EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017AE2820

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas 2017. gada 28. aprīļa paziņojums “Komisijas paziņojums par tiesu pieejamību vides lietās”” (C(2017) 2616 final)

OV C 129, 11.4.2018, p. 65–70 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

11.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 129/65


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu

“Komisijas 2017. gada 28. aprīļa paziņojums “Komisijas paziņojums par tiesu pieejamību vides lietās””

(C(2017) 2616 final)

(2018/C 129/10)

Ziņotājs:

Cillian LOHAN

Līdzziņotājs:

Brian CURTIS

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 31.5.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Pilnsapulces lēmums

25.4.2017.

Atbildīgā specializētā nodaļa

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

21.11.2017.

Pieņemts plenārsesijā

7.12.2017.

Plenārsesija Nr.

530

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

171/5/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē šo Komisijas skaidrojošo paziņojumu, kurā sniegts vērtīgs pārskats par paziņojuma publicēšanas brīdī pieejamo ES Tiesas judikatūru, kas attiecas uz valstu tiesu pieejamību vides lietās. Tas radīs papildu ieguvumus, ko sniegs lielāka noteiktība un skaidrība gan lēmumu pieņēmējiem valstu tiesās un administratīvajās struktūrās, gan arī uzņēmumiem un iedzīvotājiem, ja efektīvi tiks nodrošināta paziņojuma pieejamība visām ieinteresētajām personām.

1.2.

EESK atzīst, ka visā Eiropas Savienībā vienādas tiesības vērsties ar prasību tiesā ir būtisks faktors, uz kā balstās gan vienotais tirgus, gan ES tiesību aktos paredzēto tiesību konsekventa ievērošana Savienībā un kas sniedz tirgum un ieguldītājiem vajadzīgo skaidrību un noteiktību.

1.3.

EESK rosina pieņemt visaptverošas un saistošas ES tiesību normas, lai konsekventi un pilnīgi nodrošinātu tiesu pieejamību Savienībā, un tādā veidā papildināt šo atzinīgi vērtējamo pasākumu, proti, Komisijas paziņojumu par tiesu pieejamību. Pašas Komisijas dienestu darba dokumentā (1) atzīts, ka saistoši ES tiesību akti būtu vislabākais risinājums. EESK atzinīgi vērtē arī analīzi un ieteikumus, kas sniegti pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma sagatavotajā J. Darpö ziņojumā (2) par šo jautājumu. Dalībvalstīm jāatbalsta šādi mērķi, un tās nedrīkst apgrūtināt to sasniegšanu.

1.4.

Lai panāktu šā paziņojuma reālu ietekmi, dalībvalstu līmenī papildus jāveic paredzētās mērķauditorijas, īpaši tiesu un administratīvās pārskatīšanas struktūru, kā arī iedzīvotāju apmācības un izglītošanas pasākumi.

1.5.

Gan Komisijai, gan dalībvalstīm būtu jāparedz, ka prioritāte ir pietiekamu resursu un finansējuma nodrošināšana, lai varētu efektīvi atbalstīt šādu plānu īstenošanu.

1.6.

Paziņojuma mērķis nav prevalēt pār valstu jurisdikcijām, un tajā ir minēti ES Tiesas nolēmumi un skaidrojumi, kas veido obligāti ievērojamas pamatprasības. Uz šo secinājumu un uz atkāpju vai regresa nepieļaujamību būtu jānorāda paziņojuma turpmākajās versijās.

1.7.

Šis skaidrojošais paziņojums ir regulāri jāatjaunina. Lai nodrošinātu, ka šis skaidrojošais paziņojums vienmēr ir precīzs un aktuāls, būtiska ir satura savlaicīga atjaunināšana un jaunākās informācijas sniegšana mērķauditorijai, atspoguļojot attīstības tendences ES Tiesas judikatūrā. Būtu jāapsver iespēja izveidot dinamisku un atjauninātu instrumentu pilsoniskās sabiedrības, valsts pārvaldes iestāžu un tiesu iestāžu vajadzībām.

1.8.

