28.1.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 24/106

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā” ”

COM(2011) 12 galīgā redakcija

2012/C 24/23

Ziņotājs: Alfredo CORREIA kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pantu 2011. gada 18. janvārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā””

COM(2011) 12 galīgā redakcija

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma ….

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 475. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 26. un 27. oktobrī (26. oktobra sēdē), ar 79 balsīm par, 2 balsīm pret un 7 atturoties, pieņēma šo atzinumu

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK vēlas uzsvērt lielo ieinteresētību un iesaistīšanos, attīstot Eiropas dimensiju sportā. ES ir ļoti svarīgi nodrošināt nepārtrauktību sporta attīstības politikā, sadarbojoties ar dalībvalstīm un stingri ievērojot subsidiaritātes principu, kuru ierobežo pilnvaras saskaņā ar Līgumu.

1.2   Sports nenoliedzami dod ieguldījumu fiziskās un garīgās veselības veicināšanā, attīsta tādas vērtības kā disciplīna un komandas gars, kas savukārt veicina sociālo integrāciju. Piedalīšanās sporta nodarbībās ir ļoti būtiska, lai novērstu daudzas un dažādas slimības. Veselības problēmas ir tieši saistītas ar zemu fiziskās aktivitātes līmeni. Sports palīdz uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti un pagarināt paredzamo mūža ilgumu, kā arī paaugstina Eiropas ekonomikas ražīgumu un konkurētspēju. EESK aicina sekmēt nodarbošanos ar sportu un īstenot pasākumus visā ES, lai to panāktu.

1.3   EESK atzīst dopinga problēmu sportā. Gan ES, gan dalībvalstu līmenī ir jādiskutē par to, kā cīnīties ar šo sociālo problēmu. Dopinga lietošana var apdraudēt sportistu, jo īpaši jauno amatieru, veselību, kā arī negatīvi ietekmēt īstu konkurenci sportā.

1.4   Komisijas nostāja saistībā ar fizisko nodarbību iekļaušanu izglītības programmās ir atbalstāma, kā to iepriekš ierosinājusi EESK (1). Komiteja atkārtoti uzsver nepieciešamību uzlabot sporta centrus, ģērbtuves un pārējo infrastruktūru, dot iespēju iedzīvotājiem nodarboties ar sportu labos apstākļos un par pieejamu cenu.

1.5   EESK pauž īpašas rūpes par to, lai sportisti saņemtu pietiekamu izglītību. Jaunieši pārāk bieži pārtrauc mācības, lai gūtu panākumus sportā. Viņiem jādod iespēja atbilstoši “divējādās karjeras” principam uzsākt un turpināt karjeru sportā, nepārtraucot mācības. “Divējādās karjeras” principa piemērošana svarīga arī tāpēc, lai attiecīgajām personām pēc sporta karjeras beigām būtu atbilstošas zināšanas darba dzīves uzsākšanai. Lai to īstenotu, arī treneriem jābūt apmācītiem, lai jauniešiem, kurus viņi trenē, radītu izpratni par pareizajām vērtībām.

1.6   Vardarbība sportā ir nosodāma, un ir vajadzīga stingra rīcība, lai to izskaustu, izmantojot gan kontroli, gan atbilstošus krimināltiesību aktus. ES var un tai vajag koordinēt dalībvalstu iniciatīvas, lai uzlabotu informācijas apmaiņu par visefektīvākajiem rīcības veidiem.

1.7   EESK uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāveltī visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošajām grupām saistībā ar sporta nodarbību pieejamību, proti, cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma ļaudīm. Pēc vienlīdzības principa viņiem kopā ar pārējiem sabiedrības locekļiem ir tiesības piedalīties sporta nodarbībās. Komiteja atgādina, ka ES ir parakstījusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām: dalībvalstīm ir jānodrošina Konvencijas atbilstoša īstenošana.

1.8   Komiteja atkārto savu 2008. gada aicinājumu (2), proti, pievērst īpašu uzmanību sieviešu pārstāvībai sportā un dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanai minētajā jomā.

