29.10.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/24

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Finanšu izglītība un atbildīgs finanšu produktu patēriņš” (pašiniciatīvas atzinums)

2011/C 318/04

Ziņotājs: Carlos TRÍAS PINTO kgs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2011. gada 20. janvārī nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Finanšu izglītība un atbildīgs finanšu produktu patēriņš”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 24. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 473. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 13. un 14. jūlijā (14. jūlija sēdē), ar 142 balsīm par, 6 balsīm pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Finanšu sistēmas pieaugošā sarežģītība un tās pārredzamības trūkums pēdējos gados arvien vairāk apgrūtina pareizu izpratni par finanšu produktiem.

1.1.1   Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas un ESAO īstenotās iniciatīvas, kuru mērķis ir mazināt finanšu sistēmas trūkumus, un aicina finanšu nozari pareizi piemērot jaunos noteikumus un ieviest pašregulējumu, lai nodrošinātu atbilstošu un godīgu darbību, labojot dažu finanšu iestāžu iepriekšējo rīcību un atvieglojot piekļuvi pārredzamiem finanšu produktiem, kas ļauj patērētājiem skaidri zināt, kādas saistības viņi uzņemas, un bez pūlēm salīdzināt dažādus piedāvājumus tirgū.

1.2   Finanšu sistēmas regulējuma, uzraudzības un pārredzamības uzlabošana, lai palielinātu patērētāju un to, kuri iegulda finanšu produktos, aizsardzību, noteikti ir nepieciešama, bet neizslēdz vajadzību Eiropas iedzīvotājiem visa mūža garumā veidot izpratni par finanšu jautājumiem. Labi pārdomāti lēmumi, kurus pieņem informēti patērētāji, palīdzēs finanšu produkts patērēt atbildīgi. Tāpēc noteikti ir jāiezīmē iedomāts trīsstūris starp izglītību finanšu jomā, tirgu regulējumu un patērētāju aizsardzību.

1.3   Finanšu izglītība jāsaprot kā visaptveroša politika, kurā sadarbojas visas ieinteresētās puses: valsts pārvalde, finanšu nozare, uzņēmumi, arodbiedrību organizācijas, patērētāju apvienības, izglītības sistēma un visi iedzīvotāji kā finanšu produktu patērētāji. Turklāt izglītošana un apmācība finanšu jomā ir jāveic struktūrām, kas nav iesaistītas nekādā interešu konfliktā.

1.4   Izglītības sistēmā, kas liek Eiropas iedzīvotājiem attīstīt savu kritisko domāšanu, finanšu izglītība būtu jāpiedāvā visā cilvēka dzīves laikā. EESK aicina iekļaut finanšu izglītību skolas mācību programmā kā obligātu priekšmetu, un vēlāk tā būtu jāiekļauj darba ņēmēju mācību un pārkvalificēšanas programmās. Ar minētā mācību priekšmeta starpniecību būtu jāsekmē arī atbildīga sava finanšu stāvokļa pārvaldība (uzkrājumi, kredītkaršu izmantošana, aizņemšanās u.c.), tādējādi popularizējot sociāli atbildīgus finanšu produktus. EESK atbalsta Eiropas Komisijas veiktos galveno finanšu produktu tirgu regulēšanas pasākumus, lai sekmētu pārskatāmību, paaugstinātu informācijas kvalitāti un uzlabotu uzraudzības mehānismus.

1.5   Ikvienam pieejama finanšu izglītība ir lietderīga sabiedrībai kopumā. Projekti, kuru mērķis ir sniegt izpratni par finanšu jomu, vispirms ir svarīgi finansiālās atstumtības apdraudētām iedzīvotāju grupām. Pašai finanšu nozarei ir pienākums aktīvi iesaistīties programmās, kurās galvenā uzmanība veltīta mikrofinansējumam un izglītībai, kā arī atvieglot piekļuvi finanšu pamatpakalpojumiem.

1.6   EESK norāda uz pašreizējo finanšu izglītības programmu ierobežoto ietekmi un vienlaikus uzsver: lai gan finanšu produktu patērētāju apmācības vajadzību noteikšana un ad hoc priekšlikumu izstrāde ir svarīgi uzdevumi, tikpat svarīgi ir novērtēt visu dažādo izglītības programmu atbilstību un to, cik efektīvas ir piedāvātās iespējas tām piekļūt, tāpēc ir svarīga visu ieinteresēto pušu sadarbība.

