11.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 129/82

Ziņotājs:

Dimitris DIMITRIADIS

1.1.

Jūras baseinu un piekrastes teritoriju sociāli un ekoloģiski ilgtspējīga attīstība, kas ļauj novērst pašreizējās atšķirības un nodrošināt kultūras un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ir ārkārtīgi svarīga. Turklāt tā ir viena no retajām jomām, kurās var izveidot starpvalstu sadarbības shēmas Eiropas Savienībā un ārpus tās. Šajā ziņā EESK pilnībā atbalsta īpašo iniciatīvu zilās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai Vidusjūras rietumu reģionā un aicina ES iestādes pabeigt apspriešanās ciklu un izveidot attiecīgu darba grupu.

1.2.

EESK uzskata, ka šīs iniciatīvas sekmīgai īstenošanai ir vajadzīga laba komunikācija un atbilstoši apstākļi sadarbībai starp tajā iesaistītajām valstīm un ES iestādēm. Uzņemties svarīgu lomu efektīvas saiknes izveidē starp visām iesaistītajām pusēm tiek aicināta Savienība Vidusjūrai (SV).

1.3.

EESK atzīst, ka iniciatīva ir jāpaplašina trijos turpmāk aprakstītajos veidos.

1.3.1.

Līdztekus Komisijas iniciatīvā izvēlētajām darbības jomām – 1) drošāka un neapdraudētāka jūras telpa, 2) pārdomāta un noturīga zilā ekonomika un koncentrēšanās uz prasmju pilnveidošanu, pētniecību un inovāciju, kā arī 3) labāka jūras pārvaldība – EESK iesaka iniciatīvu tematiski paplašināt, ietverot bioloģisko daudzveidību un saglabāšanu, starpkultūru komunikāciju, kā arī konkrētāku stratēģiju maza un ļoti maza apjoma ražošanas darbību atbalstam.

1.3.2.

Turklāt EESK uzskata: lai palielinātu pārējo zilās ekonomikas jomu efektivitāti, ļoti svarīgi būs iniciatīvā ietvert profesionālās un akadēmiskās izglītības sistēmu pakāpenisku attīstību un to sadarbību starpvalstu kontekstā kā horizontālu intervences jomu. Šajā ziņā būtu jāizmanto makroreģionālas stratēģijas pieeja.

1.3.3.

Ar jūras (transporta) drošību, drošumu, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un kultūras un vides saglabāšanu saistītie jautājumi netiks ilgtermiņā efektīvi risināti, ja neņemsim vērā faktu, ka Vidusjūras reģions ir vēsturiski, ekonomiski un ekoloģiski vienota teritorija (1). Tāpēc, lai gan paaugstinātā ģeopolitiskā spriedze un konfliktu saasināšanās jūras baseina austrumu daļā izskaidro to, kāpēc iniciatīva ir uzsākta Vidusjūras rietumu reģionā, tas būtu jāuztver kā izmēģinājums, kas var sniegt noderīgu pieredzi un paraugpraksi, kuru izvērst visaptverošā Vidusjūras reģiona pieejā (sk. arī 3.3., 3.4. un 3.5. punktu).

1.4.

EESK paredz, ka iniciatīvas sekmīgai īstenošanai būs vajadzīga augsta līmeņa koordinācija starpvalstu mērogā un starp dažādām grupām. Pēdējos 20 gados īstenotā politika un programmas Vidusjūras reģionam ir devušas vājus rezultātus un atstājušas neizmantotas milzīgas līdzekļu summas, jo atšķīrās Kopienas iestāžu un Vidusjūras reģiona trešo valstu pārvaldes iestāžu pieejas un nebija efektīvas koordinācijas starp šiem dalībniekiem, kā arī tāpēc, ka dažos gadījumos birokrātija, paslēpta aiz pārredzamības iegansta, radīja pārmērīgus šķēršļus pieejamo līdzekļu izmantošanai. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs tehniskās palīdzības apakšprojekts, kas ietver turpmāk norādītos problēmjautājumus.

1.4.1.

Padziļināta salīdzinošā analīze, kas norādīs uz jomām, kuras savstarpēji pārklājas, ļoti daudzajās spēkā esošajās iniciatīvās ar līdzīgu (ja ne identisku) mērķi (sk. 3.9. un 3.10. punktu); tās nolūks – ietaupīt resursus un uzlabot galīgos rezultātus. EESK uzsver risku, ka iniciatīvas īstenošana var tikt aizkavēta vai pat atcelta, ja nebūs skaidri definēti vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi un/vai konkrēti noteiktas iesaistīto struktūru un iestāžu kompetences.

