29.10.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/50

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Krīze, izglītība un darba tirgus” (pašiniciatīvas atzinums)

2011/C 318/08

Ziņotājs: Mário SOARES kgs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2011. gada 20. janvārī nolēma sagatavot pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Krīze, izglītība un darba tirgus”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 27. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 473. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 13. un 14. jūlijā (14. jūlija sēdē), vienprātīgi pieņēma šo atzinumu.

1.   Ieteikumi

Dalībvalstīm:

—	nepieļaut, ka pasākumi, kas paredzēti ekonomikas un valsts parāda krīzes pārvarēšanai, apdraud publiskos ieguldījumus izglītībā un apmācībā;

—	spriežot par vidēja termiņa budžeta mērķiem, īpašu uzmanību pievērst publiskajiem ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā un arodapmācībā, lai minētajās nozarēs nodrošinātu ieguldījumu nepārtrauktību un palielināšanu;

—	uzsvērt nepieciešamību uzlabot skolēnu dzimtās valodas mācīšanu un mācīt viņiem STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierijas un matemātikas) priekšmetus;

—	uzlabot skolu un profesionālo orientāciju jau agrīnā posmā, ņemot vērā darba tirgus vajadzības;

—	veicināt uzņēmējdarbības garu visos izglītības līmeņos;

—	veicināt Eiropas kvalifikāciju sistēmas pareizu piemērošanu un valstu kvalifikāciju sistēmu izstrādi;

—	attīstīt papildu apmācības iespējas jauniešiem, kas ir pametuši studijas, kā arī mazkvalificētiem darba ņēmējiem, neatstājot novārtā digitālās lietotprasmes;

—	ievērot ikviena tiesības uz kvalitatīvu sertificētu ar darbu saistītu apmācību neatkarīgi no kvalifikācijas līmeņa un līguma veida;

—	nodrošināt dažādās izglītības vidēs (formālā un neformālā izglītība), kā arī profesionālās dzīves laikā iegūto prasmju atzīšanu, novērtēšanu un sertificēšanu;

—	izmantot Eiropas fondus, it īpaši Eiropas Sociālo fondu, lai atbalstītu vispārējo izglītību un profesionālo apmācību;

—	atbalstīt profesionālās integrācijas programmas un mudināt valdības un uzņēmējus izmantot šādus instrumentus, lai radītu stabilas darba vietas;

—	celt skolotāja profesijas prestižu, veicinot cieņpilnu attieksmi pret skolotāja darbu un skolotāju mūžizglītību, kā arī uzlabojot skolotāju darba apstākļus un atalgojumu.

2.   Ievads

2.1   Finanšu krīze, kas sākās 2008. gadā, izraisīja vissmagāko ekonomikas krīzi kopš 1930. gada un vislielāko pasaules IKP kritumu kopš Otrā pasaules kara. Pašlaik Eiropā mēs esam liecinieki dziļai ekonomikas un sociālajai krīzei, kad tiek slēgti tūkstošiem uzņēmumu, sevišķi MVU, palielinās bezdarbs, pazeminās algas un nodarbinātības līmenis, budžeta ierobežojumi negatīvi ietekmē sociālo aizsardzību, paaugstinās patēriņa nodokļi un pirmās nepieciešamības preču cenas, kā arī pieaug nabadzība un sociālā atstumtība.

2.2   Šā atzinuma uzdevums nav analizēt krīzes iemeslus. Tā mērķis ir uzsvērt krīzes radīto un joprojām jūtamo negatīvo ietekmi uz sociālo struktūru, kā arī ierosināt dažas stratēģijas, lai mazinātu tās ietekmi un pārvarētu sekas.

2.3   Atzinumā tiks aplūkoti jautājumi par izglītības un apmācības kā galveno krīzes pārvarēšanas instrumentu nozīmi, saikni starp izglītību/apmācību un nodarbinātību; jauniešu iekļaušanu darba tirgū, uzņēmumu vajadzības un atbildību darbinieku apmācības jomā un pienācīgas, kvalitatīvas nodarbinātības veicināšanu.

2.4   Šajā atzinumā pausts arī uzskats, ka Eiropas sociālā modeļa saglabāšanas nolūkā ir vajadzīgi sabiedrības kopēji pūliņi, kuriem raksturīgs radošums un solidaritāte.

