9.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 204/119

1.1

“PVN direktīva” (1), kas stājās spēkā 2007. gadā, apvienoja vienā dokumentā gadu gaitā izstrādātos un grozītos noteikumus PVN jomā. Tās piemērošana atklāja dažas praktiskas grūtības vai problemātiskos aspektus, kas bija par iemeslu uzņēmumu un dažu dalībvalstu kritiskajām piezīmēm vai priekšlikumiem. Komisija tos izskatīja un nolēma sagatavot grozījumu priekšlikumus, kas ir izskatāmā priekšlikuma temats.

1.2

Grozījumi ir daudzveidīgi un saistīti ar dažādiem jautājumiem. Lai izvairīties no birokrātiskā un procedūru sloga, Komisija uzskatīja par lietderīgu, un Komiteja to atbalsta, apvienot grozījumus vienā priekšlikumā.

2.1

Daži grozījumi skar enerģētikas nozari, kuras nodokļu sistēma vispirms tika noteikta 2003. gada (2) direktīvā, bet vēlāk — pārnesta uz PVN direktīvu. Pieņemto tehnisko jēdzienu dēļ tās darbības joma izrādījās pārāk šaura un ekonomiskai realitātei neatbilstoša. Proti, “energoprodukti”, kam piemērojams akcīzes nodoklis, ietvēra dabasgāzi, kuru piegādā, izmantojot cauruļvadus vai dabasgāzes transportkuģus, elektroenerģiju un siltumapgādes vai dzesēšanas pakalpojumus, ko nodrošina, izmantojot siltumapgādes un dzesēšanas tīklus (tā saucamā “bezvadu izplatīšana”). Komisija ierosina atbrīvot minētos produktus no aplikšanas ar nodokli.

2.2

Runājot par minētajiem enerģijas avotiem, priekšlikumā paredzēts patērētāja dalībvalstī aplikt ar nodokli pakalpojumus, kas saistīti ar piekļuves nodrošināšanu. Turklāt ir ieviesta to procedūru vienkāršošana, kas ļauj dalībvalstīm piemērot pazeminātu PVN likmi.

2.3

Runājot par atbrīvojumiem, kad Bulgārija un Rumānija pievienojās ES, tām atļāva piešķirt nodokļa atbrīvojumu maziem uzņēmumiem, kā arī turpināt piemērot atbrīvojumu no PVN starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem. Šajā jautājumā nekas nav mainījies, vienīgi tika uzskatīts par lietderīgu iekļaut minētos atbrīvojumus PVN direktīvas tekstā, kā tas jau ir izdarīts attiecībā uz citām dalībvalstīm.

2.4

Runājot par atskaitīšanas tiesībām, priekšlikumā ir ieviests vai, pareizāk būtu teikt, precizēts skaidrs un PVN pamatnostādnēs ietverts princips: ja nekustamā īpašuma daļa tiek izmantota uzņēmējdarbības vajadzībām, uzņēmuma aktīvos un saistībās iekļauj jaukta lietojuma nekustamo īpašumu. Izstrādāta arī pielāgojumu sistēma, lai ņemtu vērā laika atšķirības starp lietojuma profesionālajām un neprofesionālajam vajadzībām.

3.1

Punktos 2.3. un 2.4. minētie priekšlikumi neprasa īpašus komentārus. Pirmajā gadījumā runa ir vienkārši par iepriekšējā izlaiduma noformēšanu, bet otrajā — par plaši pazīstama un piemērota pamatprincipa precizējumu, kas, lai gan ir acīmredzams, tomēr bija nepieciešams.

3.2

Runājot par punktiem 2.1. un 2.2., EESK uzskata par nozīmīgu priekšlikumu, kas vērsts uz tiesību aktu pielāgošanu ekonomiskajiem apstākļiem, kā arī atzinīgi vērtē vienlīdzīgu nodokļu politiku dažādiem enerģijas avotiem.

3.3

Noslēgumā EESK pauž savu piekrišanu Komisijas priekšlikumam.