1.9   EESK vēlas uzsvērt bezpeļņas sporta apvienību lomu sporta pasākumu veicināšanā. Ir svarīgi atbalstīt šīs organizācijas, nodrošinot pietiekamus finanšu resursus vai sekmējot brīvprātīgu darbību.

1.10   Aktīvi jāsadarbojas arī profesionāļu un bezpeļņas organizācijām, jo no tā ir atkarīga sporta nākotne. EESK uzskata, ka pirmām kārtām ir jāatrod ilgtspējīgas finansēšanas iespējas, lai šāda sadarbība būtu dzīvotspējīga.

1.11   Komiteja pauž īpašas bažas par nelegālo un neregulēto sporta derību un loteriju izplatību, šajā jomā acīmredzami trūkst regulējuma un atbilstošu sankciju. Ir jāuzsver šīs valsts vadītās vai valsts licencētās nozares potenciālā nozīme sporta finansēšanā, ieguldot ienākumus sporta iestāžu modernizēšanā. Dalībvalstīm būtu jāiesaistās dialogā, lai atrastu modeļus, kas vislabāk atspoguļo ES principus. Sporta derību un loteriju tirgus regulēšana ir ļoti svarīga, lai sportā nodrošinātu īstu konkurenci un pārredzamību.

1.12   EESK atzīst sarežģījumus, ar kuriem saskaras ES, regulējot derību tirgu. Pilnībā būtu jāievēro iekšējā tirgus un konkurences noteikumi, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu. Komiteja aicina Komisiju rūpīgi sekot šim jautājumam un izstrādāt pamatnostādnes minētā tirgus regulējumam, balstoties uz norādītajiem principiem un potenciāli noderīgo informāciju, kas tiks iegūta pašreizējās apspriešanās rezultātā (3).

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1   Ievads

2.1.1   Eiropas Komisija 2011. gada 18. janvārī publicēja paziņojumu “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā”, kurā pārskatīti Baltās grāmatas par sportu rezultāti. Saskaņā ar LESD 165. pantu Eiropas Savienības Padome, balstoties uz darba grupām, izstrādāja rīcības plānu izvirzīto mērķu sasniegšanai.

2.1.2   Sporta nozīmi atzīst ne tikai dalībvalstis, bet arī visas iesaistītās puses. Sports sabiedrībai dod nenoliedzamu pievienoto vērtību. Ieguvumi, ko tas rada veselībai, sociālajai integrācijai un ES ekonomikai, liecina par sadarbības un kopīgu stratēģiju izstrādes nepieciešamību. ES ir visatbilstošākais līmenis, lai aicinātu dalībvalstis sasniegt labus rezultātus šajā jomā.

2.1.3   Eiropas dimensijas sportā nozīme ir acīmredzama gan saistībā ar finansēšanas programmām un īpašiem pasākumiem šajā nozarē, gan izstrādājot īpašus forumus dialogam un informācijas apmaiņai.

2.1.4   Olimpiskās spēles, kas 2012. gadā notiks Londonā, dod iespēju attīstīt Eiropas dimensiju sportā vairākos līmeņos attiecībā uz organizāciju uzraudzības un koordinēšanas modeļiem un dažādu ieinteresēto pušu dialoga rezultātiem.

2.2   Priekšlikuma mērķi un saturs

2.2.1   Līdz ar jaunā Līguma stāšanos spēkā ES tiek piešķirtas jaunas pilnvaras sporta jomā. Līdz šim Eiropas dimensija sportā ir attīstīta netieši, izmantojot ES piešķirtās pilnvaras sociālajā jomā, izglītībā un veselības aprūpē, un vēl netiešākā veidā saistībā ar iekšējā tirgus principiem un konkurences tiesībām.

2.2.2   Neraugoties uz šādiem ierobežojumiem, vienmēr tiek atzīts, ka sadarbība sporta nozares attīstības jautājumos ir dalībvalstu interesēs. ES tagad ir atbilstošas pilnvaras šīs politikas īstenošanai.

