EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52008IP0539

Patērētāju izglītošanas un informētības uzlabošana kredīta un finanšu jomā
Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. novembra rezolūcija par patērētāju aizsardzību: patērētāju izglītošanas un informētības uzlabošana kredīta un finanšu jomā (2007/2288(INI))

OV C 16E, 22.1.2010, p. 1–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 16/1


Patērētāju izglītošanas un informētības uzlabošana kredīta un finanšu jomā

P6_TA(2008)0539

Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. novembra rezolūcija par patērētāju aizsardzību: patērētāju izglītošanas un informētības uzlabošana kredīta un finanšu jomā (2007/2288(INI))

(2010/C 16 E/01)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 18. decembra paziņojumu par finanšu izglītību (COM(2007)0808),

ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū (COM(2007)0226),

ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 16. janvāra otrā lasījuma nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par patēriņa kredītlīgumiem, ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK (1),

ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 11. jūlija rezolūciju par finanšu pakalpojumu politiku laiksposmā no 2005. līdz 2010. gadam — Baltā grāmata (2),

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A6-0393/2008),

A.

tā kā, no vienas puses, finanšu tirgi strauji attīstās, ir kļuvuši ļoti dinamiski un aizvien sarežģītāki un, no otras puses, sabiedrības pārmaiņas un pārmaiņas dzīvesveidā rada vajadzību pēc privāto finanšu drošas pārvaldības un vajadzību regulāri pielāgot privātās finanses, lai saskaņotu ar jauniem darba un ģimenes apstākļiem;

B.

tā kā patērētāju finasiālās lietpratības pilnveidošanai jābūt politikas veidotāju prioritātei gan dalībvalstīs, gan Eiropas līmenī, lai tas nāktu par labu ne tikai privātpersonām, bet arī sabiedrībai un ekonomikai, piemēram, samazinot problemātisko parādu līmeni, palielinot noguldījumus, paaugstinot konkurētspēju, piemēroti izmantojot apdrošināšanas produktus un pietiekami nodrošinot aiziešanu pensijā;

C.

tā kā pētījumi atklāj, ka patērētājiem ir tendence pārvērtēt savas zināšanas par finanšu pakalpojumiem un viņus vajag informēt par to, ka viņi nav tik finansiāli zinoši, kā viņi uzskata, kā arī par tā sekām;

D.

tā kā kvalitatīvas finanšu izglītības programmas, kurām ir konkrēts mērķis un, ja nepieciešams, kuras ir pēc iespējas personalizētas, var palīdzēt pilnveidot izpratni par finanšu jomu, ļaujot patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli un tādējādi efektīvi funkcionēt finanšu tirgiem;

E.

tā kā pārrobežu finanšu pakalpojumu nozīme pastāvīgi pieaug un Komisijai jāīsteno iniciatīvas ES līmenī pārrobežu un, ja nepieciešams, salīdzināmas informācijas par finanšu izglītību veicināšanai;

F.

tā kā īpaša uzmanība jāpievērš neaizsargāto patērētāju, kā arī to jauno patērētāju izglītības vajadzībām, kuriem jāpieņem lēmumi, kas ietekmē ekonomiskās izredzes visam viņu mūžam;

G.

tā kā pētījums ir parādījis, ka tiem, kas ir mācījušies personisko finanšu pamataspektus ļoti agrā vecumā, ir lielāka lietpratība finanšu jomā; tā kā finanšu izglītība ir cieši saistīta ar pamatiemaņu (matemātikas un lasīšanas) mācīšanu,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas patērētāju finanšu izglītības jomā, jo īpaši finanšu izglītības ekspertu grupas neseno izveidošanu un tās nodomu publiskot ES finanšu izglītības programmu un pētījumu tiešsaistes datu bāzi; uzskata, ka precīzi jānosaka ekspertu grupas atbildība un pilnvaras; ierosina, lai šai grupai lūdz īpaši pārbaudīt Eiropas Savienības finanšu izglītības un pārrobežu finanšu pakalpojumu pievienoto vērtību un vislabāko praksi;

2.   uzsver, ka finanšu un kredīta jautājumos patērētājus izglīto un viņu izpratni veicina, lai uzlabotu viņu izpratni par ekonomikas un finanšu lietām, lai viņi saprastu ekonomiska rakstura saistības un izvairītos no nevajadzīga riska, pārmērīgām kredītsaistībām un finansiālas atstumtības; uzskata, ka apmācība un informēšana ļautu patērētājiem izveidot neatkarīgu, uz pašu spriedumu balstītu pieeju attiecībā uz viņiem piedāvātajiem finanšu produktiem vai tiem, kurus viņi domā izmantot;

