9.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 204/25

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) konstatē, ka integrēta pieeja Eiropas komunikāciju tīklu (EKT) jomā ir viena no metodēm, lai sasniegtu mērķi, proti, Eiropas Savienības ilgtspējīgu attīstību.

1.2

EESK ir pārliecināta, ka, Eiropas komunikāciju tīklu jomā izmantojot integrētu pieeju, var paātrināt EKT struktūras izveidi un samazināt Eiropas komunikāciju tīklu būvniecības izmaksas salīdzinājumā ar ieguldījumiem, kas būtu nepieciešami, ja neizmantotu dažādu tīklu iespējamās sinerģijas efektu.

1.2.1

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komiteja aicina Eiropas Komisiju (EK) pirms nākamā vidusposma pārskata veikšanas iesniegt priekšlikumu par finanšu atbalsta paplašināšanu, izveidojot fondu, kas paredzēts integrētu koncepciju finansēšanai saistībā ar Eiropas komunikāciju tīklu (plašākajā nozīmē, t.i., ieskaitot tīkla atzarus).

1.3

Analizējot apstākļus, kādos ir iespējams efektīvi īstenot integrētu pieeju, aptverot visus Eiropas komunikāciju tīklus, EESK uzskata, ka sinerģijas efekts ir iespējams tikai tad, kad ir nodrošināta nozaru konverģence (1). Komiteja uzskata, ka vēl viens svarīgs priekšnoteikums, lai paaugstinātu integrētās pieejas efektivitāti, ir attiecīgā tīkla pamatstruktūras pēc iespējas ātrāka izveide.

1.4

Attiecībā tieši uz Komisijas paziņojuma saturu EESK ierosina iekļaut analīzi par to, cik lielā mērā divpadsmit jaunu valstu pievienošanās ES var ietekmēt minēto valstu iespējas izmantot integrēto pieeju un tās piemērošanas jomas.

1.5

Komiteja uzsver, ka integrēta pieeja Eiropas komunikāciju tīkliem ir īpaši svarīga saistībā ar šādiem jautājumiem:

1.6

EESK uzskata, ka īpaša nozīme ir gan zinātniskajiem pētījumiem, gan arī ES un valstu iniciatīvām, lai integrētas pieejas izmantošana EKT jomā sniegtu optimālu rezultātu. Šajā sakarā Komiteja atzīmē, ka pašreizējie pētījumi ir iedalīti tematiskajos un nozaru pētījumos. Tādēļ EESK aicina Komisiju un Padomi visā Eiropas pētniecības telpā paredzēt un īstenot programmas un pasākumus, lai nodrošinātu sinerģiju starp visiem tīkliem, kas veido visaptverošu Eiropas komunikāciju tīklu struktūru.

1.7

Ņemot vērā to, ka daļā ES dalībvalstu pastāv optisko šķiedru tīklu pamatstruktūra, kas izveidota valstu tehniskās infrastruktūras, piemēram, elektroenerģijas vai dzelzceļa tīklu, vajadzībām, EESK ir pārliecināta, ka, īstenojot integrētu pieeju, optisko šķiedru tīkli vairāk jāizmanto komerciāliem mērķiem (telekomunikāciju pakalpojumi, datu nosūtīšana u.c.).

1.7.1

Tajā pašā laikā Komiteja uzskata, ka ceļā uz integrētas pieejas pieņemšanu vietējās infrastruktūras intensīvā attīstība daudzās ES dalībvalstīs jāizmanto, lai paātrinātu optisko šķiedru piekļuves tīklu attīstību un veidotu viedu vietējo infrastruktūru (2). Šādā viedā pašvaldības infrastruktūrā jāiekļauj integrēta ģeogrāfiskas informācijas sistēmas (ĢIS) karte (3). Tādā veidā tiktu piemērota integrēta pieeja vietējo tīklu infrastruktūrai, kas balstās uz informācijas sistēmu (viedas infrastruktūras vadības sistēmu — IIMS).

1.8

Komiteja iesaka Komisijas plānos par integrētas pieejas izmantošanu Eiropas komunikāciju tīklu jomā ņemt vērā atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas gazifikācijā un enerģijas ražošanas metodes, kas nekaitē videi. Pateicoties minētajām tehnoloģijām, kas ļauj ražot elektroenerģiju tuvāk tiešajam patērētājam, var samazināt CO2 emisiju.

