7.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 80/6

1.

Šī lieta attiecas uz nolīgumiem, ko par antidepresanta citaloprama ražošanu un tirdzniecību 2002. gadā noslēdza oriģinālo farmācijas produktu ražošanas uzņēmums Lundbeck un četri ģenērisko farmācijas produktu ražošanas uzņēmumi.

2.

Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz informāciju, ko tā 2003. gada oktobrī saņēma no Dānijas Konkurences iestādes. Izmeklēšana lietā tika pārtraukta konkurences farmācijas nozarē izmeklēšanas dēļ, kas ilga no 2008. gada janvāra līdz 2009. gada jūlijam (2).

3.

Komisija 2010. gada janvārī sāka lietas izskatīšanu pret Lundbeck un 2012. gada jūlijā – pret pārkāpumā iesaistītajām četrām ģenērisko produktu uzņēmumu grupām, nosūtot iebildumu paziņojumu.

4.

Komisija 2012. gada 24. jūlijā izdeva iebildumu paziņojumu pret Lundbeck, Alpharma, A.L. Industrier, Arrow, Resolution Chemicals, GUK, Merck un Ranbaxy  (3). Tā pauda sākotnējo uzskatu, ka vienošanās nolīgumi, kas noslēgti starp oriģinālo produktu ražošanas uzņēmumu un ģenērisko produktu ražošanas uzņēmumiem, ir tā sauktie “maksāšanas par kavējumu” nolīgumi (pay-for-delay agreements), un tas nozīmē, ka pastāv mērķis ierobežot konkurenci un ir pārkāpts LESD 101. pants un EEZ līguma 53. pants.

5.

Visām pusēm 2012. gada augustā bija piešķirta piekļuve lietas materiāliem DVD formātā.

6.

Alpharma 2012. gada septembrī, un vēlāk arī pārējās puses, iesniedza sīki izstrādātu lūgumu izpaust Komisijas lietas materiālu tā saukto Matrix dokumentu visas rediģētās daļas. Lai izpildītu šos lūgumus, Konkurences ģenerāldirektorāts (turpmāk “Konkurences ĢD”) lūdza Matrix dokumentu iesniedzējam – Lundbeck – izpaust tos. Turpmākais izpaušanas process ilga vairākus mēnešus.

7.

Konkurences ģenerāldirektorāts sākotnēji noteica 10 nedēļu termiņu, kurā pusēm bija jāiesniedz atbildes uz iebildumu paziņojumu un kurš tika pagarināts par aptuveni trim nedēļām. Kad uzņēmums Alpharma lūdza vēlreiz pagarināt termiņu, jo tas pirms atbilžu uz iebildumu paziņojumu sniegšanas vēlējās iepazīties ar Matrix dokumentiem, Konkurences ĢD vēlreiz pagarināja termiņu uz ierobežotu laiku un noteica to par galīgo termiņu. Tas informēja puses, ka tām tiks sniegta iespēja papildināt savas atbildes, ja Matrix dokumenti būs pieejami tikai pēc termiņa beigām. Vēlāk uzņēmumi Alpharma, Arrow, GUK un Merck pieprasīja pagarināt termiņu līdz laikam, kad viņi būs iepazinušies ar atlikušajiem dokumentiem.

8.

Pēc tam, kad Konkurences ĢD šo pieprasījumu noraidīja, četras puses nodeva jautājuma par termiņa pagarināšanu, kurā jāiesniedz atbildes uz iebildumu paziņojumu, izskatīšanu man. Tās apgalvoja, ka gadījumā, ja tām būtu jāiesniedz atbildes, pirms tām tiktu piešķirta pilnīga piekļuve lietas materiāliem, tiktu pārkāptas viņu tiesības uz aizstāvību, jo Matrix dokumentos ir iekļauta informācija, kas ir ļoti būtiska aizstāvībai.

9.