3.   Vispārējas piezīmes

3.1   Minēto problēmjautājumu analīzē īpaša nozīme ir četrām nesenajām Komisijas iniciatīvām:

—

“Jaunu prasmju un darba vietu programma — Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (1). Lai līdz 2020. gadam panāktu 75 % nodarbinātības līmeni personām vecumā no 20 līdz 64 gadiem, tajā ir noteiktas šādas prioritātes: darba tirgu efektīvāka darbība, kvalificētāks darbaspēks; kvalitatīvākas darbavietas un darba apstākļi, kā arī proaktīvāka politika, ar kuru veicina darba vietu radīšanu un pieprasījumu pēc darbaspēka (2);

—	iniciatīva “Jaunatne kustībā” (3) ir paredzēta, lai stimulētu jauniešu potenciālu un panāktu Eiropas Savienībā gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi (4);

—	paziņojums “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana — būtisks ieguldījums stratēģijā “Eiropa 2020” ” (5), kurā tiek analizēta mācību pārtraukšanas ietekme uz cilvēkiem, sabiedrību un ekonomiku, apkopoti tās iemesli un aprakstīti pašreizējie un turpmākie Eiropas līmeņa pasākumi šajā jomā;

—	Eiropas kvalifikāciju sistēma, kuras mērķis ir palīdzēt salīdzināt valstu izglītības sistēmas, tādējādi ļaujot panākt lielāku mobilitāti izglītības jomā un zināšanu, prasmju un spēju atzīšanu Eiropas līmenī.

Visos minētajos dokumentos aicināts ciešāk sadarboties izglītības, apmācības un darba tirgus jomās. EESK atbalsta šo redzējumu.

3.1.1   Komiteja arī pieņem zināšanai, ka 2012. gadā Komisija plāno uzsākt “ES prasmju panorāmu”, kuras mērķis ir nodrošināt darba meklētājiem un darba ņēmējiem, kā arī uzņēmumiem un/vai publiskajām iestādēm labāku pārredzamību. Minētā “panorāma” būs pieejama tiešsaistē, un tajā būs atrodamas aktualizētas prognozes par prasmju piedāvājumu un pieprasījumu līdz 2020. gadam, kuras izstrādās sadarbībā ar valstu iestādēm, kas prognozē darba tirgus attīstības tendences.

3.1.2   Jāuzsver arī Eiropas nozaru padomju nozīme; tās var kalpot par forumu, kurā sociālie partneri var analizēt darbinieku prasmes un darba tirgus vajadzības, un paātrināt katras valsts padomju vai novērošanas centru iepriekš sniegtās informācijas un apkopotās labas prakses apmaiņu (6).

3.2   Krīze un darba tirgus

3.2.1   Finanšu un ekonomikas krīzei ir graujoša ietekme uz darba tirgu. Pēc SDO aplēsēm 2010. gadā bezdarbnieku skaits pasaulē sasniedza 250 miljonus, bezdarba līmenim tajā pašā gadā pieaugot no 5,7 % līdz 6,2 %. Līdztekus bezdarba pieaugumam daudzās valstīs pazeminājās darba vietas kvalitāte un palielinājās darba attiecību nepastāvība.

3.2.2   Saskaņā ar Eurostat datiem globālais bezdarba līmenis 2011. gada janvārī bija 9,9 % euro zonas valstīs un 9,5 % — 27 valstu ES, jeb 15,775 miljonus bezdarbnieku euro zonas valstīs un 23,048 miljonus — ES 27 valstīs, no kuriem 5 miljoni bez darba ir jau ilgstoši.

3.2.3   No 2008. gada beigām līdz 2011. gada februārim ES 27 valstīs bezdarba līmenis paaugstinājās no 7,7 % uz 9,5 % (vīriešu bezdarba līmenis — no 6 % uz 9,5 %, sieviešu — no 7,5 % uz 9,6 %, jauniešu — no 19,7 % uz 20,4 %).

3.2.4   Tomēr minētie skaitļi neatspoguļo ļoti nozīmīgās atšķirības dalībvalstīs (no 4,3 % Nīderlandē līdz 20,5 % Spānijā) un neko neizsaka par visvairāk skartajām iedzīvotāju kategorijām (piemēram, imigranti un gados vecāki darba ņēmēji).