1.8.1

Izmantojot minēto pieeju, jāmēģina nodrošināt sinerģiju, koordināciju un ietaupījumus, kurus var panākt, izstrādājot biotehnoloģijas un metodes enerģijas iegūšanai no gāzes.

1.9

Izskatot jautājumu par Eiropas enerģētikas tīklu sinerģijas iespējām Baltijas jūras reģiona valstīs, kas ir ES jaunās dalībvalstis, EESK secinājusi, ka, pamatojoties uz integrētu pieeju, jāveic viens no ātri īstenojamiem pasākumiem un, izmantojot enerģētikas tīklu savienojumus, jāapvieno Baltijas jūras reģiona valstu sistēmas ar pārējām ES sistēmām. Īstenojot minēto pasākumu, nedrīkst pieļaut, ka tālākā nākotnē (2020) apgādes sistēmu jomā rodas balasta izmaksas (4).

2.1

Izvērst, savienot, labāk iekļaut un labāk saskaņot Eiropas enerģētikas, transporta un telekomunikāciju infrastruktūru attīstību ir tālejoši mērķi, kas minēti Līgumā (5)un kuri izriet no Lisabonas stratēģijā iekļautajām izaugsmes un nodarbinātības pamatnostādnēm (6).

2.2

Līguma 154.–156. pantā, kā arī izaugsmes un nodarbinātības pamatnostādnēs ir izvirzīti mērķi attiecībā uz Eiropas enerģētikas, transporta un telekomunikāciju infrastruktūras pilnveidošanu, savienošanu, labāku integrāciju un koordināciju.

2.3

Pamatojoties uz Līguma noteikumiem un pamatnostādnēs minētajiem pasākumiem, radās ideja izveidot Eiropas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju tīklus, kas uzskatāmi par ES tautsaimniecības asinsrites sistēmu.

2.4

Lai sasniegtu Eiropas komunikāciju tīklu darbības labākus rezultātus, jo īpaši, lai paaugstinātu Eiropas Savienības konkurētspēju, Eiropas Komisija 2005. gada jūlijā izveidoja īpaši šim mērķim paredzētu vadības grupu, kuras uzdevums bija izstrādāt Kopienas koncepciju, kas ļautu labāk koordinēt dažādus Kopienas pasākumus, lai veicinātu Eiropas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju tīklu izveidi.

2.4.1

Vadības grupa izskatīja pirmām kārtām šādus jautājumus:

2.5

Šā EESK atzinuma temats ir Komisijas paziņojums “Eiropas komunikāciju tīkli: uz integrētu pieeju” (COM(2007) 135 galīgā redakcija), kas izstrādāts, pamatojoties uz vadības grupas darba rezultātiem.

3.1.1

Pēc ES paplašināšanās 2007. gadā Eiropas transporta tīkls šobrīd apvieno 30 prioritāros projektus, kas būtu jāpabeidz līdz 2020. gadam. Jāpiebilst, ka Komisija nesen uzsvēra nepieciešamību Eiropas transporta tīklos iekļaut arī kaimiņvalstis. (7)

3.1.2

Minēto lielo projektu realizācija salīdzinājumā ar sākotnējiem plāniem ir aizkavējusies. Kaut arī daži no šiem projektiem ir īstenoti vai pašreiz tiek pabeigti (8), prioritāro transporta ceļu būvniecība noris vēl joprojām pārāk lēni. EESK pašiniciatīvas atzinumā (9) ir detalizēti izklāstīti šādas situācijas iemesli.

3.1.3

No 30 prioritārajiem projektiem astoņpadsmit ir dzelzceļa projekti, divi — iekšzemes ūdensceļu un jūras satiksmes projekti. Prioritāte tātad ir piešķirta videi nekaitīgākajiem transporta veidiem. EK uzdevumā ECORYS sagatavotajam pētījumam (10) pievienotajās kartēs ir sniegta informācija par 30 prioritāro projektu īstenošanas gaitu gan šodien, gan daudzgadu finanšu plāna beigās 2013. gadā. Izanalizējot kartes, kļūst skaidrs, cik nepilnīgs ir tīkls.