1.7   Finanšu izglītībai bez šaubām ir būtiska nozīme, lai saglabātu uzticēšanos finanšu sistēmai un finanšu produktus patērētu atbildīgi. Tāpēc ir būtiski turpmāk visām attiecīgajām valsts un privātajām iestādēm un ieinteresētajām pusēm apvienoties, lai nodrošinātu finanšu izglītībai vajadzīgās stratēģijas un līdzekļus un labotu pašreizējo starptautiskā, ES un dalībvalstu līmeņa iniciatīvu koordinācijas un sinerģijas trūkumu.

1.8   EESK apzinās, ka Eiropas Komisijas pilnvaras izglītības jomā ir ierobežotas, bet ir pārliecināta, ka finanšu izglītība nozīmē vairāk par izglītību vien, jo tā cilvēkiem piedāvā rīcības spēju, ļauj risināt sociālās atstumtības problēmu un sekmē atbildīgu patēriņu.

1.9   Visbeidzot EESK uzsver, ka finanšu produktu lietotāju vajadzības jāuzskata par prioritāru tematu augsta līmeņa starptautiskās sanāksmēs, īpaši G-20 valstu sanāksmēs. Tāpēc Komiteja aicina izveidot patērētāju finanšu aizsardzības ekspertu grupu.

2.   Finanšu kultūra un patērētāju loma

2.1   Finanšu kultūra, kuru raksturo atteikšanās no ierobežojumiem un pašregulējums, radošums finanšu jomā, jauni un sarežģīti finanšu instrumenti un sistēmas pārredzamības trūkums, ir bijusi ne tikai pašreizējās nopietnās krīzes galvenais iemesls, bet tā arī neļauj iedzīvotājiem izprast finanšu tirgus darbību, kas jau pēc savas būtības ir sarežģīts un globalizēts un ko pārpilda plašs finanšu produktu klāsts.

2.2   Uz zināšanām balstītā sabiedrībā, kurā jārada iespēja izmantot iedzīvotāju kritisko domāšanu stimulējošu izglītības sistēmu, finanšu izglītība ir stratēģisks instruments, ar kuru jāpapildina jaunais finanšu sistēmas regulējums. Stabilāku, drošāku un pārredzamāku finanšu sistēmu nevar izveidot bez tādu patērētāju atbalsta, kuri ir atbildīgi un aktīvi uzlabo savu finansiālo informētību.

2.3   Jānorāda, ka “atbildīga finanšu produktu patēriņa” jēdziens ieņem arvien stabilāku vietu, liekot cilvēkiem nošķirt vēlmes no faktiskajām vajadzībām. Tāpat arvien vairāk cilvēku pievēršas “atbildīgiem uzkrājumiem”. Minētais jēdziens ietver ilgtermiņa perspektīvu un atbalstu sociāli atbildīgiem produktiem, (1) proti, produktiem, kuri labāk atbilst vides, sociālajiem un uzņēmumu pārvaldības kritērijiem (VSP kritēriji).

2.4   Mērķis ir ne tikai sniegt zināšanas un prasmes (finanšu izglītība), bet arī nodrošināt, ka cilvēki ir pietiekami zinoši finanšu jomā, lai spētu pieņemt pareizos lēmumus par personisko finanšu pārvaldību reālajā pasaulē (finanšu spēju nostiprināšana).

2.5   Faktiski liela daļa lēmumu, ko cilvēki pieņem savā mūžā, ietver finanšu elementu, kurš tieši ietekmē cilvēku un viņa ģimenes dzīvi: no finansējuma meklējumiem studiju vajadzībām līdz vecuma pensijas plānošanai (2).

2.6   Turklāt, ņemot vērā starptautiskās ekonomikas krīzes apstākļus, iedzīvotāju augošo interesi par ilgtspēju un darba devēju pieeju vides, sociālajiem un uzņēmumu pārvaldības jautājumiem (VSP kritēriji), šķiet svarīgi nodrošināt vairāk informācijas par to, kā ikviens patērētājs VSP kritērijus var iekļaut finanšu lēmumu pieņemšanā.

2.7   Tāpēc EESK uzskata: lai saglabātu uzticēšanos labi regulētai finanšu sistēmai un garantētu tās attīstību un stabilitāti, ir svarīgi nodrošināt visu iedzīvotāju grupu pietiekamu informētību par finanšu jautājumiem visa mūža garumā. Finanšu izglītība ļaus patērētājiem pieņemt apzinātus un pamatotus lēmumus, kā arī veicināt finanšu produktu pārdomātu patēriņu. Šis jautājums kļūst par valdību, regulatoru un uzraudzības iestāžu kopīgu mērķi.

2.8   Liela nozīme ir arī finanšu iestādēm. Tādēļ finanšu nozarei jāuzņemas saistības, kas sabiedrībai garantē godīgumu un pārredzamību klientu apkalpošanā, nepārprotami darbojoties klientu interesēs.