3.2.5   Bezdarbs 15–25 gadus vecu jauniešu vidū laikā starp 2008. gada pirmajiem četriem mēnešiem un 2009. gada pirmo ceturksni sasniedza 20,4 %, palielinoties par 4 procentpunktiem. Turklāt kopš 2008. gada pavasara ilglaicīgais bezdarbs šajā vecuma grupā palielinājies gandrīz par 30 %, skarot 1,2 miljonus jauniešu no 5,2 miljoniem ilglaicīgo bezdarbnieku.

3.2.6   Zemu atalgotie darba ņēmēji (kuriem parasti ir arī viszemākā kvalifikācija) ir no divām līdz trim reizēm vairāk pakļauti bezdarba riskam nekā augstāk atalgotie darba ņēmēji.

3.2.7   Kārtējo reizi šāda situācija visvairāk skar jauniešus, jo viņu vidū pastāv divas reizes lielāks risks saņemt zemu atalgojumu (neraugoties uz kopumā augstu kvalifikāciju) salīdzinājumā ar vidēja vecuma darba ņēmēju grupu.

3.2.8   Saskaņā ar Eurostat  (7) datiem vēl pirms krīzes, proti, 2007. gadā, 79 miljoni iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam un 32 miljoni dzīvoja nabadzībā. Pat ja tie, kas strādā, ir mazāk pakļauti šiem riskiem, “darba ņēmēju nabadzības” parādība skar vismaz 17,5 miljonus darba ņēmēju (8).

3.2.9   Izveidotajām darba vietām bija raksturīga paaugstināta nestabilitāte darba attiecībās, sevišķi attiecībā uz jauniešiem, ietekmējot gan pašus jauniešus, gan sabiedrību (vēlu aiziet no vecāku mājām, atkarība no vecākiem, lēmumu par laulībām un bērniem atlikšana uz vēlāku laiku) (9). Jānorāda, ka darba attiecību nestabilitātes jēdziens nav saistīts ar darba līgumiem uz noteiktu laiku, bet gan drīzāk ar to ļaunprātīgu izmantošanu laikā, kad cilvēkiem ilgstoši ir vajadzīgs darbs.

3.2.10   EESK uzskata, ka galvenie problēmjautājumi ir šādi:

a)

neatbilstība starp notiekošo ekonomikas atveseļošanos (lai gan ar ievērojamām atšķirībām dažādās valstīs) un pastāvīgu situācijas pasliktināšanos darba tirgū, jo sevišķi izaugsmi bez nodarbinātības. EESK pievienojas brīdinājumam, ko ir izteikusi SDO vispārējā ziņojumā par nodarbinātību (10) un nesenās tikšanās “Dialogs par izaugsmi un nodarbinātību Eiropā” secinājumos (11);

b)	sociāla nelīdzsvarotība, ko rada sarežģītā situācija darba tirgos, sevišķi attiecībā uz jauniešiem (neraugoties uz augstāku apmācības līmeni salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm) un ilglaicīgajiem bezdarbniekiem;

c)	demogrāfiskā situācija Eiropā, it īpaši darbaspēka novecošana, kas var saasināt kvalifikācijas trūkumu darba tirgū;

d)

darba vietās notiekošas pārmaiņas, kurām ir tendence paātrināties. Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) uzskata, ka līdz 2020. gadam pieprasījums pēc augsti kvalificēta personāla varētu palielināties par 16 miljoniem, bet pēc vidējas kvalifikācijas personāla — par 3,5 miljoniem; savukārt pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka varētu samazināties par 12 miljoniem. Kvalifikācijas trūkums pastiprināsies, sevišķi STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas), enerģētikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, videi draudzīga transporta, vides un veselības nozarē. No jauna radītajām darba vietām raksturīgās iezīmes arvien vairāk atšķiras no iezīmēm, kas bija raksturīgas zaudētajām darba vietām, un bezdarbniekiem ir arvien grūtāk no jauna iekļauties darba tirgū.

3.3   Krīze un izglītība

3.3.1   Izglītība ir instruments, kas veicina indivīda pašizpausmi, iekļaušanos ražošanas darbībā, sociālo kohēziju un dzīves apstākļu uzlabošanu. Saskaņā ar Eurostat datiem cilvēkiem ar augstāku izglītību ir garāks paredzamais mūža ilgums.