3.1.4

Šajā atzinumā aplūkotajā Komisijas paziņojumā ir veikts pārskats par to, kā 2000.–2006. gadā ir izmantoti Eiropas transporta tīklu īstenošanai paredzētie finanšu līdzekļi, kā arī minēti finansēšanas mehānismi, kas iekļauti 2007.–2013. gada finanšu plānā. Pašreizējā finanšu plānā Eiropas transporta tīklu izveidei no ES budžeta ir piešķirti 8,013 miljardi euro.

3.1.5

ERAF un Kohēzijas fonds arī turpmāk būs galvenie Kopienas instrumenti, lai programmu izstrādes laikā no 2007. gada līdz 2013. gadam līdzfinansētu Eiropas transporta tīklu projektus. Kopumā Kopienas ieguldījums Eiropas transporta tīkla izveidē būtu jāvirza uz pārrobežu rajoniem un šauriem ceļa posmiem.

3.1.6

Eiropas Investīciju banka turpinās finansēt transporta infrastruktūras, piešķirot aizdevumus un izmantojot īpašas garantijas instrumentu, kura budžets ir 500 miljoni euro no EIB pašas līdzekļiem un 500 miljoni euro no Eiropas transporta tīkla budžeta (6,25 % no visa budžeta).

3.2.1

Prioritāro savienojumu plānā — dokuments, kas pieņemts 2007. gada janvārī, — Komisija ir izvērtējusi Eiropai svarīgu projektu īstenošanas progresu. Elektroenerģijas nozarē tikai 12 no 32 projektiem ir īstenoti atbilstīgi plānam, bet tikai 5 ir īstenoti pilnībā. (11)

3.2.2

Gāzes nozarē stāvoklis ir labāks: septiņus no desmit projektiem ir paredzēts pabeigt 2010.–2013. gadā, tomēr izpildes termiņš ir nokavēts 29 projektiem (sašķidrinātas dabasgāzes (12) termināļu un gāzes rezervuāru uzstādīšana), savukārt deviņi projekti ir atcelti, bet pieci — apturēti.

3.2.2.1

Kā galveno kavēšanās un darbības traucējumu iemeslu Komisija min plānošanas un atļauju pieprasīšanas procedūru sarežģītību. Citi iemesli ir, piemēram, sabiedrības negatīvā nostāja, nepietiekami finanšu līdzekļi, vertikāla enerģētikas uzņēmumu struktūra.

3.2.3

Līdz 2013. gadam ES būs jāiegulda vismaz 30 miljardi euro infrastruktūrā (6 miljardi elektroenerģijas tīklos, 19 miljardi gāzesvados un 5 miljardi sašķidrinātās dabasgāzes termināļos), lai pilnībā īstenotu noteiktos prioritāros pasākumus. Ieguldījumi jāveic ne tikai pārrobežu savienojumu projektos, bet arī enerģijas ražošanas nozarē.

3.2.4

Lai veiktu ieguldījumus Eiropas enerģētikas tīklos, finansiālo atbalstu no Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem piešķir konkrētos un pamatotos gadījumos. Runa ir par budžeta pozīciju, kas ir paredzēta tikai un vienīgi Eiropas komunikāciju tīklu finansēšanai, vai par finansējumu no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda (no fondiem piešķir vairāk nekā trešdaļu līdzekļu, un tie ir paredzēti, lai finansētu reģionālo attīstību, tajā skaitā enerģētikas tīklu projektus).

3.2.5

Ieguldījumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu nodrošina, izmantojot citus finanšu instrumentus (fondus, aizdevumus). Eiropas Investīciju banka ir galvenais Eiropas komunikāciju tīklu finansēšanas avots. No 1993. gada līdz 2005. gada beigām visu Eiropas komunikāciju tīklu finansēšanai paredzēto aizdevumu kopējā summa bija 69,3 miljardi euro, no kuriem 9,1 miljards euro piešķirts enerģētikas tīkliem.