Principā netiek gaidīts, ka puses sniegs atbildi uz iebildumu paziņojumu, pirms tām ir piešķirta pilnīga piekļuve lietas materiāliem un pirms nebūs izskatīti visi lūgumi piešķirt papildu piekļuvi. Es apturēju Konkurences ĢD noteikto termiņu, lai noteiktu, cik svarīgi pušu aizstāvībai ir Matrix dokumenti, un to, vai Konkurences ĢD rīcība attiecībā uz noteikšanu, ka atbildes uz iebildumu paziņojumu varēs iesniegt pa daļām, ņemot vērā Matrix dokumentu nozīmīgumu pušu aizstāvībā, izņēmuma kārtā varētu pūt pieņemama lietas izskatīšanas efektivitātes interesēs (4).

10.

Lūgums piešķirt papildu piekļuvi attiecās uz 29 dokumentiem (IDs), kuru kopējais apjoms bija aptuveni 4 000 rediģētas lappuses. Dokumenti bija daļa no Lagap tiesvedības Apvienotajā Karalistē un paralēlas tiesvedības citās Eiropas valstīs. Tie attiecās uz ražošanas procesiem un tika ievākti pārbaužu laikā uzņēmuma Matrix telpās, kas veiktas saistībā ar patentu noteikumu pārkāpumiem. Rediģēšana tika veikta AK piekrišanas kārtības un citu valsts patentu tiesu tiesnešu neizpaušanas rīkojumu dēļ.

11.

Pēc mana ierosinājuma Konkurences ĢD kopā ar uzņēmumiem Lundbeck un Matrix izveidoja grafiku, kurā noteica, kad citas puses saņems piekļuvi pieprasītajiem Matrix dokumentiem. Vēlāk visi dokumenti no AK kļuva pieejami īsi pirms 2012. gada beigām, un dokumenti no paralēlajām tiesvedībām kļuva pieejami laikposmā līdz 2013. gada 31. janvārim.

12.

Es 2012. gada 18. decembrī nolēmu piešķirt pusēm vēl vienu atbilžu uz iebildumu paziņojumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu. Tādējādi viņu atbildes bija jāiesniedz pēc tam, kad viņām bija iespēja iepazīties ar visiem Matrix dokumentiem, kas saistīti ar tiesvedību AK, bet pirms tam, kad bija pieejami dokumenti, kas saistīti ar paralēlajām tiesvedībām, t. i., laikposmā no 2013. gada 9. līdz 14. janvārim.

13.

Šādu lēmumu es pieņēmu, ņemot vērā gan pušu tiesības tikt uzklausītām, gan sabiedrības interesi saistībā ar efektīvu lietas izskatīšanu. Es uzskatu, ka Matrix dokumenti, kas saistīti ar tiesvedību AK, bija, iespējams, lietderīgi pušu aizstāvībā, bet ne “ļoti būtiski”, kā apgalvoja dažas puses. Tieši pretēji, Matrix dokumentos, kas saistīti ar paralēlajām tiesvedībām, bija iekļauts nedaudz papildu informācijas par to, kas jau bija iekļauts dokumentos no tiesvedības AK. Tādēļ es secināju, ka pušu tiesības uz aizstāvību būs nodrošinātas, ja tām pirms atbilžu uz iebildumu paziņojumu sniegšanas būs iespēja iepazīties ar dokumentiem no AK tiesvedības. Es ņemu vērā arī to, ka Konkurences ĢD sniedza pusēm iespēju pēc pilnīgas piekļuves Matrix dokumentiem saņemšanas papildināt atbildes, ja tās vēlēsies. Visas četras puses laikus iesniedza atbildes, un neviena no pusēm neizmantoja tiesības papildināt tās, ņemot vērā Matrix dokumentus, kas kļuva pieejami tikai pēc termiņa beigām.

14.

Tā kā neviena no pusēm vairs nevērsās pie manis saistībā ar Matrix dokumentiem, es uzskatu, ka šis jautājums ir izskatīts.

15.