3.   Finanšu izglītības shēmas

3.1   Finanšu izglītība ir process, kurā patērētāji uzlabo izpratni par finanšu produktiem, finanšu riskiem un tirgus sniegtajām iespējām, lai viņi varētu pieņemt apzinātus lēmumus par saviem finanšu līdzekļiem. Plaši pieejama finanšu izglītība sniedz labumu visai sabiedrībai, mazinot finansiālās atstumtības risku un liekot patērētājiem vairāk plānos nākotni un veikt uzkrājumus, kas ļauj novērstu nokļūšanu pārmērīgos parādos.

3.2   Lai veicinātu patērētāju finansiālo informētību, uzraudzības struktūras, finanšu iestādes un citi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki ir izveidojuši dažādas iniciatīvas — t.s. finanšu izglītības shēmas.

3.3   Minētais temats nav jauns — tam jau ir pievērsusies ESAO (3), Eiropas Komisija (4) un ECOFIN  (5).

3.4   Nozīmīgākie pasākumi, kurus ES iestādes veikušas šajā jomā, ir liela sadaļa par finanšu izglītību patērētāju izglītošanas projektā DOLCETA (Development of On Line Consumer Education Tools for Adults — Pieaugušajiem paredzētu Tiešsaistes patērētāju apmācības instrumentu izstrāde) un Komisijas 2008. gada oktobrī izveidotā Ekspertu grupa finanšu izglītības jautājumos ( EGFE ), kas regulāri tiekas, lai izskatītu dažādas stratēģijas finanšu izglītības programmu izstrādei, mudinot veidot valsts un privātā sektora sadarbību, lai sekmētu labāku īstenošanu.

3.5   Nepieciešamību uzlabot finanšu izglītību nosaka tādi faktori kā jauno finanšu instrumentu sarežģītība, demogrāfiskās pārmaiņas (6) un jaunais tiesiskais regulējums Eiropā (7).

3.6   Jāatzīst arī, ka parasti cilvēkiem nav pietiekami labas priekšzināšanas par finanšu jautājumiem. Lai uzlabotu finanšu izglītību, Eiropas iedzīvotāji jāinformē par vajadzību uzlabot viņu izpratni par finanšu jautājumiem. Tāpēc EESK aicina valstis veikt plašākas finanšu informācijas kampaņas.

3.7   EESK atbalsta to, lai visiem Eiropas iedzīvotājiem (bērniem, jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un citām grupām) būtu nodrošināta reāla piekļuve finanšu apmācības programmām ar atbilstošu tematiku katrā dzīves posmā, ņemot vērā katras grupas mērķus un intereses. Papildus tādiem galvenajiem tematiem kā finanšu plānošana, uzkrājumi, parādi, apdrošināšana un pensijas, kā arī īpaša metodoloģiju to izklāstam, jāparedz efektīvi kanāli, kas ļauj iesaistīt attiecīgas iedzīvotāju grupas: mācību iestādes, darba vietas, patērētāju apvienības, tīmekļa vietnes, īpašas publikācijas, plašsaziņas līdzekļi u. c.

3.8   Programmu prioritārā mērķgrupa ir bērni un jaunieši, taču finanšu izglītība ir iekļauta skolu mācību programmā tikai nedaudzās dalībvalstīs (8). EESK uzsver, ka, saglabājoties šādai situācijai, finanšu spēju veidošanas mērķi netiks sasniegti.

3.9   Tāpat EESK aicina Eiropas Komisiju un citas iestādes, lai tās, izmantojot pašreizējās iniciatīvas finanšu izglītības jomā, uzlabotu izpratni un informētību par sociāli atbildīgiem ieguldījumiem (SAI) dažādās dalībvalstīs.

3.10   Finanšu izglītības programmas, kas darbojas tādās valstīs kā Apvienotā Karaliste (vispārējā finanšu konsultāciju programma), Francija (Finanšu izglītības institūts), Spānija (Finanšu izglītības plāns 2008.–2012. gadam), Austrija (Initiative Finanz Wissen — Finanšu izglītības iniciatīva) u.c. ir labi izstrādātas, bet nav pietiekami izplatītas, to īstenošanas stratēģiju darbības joma nav pietiekama un sabiedrībā trūkst informācijas par mācību resursiem šajās iestādēs.

3.11   EESK uzsver, ka jāpastiprina pētījumi, kuru mērķis ir novērtēt izglītības materiālu piemērotību un izmantotās iespējas tiem piekļūt, kā arī jānovērtē finanšu prasmju uzlabošanās ilgtermiņa perspektīvā, īpaši attiecībā uz šā priekšmeta ietekmi bērnu un jauniešu izglītībā.