1.4.2.

Darbības ģenerālplāns, kurā būs noteiktas zilās ekonomikas darba grupas kompetences, īpašie organizatoriskie/administratīvie instrumenti, iesaistīto reģionālo, valsts un starptautisko iestāžu konkrēti pienākumi līdztekus labi izstrādātam laika grafikam (sk. arī 4.5. un 4.6. punktu). Tā kā būtiska loma būs pētniecības iestādēm, minētā ģenerālplāna autoram(-iem) būtu arī jāņem vērā reģionālais neviendabīgums, proti, pētniecības un izstrādes (R&D) nozares attīstības un kompetences atšķirīgais līmenis dažādos reģionos, kā arī visi veiksmīgas R&D sadarbības piemēri abos Vidusjūras krastos.

1.4.3.

Pietiekami vērienīgas komunikācijas stratēģijas plānošana un īstenošana ar mērķi publiskot zilās ekonomikas iniciatīvas saturu un tās radītās iespējas un perspektīvas, lai i) apzinātu visas iestādes un ieinteresētās personas, kas varētu tikt ietvertas un/vai ietekmētas, īpaši reģionālajā un vietējā līmenī, un ii) tām izplatītu attiecīgo informāciju.

1.5.

Ņemot vērā iepriekš minētos vispārējos ieteikumus, turpinājumā ir izklāstīti detalizēti secinājumi un attiecīgi priekšlikumi.

1.5.1.

EESK piekrīt, ka, lai gūtu panākumus cīņā pret noziedzību un terorismu, ciešā sadarbībā ar Frontex un citām starptautiskām iestādēm, kā Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO), ir jāizveido efektīvāks abos krastos izvietoto sauszemes un jūras robežu iestāžu tīkls, kā arī jānodrošina sistemātiska datu apmaiņa un analīze.

1.5.2.

Tomēr, ņemot vērā sadarbības tīklu veidošanu starp sauszemes un jūras robežu iestādēm, EESK vēlas vērst īpašu uzmanību uz labas pārvaldības noteikumiem un uz nepieciešamību rūpīgi ņemt vērā cilvēktiesības un kolektīvās tiesības (skatīt arī 4.1. punktu).

1.5.3.

Lai telpiskā plānošana un piekrastes pārvaldība būtu efektīva, starpvalstu un jo īpaši reģionālajā/vietējā līmenī būtu jāpieņem četrkārtīgās spirāles pieeja. Ir vajadzīga vietējo un reģionālo pašvaldību, kā arī sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pastiprināta iesaiste to attiecīgajās darbības jomās. Šim nolūkam Komisijai būtu jāuzaicina vietējās publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas uz apspriešanos par paziņojumu un konkrētām darbības jomām – transporta drošumu un drošību, zivsaimniecību, tūrismu un enerģētiku, sociālo kohēziju un vides ilgtspēju (sk. arī 4.2.1. un 4.3. punktu).

1.5.4.

“Zilā izaugsme” (2) ir viena no galvenajām ilgtermiņa stratēģijām, kas paredzēta, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, proti, gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi: zvejniecība un akvakultūra, piekrastes (eko)tūrisms, jūras loģistika (aizvien svarīgāka Vidusjūras reģionam, ņemot vērā tā pašreizējās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises), jūras biotehnoloģija, okeāna enerģija un derīgo izrakteņu ieguve jūrā nodrošina jaunas un daudzpusīgas uzņēmējdarbības iespējas.

1.5.5.

Mazie un ļoti mazie uzņēmumi, mājamatniecības rūpali un ģimenes uzņēmumi ar tradicionālu organizatorisko struktūru, darbības shēmām un darbībām ir vietējās ekonomikas stūrakmens abos Vidusjūras baseina krastos. Šajā ziņā mazo un ļoti mazo ražotāju sadarbības tīkli un shēmas arī var uzlabot noturību un izmaksu konkurētspēju, tajā pašā laikā saglabājot viņu nodrošināto preču un pakalpojumu tik vajadzīgo diferenciāciju. Tāpēc EESK uzskata, ka papildus novatoriskai un tehnoloģiski attīstītai uzņēmējdarbībai vismaz tikpat svarīgi ir veicināt arī īpašas un labi pielāgotas tradicionālās saimnieciskās darbības programmas, ņemot vērā vietējās īpatnības (sk. 3.6., 3.7., 4.2.2., 4.2.3. un 4.2.4. punktu).

