11.2.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/182

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums “Eiropas Parlamenta un Padomes regula par pilsoņu iniciatīvu””

COM(2010) 119 galīgā redakcija – 2010/0074 (COD)

2011/C 44/34

Galvenā ziņotāja: Anne-Marie SIGMUND kdze

Padome 2010. gada 27. aprīlī un Eiropas Parlaments 2010. gada 19. maijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. panta 1. punktu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums “Eiropas Parlamenta un Padomes regula par pilsoņu iniciatīvu””

COM(2010) 119 galīgā redakcija - 2010/0074 (COD).

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 464. plenārajā sesijā 2010. gada 14. un 15. jūlijā (14. jūlija sēdē) iecēla Anne-Marie SIGMUND kdzi par galveno ziņotāju un ar 155 balsīm par un 4 balsīm pret pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.   Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma pamatprincipus, it īpaši trīs posmu pieeju, kas paredz oficiālu reģistrēšanu, satura pieļaujamības pārbaudi un politisko novērtēšanu.

1.2.   Komiteja uzskata, ka tā var darboties šādos divos posmos: pirmkārt, kā ierosināto pilsoņu iniciatīvu sekmētāja, lai to ierosinātājiem dotu iespēju veidot iniciatīvu tīklus un, iespējams, rīkot tikšanās, u. c., un, otrkārt, kā institucionāla atbalstītāja, lai, izstrādājot atzinumus, atbalstītu Komisiju sekmīgu iniciatīvu novērtēšanā, organizētu apspriešanu utt. Turklāt Komiteja piedalīsies arī saziņas kampaņās.

1.3.   Tomēr Komiteja ierosina šādus uzlabojumus:

—	skaidri atsaukties arī uz ES vērtībām, pamatojot reģistrēšanas atteikumu;

—	atteikties no dažādu identifikācijas numuru izmantošanas parakstu vākšanā;

—	atsaukties uz dzīvesvietu kā iniciatīvas atbalstītāju iedalījuma principu;

—	pagarināt termiņu līdz 18 mēnešiem;

—	attīstīt atklāto pirmkoda programmatūru parakstu vākšanai tiešsaistē;

—	samazināt dalībvalstu minimālo skaitu līdz 1/4;

—	samazināt pieļaujamības pārbaudei nepieciešamo kvorumu līdz 50 000 parakstu;

—	pārskatīt regulu pēc trim gadiem;

—	nodrošināt iestāžu savstarpējo sadarbību.

2.   Ievads

2.1.   Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma regulai par Eiropas pilsoņu iniciatīvu pamatprincipus. Šis atzinums papildina 2010. gada 17. martā pieņemto atzinumu par tematu “Lisabonas līguma īstenošana — līdzdalības demokrātija un Eiropas pilsoņu iniciatīva” (11. pants) (1), un šajā atzinumā Komiteja ir pievērsusies tikai tiem jautājumiem, kas, pēc tās domām, vēl jāprecizē.

2.2.   Komiteja īpaši norāda uz Eiropas Konventa idejām — ņemot vērā “Kopienas demokrātiskas dzīves principu”, tas vēlējās izveidot un iedzīvotāju rīcībā nodot “darba kārtības veidošanas instrumentu”, kas būtu līdzvērtīgs Parlamenta un Padomes instrumentiem.

3.   Vēlamās izmaiņas regulas priekšlikumā

3.1.   Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas reģistrācija (4. pants)

3.1.1.   Trīs posmu pieeja

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto trīs posmu pieeju, proti,

—	ierosinātās iniciatīvas oficiāla reģistrēšana,

—	tiesiskās pieļaujamības pārbaude pēc kvoruma sasniegšanas,

—	sekmīgas iniciatīvas politiskā novērtēšana.

Dažādu pušu ierosinājumi veikt pieļaujamības pārbaudi jau reģistrācijas brīdī nav lietderīgi, jo tādējādi varētu aizkavēt vai traucēt dažu iniciatīvu uzsākšanu. Līdz ar to Komisijai nevar arī izteikt pārmetumus par iepriekšēju novērtēšanu vai pat cenzūru.