Prioritāri uzmanība būtu jāpievērš ekspertu atsauksmēm un paziņojumā dalībvalstīm atklātiem trūkumiem un nepilnībām, kas būtu jānovērš, un jāapsver, kā rīkoties jomās, kurās konstatētas nepilnības spēkā esošajā ES Tiesas judikatūrā.

1.9.

Jāizstrādā un pastāvīgi jāpilnveido neatkarīgs, objektīvs, visaptverošs un atjaunināts atsauces novērtējums, kurā atspoguļotas pozitīvās norises un problēmas saistībā ar tiesu pieejamību dalībvalstu līmenī un visi Orhūsas konvencijas 9. panta elementi.

1.10.

Tā kā lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir svarīgi centienos nodrošināt ES tiesību aktu konsekvenci šajā jomā (3), Komisijai būtu visaptveroši jāanalizē minētā noteikuma piemērošana un atbilstības nodrošināšana visās dalībvalstīs un jāsniedz ziņojums par to, kā arī jāapzina un jālikvidē visi šķēršļi, kas kavē tā piemērošanu.

1.11.

Laikā, kad visur pasaulē vērojama vides aizstāvju aizskaršana un vajāšana, Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas vadība centienos atvieglot tiesu pieejamību.

1.12.

EESK norāda, ka skaidrojošais paziņojums ir nepilnīgs, jo tajā nav iekļauti neatkarīgas struktūras, proti, Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas konstatējumi. Šis svarīgais un lietderīgais veikums var papildināt Komisijas paziņojumu un atbalstīt lēmumu pieņēmējus un iedzīvotājus tiesu pieejamības jomā, un uz šo veikumu būtu jānorāda.

1.13.

EESK atbalsta Orhūsas konvenciju un tās visaptverošu īstenošanu Eiropas Savienībā. Tādēļ ir būtiski, ka puses pilnībā atzīst pašu ieceltās Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas konstatējumus par atbilstību konvencijai.

1.14.

EESK izprot jutīgos aspektus, kas saistīti ar Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas nesenajiem konstatējumiem par noteikumu par tiesu pieejamību neievērošanu ES iestādēs. EESK uzsver, ka Eiropas Savienībai pirms nākamās Pušu sanāksmes sesijas steidzami un konstruktīvi jārisina šis jautājums. It īpaši svarīgi būs sadarbībā ar NVO, kas darbojas vides aizsardzības jomā, un pilsonisko sabiedrību izmantot plašu un vērienīgu pieeju, lai noskaidrotu, kā un kādās jomās ES var uzlabot gan konvencijas īstenošanu un tiesu pieejamības nodrošināšanu ES iestādēs, gan to, kā ES iestādes īsteno konvenciju un nodrošina tiesu pieejamību. Būtu arī jāapsver iespējas izstrādāt gan paralēlu un papildinošu pieeju attiecībā uz to, kā tiesu pieejamība tiek nodrošināta ES iestādēs un kā tās nodrošina tiesu pieejamību, gan arī attiecīgas norādes un īstenošanas pasākumus.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Komisijas publicētais dokuments ir skaidrojošs paziņojums. Tajā sniegts pārskats par spēkā esošo ES Tiesas judikatūru attiecībā uz valstu līmenī nodrošināto tiesu pieejamību vides lietās. Paziņojumā sniegta sīki izstrādāta juridiska analīze, skaidrojot noteiktas juridiskās un procesuālās prasības un standartus saistībā ar vides lietām. Tajā aplūkoti tādi temati kā tiesiskās aizsardzības līdzekļi, izmaksas, laika grafiks, termiņi, darbības joma, nostājas un efektivitāte.

2.2.

Paziņojuma mērķis ir nodrošināt skaidrību un atsauces avotu valsts pārvaldes iestādēm, valstu tiesām un fiziskām personām un NVO, kas veic sabiedrības interešu aizstāvības funkcijas, kā arī “uzņēmējiem, kas ir ieinteresēti tiesību aktu paredzamā piemērošanā” (A9. punkts). Paziņojuma 8. punktā izklāstīts šā mērķa izvirzīšanas iemesls, proti, problēmas, ar kurām saskārusies šī mērķauditorija, tostarp, bet ne tikai, uzņēmumi, MVU, fiziskas personas, NVO un sabiedrība, un kuras radušās saistībā ar tiesu pieejamības nodrošināšanu dalībvalstīs.