Alpharma, Arrow, GUK, Lundbeck un Merck savās atbildēs uz iebildumu paziņojumu cēla konkrētas procesuālās prasības vienīgi attiecībā uz Konkurences ĢD. Saistībā ar tiesībām uz aizstāvību Alpharma, GUK un Merck norādīja, ka Komisijas veiktās izmeklēšanas pārmērīgā ilguma dēļ tika pārkāptas viņu tiesības uz aizstāvību (5). Visādā ziņā, tās iebilda, ka lietas izskatīšanas procedūra ir pārāk gara un Komisijai no šī fakta jāizdara atbilstoši secinājumi. Prasības abas daļas es izanalizēšu turpmāk tekstā.

16.

ES Pamattiesību hartas 41. pantā paredzēts, ka Eiropas Savienībai administratīvās procedūras jāveic pieņemamā termiņā. Administratīvo procedūru ilguma pieņemamība ir jānovērtē, ņemot vērā katras lietas konkrētos apstākļus. Jo īpaši ir jāizvērtē konteksts, dažādie procesuālie posmi, ko ievēro Komisija, pušu attieksme procedūras laikā un lietas sarežģītība (6).

17.

Pamatojoties uz man pieejamo informāciju, ne lietas konteksts, ne tās sarežģītība, ne dažādie procesuālie posmi, kā minēts iebildumu paziņojumā, ne arī pušu attieksme neattaisnotu procedūras ievērojamo ilgumu, kas ir 8 gadi un 9 mēneši, skaitot no datuma, kurā Komisija sāka izmeklēšanu, līdz datumam, kurā tika nosūtīts iebildumu paziņojums.

18.

Pieņemot, ka tiktu konstatēts, ka administratīvā procedūra bija nepieņemami ilga, Komisijai būtu aizliegts piemērot sodus vienīgi gadījumā, ja puses varētu pierādīt, ka fakts, ka Komisija neveica administratīvo procedūru pieņemamā termiņā, varēja reāli kaitēt viņu tiesībām uz aizstāvību vai negatīvi ietekmēt tās (7). Pierādīšanas pienākums ir pusēm, un viņām jāiesniedz pārliecinoši pierādījumi.

19.

Pēc iesniegto pierādījumu izskatīšanas es secināju, ka puses nav juridiski pietiekami pierādījušas, ka ārkārtīgi ieilgušās izmeklēšanas dēļ tika pārkāptas viņu tiesības uz aizstāvību. Atbildot uz jo īpaši Alpharma sīki izklāstīto sūdzību, es norādu, ka primārā kārtā tā ir puses atbildība nodrošināt, lai ne laika periods, ne iespējamajā pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma pārdošana neizraisītu varbūtējas grūtības vai nespēju sniegt iespējamos attaisnojošos pierādījumus. Atbilstoši judikatūrai, kas paredz, ka uzņēmumiem ir jānodrošina, lai grāmatvedības dokumentos un arhīvos tiktu pareizi saglabāti elementi, kas ļautu izsekot to darbībai, lai tostarp to rīcībā būtu vajadzīgie pierādījumi tiesvedības vai administratīvā procesa gadījumā, uzņēmumiem ir piesardzības pienākums. Šāds pienākums ir spēkā arī tad, ja attiecīgais uzņēmums tika pārdots ievērojamu laiku pirms izmeklēšanas sākšanas (8). Līdzīgs pienākums ir spēkā arī attiecībā uz piekļuvi bijušajiem darba ņēmējiem. Turklāt šķiet, ka Alpharma nenorādīja tik precīzi, kā tas paredzēts judikatūrā (9), tās attaisnojošās informācijas raksturu un apjomu, kas, iespējams, ir pazaudēta pagājušā laika dēļ.

20.

Es secinu, ka pušu tiesības uz aizstāvību netika pārkāptas, taču tas nenozīmē, ka izmeklēšanas posma ievērojamais ilgums neizraisīja pilnīgi nekādas sekas. Ņemot vērā tiesības uz labu pārvaldību un atbilstoši judikatūrai (10) es uzskatu, ka administratīvās procedūras pirmais posms bija nepieņemami ilgs. Tas būtu jāņem vērā, nosakot sodu.