3.3.2   Zems izglītības līmenis ir saistīts ar nabadzību un sociālo atstumtību; tāpēc sociālās iekļaušanas politikā ir pievērsta uzmanība publisko pakalpojumu (sevišķi izglītības un apmācības) pieejamības nodrošināšanai.

3.3.3   Stratēģijā “Eiropa 2020” uzsvērta ideja, ka Eiropā ir jāpilnveido izglītība (sākot ar pirmsskolas izglītību līdz pat augstākajai izglītībai), lai paaugstinātu ražīgumu un apkarotu nevienlīdzību un nabadzību, pārliecībā, ka Eiropa varēs uzplaukt tikai tad, ja tās iedzīvotājiem būs prasmes, kas ļaus viņiem sniegt ieguldījumu uz zinātnes atziņām balstītā ekonomikā un gūt no tās labumu.

3.3.4   EESK piekrīt bažām, kuras Eiropas Komisija paudusi dokumentā “Digitālā programmā Eiropai”, par to, ka ES atpaliek jauno tehnoloģiju ieviešanā, uzsverot: 30 % ES iedzīvotāju nekad nav lietojuši internetu un ES izdevumi pētniecībai un izstrādei informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā ir tikai 40 % no ASV izdevumiem. Digitālās prasmes, kas apgūtas jau pirmsskolas vecumā, ir sociālās iekļaušanas faktors.

3.3.5   EESK konstatē arī, ka salīdzinājumā ar ASV un Japānu ES trūkst inovāciju; šis trūkums jānovērš, palielinot augsti kvalificētu darbinieku skaitu, mudinot valstis un uzņēmumus ieguldīt pētniecībā un izstrādē, kā arī panākot efektīvāku saikni starp zinātni, tehnoloģijām un ražošanu. Turklāt Komiteja norāda, ka jēdziens “inovācija” ietver darba organizāciju un inovāciju sociālajā jomā.

3.3.6   Atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020” Komisijai ir šādi divi lieli mērķi izglītības jomā:

a)	samazināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri priekšlaicīgi pamet skolu, zem 10 %;

b)	panākt, ka 40 % iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem ir beiguši universitāti vai līdzvērtīgas studijas.

3.3.7   EESK piekrīt Komisijas bažām par priekšlaicīgu skolas pamešanu; tā ir sarežģīta tendence, kas negatīvi ietekmē kvalitāti darba vietās, uz kurām jaunieši var tiekties. Lai mazinātu šo problēmu, ir vajadzīga stingra politiska apņemšanās, kā arī jaunas pieejas un jaunas īstenošanas metodes.

3.3.8   Saskaņā ar Komisijas datiem 2009. gadā vairāk nekā 6 miljoni jauniešu (14,4 % jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem) priekšlaicīgi pārtrauca mācības (skolu vai apmācību), saņemot vienīgi nepabeigtas vidējās vai zemākas izglītības diplomu; no tiem tikai 17,4 % pabeidza pamatskolu (12). Tas nozīmē, ka priekšlaicīgi skolu pametušo iedzīvotāju vidējo skaitu pietiktu samazināt par vienu procentpunktu, lai katru gadu gandrīz pusmiljons kvalificētu jauniešu tiktu sagatavoti ienākšanai darba tirgū.

3.3.9   Vēl viens svarīgs aspekts, kas jāņem vērā, ir akadēmiskā gada atkārtošanas rādītājs. Saskaņā ar Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) datiem 2009. gadā pamatskolas līmenī akadēmiskā gada atkārtošanas rādītāji ir šādi: Īrijā 11 %, Spānijā — 21 %, bet Nīderlandē un Portugālē tie sasniedz 22,4 %. Pirmā līmeņa vidējā izglītībā šīs tendences ir līdzīgas: atkārtošanas rādītāji var būt no 0,5 % Somijā līdz 31,9 % Spānijā.

3.3.10   Eurostat 2009. gada dati par augstāko izglītību un pētniecību liecina, ka augstskolu absolventu skaits Eiropā minētajā gadā sasniedza tikai 32,3 %. Budžeta ierobežojumi, ko pašlaik īsteno lielākajā daļā valstu (13), vēl vairāk apdraudēs akadēmisko pētniecību; tas savukārt ietekmēs daudzas ekonomikas nozares un sabiedrības jomas (zinātnes, tehnoloģijas, medicīnu, bioloģiju, sociālās zinātnes, mākslu un humanitārās zinātnes).