2.3.

Paziņojumā arī teikts, ka vide ir “mūsu dzīvības uzturēšanas sistēma” un ka tās saglabāšana, aizsardzība un uzlabošana ir “kopēja Eiropas vērtība”.

2.4.

Paziņojumā iezīmēts ES visaptverošais tiesu pieejamības satvars, norādot uz līgumiem un efektīvas tiesiskās aizsardzības principu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un Cilvēktiesību konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvenciju”). 47 konvencijas puses ir Eiropas Savienība un tās 28 dalībvalstis, kā arī citas Eiropas un Vidusāzijas valstis.

2.5.

ES 2003. gadā pieņēma divus priekšlikumus tiesību aktiem: Direktīvu par vides informācijas pieejamību (4) un Direktīvu par sabiedrības līdzdalību (5). Minētie tiesību akti paredzēja, ka noteiktas spēkā esošās direktīvas, kas bija konkrēti norādītas, ierobežotā mērā nodrošinās tiesu pieejamību. ES 2006. gadā tika pieņemta papildu regula (“Orhūsas regula” (6)) par Orhūsas konvencijas īstenošanu. Komisija 2003. gadā pieņēma priekšlikumu tiesību aktam par tiesu pieejamību (7). Dalībvalstu atšķirīgie viedokļi un nepietiekamā politiskā griba to pieņemt bija iemesls, kādēļ tas 2014. gadā tika atsaukts (8). Direktīvas par tiesu pieejamību neesamība joprojām ir problēma, un tā ir jāatrisina. EESK rosina pieņemt visaptverošas un saistošas ES tiesību normas par tiesu pieejamību.

2.6.

ES un dalībvalstis ir parakstījušas un ratificējušas Orhūsas konvenciju. Pirmajā sesijā, kas notika 2002. gadā, Konvencijas pušu sanāksme izveidoja konvencijas atbilstības mehānismu, tostarp Orhūsas konvencijas Atbilstības komiteju. Šī komiteja izskata ziņojumus par to, ka kāda no pusēm nenodrošina atbilstību, un nāk klajā ar konstatējumiem un sniedz ar tiem saistītus ieteikumus. Tie tiek iesniegti Konvencijas pušu sanāksmei. Līdz sestajai Konvencijas pušu sanāksmes sesijai, kas notika 2017. gadā, puses parasti bija tiem bez izņēmumiem un pilnībā piekritušas.

2.7.

Paziņojumā atzīts, ka vairākās dalībvalstīs joprojām tiek radīti lieli šķēršļi. Dažas valstis gandrīz pilnībā liedz piekļuvi, citas to ierobežo, vēl citās problēma ir būtiskās izmaksas un dažas neparedz noteikumus attiecībā uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Jāizstrādā regulāri pilnveidojams un neatkarīgs pamatziņojums, lai radītu skaidrību par konkrētām problēmām dalībvalstīs un arī informētu par zināmiem labas prakses piemēriem.

2.8.

Komisija min ES Tiesas nolēmumus un skaidrojumus, un tās ir obligāti ievērojamas pamatprasības. Uz šo atziņu un uz atkāpju vai regresa nepieļaujamību būtu skaidri jānorāda paziņojuma turpmākajās versijās.

2.9.

Komisijas paziņojums publicēts laikā, kad noris asi strīdi par to, vai ES pati pilnībā pilda savas saistības, kas noteiktas konvencijas 9. pantā. Pirms tam Orhūsas konvencijas Atbilstības komiteja bija saņēmusi paziņojumu, kurā norādīts uz iespējamu neatbilstību, un Orhūsas konvencijas Atbilstības komiteja konstatēja (9) neatbilstību pašas ES centienos nodrošināt tiesu pieejamību un sniedza attiecīgus ieteikumus.

2.10.