21.

Konkurences ĢD visām pusēm piešķīra piekļuvi citu pušu atbilžu uz iebildumu paziņojumu nekonfidenciālo versiju kopijām. Pusēm bija iespēja rakstveidā iesniegt komentārus pirms mutiskās uzklausīšanas. Alpharma, Lundbeck un Ranbaxy iesniedza papildu dokumentus pirms mutiskās uzklausīšanas, bet A.L. Industrier – vēlāk.

22.

Visas puses, izņemot Resolution Chemicals, izmantoja savas tiesības tikt uzklausītām mutiskajā uzklausīšanā, kas notika 2013. gada 14. un 15. martā.

23.

Komisija 2013. gada 12. aprīlī nosūtīja faktu vēstuli uzņēmumiem Alpharma, Arrow, GUK, Lundbeck un Ranbaxy. Vēl viena faktu vēstule 2013. gada 6. maijā tika nosūtīta uzņēmuma GUK bijušajam mātesuzņēmumam Merck un Alpharma bijušajam mātesuzņēmumam A.L. Industrier. Visām pusēm tika dots 10 kalendāro dienu termiņš atbildes sniegšanai.

24.

Pēc faktu vēstules saņemšanas uzņēmumi Alpharma, Arrow, GUK un Lundbeck lūgumu pagarināt atbilžu uz faktu vēstuli sniegšanas termiņu iesniedza sākumā Konkurences ĢD, un pēc tam, kad šis lūgums tika noraidīts, – man.

25.

GUK lūdza man apturēt atbilžu uz faktu vēstuli sniegšanas termiņu līdz brīdim, kamēr es pieņemšu lēmumu par viņu sūdzībām par to, ka Komisijai bija jāsagatavo papildu iebildumu paziņojums saistībā ar dažiem pierādījumiem, kas ietverti faktu vēstulē, un jauna faktu vēstule, kurā paskaidrots, kā paredzēts izmantot pierādījumus (sk. IV iedaļas 4. punktu).

26.

Es norādu, ka, lai gan saskaņā ar darba uzdevumiem es varu pārskatīt sūdzības, ko iesniedza GUK un citas puses, man nav pamata izsniegt lēmumu šajā gadījumā. Tas nozīmē arī to, ka es nevaru apturēt termiņu.

27.

Visām četrām pusēm tika piešķirts pagarinājums uz dažādiem laikposmiem, ņemot vērā pušu konkrētos apstākļus. Visas puses iesniedza atbildes attiecīgajā termiņā.

28.

Konkurences ĢD visām pusēm piešķīra piekļuvi citu pušu atbilžu uz faktu vēstuli nekonfidenciālo versiju kopijām un sniedza viņām iespēju iesniegt komentārus par tām. Komentārus iesniedza tikai uzņēmums Lundbeck.

29.

Arrow, GUK un Lundbeck iesniedza divas procesuālas prasības saistībā ar faktu vēstuli. Pēc tam, kad Konkurences ĢD noraidīja šīs sūdzības, puses vērsās pie manis ar lūgumu pārskatīt šos jautājumus.

30.

Pirmkārt, saistībā ar kopumā 10 punktiem no 62 faktu vēstulē iekļautajiem punktiem trīs puses apgalvoja, ka jaunie pierādījumi un to paredzētā izmantošana, ko norādījusi Komisija, pārsniedza iebildumu paziņojumā ietverto iebildumu vienkāršu apstiprināšanu. Puses norādīja, ka minētajos punktos Komisija drīzāk būtiski pārformulēja iebildumus, ietvēra papildu iebildumus vai mainīja pārkāpumu būtību. Tādēļ puses apšaubīja, vai šādus pierādījumus varēja paziņot faktu vēstulē un vai bija nepieciešams sagatavot papildu iebildumu paziņojumu, ja Komisija plānoja balstīties uz šiem pierādījumiem.

31.