1.5.6.

Tā kā tuvākajos gados var saasināties nabadzības un jauniešu bezdarba problēma, īpaši Vidusjūras reģiona dienvidu valstīs, labākas atbilsmes nodrošināšana darba tirgū var būt svarīga, bet ar to noteikti nepietiks, lai risinātu ar bezdarbu, sociālo saskaņotību un ilgtspēju saistītus jautājumus. Šajā ziņā ir vajadzīgi 1.5.5. punktā apkopotie attīstības pasākumi, kuru mērķis ir radīt jaunas un ilgtspējīgas vakances, kā arī uzlabot dzīves līmeni konkrētajos apgabalos. Minētie attīstības pasākumi ir rūpīgi jāplāno sadarbībā ar vietējām iestādēm un organizācijām. Turklāt šī vietējā mēroga politika ir efektīvākais veids, kā pretējā virzienā pavērst migrāciju veicinošos faktorus, tāpēc tā būtu jāuzskata par galveno instrumentu, kas ļauj risināt ar pieaugošo migrācijas plūsmu saistītus jautājumus un no tās izrietošās sociālekonomiskās problēmas abos krastos, kā arī nodarboties ar saistītajiem drošības un drošuma jautājumiem un cīnīties pret noziedzību un terorismu (1.5.1. punkts).

1.5.7.

Attiecībā uz zvejniecību EESK uzskata, ka i) būtu jāpalielina Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) elastība, lai novērstu šķēršļus starp valsts pārvaldes līmeņiem, un ii) būtu jāstiprina Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) loma, lai ciešā sadarbībā un koordinācijā ar Vidusjūras reģiona trešām valstīm uzlabotu nelabvēlīgo situāciju saistībā ar daudzu zivju sugu krājumiem (sk. arī 4.3.4. un 4.3.5. punktu).

2.1.

SV Ministru konferencē par zilo ekonomiku (3), kas notika 2015. gada novembrī, tika pieņemta deklarācija par zilās ekonomikas turpmāko attīstību (4), ko panāk, palielinot ieguldījumus attiecīgajās tehnoloģijās, inovācijā, zināšanās un prasmēs, kā arī jūrlietu pārvaldībā.

2.2.

Dialogā “5+5” (Alžīrija, Lībija, Mauritānija, Maroka un Tunisija plus Francija, Itālija, Malta, Portugāle un Spānija) iesaistītie ārlietu ministri 2016. gada oktobrī Savienības Vidusjūrai ietvaros aicināja turpināt darbu pie iniciatīvas zilās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai (5).

2.3.

Atzinumā aplūkojamais paziņojums (6) un tam pievienotais rīcības plāns (SWD(2017) 130) (7) izriet no šīs prasības. Minētajos dokumentos izklāstīts, kā izmantot iespējas un risināt problēmas reģionā, kuram vajadzīga daudzpusēja koordinācija un starptautiska sadarbība ārpus Eiropas Savienības robežām.

2.4.

Turklāt EK iniciatīva, kas ir pamatā minētajam paziņojumam, balstās uz ilgstoši uzkrātu pieredzi darbā ar jūras baseina un makroreģionālajām stratēģijām (sk., piemēram, Atlantijas stratēģiju, ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam un ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (8)). Tajā izmantots arī reģionālais dialogs par zilo ekonomiku – dialogs, kas notiek SV ietvaros (minēts iepriekš), Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (9) iestrādes, Barselonas konvenciju par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (10), kā arī ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (11) un darbu, kurš paveikts, īstenojot Vidusjūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju (12).

2.5.

Turklāt Komisijas paziņojums atbilst jaunākajām zinātniskajām un sociālpolitiskajām debatēm visā pasaulē. Zilā ekonomika jau ir viens no svarīgākajiem mūsdienu jautājumiem pirmām kārtām tāpēc, ka jūru un okeānu resursi ir vērtīgi un tie dod attiecīgas izaugsmes iespējas ar jūrām un okeāniem saistītām ekonomikas nozarēm, un, otrkārt, tāpēc, ka jūru un okeānu ilgtspēja ir visā pasaulē svarīgākais vides saglabāšanas priekšnoteikums (13).

2.6.

