiskajā tirdzniecībā visā pasaulē;

    16.

    vērš uzmanību uz secinājumiem, kas gūti Sestajā tirdzniecības atbalsta vispārējās pārskatīšanas konferencē “Tirdzniecības, iekļautības un savienojamības veicināšana ilgtspējīgas attīstības sekmēšanas nolūkā”, kura notika 2017. gada jūlijā Ženēvā; atbalsta viedokli, ka tiem būtu jārezultējas konkrētā rīcībā e-komercijas veicināšanai un digitālo iespēju, piemēram, blokķēžu, pārvēršanai tirdzniecības realitātē, arī attiecībā uz jaunattīstības valstīm; šajā sakarībā norāda, ka svarīgs problēmjautājums joprojām ir investīcijas gan fiziskajā, gan digitālajā infrastruktūrā, kurām ir izšķirīga nozīme panākumu sasniegšanai šajā jomā; tādēļ aicina PTO dalībvalstis veicināt investīcijas gan fiziskajā, gan digitālajā infrastruktūrā un kā vienu no iespējamām iniciatīvām mudina veidot publiskā un privātā sektora partnerības;

    17.

    atkārtoti prasa ES nodrošināt, lai tās attīstības un tirdzniecības jomas pasākumi jaunattīstības valstīs balstītos uz līdzvērtīgu partneru veidotu līdzsvarotu satvaru un atbilstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā noteiktajam principam par politikas saskaņotību attīstībai un to mērķis būtu sekmēt cilvēktiesības un veicināt to ievērošanu;

    18.

    pauž nožēlu par to, ka PTO 11. Ministru konferencē netika gūti panākumi jaunattīstības valstīm ļoti svarīgos jautājumos; tomēr atzinīgi vērtē iepriekš PTO panākto uzlaboto preferenciālo režīmu vismazāk attīstītajām valstīm, cita starpā preferenciālus izcelsmes un režīma noteikumus pakalpojumu sniedzējiem, un uzsver, ka ir jāīsteno spēju veidošanas pasākumi, kas ļautu pakalpojumu sniedzējiem no vismazāk attīstītajām valstīm gūt labumu no šīm valstīm piešķirtā pakalpojumu atbrīvojuma;

    19.

    uzsver, ka pārredzamība ir būtisks elements stabilas un prognozējamas tirdzniecības un investīciju vides nodrošināšanā; uzskata, ka ir svarīgi uzlabot uzraudzības procedūru pārredzamību, palielinot stimulus PTO dalībvalstīm ievērot paziņošanas prasības, samazinot to sarežģītību un radīto slogu un vajadzības gadījumā sniedzot palīdzību spēju veidošanā, savukārt no tīšas noteikumu neievērošanas būtu jāattur un pret to būtu jācīnās;

    20.

    uzsver, ka PTO sekretariātam ir izšķirīga funkcija, atvieglojot un aizsargājot augšupēju pieeju visu dalībvalstu aktīvai līdzdalībai, un ka tā būtu vēl vairāk jānostiprina un jāpadara elastīgāka, atbalstot dažādus sarunu procesus, kā arī īstenošanas un uzraudzības funkcijas; uzskata, ka ir jāpalielina PTO sekretariātam pieejamie finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, un mudina PTO dalībvalstis kopīgi izpildīt savus pienākumus šajā sakarībā; uzskata, ka būtu arī no jauna jāstimulē regulārs darbs PTO komitejās, piešķirot to priekšsēdētājiem aktīvāku lomu risinājumu un kompromisu izstrādāšanā un ierosināšanā, nevis tikai locekļu ieguldījuma vadīšanā, un ka sekretariātam būtu jāatbalsta šā paplašinātā uzdevuma izpilde;

    21.

    mudina PTO dalībvalstis nodrošināt demokrātisku leģitimitāti un pārredzamību, nostiprinot PTO parlamentāro dimensiju, un atbalstīt saprašanās memorandu, ar ko izveido oficiālas darba attiecības ar Parlamentāro konferenci par PTO; šajā sakarībā uzsver, ka ir jānodrošina, lai parlamentu deputātiem būtu iespējas pilnvērtīgi piedalīties tirdzniecības sarunās un lai viņi tiek iesaistīti PTO lēmumu sagatavošanā un īstenošanā, un lai tirdzniecības politikas nostādnes tiek pienācīgi pārbaudītas to valstu iedzīvotāju interesēs;

    22.

    uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un PTO ģenerāldirektoram.

    (1)  2001. gada 14. novembra Dohas ministru deklarācija (WT/MIN(01)/DEC/1) — https://www.wto.org/english/thewto_e/minist_e/min01_e/mindecl_e.htm.

    (2)  OV C 259 E, 29.10.2009., 77. lpp.

    (3)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0439.

    (4)  http://www.europarl.europa.eu/pcwto/en/sessions/2017.html

    (5)  https://www.wto.org/english/news_e/news17_e/mc11_10dec17_e.htm

    (6)  https://www.wto.org/english/tratop_e/devel_e/a4t_e/gr17_e/gr17programme_e.htm

    (7)  http://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/

    (8)  http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2018/06/29/20180628-euco-conclusions-final/

    (9)  http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/may/tradoc_156906.pdf

    (10)  https://www.consilium.europa.eu/media/36165/final-eu-cn-joint-statement-consolidated-text-with-climate-change-clean-energy-annex.pdf

    (11)  http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/september/tradoc_157331.pdf


    Επάνω