2.2.3   Paziņojumā mēģināts noteikt prasības un mērogu Eiropas dimensijai sportā. Tajā aplūkoti vissvarīgākie jautājumi un visatbilstošākie pasākumi rīcībai Eiropas līmenī. Šajā sakarā ir notikusi sabiedriskā apspriešana ar dažādām ieinteresētajām pusēm, lai noteiktu prioritāšu jomas. Tika noteiktas trīs svarīgas jomas, un tās ir šādas:

—	sporta sociālā funkcija;

—	sporta tautsaimnieciskā dimensija un

—	sporta organizatoriskie aspekti.

Minētajās jomās tika norādīti visbūtiskākie aspekti.

2.2.4   Izskatāmajā paziņojumā ir papildināta/padziļināta minētā baltā grāmata, ņemot vērā paveikto pēc tās publicēšanas un neapšaubāmi arī jaunā Līguma stāšanos spēkā (un LESD 165. pantu), lai izmantotu ES piešķirtās pilnvaras.

3.   Īpašas piezīmes

3.1   Veselība

3.1.1   EESK atzīst, ka piedalīšanās sporta nodarbībās uzlabo iedzīvotāju fizisko un garīgo veselību kopumā, tieši un pozitīvi ietekmē darba ražīgumu un dzīves kvalitāti, jo sportošana ir svarīgs līdzeklis, lai izvairītos no mazkustīga dzīvesveida.

3.1.2   Fiziskās nodarbības palīdz samazināt lieko svaru un aptaukošanos un novērst vairākas nopietnas slimības, jo īpaši sirds un asinsvadu slimības. Tādējādi sports rada papildu saimniecisko labumu, samazinot veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma izmaksas.

3.1.3   Sportam ir ļoti svarīga loma arī vecāka gadagājuma cilvēku sociālajā integrācijā un labklājībā. Tas palīdz ne tikai novērst slimības, bet arī veicina paaudžu solidaritāti.

3.2   Cīņa pret dopingu

3.2.1   Cīņa pret dopingu ir īpaši svarīga. Sportistu fiziskās veselības aizsardzībai un īstai konkurencei sportā ir vajadzīga visos līmeņos saskaņota rīcība — ne tikai starp 27 dalībvalstīm un to valsts iestādēm, bet arī starptautiskajā līmenī. Jo ciešāka ir visu iesaistīto pušu sadarbība un izpratne par vispiemērotākajiem pasākumiem, jo veiksmīgāka būs pasākumu īstenošana.

3.2.2   Viens no īpaši svarīgiem jautājumiem ir cīņa pret dopingu ne tikai profesionālajā, bet arī amatiersportā.

3.2.3   Īpaša nozīme ir dalībvalstu līmenī koordinētai stingrai rīcībai dopingam izmantoto vielu tirdzniecības regulēšanā un kontrolē, un tādēļ EESK atbalsta Komisijas nodomu ierosināt pilnvaru projektu, lai pievienotos Eiropas Padomes Antidopinga konvencijai.

3.3   Izglītība, apmācība un kvalifikācija sportā

3.3.1   Fiziskās nodarbības skolās ir pirmais solis, lai mūsu visjaunākā paaudze visu mūžu saglabātu ar sportu saistītās vērtības. Komiteja pilnībā atbalsta pasākumus, lai izglītības sistēmā ieviestu labu praksi sporta jomā un uzlabotu vajadzīgo infrastruktūru.

3.3.2   EESK atbalsta Eiropas Komisijas viedokli, ka sportistu izglītībā un apmācībā jāņem vērā arī “divējādās karjeras” nozīme.

3.3.3   EESK arī atbalsta iniciatīvas mūžizglītības programmas ietvaros, uzskatot minēto programmu par nozīmīgu stratēģiju ar sportu saistītu noderīgu vērtību ieaudzināšanā.