Paziņojumā ir atzīts, ka ir jāuzlabo drošība un drošums, jāveicina ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un nodarbinātība, kā arī jāsaglabā ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība Vidusjūras rietumu reģionā. Citiem vārdiem, tā mērķis ir veicināt sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomikas attīstību jūras baseinā, ziemeļu un dienvidu piekrastes teritorijās, ostās un pilsētās, kas veido integrētu sistēmu cilvēku un preču mobilitātei, sniedzoties tālu pāri pašreizējām administratīvajām un politiskajām robežām. Šim nolūkam paziņojumā ir aprakstītas trīs problēmjomas.

2.6.1.

Ar jūru saistīto darbību drošība un drošums: saskaņā ar paziņojumu Vidusjūras rietumu reģionā ir satiksmes pārslodzes zonas, kas turpmāko ģeopolitisko un ekonomisko notikumu dēļ (piemēram, Suecas kanāla paplašināšana) saskarsies ar paaugstinātu risku (transporta negadījumu ziņā). No otras puses, drošības jautājumi ir aktuāli jau tagad – par to liecina nelikumīgā migrācija –, un vienlaikus ir sagaidāms, ka pašreizējās sociālekonomiskās un demogrāfiskās tendences kopā ar klimata pārmaiņu ietekmi pastiprinās konkurenci par resursiem un saasinās ģeopolitisko nestabilitāti.

2.6.2.

Augsts jauniešu bezdarba līmenis attiecībā pret novecojošo jūras nozares darbaspēku: paziņojumā ir atzīts labi zināmais nodarbinātības paradokss, proti, neizmantots darbaspēks, no vienas puses, un brīvas darbvietas, no otras, jo īpaši zilās ekonomikas jomās un nozarēs. Komisija uzskata, ka pašreizējā situācija ir galvenokārt (ja ne pilnībā) neatbilstības rezultāts. Tāpēc tā koncentrējas uz jautājumu par dialoga un sadarbības trūkumu starp nozari un izglītības sistēmu.

2.6.3.

Atšķirīgās un konkurējošās intereses jūrā: saskaņā ar paziņojumā sniegtajiem datiem Vidusjūras rietumu reģionā ir lielākā bioloģiskā daudzveidība visā baseinā. Vienlaikus tajā koncentrējas aptuveni puse no Vidusjūras reģiona IKP, ko galvenokārt nodrošina ar jūru saistītas darbības – tūrisms, akvakultūra, zvejniecība un transports – un kas rada pieaugošu piekrastes urbanizāciju, zivju krājumu pārmērīgu izmantošanu, jūras piesārņojumu un citus vides aizsardzības problēmjautājumus. Ņemot vērā iesaistīto interešu starpvalstu raksturu un ievērojamās sociālekonomiskās atšķirības, šie faktori pilnībā pamato paziņojumā pausto uzskatu, ka “reģionā pastāv liels ekonomisks, demogrāfisks un vides spiediens”.

2.7.

Kopumā Komisija atzīst, ka pašreizējās sadarbības shēmas abos jūras baseina krastos nav izrādījušās pietiekami efektīvas. Šajā ziņā iniciatīvā ir ņemta vērā pašreizējā vajadzība. Tomēr panākumi šā jautājuma risināšanā ir atkarīgi no daudziem vispārīgiem un konkrētiem grozījumiem un pielāgojumiem, un daudzus no tiem centīsimies aplūkot turpmākajos punktos.

3.1.

EESK atbalsta Komisijas centienus nostiprināt un attīstīt ekoloģiski ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa ķēdi, piemēram, ierosinot atsāļošanai izmantot tīrus enerģijas veidus, vispārēji popularizējot energoefektivitāti un tīru enerģiju, kā arī veicinot un stiprinot videi draudzīgus kravu pārvadājumus un jūras transportu. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā milzīgo uzņēmējdarbības potenciālu šajā interešu jomā.

3.2.

Jēdziens “zilā ekonomika” attiecas uz jūras baseinu un piekrastes teritoriju sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu attīstību, kas novērš pašreizējās atšķirības un nodrošina kultūras un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Vidusjūras reģiona vēsturi un raugoties tā nākotnē. Šajā ziņā paziņojumā izvēlētās darbības jomas – 1) jūras drošība un drošums, 2) gudra un noturīga ekonomika un 3) labāka jūras pārvaldība –, lai gan tās ir svarīgas, var izrādīties neefektīvas un nepietiekamas, lai aptvertu visas baseina vajadzības. EESK iesaka iniciatīvu paplašināt, ietverot bioloģisko daudzveidību un saglabāšanu, starpkultūru komunikāciju, kā arī konkrētāku stratēģiju maza un ļoti maza apjoma ražošanas darbību atbalstam, piemēram, zvejniecības jomā u. c.