4.   Īpašas piezīmes — EESK priekšlikumi

4.1   Nostiprināt izglītību krīzes laikā

4.1.1   Krīzes laikā ir svarīgi atgādināt, ka izglītība ir cilvēka pamattiesības un sabiedriskais labums, kam jābūt vienlīdzīgi garantētam visiem bez jebkādiem nosacījumiem, bez diskriminācijas un ņemot vērā arī dzimuma aspektu.

4.1.2   Ieguldījumi izglītībā krīzes laikā nebūtu jāuzskata par problēmu, bet gan par risinājumu, ar kuru krīzi var pārvarēt pēc iespējas sekmīgāk. Lai mudinātu dalībvalstis vairāk un konsekventāk ieguldīt izglītībā, tās ir jāaicina, izskatot budžeta mērķus vidējā termiņā, veltīt īpašu uzmanību publiskajiem ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā un profesionālajā apmācībā.

4.1.3   Tikpat svarīgi ir atgādināt, ka izglītība ir kolektīvs visas sabiedrības uzdevums. Skola ir specializēta iestāde ar profesionāli kvalificētu personālu; tā nevar un tai nevajag rīkoties izolēti, bet gan jāsadarbojas ar ģimenēm, kuru loma ir neaizstājama, kā arī jāveido pastāvīgs dialogs ar plašāku sabiedrību un ekonomikas un sociālajām aprindām.

4.1.4   EESK ir pārliecināta, ka labu pamatzināšanu apguve paaugstina skolēnu spēju pielāgoties un jo sekmīgāks būs apguves process, jo vieglāk skolas un profesionālajā orientācijā būs iespējams ņemt vērā darba tirgus prasības.

4.1.5   Jo īpaši izglītībai ir:

a)	jāpalīdz skolēniem šķirot saņemto informāciju un iemācīties izmantot to, kas viņiem vislabāk ļaus plānot personīgo un profesionālo nākotni;

b)	jāattīsta kritiskā domāšana, zinātkāre un uzņēmīgums, lai skolēni spētu uzņemties iniciatīvu un risināt problēmas. Šajā sakarā ļoti lietderīga var būt skolas un uzņēmumu mijiedarbība;

c)	jāveido skolēnos izpratne par realitāti, lai viņi pieņemtu, ka mācībās ir jāpieliek pūles, un atzītu to vērtību. Ir svarīgi, lai viņi saprastu, ka mācības atmaksājas un ka kultūra nav paredzēta tikai patēriņam, bet tā tiek pieņemta un pārveidota;

d)

jānodrošina stabila pamatizglītība, īpaši skolēnu zināšanas dzimtajā valodā, matemātikā un citas zināšanas un prasmes, kas ir nepieciešamas sekmīgai integrācijai darba tirgū visā Eiropas Savienībā, īpaši nodrošinot modernu svešvalodu apmācību jau sākumskolā, un veicina lielāku gatavību iesaistīties mūžizglītībā;

e)	jāattīsta katra indivīda radošās un estētiskās spējas, kas veicina atvērtību kultūrai un inovācijai;

f)	kopumā sakot, jāizglīto brīvi un solidāri iedzīvotāji, kas apzinās savas tiesības un pienākumus un spēj veikt pienācīgu darbu vislabākajos apstākļos.

4.1.6   Tādēļ ir vajadzīga pilnīgāka un bagātinošāka skolotāju sākotnējā apmācība un tālākizglītība, kas atšķirtos no līdzšinējās. Tā būtu apmācība, kas mobilizē skolotājus un palīdz viņiem pieņemt jaunas pedagoģiskās pieejas atbilstoši uzdevumiem, kuri jārisina (jaunās tehnoloģijas, darba tirgus jaunās vajadzības, multikulturāla vide, kurā ir arvien vairāk skolēnu imigrantu u.c.). Dalībvalstīm jāveicina cieņa pret skolotāja darbu, jāatvieglo skolotāju tālākizglītība, kā arī jācenšas uzlabot viņu darba apstākļus un atalgojumu.

4.1.7   Izglītībai jāaptver visi dzīves posmi, sākot no pirmskolas izglītības līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai, un dažādi konteksti (formālā, neformālā un nestandarta izglītība). Valstīm tā jāattīsta atbilstoši nākotnes ekonomikas un sociālajiem uzdevumiem, proti, zināšanu sabiedrība un augsta ražīguma ekonomika ar zemu oglekļa emisiju.