3.3.4   Atbilstoša kvalifikācija sporta treneriem un sportistiem ir vēl viens būtisks aspekts sporta vērtību saglabāšanā. Komiteja atbalsta Komisijas vēlmi iekļaut ar sportu saistītas kvalifikācijas nacionālajās kvalifikāciju sistēmās, lai būtu iespējams atsaukties uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI).

3.3.5   Brīvprātīgo darbs sportā, kuru galvenokārt veic vietējos sporta klubos, arī ir svarīgs sabiedrībai kopumā. Tomēr bieži vien bezpeļņas brīvprātīgās sporta organizācijas sabiedrībā netiek pietiekami atzītas un mūsdienās saskaras ar būtiskām problēmām. EESK vēlas norādīt, ka Komisijas paziņojumā pietiekami nav ņemta vērā brīvprātīgo darba nozīme sportā, un tādēļ aicina Komisiju īstenot nepieciešamos pasākumus, lai turpinātu sekmēt brīvprātīgo darba kultūru šajā jomā. Jo īpaši būtu jāveicina brīvprātīgo darbinieku kvalifikācija un apmācība, kā arī viņu zināšanas un prasmes plašāk jāatzīst Eiropas līmenī. Komisijai būtu arī jāuzrauga šis process un, izstrādājot Eiropas tiesību aktus, jāizvairās no jebkādām nejauši izraisītām negatīvām sekām attiecībā uz bezpeļņas sporta organizācijām.

3.4   Vardarbības apkarošana sportā

3.4.1   EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izstrādāt un ieviest gan skatītājiem, gan policijas darbiniekiem paredzētus apmācību pasākumus saistībā ar vardarbību sportā.

3.4.2   Arī skatītāju apmācība sākas jau pirmajos skolas gados. Jādod priekšroka sporta nozīmīgumam un fiziskajām nodarbībām, bet ne neveselīgai konkurencei.

3.4.3   Vardarbība sportā ir nopietna problēma, ar kuru saskaras visas Eiropas valstis. Vardarbību bieži vien saistīta ar rasismu, ksenofobiju, homofobiju un citiem līdzīgiem neiecietības veidiem. Jāizmanto visi līdzekļi, lai apkarotu šo parādību, kas ir pilnīgā pretrunā sporta vērtībām.

3.4.4   Informācija būtu nepārtraukti jākontrolē, un par skatītāju labklājību atbildīgajām struktūrām pastāvīgi jāsadarbojas, jo īpaši, lai novērstu pārkāpumus, kurus izdara iepriekš zināmas riska grupas, galvenokārt starptautiskos pasākumos.

3.5   Sociālā integrācija sportā un ar sporta starpniecību

3.5.1   Visiem, arī cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma ļaudīm, ir jābūt iespējai piedalīties sporta pasākumos kā dalībniekiem, ne tikai kā skatītājiem. Publiskais atbalsts šī mērķa sasniegšanā ir ārkārtīgi nozīmīgs.

3.5.2   Ir maz pētījumu par sporta pasākumiem cilvēkiem ar invaliditāti, lai tādējādi dotu viņiem iespēju piedalīties visos sporta veidos. EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu šajā jomā.

3.5.3   ES un tās dalībvalstis ir parakstījušas ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, un tas nozīmē, ka ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai minētās konvencijas noteikumi tiktu īstenoti. EESK aicina Komisiju pārbaudīt dalībvalstu noteiktos pasākumus minētajā jomā.

3.5.4   Ir jānodrošina dzimumu līdztiesība sportā, jo vairākos sporta veidos sievietes ir pārāk maz pārstāvētas. EESK atbalsta iniciatīvas, kas paredzētas dzimumu līdztiesības principa un līdztiesīgu iespēju nodrošināšanai. Tādēļ Komiteja atbalsta kategorijas “sports” iekļaušanu datubāzē par sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus.