4.   Jauna patērētāju attieksme finanšu jautājumos

4.1   Demogrāfiski, sociāli, kultūras un tehnoloģiski faktori, kas ietekmē patērētājus, rada jaunu attieksmi finanšu jautājumos. Tagad patērētāji meklē pielāgotus produktus un profesionālāku klientu apkalpošanu, pieprasa vairāk informācijas, interesējās par to, kur tiek ieguldīta viņu nauda (9), un apliecina kritisku attieksmi.

4.2   Arvien biežāk klienti sarauj lojalitātes saites, kas tos noturējušas pie konkrētas finanšu iestādes, un izmanto dažādas bankas, izvēlas tuvāko filiāli vai piekļuvi tiešsaistē, meklē labu apkalpošanu un izdevīgus ieguldījumus.

4.3   Lai paturētu klientus, galvenais ir pareiza informācijas pārvaldība ar mērķi pētīt klientu uzvedības modeļus un atbilstoši klienta profilam sniegtu piemērotu informāciju. Savukārt patērētājiem jāsalīdzina saņemtā informācija un labi jāizanalizē pakalpojumi, kurus viņi izvēlas.

4.4   Patērētāju grupas iesaka attiecībās ar finanšu iestādēm nevis mesties labākās iespējamās peļņas meklējumos, bet gan ņemt vērā vairākus faktorus — personalizētu klientu apkalpošanu, pakalpojuma kvalitāti, specializācijas līmeni konkrētiem produktiem. Finanšu izglītība nodrošinās, ka patērētāji ir sagatavoti saskarsmei ar negodīgiem finanšu tirgus dalībniekiem.

5.   Pārredzamības veicināšana, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību un atgūtu uzticēšanos

5.1   Pasākumiem finanšu izglītības jomā būtu jāpapildina visaptverošs finanšu tirgus regulējums un efektīva finanšu produktu patērētāju aizsardzības uzlabošana. Tomēr finanšu tirgu regulēšana neizslēdz Eiropas iedzīvotāju pienākumu savas finanšu prasmes pilnveidot visa mūža garumā.

5.2   Attiecībās ar patērētājiem liela nozīme ir pārredzamībai, un tā ir arī būtisks faktors, lai atgūtu patērētāju uzticēšanos finanšu pakalpojumu nozarei.

5.3   Informācijas pārredzamību nodrošina, izmantojot ziņojumus un publikācijas, atbildīgas konsultācijas, brošūras, informācijas lapas, rokasgrāmatas, jaunus aptauju veidus, produktu un finanšu pakalpojumu prezentācijas u. c. Ir jāatsakās no sīkās drukas, netaisnām klauzulām līgumos un maldinošas reklāmas.

5.4   Bankas klientiem bieži vien sagādā daudz raižu: komunikācijas trūkuma dēļ, klientu apkalpošanas kritēriju dēļ un tādēļ, ka cilvēkam, kurš nav speciālists, parasti ir grūti saprast bankas dokumentus. Lai to risinātu, bankām jāpieņem darbā kvalificēts personāls, kas klientus atbilstoši informē, rosina kontaktus un lieto klientiem saprotamu valodu.

5.5   Attiecībā uz finanšu pakalpojumu un produktu tirdzniecību ir noteiktas stingrākas informācijas prasības. Tagad pietiekami agri pirms piedāvājuma pieņemšanas klientam ir obligāti jāsniedz sīka informācija par līguma noteikumiem un to iespējamajām sekām.

5.6   Īpaši svarīgi ir norādīt riskus, kas saistīti ar katru darījumu, un censties tos līdzsvaroti sadalīt, jo pēdējā laikā finanšu produktos ietvertos riskus aizvien vairāk novirza uz patērētāju. Elektronisko banku pakalpojumu gadījumā ir jāgarantē pilnīga piekļuve svarīgākajai informācijai.

5.7   Konkrēti, Direktīvā 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem ir paredzēta plašāka piekļuve informācijai. Ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (MiFID) (10) ir noteikta informācija, kas jāsniedz, nodrošinot finanšu pakalpojumus, un kas attiecas uz visiem līguma posmiem: pirms līguma parakstīšanas, līgumu parakstot, un pēc līguma parakstīšanas. Direktīvā arī prasīts, lai finanšu iestādes pastiprina ieguldītāju aizsardzību un piedāvā klientiem vispiemērotākos produktus, ņemot vērā viņu riska profilu un sociālos un kultūras faktorus.

5.8   Patērētāju tiesības palīdz aizsargāt arī Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem. Ar minēto direktīvu ievieš “atbildīga aizdevuma” principu, ar kuru saskaņā aizdevējs uzņemas pienākumu konsultēt un novērtēt patērētāja esošo un nākotnes maksātpēju, ņemot vērā patērētāja sniegto informāciju un datus, kas saņemti no datubāzēm.