3.   atzīmē, ka augsta riska hipotekāro kredītu krīze parāda ne tikai to, ka bīstama ir kredīta ņēmējiem nepiemērota informācija, bet arī to, ka trūkst izpratnes un zināšanu par šādu informāciju un rezultātā patērētāji pietiekami neapzinās riskus, ko rada maksātnespēja un pārmērīgas kredītsaistības;

4.   uzsver, ka izglītoti patērētāji ar lielākām iespējām sekmē konkurenci, kvalitāti un jauninājumus banku un finanšu pakalpojumu nozarē, kā arī atgādina, ka izglītoti un pārliecināti investori var nodrošināt papildu likviditāti finanšu tirgos investīcijām un izaugsmei;

5.   uzsver, cik svarīgi ir dalībvalstīs noteikt izglītotības līmeni finanšu jomā, vienoties par pievienoto vērtību, ko var sniegt ES, kā arī noteikt izglītības vajadzības konkrētām sabiedrības mērķgrupām saskaņā ar vecuma, ienākumu un izglītības līmeņa kritēriju kombināciju;

6.   atzīst privātās iniciatīvas, finanšu pakalpojumu industrijas un patērētāju organizāciju lomu gan Kopienas, gan valstu līmenī, nosakot konkrētās mērķgrupu vajadzības pēc finanšu izglītības, norādot vājās vietas un trūkumus pastāvošajās izglītības sistēmās un finanšu informācijas sniegšanā patērētājiem, tostarp, izmantojot interneta instrumentus, plašsaziņas līdzekļus, izglītošanas kampaņas utt. saistībā ar finanšu plānošanu;

7.   uzskata, ka finanšu izglītības programmas ir visefektīvākās, ja tās pielāgotas konkrētu mērķgrupu vajadzībām un, ja nepieciešams, personalizētas; turklāt uzskata, ka visām finanšu izglītības programmām ir jāveicina apzināta un reālistiska attieksme pret katra cilvēka finansiālajām iespējām; jāpievērš uzmanība tādu programmu izstrādei, kas uzlabo pieaugušo finansiālās spējas;

8.   aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm ES līmenī izstrādāt izglītības programmas personisko finanšu jomā, kas pamatotos uz kopējiem noteikumiem un principiem, kurus var pielāgot visu dalībvalstu vajadzībām un piemērot visās dalībvalstīs, nosakot kritērijus un apmainoties ar vislabāko praksi;

9.   uzsver, ka finanšu izglītība var papildināt, bet nevar aizvietot spēcīgus patērētāju aizsardzības noteikumus finanšu pakalpojumu tiesību aktos un finanšu iestāžu regulēšanu un stingru pārraudzību;

10.   atzīst privātā sektora un jo īpaši finanšu iestāžu svarīgo lomu, nodrošinot patērētājus ar informāciju par finanšu pakalpojumiem; tomēr uzsver, ka finanšu izglītība ir jāpiedāvā godīgā, objektīvā un pārredzamā veidā, lai kalpotu patērētāju interesēm, un ka tā skaidri jānošķir no komerciālām konsultācijām vai reklāmas; lai sasniegtu šo mērķi, mudina finanšu iestādes izstrādāt rīcības kodeksus savam personālam;

11.   atzīst, ka jāpanāk precīzs līdzsvars starp patērētāju nodrošināšanu ar zināšanām, kas viņiem vajadzīgas, lai pieņemtu apzinātus finanšu lēmumus, un patērētāja pārslogošanu ar informāciju; atbalsta to, ka kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti, piemēram, kvalitatīva, pieejama, konkrēta, viegli saprotamu informācija, ar kuru mēģināts pastiprināt patērētāja spēju izdarīt apzinātu un atbildīgu izvēli;

12.   uzskata, ka ir nepieciešama efektīva, skaidra un saprotama informācija, īpaši finanšu produktu reklāmās, un ka finanšu iestādēm jāsniedz pietiekama informācija pirms līgumu noslēgšanas un strikti jāpiemēro noteikumi, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem (4); aicina Komisiju saskaņoti izstrādāt īpašus tiesību aktu priekšlikumus saskaņotai patērētāju informēšanas un aizsardzības sistēmai, jo īpaši attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem (piemēram, saskaņotu, vienkāršu un salīdzināmu standartizētu Eiropas informācijas lapu, kurā iekļauti vispārēji norādījumi par maksājamo gada procentu likmi u. c.);