Papildu iebildumu paziņojums ir nepieciešams gadījumā, ja Komisija ceļ papildu iebildumus vai maina pārkāpumu būtību (11), bet ir pietiekami nosūtīt tikai faktu vēstuli, ja Komisija tikai norāda jaunus pierādījumus, kas uzskatāmi par lietderīgiem, lai pamatotu iebildumus, kuri jau ir ietverti iebildumu paziņojumā (12). Pēdējais minētais variants ir pilnīgi saderīgs ar tiesībām uz aizstāvību, jo īpaši, ja to izmanto, lai atspēkotu argumentus, ko puses iesniedz administratīvās procedūras laikā (13).

32.

Pēc to faktu vēstules 10 punktu analīzes, par kuriem puses apgalvoja, ka bija nepieciešams papildu iebildumu paziņojums, es neuzskatu, ka kādā no šiem punktiem ir ietverti papildu iebildumi vai mainīta esošo iebildumu būtība. Minētie punkti, tāpat kā citi faktu vēstules punkti, lielā mērā ir iekļauti kā atbildes uz pušu novērojumiem par iebildumu paziņojumu. Savukārt dažas prasības varēja izraisīt nepietiekamā informācija par jauno pierādījumu plānoto izmantošanu (skatīt turpmāk). Visādā ziņā jaunu apsūdzošu pierādījumu iekļaušanai, pat tad, ja to būtība daļēji atšķiras no jau iesniegtajiem pierādījumiem, nav nepieciešams papildu iebildumu paziņojums. Tādēļ es secinu, ka pušu tiesības uz aizstāvību nav pārkāptas, ieviešot minētos 10 punktus faktu vēstulē, par kuriem saņemtas sūdzības.

33.

Otrkārt, saistībā ar kopumā 23 punktiem no 62 faktu vēstulē iekļautajiem punktiem minētās trīs puses apgalvoja, ka faktu vēstule ir neskaidra, neviennozīmīga vai pārāk kodolīga attiecībā uz to, kā Komisija plāno izmantot dažus jaunos pierādījumus. Šie punkti daļēji pārklājas ar tiem 10 punktiem, par kuriem puses lūdza sagatavot papildu iebildumu paziņojumu.

34.

Jo īpaši puses apgalvoja, ka saikne starp pierādījumiem un iebildumiem, kas ietverti iebildumu paziņojumā, nav skaidra. Tās arī norādīja, ka iespējamais skaidrības trūkums mazinās viņu iespējas aizstāvēties.

35.

Lai sniegtu iespēju faktu vēstules adresātiem efektīvi paust savus uzskatus par jaunajiem pierādījumiem, faktu vēstulē ir jāietver atsauces uz iebildumu paziņojuma punktu, uz ko attiecas fakti, un jāpaskaidro jauno pierādījumu nozīme attiecībā uz iebildumiem, kuri jau ir paziņoti (14).

36.

Lai gan es piekrītu, ka dažās vietās Komisija varētu labāk paskaidrot, kā tā plāno izmantot jaunos pierādījumus, es neuzskatu, ka tas ietekmēja pušu tiesības uz aizstāvību.

37.

Pirmkārt, izņemot vienu vietu, katrā jaunajā pierādījuma elementā faktu vēstulē ir atsauce uz punktu vai iedaļu iebildumu paziņojumā, un ir norādīts, kā Komisija plāno izmantot jauno pierādījumu.

38.

Otrkārt, vienā vietā, kur faktu vēstulē nav norādīta atsauce uz punktu iebildumu paziņojumā, kā arī tajās vietās, kur jaunā pierādījuma plānotā izmantošana norādīta, iespējams, neskaidri, ir iespējams izdarīt pamatotus secinājumus gan no faktu vēstules, gan iebildumu paziņojuma satura par jaunā pierādījuma nozīmi attiecībā uz konkrētu iebildumu (15).

39.