Komiteja šajā sakarā uzsver, ka pilsoņu iniciatīva ir ne tikai novatorisks, ES dalībvalstis aptverošs un tieši demokrātisks instruments, bet arī būtisks saziņas līdzeklis Eiropas politisko debašu atdzīvināšanai. Tā ir vienīgā iespēja Eiropas debatēs vērst uzmanību uz dažādiem priekšlikumiem un idejām, kuras citādi nekad nesasniegtu parakstu vākšanas posmu, kas pats par sevi jau ir zināma vērtība.

3.1.2.   Iesniedzamā informācija

Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumā minētos ieteikumus par iesniedzamo informāciju (II pielikums). Tādējādi var nodrošināt pēc iespējas labāku pārredzamību un uzlabot ierosinātās iniciatīvas akceptēšanas iespējas. Iesniedzējiem jāļauj brīvi izvēlēties, vai norādīt konkrētu juridisko pamatu; jāparedz, ka šāda informācija nav jāsniedz obligāti.

3.1.3.   Oficiālā reģistrēšana

Komiteja uzskata, ka priekšlikuma projektā minētie reģistrēšanas noraidīšanas kritēriji (“neatbilstošas”, “aizskarošas” vai “nenopietnas” iniciatīvas) nav tiesiski pieņemami. Minētie jēdzieni paver pārāk plašas interpretācijas iespējas.

Komiteja tāpēc ierosina oficiālās reģistrēšanas laikā tikai administratīvi pārbaudīt, vai

—	ierosinātā iniciatīva atbilst viendabīguma principam, proti, vai tajā nav apvienoti vairāki atšķirīgi jautājumi,

—	tajā nav iekļauti formulējumi, kas ceļ neslavu atsevišķām personām vai grupām,

—	tā nav pretrunā Pamattiesību hartai un Kopienas vērtībām (ES Līguma 2. pants).

3.1.4.   Pārsūdzība

Neapšaubāmi, ka kopumā jāievēro iedzīvotāju tiesības uz labu pārvaldību (Pamattiesību hartas 41. pants). Tāpēc, ja reģistrēšana ir noraidīta, iniciatīvas ierosinātāji varētu vērsties pie Eiropas Ombuda un kā pēdējo iespēju, protams, izmantot juridiskus līdzekļus.

Komiteja uzskata: lai nodrošinātu pārredzamību, tas būtu jānorāda vismaz regulas pamatojumā.

3.1.5.   Subsidiaritātes pārbaude

Komiteja uzskata, ka dažādu pušu pieprasītā saikne ar subsidiaritātes principu nav vajadzīga. Šo atbilstību Komisija pārbaudīs jebkurā gadījumā, ja tā, pamatojoties uz pilsoņu iniciatīvu, nolems izstrādāt tiesību akta priekšlikumu.

3.2.   Procedūras un noteikumi paziņojumu par atbalstu vākšanai (5. pants)

3.2.1.   Identifikācijas numuri

Komiteja uzskata, ka ierosinātajā veidlapā (III pielikums) jānorāda nesamērīgi daudz personisku datu un šāda prasība neapšaubāmi iespaido gatavību parakstīt iniciatīvu. Tāpēc Komiteja neatbalsta prasību norādīt personu identifikācijas numurus. Maz ticams, ka gājēji uz ielas, ko iniciatīvas projekts pārliecinās, uzrādīs pasi vai atcerēsies savu identifikācijas numuru. Komiteja norāda arī uz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja negatīvo atzinumu šajā jautājumā (2).

Tā kā ne visās dalībvalstīs pieprasa šo identifikācijas numuru un dažās valstīs tāda nav, un dalībvalstīs tiek pieprasīti dažādi dokumenti (3), rastos dažādu nepieciešamo datu sajaukums un nepastāvētu vienādi nosacījumi parakstu vākšanā. Tādējādi tiktu pārkāpts princips par vienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas iedzīvotājiem, taču mērķim jābūt vienotai procedūrai.