3.3.

Ar jūras (transporta) drošību un jo īpaši drošumu saistītos jautājumus, lai gan tie ir ļoti svarīgi, nevar attiecināt tikai uz Vidusjūras rietumu reģionu. Gluži pretēji – ģeopolitiskā vēsture un stāvokļa pašreizējā pasliktināšanās, kā arī sprādzienveidīgā bēgļu krīze jūras baseina austrumu daļā norāda uz to, ka ir vajadzīga holistiska Vidusjūras reģiona pieeja šo jautājumu risināšanai.

3.4.

Tas attiecas arī uz pārējām noteiktajām interešu jomām – ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kultūras un vides saglabāšanu u. c. Vidusjūras reģionu nevajadzētu dalīt rietumos un austrumos. Pat ja tas jādara administratīvu iemeslu dēļ un īstermiņa taktikas nolūkā, ilgtermiņa stratēģiskajā plānošanā baseins ir jāuztver kā viens veselums.

3.5.

EESK pilnībā saprot, ka, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi un konfliktu saasināšanos Vidusjūras austrumu daļā, iniciatīvas uzsākšana Vidusjūras rietumu reģionā varētu būt vieglāka, reālistiskāka un ātrāk īstenojama pieeja. Bet, ja tai nesekos līdzīga iniciatīva Vidusjūras austrumu reģionā, pastāv liels risks, ka noteiktie mērķi netiks sasniegti. Lai gan ģeopolitisko apstākļu radītā spriedze tajā ir daudz lielāka, tomēr problēmas Vidusjūras austrumu reģionā ir tās pašas, kas rietumos, tāpēc tam būtu jāparedz un jāpiemēro līdzīgi noteikumi un politika.

3.6.

Lai gan dialoga trūkums starp nozari, no vienas puses, un akadēmiskajām aprindām un R&D nozares pārstāvjiem, no otras, var būt svarīgs apsvērums, risinot bezdarba problēmu (īpaši ilgtermiņā un ekonomikas izaugsmes laikā), nav efektīvi vienpusīgi koncentrēties tikai uz šo jautājumu. Gluži pretēji – pašreizējās ekonomiskās nelīdzsvarotības (kuras galvenais aspekts ir jaunu darbvietu trūkums un augstais bezdarba līmenis) un pieaugošo sociālekonomisko atšķirību problēmas Vidusjūras baseina rietumu reģionā būtu jārisina, ņemot vērā pastāvīgu sistēmisko krīzi reģiona ziemeļu daļā un vispārēju nevēlēšanos veikt produktīvus ieguldījumus.

3.7.

Kad vien saimnieciskā darbība spēcīgi mijiedarbojas ar vides saglabāšanas problēmām, kad ir vērojamas (makro)ekonomikas ārējās sekas (ko nosaka pieprasījums vai piedāvājums) un brīvo individuālo lēmumu kopums rada sociālekonomiskās un vides ilgtspējas problēmas, ir vajadzīga efektīva politikas intervence, kura pastiprinātas internacionalizācijas laikā ir jāpielāgo starpvalstu līmenī. Saskaroties ar tādām problēmām kā zivju krājumu pārmērīga izmantošana, jūras piesārņojums, pārmērīga urbanizācija, neefektīvi augošas aglomerācijas, pastāvīgas ekonomikas/finanšu krīzes un pieaugošas starpreģionālās un sociālās atšķirības Eiropas Savienībā un ārpus tās, nepietiek ar “tirgus spēku atbrīvošanas” doktrīnu vien.

3.8.

Tāpēc pašreizējā reģiona politikas veidošanas sistēmā atzītās nepilnības, kas ir galvenokārt saistītas ar sadarbības trūkumu starp dažādām valstīm (paziņojumā uz to norādīts, aplūkojot problēmu un nepilnību trešo grupu, kas attiecas uz atšķirīgām un konkurējošām interesēm), ir ārkārtīgi svarīgs faktors, risinot gan vides, gan arī sociālekonomiskos konfliktus reģionā. Spēkā esošie un turpmākie divpusējie nolīgumi starp kaimiņos esošajām ES un Vidusjūras reģiona dienvidu valstīm būtu faktiski jāievēro. Vienotas un tādējādi spēcīgas ES nostājas trūkums ārpolitikas jautājumos šajā ziņā var būt šķērslis, tomēr, no otras puses, valstīm baseina dienvidu krastā būtu jāsagaida, ka ES būs to galvenais (ja ne vienīgais) partneris ar lielu un patiesu interesi veicināt kopīgos plānus attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un labklājību reģionā.