5.9   Nākotnē svarīgs Kopienas instruments sabiedrības uzticības stiprināšanai būs Akts par vienoto tirgu (11), kurā ir nodaļa par plānotajiem pasākumiem ar mērķi nodrošināt patērētāju aizsardzību saistībā ar privātpersonām paredzētiem finanšu produktiem, īpašu uzmanību pievēršot maksājumu par banku pakalpojumiem pārredzamībai un patērētāju pašreizējai neaizsargātībai hipotekāro kredītu gadījumos.

6.   Labākās banku prakses veicināšana

6.1   Dažās pēdējās desmitgadēs veiktās finanšu noteikumu atcelšana nozīmē, ka banku tirgus un kapitāla tirgus ir arvien vairāk savstarpēji saistīti. Tas ir palielinājis risku, ka komercbanku klientu tiesības netiek aizsargātas.

6.2   Tāpēc patērētāji ir sūdzējušies, ka, pārdodot finanšu produktus, īpaši jaunus, sarežģītus produktus, netiek sniegts pietiekami daudz informācijas.

6.3   Eiropas Komisija (12) norāda uz galvenajām problēmām, kas patērētājiem rodas attiecībās ar bankām: nepietiekama informācija pirms līguma noslēgšanas, nepārliecinoši ieteikumi, pārredzamības trūkums attiecībā uz maksu par bankas pakalpojumiem un grūtības pāriet uz citu banku.

6.4   Lai risinātu minētās problēmas, Eiropas Komisija ieviesa pašregulējuma iniciatīvu banku nozarei, lai uzlabotu piekļuvi informācijai par maksu par banku pakalpojumiem un nodrošinātu, ka minētos maksājumus ir vieglāk saprast un salīdzināt. EESK atzinīgi vērtē šo svarīgo saskaņošanas projektu, kuram vajadzētu ļaut izveidots standartizētu sistēmu, lai atvieglotu dažādu produktu salīdzināšanu. Komiteja arī norāda, ka projekta panākumu nodrošināšanai tajā jāiesaista patērētāju organizācijas.

6.5   Tomēr ir skaidrs, ka finanšu iestādes nevēlas saviem klientiem sniegt piekļuvi citu banku produktiem, ja tādējādi peļņa ir mazāka. Tāpat jaunu produktu ieviešana neatkarīgi no to pieprasījuma ir tikai viena no kļūdām, kas pieļautas kolektīvo ieguldījumu jomā.

6.6   Kopumā jāatzīst, ka ir izveidojusies neatbilstība starp vajadzību un iegādāto produktu, un to nosaka tāds pārvaldības modelis, kurā piedāvājums piesaista pieprasījumu un tiek izmantota arvien lielākā atšķirība zināšanās, jo finanšu produktu pārdevēju un pircēju rīcībā esošā informācija nav simetriska. Tāpēc EESK ierosina ieviest stingru, saistošu finanšu iestāžu personāla rīcības kodeksu, kas ļautu mazināt iespējamo interešu konfliktu starp konsultāciju un tirdzniecību. Finanšu iestādēm ir jāuzliek pienākums pierādīt, ka tās ievēro rīcības kodeksu.

6.7   Tāpēc finanšu starpniekiem (ne tikai bankām, bet arī apdrošināšanas brokeriem, biržas mākleriem u.c.), stingri ievērojot spēkā esošos noteikumus, jāievieš labākā prakse, lai aizsargātu finanšu pakalpojumu patērētājus, uzlabojot informācijas (skaidra, precīza, pielāgota vajadzībām, saprotama un salīdzināma ar citiem produktiem) kvalitāti, politika, kas atbalsta uzkrājumu veicēju un ieguldītāju finanšu apmācību, profesionālas konsultācijas (uzticamas un godīgas), kuras atvieglo patērētāju izvēli, un neatkarīga ombuda pakalpojumi, lai aizsargātu finanšu produktu pircēju tiesības un intereses.

6.8   Lai nostiprinātu šo jauno modeli, EESK uzsver nepieciešamību uzlabot finanšu starpnieku kvalifikāciju, lai būtu iespējams veikt šo svarīgo izglītojošo darbu. Finanšu starpniekiem ir divējāds uzdevums: pirmām kārtām, jāuzlabo zināšanas par produktiem, kurus tie pārdod, un otrkārt, jāprot šo informāciju efektīvi nodot patērētājiem.