ES Padome 2017. gada jūlijā vienprātīgi nolēma piekrist šiem konstatējumiem, kuros jāveic grozījumi (šo nostāju atbalstīja Komisija), un arī atkārtoti pauda atbalstu Orhūsas konvencijai (10). Ierosinātajos grozījumos, kas attiecas uz Konvencijas pušu sanāksmes lēmumu par Atbilstības komitejas konstatējumiem, arī ierosināts, ka Konvencijas pušu sanāksme šiem konstatējumiem “nepiekrīt”, bet “pieņem tos zināšanai”. EESK norāda, ka ES vēlme nepiekrist Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas konstatējumiem ir pretrunā atkārtoti paustajam viedoklim, ka ES atbalsta Orhūsas konvenciju. Šī pieeja, ja to pārņems citas konvencijas puses, var ļoti negatīvi ietekmēt neatkarīgo atbilstības mehānismu un tādēļ arī konvencijas spēku un efektivitāti.

2.11.

Konvencijas pušu sanāksmes sestajā sesijā, kas 2017. gada septembrī notika Melnkalnē, tika pieņemts lēmums atlikt Konvencijas pušu sanāksmes lēmumu par Atbilstības komitejas konstatējumiem, ka ES nenodrošina atbilstību. Šāds lēmums tika pieņemts pēc pārliecinošas pretēju viedokļu paušanas un debatēm Konvencijas pušu sanāksmes sesijā. Konvencijas pušu sanāksme vienmēr cenšas panākt vienprātību, un, tā kā nebija vienprātības par šo jautājumu, pēc ES dalībvalstu koordinācijas sanāksmes tika nolemts atlikt lēmuma pieņemšanu uz nākamo Konvencijas pušu sanāksme sesiju, kas notiks 2021. gadā.

2.12.

EESK izprot jutīgos aspektus, kas saistīti ar Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas nesenajiem konstatējumiem, ka ES nenodrošina atbilstību. EESK uzsver, ka Eiropas Savienībai pirms Konvencijas pušu sanāksmes nākamās sesijas steidzami, savlaicīgi un konstruktīvi jārisina šis jautājums. Būs īpaši svarīgi, ka Eiropas Savienība sadarbībā ar NVO, kas darbojas vides aizsardzības jomā, un plašu pilsonisko sabiedrību izmanto plašu un vērienīgu pieeju, lai noskaidrotu, kā un kādās jomās ES var uzlabot gan konvencijas īstenošanu un tiesu pieejamības nodrošināšanu ES iestādēs, gan to, kā ES iestādes īsteno konvenciju un nodrošina tiesu pieejamību. Būtu arī jāapsver iespējas izstrādāt gan paralēlu un papildinošu pieeju attiecībā uz to, kā tiesu pieejamība tiek nodrošināta ES iestādēs un kā tās nodrošina tiesu pieejamību, gan arī attiecīgas norādes un īstenošanas pasākumus.

2.13.

Komisijas skaidrojošais paziņojums publicēts pēc ilgiem un nesekmīgiem pūliņiem ES līmenī apstiprināt konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt tiesu pieejamību. Par šiem nesekmīgajiem pūliņiem liecina:

priekšlikuma Tiesu pieejamības direktīvai atsaukšana,

nespēja atsevišķi grozīt visas attiecīgās direktīvas, lai tajās paredzētu iespēju vērsties tiesu iestādēs, piemēram, tādas nozīmīgas direktīvas vides jomā kā Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva nav grozītas, lai iekļautu skaidrus un visaptverošus noteikumus par tiesu pieejamību,

neveiksmīgie mēģinājumi grozīt noteiktas direktīvas, lai paredzētu tiesu pieejamības noteikumus (11).

2.14.

Vajadzīgi pasākumi, lai saskaņotu valstu tiesu pieeju ar vidi saistītu lietu izskatīšanā: izrādījies, ka ES juridiskie standarti nav pietiekami precīzi. Tādēļ Eiropas Savienības Tiesa saņem daudzus lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu. Komisijas paziņojuma mērķis ir precizēt noteikumus un standartus, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras, tādējādi palielinot juridisko noteiktību, kura vajadzīga ieinteresētajām personām.