Šo secinājumu apstiprināja pušu atbildes uz faktu vēstuli. Tās liecina, ka puses varēja saprast, vai vismaz no katra no 23 punktiem izdarīt pamatotus secinājumus par jauno pierādījumu nozīmi attiecībā uz iebildumiem pret tām. Šajā sakarā es norādu, ka gadījumos, kad viena puse nesniedz atbildi uz, iespējams, neskaidro punktu, to pašu punktu min vismaz viena cita puse, kas ir pareizi konstatējusi saikni starp jauno pierādījumu un ar to saistīto iebildumu.

40.

Gadījums, kur vienā vietā viena puse atbild, atsaucoties uz citu iebildumu, nekā to dara cita puse, visdrīzāk, ir saistīts ar citiem iemesliem, nevis ar faktu vēstules iespējamo neskaidrību.

41.

Tādēļ es secinu, ka punkti faktu vēstulē, par kuriem ir saņemta kritika, neietekmēja pušu iespēju efektīvi izmantot savas tiesības uz aizstāvību, un ka nepilnības, uz ko norādīja puses, neietekmēja procedūras rezultātu.

42.

Lundbeck2013. gada 22. maijā (aptuveni mēnesi pēc tam, kad tas bija atbildējis uz faktu vēstuli) iesniedza man vēl vienu pieteikumu, kurā apgalvoja, ka faktu vēstule mazināja procesa taisnīgumu attiecībā uz uzņēmumu Lundbeck un tā tiesības uz aizstāvību. Lai gan pieteikumā atkārtoti tikai minēta lielākā daļa argumentu, kas jau izskatīti iepriekš, Lundbeck iesniedza divas jaunas prasības (16).

43.

Pirmkārt, Lundbeck norādīja, ka Komisija neizpildīja pienākumu veikt procedūru neitrālā un objektīvā veidā. Komisija neesot ņēmusi vērā pierādījumus, kas apstiprina uzņēmuma Lundbeck un ģenērisko produktu ražošanas uzņēmumu viedokli, un pievērš uzmanību pierādījumiem, kas, šķiet, netieši palīdz izskatīt lietu. Kā apgalvots, faktu vēstule acīmredzami liecinot, ka Komisija nav precīzi, objektīvi un netraucēti novērtējusi pierādījumus lietā, ka Komisija neesot ņēmusi vērā visus attiecīgos pierādījumus, tostarp uzņēmuma Lundbeck novērojumus, un ka tā nav izslēgusi strīdīgus vai citādi nepietiekamus pierādījumus.

44.

Rūpīgi pārskatot argumentus un iepriekš nevērtējot Lundbeck norādītos punktus par materiālajiem jautājumiem, es uzskatu puses apgalvojumus par nepamatotiem. Tiesības uz labu pārvaldību ietver pienākumu rūpīgi un objektīvi pārbaudīt konkrētās lietas visus būtiskos aspektus (17). Tomēr tas, ka Komisija neakceptē puses iesniegtos argumentus, neliecina par neobjektivitāti. Arī konsekventi atšķirīga atbilstošu pierādījumu interpretācija netiek uzskatīta par neobjektivitāti. Turklāt faktu vēstulē vienkārši tiek sniegti jauni fakti. Tajā netiek apspriesti argumenti vai novērtēti pierādījumi, ko puses sniegušas savās atbildēs uz iebildumu paziņojumu. To dara galīgajā lēmumā, sniedzot pilnīgu pamatojumu. Tādēļ, šķiet, būtu nepiemēroti, pamatojoties uz iepriekš minēto, novērtēt Komisijas procedūru objektivitāti un neitralitāti. Tomēr pat gadījumā, ja iebildumu paziņojums un Komisijas paziņojumi mutiskajā uzklausīšanā tiktu ņemti vērā, es neuzskatu uzņēmuma Lundbeck apgalvojumus par pamatotiem.

45.

Otrkārt, uzņēmums Lundbeck norādīja, ka ir pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 3. punkta d) apakšpunkts, jo faktu vēstule balstās uz informāciju, kas iegūta jo īpaši no kādas trešās puses, kura nav procedūras dalībniece, nesniedzot Lundbeck iespēju nopratināt šo trešo pusi un pārbaudīt tās paziņojumu patiesumu.