7.   Finansiālās iekļaušanas veicināšana

7.1   EESK ir pārliecināta, ka finansiālās iekļaušanas jautājums ir jāskata saistībā ar vispārēju sociālu iekļaušanu, un nodarbinātības, sociālās aizsardzības u.c. garantijas neapšaubāmi padara finanšu izglītības iniciatīvas dzīvotspējīgākas.

7.2   Dažādos pētījumos (13) ir norādīts uz finanšu jautājumu izpratnes vispārēju trūkumu un saistību starp minēto izpratnes līmeni un personas izglītības līmeni, kā arī sociāli ekonomisko statusu. Daudziem cilvēkiem ir arī grūti pārvaldīt savus finanšu darījumus un izprast risku, kas saistīts ar viņu ieguldījumiem. Un tikai dažiem cilvēkiem ir rīcības plāns gadījumam, ja personiskie apstākļi negaidīti mainās (bezdarbs, negadījums, šķiršanās, vīra vai sievas nāve).

7.3   Vairākās valstīs tikai 30 % pieaugušo iedzīvotāju spēj aprēķināt vienkāršu procentu likmi un tikai 44 % iedzīvotāju ir pamatzināšanas par to, kā darbojas pensiju sistēma (14).

7.4   Apmēram 80 miljoni Eiropas iedzīvotāju — 16 % no kopējā iedzīvotāju skaita — dzīvo uz nabadzības robežas. Viens no mērķiem, ko ES izvirzīja 2010. gadā, Eiropas gadā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, bija mudināt sabiedrību atbalstīt iekļaušanas politiku, kurā uzsvars likts uz kolektīvo un individuālo atbildību.

7.5   Finansiālā iekļaušana ļauj atbalstīt ir sociālās iekļaušanas procesu. Tāpēc ir svarīgi veicināt iniciatīvas, kas sekmē to sabiedrības grupu finansiālo iekļaušanu, kurās ir augsts atstumtības risks (sievietes, bezdarbnieki, cilvēki ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki, trūcīgi cilvēki u. c.), paredzot vispārēju pieejamību un izstrādājot finanšu produktus un pakalpojumus, kas pielāgoti tieši minētajām grupām.

7.6   Pašreizējos sociālajos un saimnieciskajos apstākļos ir svarīgi uzsvērt finanšu izglītību, kas palīdz plānot pensionēšanos, jo atkarība no valsts pensiju sistēmām, kas balstītas uz veiktajām iemaksām (earnings-related benefits) būtiski palielinās. Tāpat, lai nostiprinātu strādājošo sieviešu iespējas, iekļaušanās darba tirgū būtu jāpapildina ar īpašām finanšu mācību programmām.

7.7   Pasākumiem patērētāju izpratnes par finanšu jautājumiem uzlabošanai prioritāri jābūt vērstiem uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir visneaizsargātākās, ko apdraud finansiālā atstumtība vai negatīvi ietekmē daži ļaunprātīgi spekulatīvi darījumi.

7.8   EESK norāda uz to, ka finanšu iestādēm jāatvieglo trūcīgu cilvēku piekļuve banku pakalpojumiem, lai novērstu viņu finansiālo atstumtību. Tāpēc finanšu iestāžu kredītu piedāvājumā (15) pilnībā jāiekļauj mikrokredītu piešķiršanas programmas. Mikrokredīta mērķgrupas ir bezdarbnieki, jaunieši, kas pabeiguši mācības un kuriem vajadzīgs aizdevums, uzņēmēji, imigranti, cilvēki ar invaliditāti u.c. (16), un ir jāgarantē minēto grupu piekļuve šādiem līdzekļiem.

7.9   Programmām, kuras veltītas reizē mikrofinansējumam un izglītībai, ir izcili panākumi — ņemot vērā, ka izglītība sniedz konkurences priekšrocības, — salīdzinājumā ar citām iniciatīvām, kuras virzītas tikai uz mikrofinansējumu.

8.   Finanšu izglītības nākotne

8.1   EESK pilnībā apzinās Eiropas Komisijas ierobežotās pilnvaras izglītības jomā (17), bet ir pārliecināta, ka finanšu izglītība nozīmē vairāk par izglītību vien, jo tā cilvēkiem piedāvā rīcības spēju, ļauj risināt sociālās atstumtības problēmu un sekmē atbildīgu patēriņu.

8.2   EESK aicina Komisiju rūpīgi apsvērt iespēju izstrādāt tiesību aktus, kas efektīvu finanšu izglītības sekmēšanu dalībvalstīm nosaka par pienākumu.