2.15.

Komisija paudusi arī savu viedokli par juridisko analīzi.

2.16.

Paziņojums un tā pamatā esošais skaidrojums ir saistīts ar Vides politikas īstenošanas pārskatu, un tā mērķis ir šā pārskata uzlabošana. EESK nesen pieņemtā atzinumā (12) pauda atbalstu Vides politikas īstenošanas pārskata procesam un rosināja apņēmīgi rīkoties, lai pilnībā īstenotu vides acquis un izmantotu tā iespējas.

2.17.

Direktīvas par tiesu pieejamību trūkums rada nepilnību to tiesību aktu hierarhijas augšējā līmenī, kas palīdzētu precizēt daudzus jautājumus, kuri dalībvalstīs radījuši neskaidrības un pretrunas, un risināt ar tiem saistītās problēmas, kas radušās uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

2.18.

Dažas dalībvalstis ir ratificējušas Orhūsas konvenciju, nenorādot, kā tiesu pieejamības noteikumi būtu piemērojami konkrētos gadījumos, vai arī minēto noteikumu īstenošana ir bijusi neskaidra vai nepilnīga.

3.   EESK nostāja

3.1.

EESK atbalsta Orhūsas konvenciju un gan Eiropas Savienības, gan tās dalībvalstu centienus to visaptveroši īstenot. Lai nodrošinātu Orhūsas konvencijas spēkā esamību un integritāti, ir būtiski, ka puses pilnībā piekrīt Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas konstatējumiem.

3.2.

EESK norāda, ka Orhūsas konvencija ietilpst starptautisko tiesību aktu kopumā, kas attiecas uz cilvēktiesību jautājumiem, un pilnībā atbilst ES pamatprincipiem, kuri ietverti līgumos un Eiropas Cilvēktiesību hartā. EESK uzsver, ka ES jāaizstāv cilvēktiesības un šajā jomā jārāda priekšzīme visai pasaulei.

3.3.

EESK mudina dalībvalstis paātrināt Orhūsas konvencijas efektīvu īstenošanu un īpaši nodrošināt, ka tiesu pieejamība – tas attiecas gan uz administratīvo pārskatīšanu, gan uz valstu tiesām – tiek paredzēta saskaņā ar konvencijas prasībām un, ievērojot pārskatīšanas būtiskās iezīmes, kuras minētas konvencijas 9. panta 4. punktā. EESK arī atzīmē konvencijas triju pīlāru būtisko savstarpējo atkarību un to, ka tie ir jāīsteno kā papildinošs kopums, lai varētu panākt reālu ietekmi.

3.4.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas publicēto dokumentu un uzskata, ka tas ir ļoti lietderīgs un svarīgs paziņojums. EESK atzīmē, ka visā Eiropas Savienībā vienādas tiesības vērsties ar prasību tiesā ir būtisks faktors, kas ietekmē vienādu tirgus apstākļu nodrošināšanu, kura ir ļoti svarīga sekmīgai vienotā tirgu darbībai, un ka šādas vienādas tiesības ir arī vajadzīgas, lai izdotos nodrošināt ES tiesību aktos paredzēto pamattiesību konsekventu ievērošanu Savienībā. Šis paziņojums to veicina.

3.5.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas norādi, ka “gadījumos, kad konstatēta neatbilstība spēkā esošajām ES acquis tiesiskajām prasībām, Komisija arī turpmāk izmantos pienākumu neizpildes procedūras, lai nodrošinātu šo prasību izpildi” (A13. punkts). Komisijai saskaņā ar ES līgumiem ir uzticēti vajadzīgi un noteikti uzdevumi šajā saistībā. Šo uzdevumu efektīvai izpildei ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis konsekventi pilda savas saistības, ka tās dalībvalstis, kuras panākušas atbilstību noteikumiem, nepamatoti nenonāk nelabvēlīgākā situācijā, un ka tiek panākta tirgus apstākļu un tiesību viendabība.

3.6.