3.3.1

No visiem Eiropas komunikāciju tīkliem Eiropas telekomunikāciju tīklu infrastruktūras būvniecība notiek visstraujāk. Telekomunikāciju pakalpojumu tirgus pakāpeniskai liberalizācijai kopš 1988. gada ir bijusi būtiska ietekme. Konkurences palielināšanās ir veicinājusi ieguldījumus, jauninājumus, jaunu pakalpojumu parādīšanos un ievērojami samazinājusi patēriņa cenas.

3.3.2

Ieguldījumi šobrīd tiek virzīti uz esošo tīklu modernizāciju, lai pārietu uz nākamo paaudzi, kā arī uz trešās paaudzes mobilo telefonu un citu bezvadu infrastruktūru izvēršanu un uz platjoslas tehnoloģiju ieviešanu ES lauku apvidos.

3.3.2.1

Ieguldījumus var izmantot optisko šķiedru tīkla ierīkošanai, ja celtniecības un ēku iekšienes kabeļu izvilkšanas darbu izmaksas ir 70 % no kopējiem izvēršanas izdevumiem. Dzelzceļa līniju, ceļu vai enerģijas vadu celtniecība var atvieglot šo tīklu izvēršanu nepietiekami apgādātās teritorijās.

3.3.3

Nopietna problēma saistībā ar Eiropas telekomunikāciju tīkliem ir tā, ka netiek ņemtas vērā platjoslas pakalpojumu pieejamības atšķirības. Ņemot vērā atšķirības starp pilsētu un lauku rajoniem, dalībvalstīm ir jāveic konkrēti pasākumi un jāizvirza mērķi, lai līdz 2010. gadam novērstu minētās atšķirības.

3.3.4

Lai nodrošinātu saskaņotu plānošanu un pilnīgu platjoslas pārklājumu, labāk jākoordinē un jāapvieno dažādie finansējuma avoti (struktūrfondi, Lauku attīstības fonds, Eiropas komunikāciju tīklu līdzekļi, valsts finansējums).

3.4.1

Pirmais Eiropas komunikāciju tīklu sinerģijas piemērs ir dzelzceļa un autoceļu tīkla kombinēta izmantošana. (13) Attiecībā uz priekšrocībām, kas rodas šādas sinerģijas rezultātā, skat. Komisijas paziņojumu “Eiropas transporta tīkla lielāko virzienu paplašināšana kaimiņvalstīs. Transporta pamatnostādnes Eiropā un kaimiņu reģionos” (14). Nozīmīgākās no tām ir šādas: labāka platības izmantošana, kopīga būvdarbu veikšana, mazāka vizuālā ietekme un mazāka ainavu fragmentācija, pasākumi infrastruktūras ietekmes mazināšanai (aizsardzība pret troksni, maziem un lieliem dzīvniekiem paredzētas pārejas vietas). Pateicoties dažādu infrastruktūru izmantošanai, iespējams ierobežot arī izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi.

3.4.2

Tika veikti pētījumi (15) par iespējām savstarpēji kombinēt citu tīklu izmantošanu, piemēram, augstsprieguma līniju izvilkt caur dzelzceļa tuneli, telekomunikāciju kabeļu, jo īpaši optisko šķiedru kabeļu, likšana gar dzelzceļa līniju. Izpētīta ir tehniskā iespējamība, ietekme uz projektu dārdzību un procedūru sarežģītība. Minētā analīze ļāva izdarīt secinājumus, kas izklāstīti turpmāk.

3.4.2.1

Izņemot gāzes vadu un citu infrastruktūru kombinēšanu, kuras tehniskā īstenošana drošības zonas mēroga dēļ ir visnotaļ sarežģīta, izdevīgi ir kombinēt pārējos Eiropas komunikāciju tīklus.

3.4.2.2

Telekomunikāciju un transporta tīklu sinerģijas šķiet visdaudzsološākās. Katru transporta tīklu var optimizēt, nodrošinot to ar komunikāciju tīklu, ko izmanto tīkla apsaimniekošanai. Lielākajai daļai dzelzceļa un autoceļu tīklu jau ir šādi komunikāciju tīkli. Dažos gadījumos šādu tīklu jaudu izmanto citām vajadzībām, piemēram, datu nosūtīšanai.

3.4.2.3

Līdz šim netika sistemātiski meklētas iespējas veidot infrastruktūras apsaimniekošanas tīklu un telekomunikāciju tīklu sinerģiju.