4.1.8   Ņemot to vērā, EESK iesaka Eiropas Savienībai:

a)	pildīt saistības, kuras tā uzņēmusies iniciatīvās “Jaunatne kustībā”, “Jaunu prasmju un darbavietu programma” un atbilstoši paziņojumam “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana — būtisks ieguldījums stratēģijā Eiropa 2020”;

b)	izpētīt iespējas izmantot Eiropas fondus, lai sasniegtu ES mērķus izglītības, apmācības, pētniecības un izstrādes jomā;

c)	atbalstīt profesionālās integrācijas programmas, rosinot valdības un uzņēmumus izmantot šādus instrumentus, lai radītu stabilas darba vietas;

d)	stiprināt, attīstīt un izvērst apmaiņas programmas visos apmācības līmeņos;

un iesaka dalībvalstīm:

a)	veikt pasākumus, lai pūliņi saistībā ar ekonomikas un jo sevišķi valsts parāda krīzes pārvarēšanu neapdraudētu publiskos ieguldījumus valstu izglītības un apmācības sistēmās;

b)	saglabāt (un, ja iespējams, palielināt) ieguldījumus pētniecībā un izstrādē;

c)	uzsākt un koordinēt iniciatīvas, ar kurām uzlabo STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierijas un matemātikas) jomu satura izglītību;

d)	veikt pasākumus, kas ceļ skolotāja profesijas vērtību, lai netiktu apdraudēta skolotāja uzdevuma izpilde (14);

e)	izveidot skolu un profesionālās orientācijas sistēmas, kuru mērķis ir uzlabot informāciju par galvenajam profesionālajām iemaņām, kas nepieciešamas piekļuvei darba tirgum, kā arī par to apguves veidiem;

f)	izstrādāt alternatīvas apmācības programmas jauniešiem, kas pārtrauc mācības skolā vai strādā mazkvalificētu darbu;

g)	atrisināt akadēmiskā gada atkārtošanas problēmu, izmantojot atbalsta pasākumus vājākajiem skolēniem;

h)	mudināt uzņēmumus attīstīt spēju pieņemt jauniešu profesionālo pieredzi;

i)	veicināt uzņēmējdarbības garu visos izglītības līmeņos.

4.1.9   EESK apzinās, ka šajā pārmaiņu periodā uzņēmumiem ir vajadzīgs darbaspēks ar īpašām prasmēm, tādēļ apmācības sistēmām jābūt vairāk orientētām uz šo pieprasījumu un pēc tam, kad ir iegūtas stabilas pamatzināšanas, jāveic attiecīgi pielāgojumi.

4.1.10   Duālajai izglītības/apmācības sistēmai, kurā jaunieši iepazīst darba dzīvi, vienlaikus mācīdamies, ir bijuši pozitīvi rezultāti vairākās Eiropas valstīs, tādēļ būtu jāveic tās analīze.

4.1.11   EESK apzinās, ka par izglītību ir atbildīgas dalībvalstis, bet uzskata, ka Eiropas Savienība var tām palīdzēt, ne tikai mudinot īstenot ES mērķus un izmantot atklāto koordinācijas metodi, bet arī radot labvēlīgākus noteikumus, piemēram, valsts budžeta deficīta aprēķinos neiekļaut ieguldījumus izglītībā un profesionālajā apmācībā.

4.2   Mācību vērtības atzīšana — no skolas līdz darbam

4.2.1   Notiekošās pārmaiņas (starptautiskās konkurences palielināšanās, zinātnes un tehnikas revolūcija, klimata pārmaiņas, jauno tirgus ekonomikas valstu strauja attīstība, iedzīvotāju novecošana) rada vajadzību pēc izglītotāka un augstāk kvalificēta darbaspēka.

4.2.2   Paaudžu nomaiņa pati par sevi nav pietiekama, lai paaugstinātu kvalifikāciju līmeni, ņemot vērā to, ka daudzi jaunieši ar augstu kvalifikācijas līmeni strādā mazkvalificētu darbu. Turklāt neatbilstība starp iegūto izglītību un veicamā darba raksturu var mazināt iegūto prasmju un izglītības vērtību.