8.3   Nākotnes perspektīvā pastāv liela vienprātība starp iestādēm un struktūrām — iespējams, finanšu izglītības ziņā visvairāk jāņem vērā ESAO Starptautiskais tīkls finanšu izglītības jomā (INFE) un Eiropas Komisijas Ekspertu grupa finanšu izglītības jautājumos (EGFE) — par finanšu izglītībai vispiemērotākajiem materiāliem un metodēm. EESK pilnībā piekrīt šiem priekšlikumiem un tāpēc aicina valdības un finanšu iestādes nodrošināt pietiekamus resursus, lai veicinātu to iniciatīvas:

—	ieviest vienotu metodoloģiju, lai finanšu jomā novērtētu iedzīvotāju zināšanu līmeni un iekļaušanu;

—	nodrošināt, ka skolu mācību programmās iekļauj finanšu izglītību; ieviest starptautisku metodoloģiju, lai novērtētu programmu efektivitāti un lietderību skolās;

—	izstrādāt valsts stratēģijas finanšu izglītības jomā kopā ar atbilstošām uzraudzības un ietekmes novērtējuma procedūrām;

—	nostiprināt finansiālās integrācijas stratēģijas; pastiprināt pasākumus, kas vērsti uz īpašām grupām (jauniešiem, sievietēm, imigrantiem, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem);

—	aizsargāt patērētāju tiesības finanšu produktu jomā;

—	nostiprināt sadarbību starp Eiropas Komisiju, ESAO un valstu valdībām, lai izmantotu iespējamās sinerģijas un izvairītos no darba dublēšanās;

—	organizēt Eiropas finanšu izglītības dienu, piemēram, ar attiecīgā laikposma ES prezidentvalsts atbalstu;

—	veicināt ikgadēju konferenci finanšu izglītības jomā, iesaistot atzītus ekspertus;

—	izveidot sistēmu ES līmenī, lai nodrošinātu publisku atzinību (piemēram, balvu) par labākajām iniciatīvām un labāko praksi;

—	popularizēt “finanšu vadītāja apliecību”;

—	organizēt regulāras starpvaldību sanāksmes par esošajām finanšu izglītības programmām un ietvert šos apsvērumus valsts politiskajā darba kārtībā (šādās sanāksmēs ne tikai jāizklāsta pasākumi, kas tiek veikti, bet arī jānovērtē to ietekme).

8.4   EESK vēlas pievienot šādus ieteikumus, kuros apvienotas iedzīvotāju finanšu prasmju uzlabošanas iniciatīvas un patērētāju aizsardzības palielināšanas pasākumi finanšu produktu jomā:

—	izveidot neatkarīgu struktūru, lai sniegtu bezmaksas konsultācijas patērētājiem par finanšu produktiem un VSP kritēriju iekļaušanu patērētāju finanšu lēmumu pieņemšanā; minētā struktūra varētu sniegt konsultācijas tieši vai ar izziņu tālruņa līnijas starpniecību;

—	regulēt finanšu starpnieku un valsts ierēdņu līdzdalību finanšu izglītībā, lai uzlabotu plašāku piekļuvi finanšu informācijai un nodrošinātu tās vieglāku izpratni (18); būtu jāievieš uzraudzības mehānismi, lai garantētu pasākumu objektivitāti;

—	izveidot Eiropas aģentūru, kas aizsargātu finanšu produktu patērētājus, uzraudzītu banku praksi (īpaši pieejamību, pārredzamību un finanšu produktu salīdzināmību) un cīnītos pret krāpšanu; šai aģentūrai jāpiešķir pilnvaras piemērot sankcijas;

—	noteikt, ka finanšu nozarei obligāti jāsniedz materiāls, kurā finanšu produktu patērētājus informē par viņu tiesībām un darbībām, kas jāveic, ja patērētājs nepiekrīt finanšu iestādes priekšlikumam vai lēmumam;

—	informācijā par finanšu produktiem papildus līguma nosacījumu galvenajiem punktiem iekļaut brīdinājumus (līdzīgi brīdinājumiem, ko pievieno medikamentiem) par jebkuru papildu vai iespējami nelabvēlīgu ietekmi un produkta sekundāru ietekmi;

—	katrā dalībvalstī izveidot Ekspertu grupa finanšu izglītības jautājumos (EGFE). Tās rīcībā jābūt finanšu izglītības stratēģijai, kas izstrādāta ierosināto plānu nostiprināšanai, un jāpiesaista dažādi pārstāvji no organizētās pilsoniskās sabiedrības;

—	Eiropas Komisijai jāatbalsta saskaņotas finanšu izglītības stratēģijas izstrāde (dalībvalstu valsts iestādēm, kuras to vēl nav izdarījušas). Dalībvalstis, kurās panākts vislielākais progress šajā jomā, jāizmanto kā paraugs;