Komiteja tāpēc uzskata, ka būtu pietiekami norādīt dažus identitātes pārbaudei nepieciešamus datus, proti, vārdu, uzvārdu, adresi, dzimšanas datumu un valstspiederību. Tam jāpievieno godprātīgs apliecinājums, ka attiecīgais parakstītājs iniciatīvu parakstījis tikai vienu reizi.

3.2.2.   Dzīvesvietas princips

Kopumā ES pilsoņu valstiskā piederība būtu jānosaka pēc viņu dzīvesvietas neatkarīgi no pilsonības. ES pilsoņi, kuri dzīvo trešā valstī, jāiedala pēc viņu pilsonības.

3.2.3.   Termiņš

Komiteja uzskata, ka Komisijas noteiktais 12 mēnešu laika posms ir pārlieku īss, lai sekmīgi īstenotu Eiropas mēroga iniciatīvu. Tāpēc tā joprojām aicina noteikt 18 mēnešu termiņu.

3.3.   Parakstu vākšanas sistēmas tiešsaistē (6. pants)

EESK ļoti atzinīgi vērtē paredzēto iespēju parakstus vākt tiešsaistē un atbalsta Komisijas viedokli, ka šādu sistēmu ieviešanai ir vajadzīga rūpīga sagatavošanās. Tā kā pasaulē vēl nav salīdzināmu sistēmu, kas paredzētas parakstu vākšanai un tādējādi iniciatīvu atbalstam (atšķirībā no juridiski daudz mazāk saistošajiem kopīgajiem lūgumrakstiem), Komiteja uzskata, ka jārisina šādi jautājumi:

—	Komisijai jāveicina atklātās pirmkoda programmatūras attīstīšana tās izmantošanai gan tiešsaistes iniciatīvās, gan kopumā;

—	ierosinātājiem šo programmatūru vajadzētu sertificēt dalībvalstī, kurā glabā ar tiešsaistes sistēmu palīdzību savāktos datus;

—	iespējams, ka nevainojumu pārbaudi varētu nodrošināt, izmantojot elektroniskus papildu līdzekļus identitātes apliecināšanai, piemēram, verifikācijas e-pastu;

—	noklikšķinot attiecīgajā lodziņā, parakstītājs apliecinātu, ka iniciatīvu ir parakstījis tikai vienu reizi.

3.4.   Minimālais parakstītāju skaits no katras dalībvalsts (7. pants)

3.4.1.   Dalībvalstu skaits

EESK atkārtoti izvirza priekšlikumu noteikt 1/4 dalībvalstu slieksni. Tādējādi, ievērojot Parlamenta un pilsoņu līdzvērtīgumu, tiktu piemērots tas pats princips, kas jāņem vērā Eiropas partiju veidošanā (4). Nav pieņemami, ka, īstenojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu, būtu jāsaskaras ar lielākiem ierobežojumiem nekā Eiropas partiju reģistrēšanā.

3.4.2.   Parakstītāju skaits katrā dalībvalstī

Komiteja ļoti atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto sistēmu, kuras pamatā ir parakstītāju minimālā skaita princips (I pielikums) un degresīvi proporcionāla pieeja. Pamatojoties uz dzīvesvietas principu (sk. 3.3.2. punktu), arī personas ar dubulto pilsonību vai citās dalībvalstīs dzīvojošie ES pilsoņi būtu jāpieskaita uzrādītās dzīvesvietas valstij. Iespēja, ka kāds iniciatīvu varētu parakstīt divreiz, praksē varētu būt ļoti ierobežota, un tai nevajadzētu radīt šaubas par instrumentu kopumā.