EESK uzskata, ka vides jomā spēkā esošo tiesību aktu efektīva īstenošana nodrošina skaidrību un noteiktību tirgus dalībniekiem un ieguldītājiem un vienlaikus veicina ilgtspējīgu attīstību. Šā Komisijas paziņojuma mērķis uzlabot noteiktību un skaidrību saistībā ar tiesību aktiem vides jomā ir vērtējams atzinīgi, neraugoties uz tā tvēruma ierobežotību.

3.7.

EESK atzinīgi vērtē to, ka pēc Eiropas Komisija pasūtījuma veikta analīze par tiesu pieejamību vides lietās, un kā piemēru min Darpö  (13) ziņojumu. Minētais ziņojums un citu neatkarīgu struktūru veikta analīze nodrošina svarīgu īstenošanas novērtējumu, kas dalībvalstīm būtu jāņem vērā.

3.8.

EESK atzīmē, ka konvencijas 2. pantā minētā jēdziena “valsts iestāde” definīcija ietver “visu to reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju institūcijas, kuras minētas 17. pantā un ir šīs konvencijas Puses”. EESK uzskata, ka saskaņā šo definīciju un ar pašu 17. pantu konvencija ir jāievēro tādām pusēm kā, piemēram, Eiropas Savienība. ES pati ir parakstījusi un ratificējusi konvenciju (14). EESK uzskata, ka Orhūsas konvencijas ratifikācijas instruments neatbrīvo ES iestādes no pienākumiem, kas saistīti ar tiesu pieejamību.

4.   Turpmākie pasākumi

4.1.

Lai varētu viest lielāku skaidrību un atvieglot konvencijas īstenošanu un ievērošanu, vajadzīgi papildu paziņojumi vai norādes, kuros iekļauti Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas konstatējumi un ieteikumi. Direktīva par tiesu pieejamību var ievērojami sekmēt skaidrības un noteiktības nodrošināšanu.

4.2.

Konsekventāka pieeja īstenošanai nodrošinātu viendabīgākus apstākļus uzņēmumiem visās dalībvalstīs un veicinātu attīstību. Patlaban nenoteiktība izraisa kavēšanos, rada papildu izmaksas un kavē ilgtspējīgu attīstību.

4.3.

Steidzami vajadzīga apspriešanās visā Eiropas Savienībā, lai varētu izstrādāt un pastāvīgi pilnveidot neatkarīgu pamatnovērtējumu par tiesu pieejamību dalībvalstu līmenī. Tajā jāaplūko gan pilsoniskās sabiedrības informētības līmenis, gan norises tiesās un administratīvās pārskatīšanas jomā. Būtiski ir noteikt, kādas lietas tiek pieņemtas izskatīšanai, kādas lietas netiek pieņemtas izskatīšanai un kādu lietu pieņemšana tiek kavēta tiesu pieejamības jomā vērojamo problēmu dēļ. EESK var izmantot savu organizētas pilsoniskās sabiedrības tīklu, lai informētu plašu auditoriju, un tā arī vēlas veikt turpmākus pasākumus un informēt par šāda novērtējuma rezultātiem. Novērtējumam jābūt neatkarīgam un objektīvam.

4.4.

Pamatnovērtējumam jābūt plašākam par nepilnīgo Vides politikas īstenošanas pārskatu, kuru ierobežo tā tvērums un sabiedrības līdzdalības trūkums, un par nepilnīgo ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā. Pamatnovērtējumā vajadzētu aplūkot visus Orhūsas konvencijas 9. pantā minētos aspektus, īpaši konvencijas 9. panta 4. punktā norādītās pārskatīšanas iezīmes un 9. panta 5. punktā noteikto pienākumu sniegt palīdzību. Pamatnovērtējums būtu pilnībā jāatjaunina vismaz reizi divos gados.

4.5.