4.2.3   EESK uzskata, ka risinājums ir veidot kvalitatīvas darba vietas un atzīt pienācīgas kvalitātes nodarbinātības vērtību, kā to iesaka SDO.

4.2.4   Tādēļ ir jāiegulda aktīvos nodarbinātības un profesionālās apmācības pasākumos un jāizmanto ES fondi, it īpaši Eiropas Sociālais fonds (15).

4.2.5   Ir arī svarīgi apzināties, ka darba vietu radīšana ir atkarīga no uzņēmumu dinamikas; tādēļ saimnieciskajā darbībā ir jānovērš nelietderīgs administratīvais slogs, jo sevišķi saistībā ar jaunu uzņēmumu dibināšanu.

4.2.6   Šajā sakarā EESK iesaka šādas prioritāras iniciatīvas:

4.2.6.1

Veicināt jauniešu integrāciju darba tirgū ar šādiem pasākumiem: a) uzlabot skolu un profesionālās orientācijas sistēmas, sniedzot precīzāku informāciju par darba tirgus attīstības tendencēm un vajadzībām, pieprasītajām profesionālajām prasmēm un to apguves iespējām; b) izstrādāt programmas, kas atvieglo profesionālo integrāciju, izmantojot stažēšanos un praksi darba vietā; c) izstrādāt īpašas programmas jauniešiem, kuri pārtrauc mācības skolā vai strādā mazkvalificētu darbu; d) atsaistīt darba līguma veidu (līgums uz noteiktu vai nenoteiktu laiku) no darba ņēmēja vecuma, lai tādējādi nenostādītu neizdevīgā situācijā jaunos darba ņēmējus tikai tāpēc, ka viņi ir jauni.

4.2.6.2

Risināt jautājumus saistībā ar mūžizglītību, īstenojot šādus pasākumus: a) visiem nodrošināt mūžizglītībai nepieciešamos apstākļus, lai ikviens varētu pilnveidot savas prasmes un piekļūt augstāk kvalificētam darbam, tādējādi īstenojot stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto integrējošas izaugsmes mērķi. b) uzlabot apmācību (kvalifikāciju celšana un pārkvalificēšana) tiem, kas ir integrēti darba tirgū, bet kuru izglītības līmenis ir nepietiekams. Šajās iniciatīvās ir svarīgi ņemt vērā attiecīgo darba ņēmēju vecumu, pieredzi un zināšanas; c) nostiprināt ikviena tiesības uz kvalitatīvu sertificētu apmācību, paredzot apmācības stundu skaitu gadā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no kvalifikācijas līmeņa un līguma veida; d) ņemot vērā apstākļus, kādos darbojas uzņēmumi, jo sevišķi MVU, un atbilstīgi Eiropas līmenī esošajam darba ņēmēju un darba devēju nolīgumam atbalstīt uzņēmumos individuālo prasmju attīstības programmu izstrādi, ko kopīgi veiktu darba ņēmēji un darba devēji; e) atbalstīti iniciatīvas, ar kurām paredzēts pilnveidot neformālās izglītības atzīšanu, nodrošināt šādas izglītības kvalitāti un uzlabot informētību par prasmēm, kas iegūtas ārpus formālās izglītības sistēmas (piemēram, attiecībā uz Eiropas kvalifikāciju apliecību); f) veidot ciešu saikni starp profesionālo apmācību un darba ņēmēja karjeru, nodrošinot profesionālajā darbībā iegūto prasmju atzīšanu, novērtēšanu un sertificēšanu. Abos gadījumos valstīm būtu jāuzrauga novērtēšanas un sertifikācijas dienestu darba kvalitāte; g) censties prioritāri nodrošināt apmācību bezdarbniekiem; h) atgādināt, ka valsts nodarbinātības dienestiem jāuzņemas aktīvāka loma apmācības politikā, kas paredzēta prioritārai mērķauditorijai, piemēram, mazāk izglītotiem un mazāk kvalificētiem darba ņēmējiem, tiem, kas strādā nepastāvīgus darbus, vai arī visneaizsargātākajām grupām kā cilvēki ar invaliditāti, vecāki darba ņēmēji un imigranti; i) pienācīgi ņemt vērā jautājumu par vienlīdzīgām iespējām vīriešiem un sievietēm darba tirgū un novērst nevienlīdzību un diskrimināciju, jo sevišķi vīriešu un sieviešu darba atalgojuma atšķirību.