3.5.   Lēmums par ierosinātās pilsoņu iniciatīvas pieļaujamību (8. pants)

3.5.1.   Nepieciešamais parakstu skaits

Komiteja atbalsta Komisijas ierosināto trīs posmu pieeju. Tā tomēr uzskata, ka Komisijas ierosinātais 300 000 parakstu skaits, kas jāsasniedz, lai veiktu pieļaujamības pārbaudi, ir pārāk liels. Organizatoriem tas radītu ievērojamu papildu slodzi. Tikpat liela varētu būt arī parakstītāju vilšanās, ja viņiem tiktu paziņots, ka iniciatīva nemaz neatbilst pieļaujamības kritērijam.

Pieļaujamības pārbaude būtu jāveic, kad ir savākti 50 000 paraksti no 3 dalībvalstīm (un bez verifikācijas), un jāpabeidz vēlākais pēc diviem mēnešiem. Šajā laikā ierosinātāji var turpināt vākt parakstus.

3.6.   Noteikumi par paziņojumu par atbalstu verifikāciju un apliecināšanu, ko veic dalībvalstis (9. pants)

Komiteja atbalsta izlases pārbaudes principa piemērošanu novērtēšanā.

3.7.   Pilsoņu iniciatīvas iesniegšana Komisijai (10. pants)

Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku pārredzamību, jānodrošina, lai katrs parakstītājs varētu iegūt informāciju par attiecīgās iniciatīvas organizētājiem un finansiālajiem atbalstītājiem. Tāpēc Komiteja atkārtoti aicina paredzēt, ka iniciatīvas ierosinātājiem, iesniedzot parakstus, jānorāda arī informācija par pilsoņu iniciatīvas finansēšanas un atbalsta veidiem.

3.8.   Pilsoņu iniciatīvas izskatīšanas procedūra Komisijā (11. pants)

3.8.1.   Pielīdzināšana Parlamenta vai Padomes iniciatīvu izskatīšanas kārtībai

Komiteja aicina Komisiju izrādīt pret pilsoņu iniciatīvām tādu pašu attieksmi kā pret iniciatīvām, ko saskaņā ar LESD ierosina Parlaments (225. pants) vai Padome (LESD 241. pants). Tām jābūt līdzvērtīgām.

3.8.2.   Tiesības rīkot sabiedrisko apspriešanu

Tā kā ES pilsoņu iniciatīva ir arī saziņas līdzeklis, kam jāsekmē iedzīvotāju un Komisijas dialogs, pēc sekmīgas iniciatīvas ierosināšanas jāorganizē sabiedriskā apspriešana. EESK pauž gatavību palīdzēt vai attiecīgi organizēt šādu apspriešanu. Tādējādi Komiteja pilda savu uzdevumu būt par “tiltu” starp ES un tās iedzīvotājiem.

3.8.3.   Konsultatīvo iestāžu informēšana

Komisijas paziņojums par tās turpmāko rīcību būtu jāadresē arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

3.9.   Pārskatīšanas klauzula (21. pants)

Ņemot vērā, ka vēl nav pieredzes par šā jaunā, starptautiskā instrumenta darbību, Komiteja iesaka pārskatīt regulu jau pēc trim gadiem. Šajā procesā Komisijai būtu jākonsultējas ar Komiteju.

3.10.   Regulas stāšanās spēkā (22. pants)

Komiteja atbalsta Komisijas ierosinātos regulas spēkā stāšanās termiņus pat, ja vēl nav pilnībā precizēta, piemēram, kārtība parakstu vākšanai tiešsaistē. Iedzīvotāji ar šo jauno instrumentu tomēr saista tik lielas cerības, ka tam būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk.

3.11.   Citi neatbildēti jautājumi

3.11.1.   Finansiāls atbalsts

Komiteja atkārtoti aicina paredzēt, ka pilsoņu iniciatīvai, kuras atbalstam savākti 50 000 parakstu un kura sekmīgi izturējusi pieļaujamības pārbaudi, Komisija piešķir noteiktu finansiālu atbalstu.