3.5.5   Sports var būt līdzeklis integrācijas un dialoga sekmēšanai starp dažādām kultūrām un var veicināt Eiropas pilsoniskuma garu. Ir jāuzsver sporta potenciāls nelabvēlīgu un mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupu integrācijā. EESK pilnībā piekrīt nepieciešamībai izstrādāt atbalsta programmas, lai ar sporta palīdzību sekmētu sociālo integrāciju. NVO ir būtiska nozīme minētajā jomā, un tā būtu jāsekmē.

3.5.6   Aizvien vairāk sportistu pārceļo no vienas valsts uz otru. Uzņēmējvalstīs šo cilvēku un viņu ģimeņu integrācija ir viens no veidiem, kā sekmēt attiecīgās valsts kultūras un sociālās vērtības. EESK atbalsta dalībvalstu un Komisijas centienus izstrādāt likumdošanas iniciatīvas, lai uzņemtu un izmitinātu šos cilvēkus, kā arī nodrošinātu nediskriminējošu attieksmi.

3.6   Sporta tautsaimnieciskā dimensija

3.6.1   EESK atzīst, ka sports ir augoša ekonomikas nozare. Apmēram 2 % no Eiropas IKP tiek saražoti sporta nozarē. Sporta tirgus veicina nodarbinātības iespējas un izaugsmes tempus. Daudzas sporta organizācijas ir pārveidotas par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, bet liela daļa turpina darboties kā bezpeļņas organizācijas. Ir jāveido vai plašāk jāattīsta attiecības starp šiem diviem organizāciju veidiem, lai tās padarītu finansiāli ilgtspējīgas.

3.6.2   Privātajam sektoram ir svarīga sociāla nozīme sporta attīstībā gan tiešā veidā ar īpašām iemaksām, gan ar sponsorēšanas pasākumu starpniecību.

3.6.3   EESK atzīst un atbalsta Eiropas sporta satelītkonta izveidi. Lai varētu pieņemt visatbilstošāko politiku, būs vajadzīgi ticami dati par sportā radīto ienākumu apjomiem. Jo plašāka būs sadarbība un pieejamā informācija, jo vieglāk būs izstrādāt visatbilstošāko politiku.

3.6.4   Minētajā paziņojumā pievērsta būtiska uzmanība īpašuma tiesību, kas ir organizatoriem uz savu sporta pasākumu, izmantošanai, kā arī viņu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanai. EESK atbalsta šo pieeju. Televīzijas translācijas tiesību un preču pārdošana rada šo sporta organizāciju ienākumu būtisku daļu. ES tiesību aktos vairāk būtu jāņem vērā sporta organizāciju tiesības. Sporta pasākumu organizētājiem vajadzētu būt tiesībām pieprasīt taisnīgu atlīdzību par pasākumu izmantošanu visos veidos, lai arī kāda būtu šo pasākumu ekonomiskā lietderība.

3.6.5   EESK atbalsta paziņojumā iekļauto juridiska rakstura analīzi par konkurences noteikumu iespējamu pārkāpumu saistībā ar tiesību kolektīvo pārdošanu. Tomēr, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi, kopēja pārdošana var atbilst LESD 101. panta 3. punktā paredzētajiem kritērijiem izņēmuma piešķiršanai, un EESK atzīst, ka kopēja pārdošana nenoliedzami rada ieguvumus sporta organizācijām, un tā būtu jāveic tādā veidā, lai paliktu ārpus LESD 101. panta 1. punkta darbības jomas.

3.6.6   Sporta preču un sporta apģērba, kā arī citu saistītu produktu tirdzniecība (un ražošana) arī Eiropā veido daudzu miljardu euro vērtu uzņēmējdarbības tirgu. Pateicoties reklāmai un sponsorēšanas darbībai, nozare ir viens no lielākajiem finansējuma avotiem sportā. Daudzi pētījumi, kas veikti pēc Eiropas organizāciju pieprasījuma, liecina, ka sporta preču globālajā ražošanas ķēdē pastāv dažādi trūkumi attiecībā uz darba apstākļiem, kas var vājināt visas sporta kustības ētisko uzticamību. Sportistus, sporta kustību un uzņēmumus, kas sponsorē sporta pasākumus, kā arī sadarbības partnerus uzticamā un pārskatāmā veidā būtu jāaicina uzraudzīt ražošanas ķēdi un ar to saistītos darba apstākļus (un, balstoties uz Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) starptautiskajiem darba standartiem, izstrādāt ētiskas vadlīnijas).