46.

Arī šo apgalvojumu es uzskatu par nepamatotu. Administratīvajā procedūrā Komisijai nav pienākuma sniegt pusēm iespēju nopratināt trešās puses par viņu paziņojumiem Komisijai. Pušu tiesības uz aizstāvību ir ievērotas, ja paziņojumi, ko Komisija ir izmantojusi, ir iekļauti lietā, darīti pieejami pusēm un pēc galīgā lēmuma pieņemšanas var tikt apstrīdēti Eiropas Savienības tiesās (18). Tā tas bija šajā gadījumā. Lundbeck pirms mutiskās uzklausīšanas tika sniegta piekļuve apšaubītajam paziņojumam, un uzņēmums varēja par to sniegt komentārus.

47.

Ir jānorāda arī, ka Lundbeck pievērsās šim jautājumam ļoti vēlā procedūras posmā. Ja uzņēmums Lundbeck uzskatītu par svarīgu savā aizstāvībā uzklausīt trešo personu administratīvās procedūras laikā, tas varētu ierosināt Komisijai uzaicināt trešo personu uz mutisko uzklausīšanu vai organizēt trīspusēju sanāksmi, kā norādīts Paziņojumā par paraugpraksi (19). Saskaņā ar man pieejamo informāciju Lundbeck šādus ierosinājumus nav paudis.

48.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, es secinu, ka Lundbeck tiesības uz aizstāvību netika pārkāptas.

49.

Piecas nedēļas pēc tam, kad uzņēmums Alpharma iesniedza atbildes uz faktu vēstuli, 2013. gada 3. jūnijā, es no tā saņēmu vēstuli saistībā ar trim galvenajiem jautājumiem (20).

50.

Pirmkārt, puse apgalvoja, ka ir iespējams, ka Komisija galīgajā lēmumā būtiski grozīs savus atzinumus par Alpharma attiecībā uz vismaz trim jautājumiem, t. i., potenciālo konkurenci, pārskaitīto vērtību un juridisko un ekonomisko kontekstu. Uzņēmums Alpharma lūdza Komisijai dot tam iespēju komentēt pārskatītos atzinumus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

51.

Es rūpīgi analizēju lēmuma projektu saistībā ar Alpharma apgalvojumu un tā norādītajiem piemēriem. Es nevarēju konstatēt, ka lēmuma projektā tiek mainīti iebildumi vai ietverti jauni pierādījumi, par kuriem pusei nav bijis iespējas iesniegt novērojumus ne pēc iebildumu paziņojuma, ne vēlāk, pēc faktu vēstules paziņošanas. Tādēļ tas, ka Konkurences ĢD noraidīja Alpharma lūgumu, nepārkāpj puses tiesības tikt uzklausītai.

52.

Otrkārt, Alpharma norādīja, ka iebildumu paziņojums vairs nav pareizs attiecībā uz pieciem sākotnējiem atzinumiem par Alpharma, proti, juridisko un ekonomisko kontekstu, saikni starp maksājumiem un ierobežojumiem ienākt tirgū, pārskaitītās vērtības summu, potenciālo konkurenci un vienošanās nolīgumu darbības jomu. Iebildumu paziņojums, iespējams, esot balstīts uz faktiskajiem pieņēmumiem par šiem pieciem atzinumiem, par ko vēlāk tika pierādīts, ka tie nav pareizi. Saskaņā ar Alpharma apgalvoto šīs nepilnības nav novērstas faktu vēstulē. Minētajā dokumentā drīzāk ir ieviesti jauni fakti, kas ir pretrunā tiem, kas ietverti iebildumu paziņojumā. Saskaroties ar šādu neskaidru un pretrunīgu faktu un apgalvojumu virkni, Alpharma norāda, ka Komisija nav paskaidrojusi, kurus faktus tā uzskata par pareiziem, un tas apgrūtina sapratni par to, uz kuriem pierādījumiem Komisija plāno balstīties un kādus apgalvojumus tā vērš pret Alpharma. Šādos apstākļos uzņēmums Alpharma norāda, ka tas nespēj atbilstoši aizstāvēties. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Alpharma lūdza man ieteikt Komisijai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas sagatavot papildu iebildumu paziņojumu vai sniegt paskaidrojumus, skaidri norādot iebildumus pret uzņēmumu un faktus, kas tos pamato.