EESK piekrīt Komisijas atziņai, ka Orhūsas konvencijas īstenošanas procesā iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām ir liela nozīme pārskatatbildības nodrošināšanā. Ļoti svarīga ir apmācība un izglītība gan dalībvalstu iedzīvotāju, gan tiesu līmenī. Komisijas uzdevumi:

Komisijai jāizstrādā konkrēti plāni, kuru mērķis ir efektīvi pilnveidot un izplatīt paziņojumu, savlaicīgi atspoguļojot jaunākās attīstības tendences ES Tiesas judikatūrā, un šajā jomā jāsadarbojas ar pilsonisko sabiedrību,

Komisijai būs jāparedz, ka prioritāte ir pietiekamu resursu un finansējuma nodrošināšana šādu plānu īstenošanai,

Komisija varētu apsvērt iespēju izveidot dinamisku un atjauninātu instrumentu pilsoniskās sabiedrības, valsts pārvaldes iestāžu un tiesu iestāžu vajadzībām, lai nodrošinātu norāžu lietderīgumu un precizitāti, atspoguļojot attiecīgās tendences ES Tiesas judikatūrā,

Komisijai būtu reizi sešos mēnešos jāsagatavo progresa ziņojumi par šādu plānu īstenošanu,

Komisijai būtu prioritāri uzmanība jāpievērš ekspertu atsauksmēm un paziņojumā dalībvalstīm atklātiem trūkumiem un nepilnībām, kas būtu jānovērš, un jāapsver, kā rīkoties jomās, kurās konstatētas nepilnības spēkā esošajā ES Tiesas judikatūrā.

4.6.

Pārmērīgās izmaksas dažās jurisdikcijās var būt būtisks šķērslis tiesu pieejamībai. Bailes no tā, ka būs jāsedz pārmērīgas izmaksas, var būt šķērslis tiesu pieejamībai. Laikā, kad visur pasaulē vērojama vides aizstāvju aizskaršana un vajāšana, Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas vadība centienos atvieglot tiesu pieejamību un īpaši proaktīvi jārīkojas aizskaršanas gadījumos, tostarp gadījumos, kad izmaksu problēma ir šķērslis.

4.7.

Vajadzīgs mehānisms, kas paver iespēju izmantot Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas konstatējumus, lai papildinātu paziņojumu dalībvalstīm un turpinātu precizēt pienākumus.

4.8.

Šis skaidrojošais paziņojums būs regulāri jāpilnveido un jāaktualizē, laikus veicot atjauninājumus un sniedzot jaunāko informāciju mērķauditorijai. Gan dalībvalstu līmenim, gan Komisijai jāatvēl pietiekami daudz resursu un finansējuma, lai sekmētu efektīvu plānu īstenošanu.

4.9.

Tā kā lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu (15) ir svarīgi centienos nodrošināt ES tiesību aktu konsekvenci šajā jomā, Komisijai būtu visaptveroši jāanalizē minētā noteikuma piemērošana un atbilstības nodrošināšana visās dalībvalstīs un jāsniedz ziņojums par to, kā arī jāapzina un jālikvidē visi šķēršļi, kas kavē tā piemērošanu.

Briselē, 2017. gada 7. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


(1)  https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/10102/2017/EN/SWD-2017-255-F1-EN-MAIN-PART-1.PDF

(2)  http://ec.europa.eu/environment/aarhus/pdf/synthesis%20report%20on%20access%20to%20justice.pdf

(3)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pants.

(4)  Direktīva 2003/4/EK.

(5)  Direktīva 2003/35/EK.

(6)  Regula (EK) Nr. 1367/2006.

(7)  http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52003PC0624

(8)  Sk. aktualitāti zaudējušu Komisijas priekšlikumu atsaukumu, OV C 153, 21.5.2014., 3. lpp.

(9)  https://www.unece.org/fileadmin/DAM/env/pp/compliance/C2008-32/Findings/C32_EU_Findings_as_adopted_advance_unedited_version.pdf

(10)  http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11150-2017-INIT/lv/pdf

(11)  Direktīva par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju.

(12)  “ES vides politikas īstenošanas pārskats” (OV C 345, 13.10.2017., 114. lpp.).

(13)  http://ec.europa.eu/environment/aarhus/pdf/synthesis%20report%20on%20access%20to%20justice.pdf

(14)  https://treaties.un.org/Pages/ViewDetails.aspx?src=IND&mtdsg_no=XXVII-13&chapter=27&clang=_en#EndDec

(15)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu.


Top