4.2.6.3

Uzlabot kvalifikāciju un izmantot gados vecāku darba ņēmēju potenciālu: a) EESK uzsver, ka ar ilglaicīgu bezdarbu ir saistīts augsts risks (ienākumu un kvalifikācijas zaudēšana, kā arī sociāla atstumtība). Tāpēc Komiteja uzskata, ka valsts nodarbinātības dienestiem jāuzņemas aktīvāka loma darba vietu piedāvāšanā šiem bezdarbniekiem un nodarbinātības un profesionālās apmācības aktīvas politikas izstrādē; b) nozaru sociālajam dialogam gan ES, gan dalībvalstīs nozaru līmenī ir svarīga loma, risinot ar kvalifikāciju saistītās problēmas, tāpēc jāuzsver arī nozaru padomju nozīme; c) ņemot vērā šo situāciju, ir jāsaglabā un jāveicina sarunas par darba koplīgumu slēgšanu, jo gan darba ņēmēji, gan uzņēmumi ir ieinteresēti kvalifikācijas līmeņa celšanā; d) krīzes dēļ būtu leģitīmi izmantot Eiropas Sociālo fondu to pasākumu finansēšanai, kas vērsti uz kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanu, kā arī novatoriskiem projektiem pienācīgas kvalitātes darba vietu radīšanai; e) būtu arī lietderīgi nodrošināt tādus apstākļus, ka gados vecāki cilvēki var pagarināt darba dzīvi; lai to panāktu, jāuzlabo veselības aizsardzība, jāpielāgo darbs cilvēkiem, jāceļ darba vērtība un jāpaaugstina kvalifikācijas līmenis saskaņā ar principiem, kas noteikti SDO 162. ieteikumā (16); f) šajā saistībā īpaši svarīgi ir arī izmantot gados vecāku darba ņēmēju potenciālu zināšanu nodošanā darba vietā; tas varētu būt darba ņēmēju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas jautājums.

---

(1)  COM(2010) 682 galīgā redakcija.

(2)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Jaunas prasmes jaunām darba vietām”, OV C 128, 18.05.2010., 74. lpp.

(3)  COM(2010) 477 galīgā redakcija.

(4)  Šajā sakarā sk. EESK atzinumu par tematu “Jaunatne kustībā”, OV C 132, 03.05.2011., 55. lpp.

(5)  COM(2011) 18 galīgā redakcija.

(6)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Prasmju pielāgošana pārmaiņām pakalpojumu nozarē un rūpniecībā — kā to varētu sekmēt Eiropas līmeņa nozaru padomju nodarbinātības un prasmju jautājumos izveidošana?”, OV C 347, 18.12.2010., 1. lpp.

(7)  Statistiques en Bref, 46/2009.

(8)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Darbs un nabadzība”, OV C 318, 23.12.2009., 52. lpp.

(9)  La jeunesse: Europe – portrait statistique 2009 (Jaunatne: Eiropa — 2009. gada statistikas apkopojums).

(10)  “Rapport mondial sur l'emploi” (Vispārējs ziņojums par nodarbinātību) (www.ilo.org).

(11)  “Dialogue sur la croissance et l'emploi en Europe” (Dialogs par izaugsmi un nodarbinātību Eiropā), 2011. gada 13. marts, Vīne (www.ilo.org).

(12)  “Le redoublement dans l'enseignement obligatoire en Europe: réglementation et statistiques”, Eurydice, 2011. gada janvāris.

(13)  Latvijā pēc budžeta samazināšanas 2009. gadā par 48 %, 2010. gadā augstskolu budžetu atkal samazināja par 18 %. Itālijā līdz 2013. gadam paredzēti budžeta līdzekļu taupības pasākumi 20 % apmērā; Grieķijā — 30 % apmērā; Apvienotajā Karalistē budžeta samazinājums 2014.–2015. gadā sasniegs gandrīz 40 %.

(14)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošana”, OV C 151, 17.06.2008., 41. lpp.

(15)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Eiropas Sociālā fonda perspektīvas pēc 2013. gada”, OV C 132, 03.05.2011., 8. lpp.

(16)  162. ieteikums attiecībā uz gados vecākiem darba ņēmējiem, 1980. gads, SDO (http://www.ilo.org/ilolex/cgi-lex/convdf.pl?R162).

---