53.

Es rūpīgi pārskatīju arī šo procesuālo jautājumu, neņemot vērā Alpharma apgalvojumus par materiāliem jautājumiem. Tomēr es nevaru konstatēt, ka uzņēmuma lūgums ir pamatots.

54.

Puse jau ir saņēmusi atbildi uz jautājumu par to, kurus faktus Komisija uzskata par pareiziem. Pēc šī jautājuma iesniegšanas Konkurences ĢD Alpharma saņēma atbildi, ka Komisija uzskata jaunos faktus faktu vēstulē par pareiziem. Šajā sakarā jānorāda, ka vairākumu faktu vēstulē iekļauto jauno faktu par Alpharma ir iesniegusi pati puse pēc iebildumu paziņojuma sagatavošanas, lai gan Konkurences ĢD nosūtīja lūgumu sniegt informāciju jau 2011. gada martā.

55.

Turklāt faktu vēstulē, ko saņēma puse, par katru faktu norādīts, uz kuru iebildumu paziņojuma daļu tas attiecas, kā arī norādīta tā nozīme attiecībā uz iebildumu. Tādējādi Alpharma ir bijusi iespēja sniegt komentārus par jaunajiem pierādījumiem un to nozīmi attiecībā uz iebildumiem. Pretēji tam, ko Alpharma, šķiet, ierosina, Komisijai nav pienākuma faktu vēstulē vai papildu iebildumu paziņojumā norādīt, kurus iebildumu paziņojumā sākotnēji ietvertos faktus tā vairs neuzskata par pareiziem, ņemot vērā pierādījumus, kas atklāti vēlāk. Komisijai nav arī pienākuma sniegt jauno faktu juridisko novērtējumu. Kā jau norādīts iepriekš, Komisijai ir pienākums sagatavot iebildumu paziņojumu vienīgi tad, ja tā vēlas mainīt esošos iebildumus. Tādēļ es uzskatu, ka Alpharma tiesības uz aizstāvību nav pārkāptas.

56.

Visbeidzot, uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumos nav iekļautas pilnvaras oficiāli ieteikt Komisijai puses interesēs paskaidrot konkrētus iebildumus vai sniegt tās interpretāciju par konkrētiem faktiem, kas pamato šādus iebildumus, kā, šķiet, uzskata Alpharma.

57.

Treškārt, (kaut gan tikai attiecībā uz vienu punktu) Alpharma apgalvoja, ka faktu vēstulē nav pienācīgi paskaidrots, kā Komisija plāno izmantot jaunos faktus. Es neuzskatu, ka puses tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas, un atsaucos uz IV iedaļas 4. punktā ietverto analīzi, ko es veicu attiecībā uz līdzīgām sūdzībām, kuras šīs procedūras ietvaros iesniedza citas puses. Visādā ziņā, uzņēmuma Alpharma atbilde uz faktu vēstuli liecina, ka puse varēja saprast faktu vēstuli.

58.

Visbeidzot, Alpharma norādīja uz administratīvās procedūras pārmērīgo ilgumu. Šajā jautājumā es atsaucos uz manis veikto līdzīgu sūdzību analīzi II iedaļas 4. punktā.

59.

Manuprāt, lēmuma projekts attiecas vienīgi uz iebildumiem, attiecībā uz kuriem pusēm tika dota iespēja paust savu viedokli.

60.

Kopumā es secinu, ka visi dalībnieki ir varējuši efektīvi īstenot savas procesuālās tiesības šajā lietā.