3.9.

Līdzās starpvalstu sadarbības trūkumam cits iemesls, kādēļ vajadzīga politikas koordinācija, ir mulsinoši lielais skaits iniciatīvu un platformu ar līdzīgu (ja ne identisku) mērķi. Paziņojumā, ko šeit analizējam, ir minēta, piemēram, ES zilās izaugsmes stratēģija un jūrlietu politika (14), ES stratēģija lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē (15), BLUEMED iniciatīva (16) un FAO zilās izaugsmes iniciatīva (17). Ir arī citas darbības, kas aptver abus baseina krastus, piemēram, Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rīcības plāns un Reģionālā transporta rīcības plāns Vidusjūras reģionam (18).

3.10.

Ņemot vērā daudzās iniciatīvas ar līdzīgu orientāciju, EESK aicina veikt padziļinātu salīdzinošo analīzi, kas ļaus izkristalizēt jomas, kuras savstarpēji pārklājas, un dos iespēju iniciatīvas izmantot tā, lai ietaupītu resursus un uzlabotu galīgos rezultātus. Tuvāk būtu jāizpēta un jāņem vērā paraugprakse, kas tiek piemērota citās makroreģionālajās stratēģijās (arī Baltijas jūrā) un iniciatīvās (tādās kā iniciatīva “Viedas salas” (19)).

3.11.

Neizpildāmas prasības, kas ierobežo Vidusjūras reģionā īstenoto Eiropas programmu efektivitāti, no vienas puses, un birokrātija, ko rada slimīgas bailes nepareizi izlietot ES līdzekļus, no otras, kā arī korupcija un neefektivitāte dažos gadījumos, kad iesaistītas valsts pārvaldes no abiem baseina krastiem, ir radījušas būtiskas nepilnības Vidusjūras reģionam paredzēto ES fondu apguvē.

3.12.

No otras puses, neraugoties uz dažādajiem izsludinātajiem projektiem, Savienība Vidusjūrai līdz šim nav guvusi panākumus tai paredzēto uzdevumu izpildē. Tāpēc tās intervence reģionā ir jāpastiprina. Zilās ekonomikas iniciatīvām varētu būt liela nozīme vispārējās labklājības veicināšanā, taču tām ir jābūt efektīvi saistītām ar pašreizējām struktūrām un shēmām.

4.1.1.

Paziņojums ir vērsts uz divām konkrētām intervences jomām: 1) krasta apsardzes sadarbība un 2) datu apmaiņa un administratīvā sadarbība, kas ļautu uzlabot spēju reaģēt uz negadījumu izraisītu jūras piesārņojumu un to novērst.

4.1.2.

EESK uzskata, ka ar Frontex palīdzību ir jāizveido ciešāks tīkls un tādējādi jāstiprina sadarbība starp sauszemes un jūras robežu apsardzes un kontroles iestādēm abos krastos. Lai gūtu panākumus cīņā pret noziedzību un terorismu, ir vajadzīga arī sistemātiska informācijas apmaiņa un analīze, ko veic pārvalstiska līmeņa datu analīzes centrs. Tomēr ir rūpīgi jāapsver labas pārvaldības noteikumi, kā arī gan individuālās, gan kolektīvās cilvēktiesības, jo īpaši ņemot vērā konkrētu režīmu negatīvo pieredzi.

4.1.3.

EESK uzskata, ka šīs abas skaidri noteiktās pieejas ir efektīvs veids, kā risināt jautājumu saistībā ar drošāku un neapdraudētāku jūras telpu. Tomēr ir jāuzlabo pamatā esošo kvantitatīvo mērķu analīze, lai nepārtraukti uzraudzītu un novērtētu šo prioritāti, un būtu jāpieliek pūles, lai koordinētu rīcību un sadarbotos ar tādām starptautiskām iestādēm kā SJO (20).

4.2.1.

EESK pauž bažas, ka Komisijas paziņojumā sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir – labākajā gadījumā – pārstāvētas nepietiekami (ja vispār), lai gan šīs iestādes varētu būt ārkārtīgi noderīgas konkrētas politikas un programmu plānošanā un īstenošanā, ņemot vērā to pieredzi kritisku situāciju risināšanā un pierādīto spēju tieši ietekmēt un atrisināt sociālekonomiskās problēmas.