3.6.7   Komiteja norāda, ka valsts vai valsts licencēts sporta derību un loteriju tirgus ir ļoti svarīgs sporta pasākumu finansiālajai stabilitātei. Nodokļa ieņēmumi ir būtiski un netieši palīdz padarīt dažādus sporta līmeņus finansiāli ilgtspējīgus. Turklāt sporta derību operatoriem, kas darbojas tiešsaistē, jāļauj sporta pasākumu organizatoriem, pamatojoties uz līgumu, kontrolēt ierosināto derību veidus un saņemt kompensāciju par sporta pasākumu izmantošanu sporta derībām tiešsaistē.

3.6.8   Eiropas sporta loterijas izveide varētu padarīt šo tirgus segmentu pievilcīgāku, un tiktu iegūti līdzekļi reģionālo sporta apvienību attīstības, kā arī treniņu un izglītības finansēšanai.

3.6.9   EESK atzīst grūtības minētā tirgus regulējuma jomā un vēlas atgādināt Komisijai, ka, balstoties uz iekšējā tirgus principiem un konkurences tiesībām, juridiski ir iespējams veicināt pasākumus, kas radītu pārredzamību šajā nozarē.

3.6.10   Nelegālajā sporta derību tirgū notiek korupcija un ir iesaistīti organizētās noziedzības grupējumi. Šie grupējumi mēģina, un reizēm veiksmīgi, manipulēt ar rezultātiem, tādējādi mazinot īstu konkurenci sportā, korumpējot ierēdņus un sacensību dalībniekus, kā arī negatīvi ietekmējot sporta vērtības. Komiteja aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt darbu, lai saskaņotu tiesību aktus minētās nelikumīgās prakses apkarošanai.

3.6.11   EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu uzraudzīt tiesību aktu par valsts atbalstu piemērošanu sporta jomā, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Eiropas tiesību aktiem.

3.6.12   Komiteja pilnībā atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu izmantošanas iespējas sporta infrastruktūras atbalstam, jo brīvprātīgajām organizācijām ir vajadzīgs šāds atbalsts, kas sekmē reģionālo un lauku attīstību dalībvalstīs.

3.7   Sporta organizācija

3.7.1   Ir jāprecizē Eiropas tiesību akti, kas tiek piemēroti sporta nozarei. EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu nodrošināt palīdzību un ieteikumus attiecībā uz jēdziena “sporta nozares īpatnības” atbilstošu piemērošanu, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

3.7.2   Komiteja pilnībā piekrīt, ka, no juridiskā viedokļa raugoties, aizvien lielākas bažas rada sporta aģentu darbība. Galvenais ir izprast un izpētīt šāda veida darbības ietekmi uz sportu un apmācības organizācijām, kā arī nodrošināt sportistu labāku aizsardzību.

3.7.3   EESK jau ir atbalstījusi konferenci, kurā regulāri analizētu Eiropas dimensijas sportā attīstību un ietekmi, un Komiteja vēlētos aktīvi iesaistīties šādā pasākumā.

3.7.4   EESK piekrīt Komisijas priekšlikumam, ka ir ļoti svarīgi atbalstīt un izveidot sociālo partneru un sporta organizāciju pastāvīgu dialogu, lai izpētītu un apspriestu ar sportu saistītus jautājumus, piemēram, par izglītību un apmācību, nepilngadīgo aizsardzību, veselību un drošību, nodarbinātību, darba apstākļiem un līgumu stabilitāti.

---

(1)  EESK atzinums par tematu “Baltā grāmata par sportu”, OV C 151, 17.06.2008.

(2)  Turpat.

(3)  COM(2011) 12 galīgā redakcija, 10. lpp.

---