3.11.2.   Tulkošana

Komiteja uzskata, ka, jau reģistrējot iniciatīvu, Komisijas dienestiem vajadzētu visās oficiālajās valodās pārtulkot īsu tās kopsavilkumu (saskaņā ar II pielikumu tikai 800 zīmju apjomā).

Pēc pirmo 50 000 parakstu iesniegšanas un oficiālas apstiprināšanas Komisijai būtu jāapņemas pārtulkot Kopienas oficiālajās valodās visu reģistrētās iniciatīvas tekstu.

4.   EESK īpaši priekšlikumi

Komiteja norāda uz iepriekš minētā 2010. gada 17. marta atzinuma priekšlikumiem, ko tā precizē šādi.

4.1.

Saziņa un informācija Komiteja uzsver nepieciešamību pēc regulas stāšanās spēkā organizēt informatīvu saziņas kampaņu. Tās laikā ES iestādēm būtu jāsadarbojas un jāsaskaņo savi pasākumi. Komiteja jau izstrādā informatīvu brošūru, kurā pilsoņiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām izskaidros pilsoniskās iniciatīvas sniegtās jaunās iespējas, lai tuvinātu to iedzīvotājiem; brošūrā būs arī informācija par konsultatīvo procesu un pilsonisko dialogu. Pēc regulas pieņemšanas Komiteja arī iecerējusi organizēt ieinteresēto pušu konferenci. Varētu organizēt arī pasākumus, piemēram, skolās, lai veicinātu jaunās paaudzes informētību.

4.2.

ES iestāžu sadarbība Ir svarīgi, lai ES iestāžu un padomdevēju struktūru amatpersonas, kuru kompetencē ir pilsoņu iniciatīva, cieši saskaņotu un koordinētu savu darbību, lai efektīvu apmierinātu nepieciešamību informēt iedzīvotājus. Šāds sinerģētiskais efekts, ievērojot attiecīgo kompetenci, ir jānodrošina, ja mērķis ir panākt, lai pilsoņu iniciatīva kļūtu par efektīvu instrumentu, kas sekmē Eiropas modernās demokrātijas modeli.

4.3.

Komitejas līdzdalība Komiteja uzskata, ka tā var darboties šādos divos posmos. 4.3.1. Pirmais posms — Komiteja kā sekmētāja Komiteja pauž gatavību iniciatīvas sagatavošanas laikā vai pēc tās uzsākšanas darboties kā dialoga un informācijas forums sadarbības veicināšanai, to ierosinātājiem dodot iespēju veidot iniciatīvu tīklus, iespējams, tikties utt. Šajā posmā Komitejai par iniciatīvas saturu nav jāpauž nekāds viedoklis. 4.3.2. Otrais posms — Komiteja kā institucionāla atbalstītāja Pildot savu galveno uzdevumu, t.i., konsultējot Komisiju, Parlamentu un Padomi, Komiteja šajā posmā var darboties kā pilsoņu iniciatīvas institucionāla atbalstītāja. Komiteja piedāvā atbalstīt Komisiju iekšējās debatēs un palīdzēt formulēt viedokli par sekmīgu iniciatīvu, izstrādājot atzinumu. EESK ir arī gatava piedāvāt savu infrastruktūru, lai organizētu sekmīgas iniciatīvas sabiedrisko apspriešanu. 4.3.3. Esošo struktūru stiprināšana Iespējams, ka, ņemot vērā šos un 2010. gada 17. marta atzinuma priekšlikumus, būs jāstiprina Komitejas esošās struktūras un būs vajadzīgi arī papildu resursi, lai varētu atbilstoši reaģēt.

---

(1)  Vēl nav publicēts OV.

(2)  2010. gada 21. aprīļa atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pilsoņu iniciatīvu (Avots: http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/).

(3)  Vispārējs dokuments par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pilsoņu iniciatīvu (10626/2/10 REV 2).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (OV L 297, 15.11.2003.).

---