4.2.2.

Tuvākajos gados klimata pārmaiņu dēļ var saasināties nabadzības un jauniešu bezdarba problēma, kas īpaši ietekmēs apstākļus Vidusjūras reģiona dienvidu valstīs. Komisijai sadarbībā ar vietējām iestādēm un sociālajiem partneriem būtu jāveic attīstības pasākumi vietējā līmenī – piemēram, atbalsts MVU un mājamatniecības rūpaliem, īpaši pasākumi, kas ļautu atbalstīt primāro sektoru un veicinātu vietējo lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu noietu Eiropas tirgos u. c. –, kā arī attiecīgi uzlabojumi vietējās izglītības un profesionālās apmācības sistēmās, lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni un novērstu migrāciju. Zilā ekonomika var nodrošināt pietiekamus ienākumus tūkstošiem ģimeņu, izmantojot mūsdienīgas, maza mēroga un augstas kvalitātes koncepcijas attiecībā uz zvejniecību, saglabāšanu un zivsaimniecības produktu piegādi.

4.2.3.

Ģimenes uzņēmumi, mazie un ļoti mazie uzņēmumi ar tradicionālu organizatorisko struktūru, darbības shēmām un darbībām ir vietējās ekonomikas stūrakmens abos Vidusjūras baseina krastos, jo īpaši zilās ekonomikas jomās un nozarēs. Šā iemesla dēļ EESK uzskata, ka papildus iniciatīvām, kas atbalsta novatorisku un tehnoloģiski attīstītu uzņēmējdarbību, vismaz tikpat svarīgi ir veicināt arī tradicionālās saimnieciskās darbības programmas.

4.2.4.

Šajā ziņā EESK uzskata, ka ir jāstiprina šīs prioritātes otrā darbību grupa, kas attiecas uz jūrlietu kopu izveidi. Mazo un ļoti mazo ražotāju sadarbības tīkli un shēmas var uzlabot noturību un izmaksu konkurētspēju, tajā pašā laikā saglabājot to nodrošināto preču un pakalpojumu tik vajadzīgo diferenciāciju. No otras puses, kopu veidošana var būt efektīva konkrētās nozarēs, kur ir vajadzīga kapitāla koncentrācija, tādās kā atjaunojamā enerģija un kravu pārvadājumi. Tomēr EESK uzskata, ka ideja par to, ka kopas un inkubatorus veido un uzņēmējdarbības plānus veicina, izmantojot uzņēmējdarbības mecenātu pakalpojumus, ir visai pāragra pat tām ES valstīm, kurās ir augstāks ekonomikas attīstības līmenis, tāpēc ir jāplāno labi izstrādāti atbalsta pakalpojumi, jo īpaši mazajiem ražotājiem, amatniekiem un tirgotājiem baseina dienvidu krastā.

4.2.5.

Turklāt saskaņā ar ceturto stratēģisko prioritāti, kas iekļauta iepriekšminētajā, nesen publicētajā WWF ziņojumā par Vidusjūras reģiona ekonomikas atjaunošanu, publiskā un privātā finansējuma novirzīšana, kuras mērķis ir potenciāla atraisīšana dabas resursu jomā, ir gan iespējama, gan nepieciešama. Tas var radīt ienākumus, vienlaikus ņemot vērā sociālo un vides ilgtspēju, ko panāk, izmantojot tādus oglekļa mazināšanas pasākumu finansēšanas mehānismus kā maksājums par ekosistēmas pakalpojumu (21). Piemēram, Vidusjūras jūraszāļu teritorijas ir vienas no visefektīvākajām oglekļa absorbēšanas sistēmām, un tas nozīmē, ka publiskais un privātais ieguldījums šajā virzienā var apvienot vietējās ekonomikas izaugsmes veicināšanu ar ieguldījumu globālas klimata stratēģijas īstenošanā.

4.3.1.

Lai veiksmīgi īstenotu pirmās grupas darbības – telpiskā plānošana un piekrastes pārvaldība –, būtu jāizmanto četrkārtīgās spirāles pieeja (22). Ir vajadzīga vietējo un reģionālo pašvaldību, akadēmisko aprindu un R&D pārstāvju, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pastiprināta iesaiste to attiecīgajās darbības jomās, ņemot vērā to plašākās zināšanas par vietējiem sociālekonomiskajiem un vides apstākļiem, kā arī to administratīvo elastību.