—	katrai valsts stratēģijai finanšu izglītības jomā paredzēt budžeta paketi, precizējot finanšu izglītības plānu finansētājus un atbilstošos resursus;

—	Eiropas Komisijai jāpalielina finanšu izglītības iniciatīvu atbalsts dalībvalstīs, pamatojoties uz apzināto labo praksi;

—	veicināt plašu valsts sociālā nodrošinājuma kontu izmantošanu, lai visi darba ņēmēji reizi gadā tiktu informēti par pensijām, kuras tie saņems pēc pensionēšanās;

—	atbalstīt jauniešiem (sākot no 14 gadiem — pirms jaunieši pabeidz skolu un uzsāk darba gaitas) pielāgotus finanšu produktus un regulāri sniegt viņiem jaunu informāciju par minētajiem produktiem un to, kā tie darbojas;

—	mudināt rotaļlietu ražotājus izstrādāt izglītojošas rotaļlietas, kurās ietverti finanšu koncepti;

—	pārraidīt īsas televīzijas un radio programmas (10–15 minūtes) par finanšu pamatjautājumiem (aizdevumi, hipotēkas, apdrošināšana u.c., kā arī tādiem pamatjēdzieniem kā peļņa un risks), izveidot multivides iniciatīvas un veicināt finanšu izglītību, izmantojot sociālos tīklus;

—	vairāk izmantot patērētāju apvienības un citas neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai izplatītu un ieviestu valdību iniciatīvas finanšu izglītības jomā.

8.5   Visbeidzot EESK uzsver, ka finanšu produktu lietotāju vajadzības jāuzskata par prioritāru tematu augsta līmeņa starptautiskās sanāksmēs, īpaši G-20 valstu sanāksmēs. Tāpēc organizācija Consumers International  (19) aicina izveidot patērētāju finanšu aizsardzības ekspertu grupu, kura ziņotu G-20, lai nodrošinātu piekļuvi stabiliem, taisnīgiem un konkurētspējīgiem finanšu pakalpojumiem.

---

(1)  EESK atzinums par sociāli atbildīgiem finanšu produktiem, OV C 21/06, 21.01.2011., 33. lpp.

(2)  Skatīt Komisijas dokumentu “Zaļā grāmata — Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām”, COM(2010) 365 galīgā redakcija.

(3)  2005. gada jūlijā. Jāuzsver arī ESAO 2009. gada projekts finanšu izglītības jomā.

(4)  Eiropas Komisija ir publicējusi astoņus ļoti kvalitatīvu finanšu izglītības programmu pamatprincipus (COM(2007) 808 galīgā redakcija).

(5)  2008. gada maija secinājumi.

(6)  Īpaši svarīgs faktors ir paredzamā dzīves ilguma palielināšanās, radot nepieciešamību vecāka gadagājuma cilvēkus informēt par jaunajiem finanšu instrumentiem un liekot pieaugušajiem labāk plānot nākotni.

(7)  To izstrādāja, pamatojoties uz Finanšu pakalpojumu rīcības plānu, ko Eiropas Komisija sāka īstenot pagājušā gadsimta 90. gadu beigās.

(8)  PISA pētījumā 2012. gadā pirmo reizi novērtēs 15 gadus vecu jauniešu zināšanas finanšu jomā 19 valstīs.

(9)  Pēdējos gados ir pieaudzis pieprasījums pēc sociāli atbildīgiem finanšu produktiem, kurus raksturo sociālās atbildības kritēriju izmantošana ieguldījumu izvēlē.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem, OV L 145/1, 30.04.2004., 1. lpp.

(11)  COM (2011) 206 galīgā redakcija.

(12)  “Data Collection for prices of current accounts provided to consumers” (Datu par patērētājiem piedāvāto tekošo rēķinu cenām vākšana), Eiropas Komisija, Brisele, 2009. gads.

(13)  Skatīt Braunstein & Welch, 2002. gads; Mandell, 2008; FINRA Investor Education Foundation, 2009. gads.

(14)  Saskaņā ar José Gómez Yubero sniegto informāciju rakstā “Financial education: from information to knowledge and informed financial decision-making”.

(15)  ANO Ģenerālā asambleja pasludināja 2005. gadu par Starptautisko mikrokredīta gadu.

(16)  Kā tas ir Francijā, kur mikrokredīti paredzēti ne tikai uzņēmējdarbības atbalstam, bet arī tādēļ, lai apmierinātu citas vajadzības cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

(17)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pantu par tiesību aktiem izglītības jomā atbildīgas ir dalībvalstis.

(18)  Nemazinot izglītības sistēmas faktiskās izglītojošās funkcijas.

(19)  Consumers International pārstāv 220 patērētāju organizācijas 115 valstīs.

---

---