13.   iesaka finanšu izglītības programmās lielāku uzmanību veltīt dzīves plānošanas aspektiem, piemēram, pamata noguldījumiem, parādsaistībām, apdrošināšanu un pensijām;

14.   aicina Komisiju turpināt centienus veicināt dialogu starp ieinteresētajām pusēm;

15.   iesaka palielināt 17. 02. 02. budžeta pozīciju, lai finansētu ES līmeņa darbības, kuru mērķis ir uzlabot patērētāju izglītošanu finanšu jautājumos un viņu izpratni par finanšu lietām; prasa Komisijai veicināt izpratni ES līmenī, atbalstot konferenču un semināru rīkošanu valstu un reģionālajā mērogā, izpratnes veicināšanas kampaņas plašsaziņas līdzekļos, kā arī izglītības pārrobežu programmas, jo īpaši mazumtirzniecības finanšu pakalpojumu jomā un mājsaimniecību kredītu un parādsaistību pārvaldībā;

16.   aicina Komisiju turpināt attīstīt un uzlabot Dolceta tiešsaistes instrumentu un nodrošināt šo pakalpojumu visās oficiālajās valodās; ierosina Komisijai iekļaut Dolceta tīmekļa vietnē saiti uz tiešsaistes datu bāzi, ko tā plāno izveidot par pašreizējām reģionālajām un valsts finanšu izglītības sistēmām; ierosina Dolceta tīmekļa vietnē pēc valstu sadalījuma principa iekļaut saites uz tādu valsts un privātu struktūru tīmekļa vietnēm, kuras darbojas finanšu izglītības jomā;

17.   aicina Komisijai patēriņa tirgus rezultātu pārskatā iekļaut finanšu izglītības pieejamības un kvalitātes rādītājus;

18.   aicina Komisiju rīkot informatīvās kampaņas, lai palielinātu patērētāju informētību par viņu tiesībām saskaņā ar ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu sniegšanas jomā;

19.   uzsver, ka dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu un sadarbībā ar dažādām dalībvalstu sociālām un iedzīvotāju grupām, jāveic regulāri pētījumi par sabiedrības pašreizējo izpratnes līmeni finanšu jomā, lai noteiktu prioritārās darbības jomas, un tādējādi nodrošinātu finanšu izglītības programmu piemērotu, tūlītēju un efektīvu īstenošanu, kas palīdzētu sabiedrībai;

20.   mudina dalībvalstis finanšu izglītību iekļaut pamatskolas un vidusskolas vispārējā mācību programmā, ko izstrādājušas kompetentās iestādes un ar ko paredzēts attīstīt ikdienas dzīvē vajadzīgās iemaņas, un organizēt sistemātisku skolotāju apmācību šajā jautājumā;

21.   uzsver, ka nepieciešams pēc pastāvīgs abu pušu izglītības process divos virzienos, proti, izglītības finanšu konsultantiem un patērētājiem, lai nodrošinātu precīzas informācijas sniegšanu par visjaunākajām izmaiņām finanšu pakalpojumu nozarē;

22.   uzskata, ka pietiekami netiek izmantoti dažādu izglītības organizāciju sinerģijas efekti; tāpēc aicina dalībvalstis izveidot finanšu izglītības tīklu, kurā piedalās gan sabiedriskais, gan privātais sektors, un veicināt sadarbību un dialogu starp visām iesaistītajām pusēm;

23.   mudina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst izglītības vajadzībām, kādas ir pensionāriem un darba ņēmējiem profesionālās karjeras beigu posmā, kuriem var draudēt finansiāla atstumtība, kā arī jauniem cilvēkiem, kuri uzsāk profesionālo karjeru, un kuriem ir grūti noteikt, kā pareizi izmantot savus jaunos ienākumus;

24.   aicina dalībvalstis izveidot ekonomikas un finanšu pakalpojumu apmācību programmas sociālajiem darbiniekiem, jo viņi sazinās ar personām, kas ir uz nabadzības robežas vai iestigušas pārmērīgos parādos;

25.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām.


(1)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0011.

(2)  OV C 175 E, 10.7.2008., 392. lpp.

(3)  OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.


Top