4.3.2.

Tāpēc ekonomisko un sociālo organizāciju interesēm var un vajadzētu būt izšķirošai lomai Vidusjūras reģiona sociālekonomiskajā attīstībā. Komisijai sadarbībā ar SV būtu jāuzaicina privātā sektora ieinteresētās personas uz apspriešanos par paziņojumu, garantējot to būtisku ieguldījumu plānošanā un tādējādi efektīvāku iesaisti attiecīgo programmu un darbību īstenošanā. Attiecībā uz zvejniecību būtu jāpieņem pasākumi, lai stiprinātu kopīgās pārvaldības shēmas, nodrošinot ieinteresēto personu efektīvu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā.

4.3.3.

Būtu jāuzsver sadarbības trūkums starp Eiropas un trešām valstīm Vidusjūras rietumu reģionā, jo īpaši attiecībā uz drošības un imigrācijas jautājumiem, kas ietekmē ekonomikas attīstību.

4.3.4.

Zvejniecība ir svarīgs faktors Vidusjūras reģiona saimnieciskajā darbībā un otrs svarīgākais ienākumu avots pēc tūrisma. EESK piekrīt, ka šajā nozarē ir jāplāno konkrētas darbības, piemēram, tās, kas izklāstītas šīs prioritātes ceturtajā darbību grupā. Programmās būtu jāizvirza mērķis samazināt pārzveju un izveidot atbalsta pakalpojumus un finansējumu, lai nodrošinātu mazapjoma zvejas saglabāšanu un piekrastes kopienu paralēlu attīstību. Ir jāpalielina EJZF (23) elastība, lai, nosakot efektīvas iniciatīvas, novērstu šķēršļus starp valsts pārvaldes līmeņiem.

4.3.5.

EESK uzskata, ka būtu jāstiprina Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) loma, lai nodrošinātu, ka ciešā sadarbībā un koordinācijā ar Vidusjūras reģiona trešām valstīm tiek pieņemti vajadzīgi, saskaņoti un saderīgi administratīvie pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot nelabvēlīgo situāciju saistībā ar zivju krājumiem.

4.4.

EESK ir vairākkārt norādījusi, ka pēdējos 20 gados īstenotā politika un programmas Vidusjūras reģionam ir devušas vājus rezultātus un atstājušas neizmantotas milzīgas līdzekļu summas, jo atšķīrās atbildīgo Kopienas iestāžu un Vidusjūras reģiona trešo valstu valdību un pārvaldes iestāžu pieejas un nebija efektīvas koordinācijas starp šiem dalībniekiem. Šajā saistībā ir steidzami vajadzīgs spēcīgs atbalsts un tehniskā palīdzība, lai uzlabotu trešo valstu iestāžu atbilstību Eiropas finansējuma prasībām, kā arī labāka pielāgošanās spēja, kas sagaidāma no Komisijas.

4.5.

Paziņojumā izklāstīto darbību efektīvu īstenošanu īpaši apdraud traucējoša birokrātija, kā tas redzams nodaļā “Pārvaldība un īstenošana”, un arī tas, ka ir iesaistītas pilnīgi dažādas iestādes ar dažādām struktūrām un pieejām, piemēram, ministru sanāksmes, Komisija, SV u. c. Ir vajadzīgs darbības plāns ar īpašiem organizatoriskiem/administratīviem instrumentiem un skaidri noteiktiem pienākumiem.

4.6.

EESK uzskata, ka nekavējoties būtu jāizveido zilās ekonomikas darba grupa ar skaidri noteiktu rīcības un kompetenču plānu un tai jābūt saistītai ar SV darba grupām. Minētajai darba grupai ir jābūt pietiekami elastīgai, lai ātri reaģētu ārkārtas situācijās (dabas un vides katastrofas u. c.), un arī jāpilda īpaši uzdevumi un pienākumi. EESK piesardzīgi vērtē darba grupas efektivitāti, kas būs atkarīga no tās dalībniekiem un Eiropas iestāžu un trešo valstu valdību tiešas iesaistes. Tāpēc EESK uzskata, ka darba grupa būtu rūpīgi jāveido jau no paša sākuma, izstrādājot skaidri noteiktu struktūrshēmu un efektīvu procesu un procedūru sistēmu, kā arī pilnībā izstrādātu īpašu uzņēmējdarbības plānu.