3.4.2.4

Interesanti būtu izmēģināt iespēju kombinēt elektroenerģijas tīklus ar transporta un telekomunikāciju infrastruktūru, piemēram, augstsprieguma vadu ierakšana upju un kanālu krastos, zemsprieguma savienojumi (2 x 25 kV) gar ātrvilcienu dzelzceļa līnijām, sistemātiskāka apakšzemes augstsprieguma līniju (300 līdz 700 kV) saslēgšana ar transporta tīklu līnijām. Šie ieteikumi neaizstāj tūlītējo nepieciešamību savienot valstu augstsprieguma tīklus, bet iesaka tālākā perspektīvā — atbilstīgi lielo infrastruktūras projektu realizācijas termiņam — radīt sazarotākus valstu elektroenerģētikas tīklus.

3.5.1

Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā ir paredzēts, ka Eiropas komunikāciju tīkli jāveido saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.

3.5.2

Lielākā daļa no Eiropas transporta tīkla prioritārajiem projektiem ir tādi, kas paredz atbalstu videi draudzīgākiem un energotaupīgākiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļa vai ūdensceļu transportam. Eiropas transporta tīkla būvniecības pabeigšanai būs pozitīva ietekme uz vidi. Ja transporta radītais CO2 emisijas daudzums turpinās palielināties pašreizējā tempā, 2020. gadā tas būs augstāks par 38 % salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni. Komisija uzskata, ka 30 prioritāro projektu pabeigšana ļaus palēnināt emisijas paaugstināšanos par aptuveni 4 %, proti, CO2 izplūde samazināsies par 6,3 miljoniem tonnu gadā.

3.5.3

Valstu enerģijas tīklu savstarpēja saslēgšana un atjaunojamo enerģijas avotu piesaistīšana ļaus optimizēt jaudas izmantošanu katrā dalībvalstī un tādējādi samazināt negatīvo ietekmi uz vidi.

3.5.4

Kopienas tiesību akti vides aizsardzības nozarē nosaka stingras prasības, saskaņā ar kurām jārealizē lielie projekti. Uz tām nepārprotami norādīts Kopienas pamatnostādnēs Eiropas transporta tīkla attīstībai (16). Eiropas komunikāciju tīklu jomā jānovērtē visu jauno programmu ietekme uz vidi (17), un katrs projekts ir jāizvērtē atsevišķi (18). Minētā analīze varētu būt lietderīga, lai izpētītu sinerģiju veidošanas iespējas.

3.5.5

Jānodrošina visu projektu atbilstība Kopienas tiesību aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz troksni, ūdeni, kā arī floras un faunas aizsardzību. (19)

3.5.6

Ja attiecībā uz vispārējas nozīmes projektu neviens alternatīvs risinājums neļauj sasniegt optimālu rezultātu un neatbilst Kopienas tiesību aktiem, tad var noteikt kompensējošus pasākumus, kas ļaus realizēt projektu un tajā pašā laikā kompensēs tā iespējamo negatīvo ietekmi.

3.6.1

Eiropas komunikāciju tīklu īstenošanai paredzēto finanšu līdzekļu kombinēšana rada nopietnas problēmas un pat domstarpības. Komisijai vienmēr ir pievērsusi uzmanību jautājumam par Kopienas finanšu kumulāciju no dažādiem avotiem viena un tā paša projekta vajadzībām. Revīzijas palāta uzsvēra šā jautājuma nozīmību savās atskaitēs par to, kā Komisija veido Eiropas komunikāciju tīklus.

3.6.2

Paziņojumā, kas tiek izskatīts šajā EESK atzinumā, minēts vadības grupas secinājums, ka jāizslēdz jebkura iespēja saņemt subsīdijas no vairākiem Kopienas fondiem. Lai garantētu budžeta pārredzamību un labi pārvaldītu finanšu līdzekļus, finanšu regula un/vai nozaru pamata tiesību akti, kas ir pieņemti vai atrodas pieņemšanas procesā, izslēdz dažādu Kopienas finanšu līdzekļu izmantošanu vienam un tam pašam pasākumam.

3.6.3

Paziņojumā minēts svarīgs fakts, kas būtiski ietekmē ieguldījumu kombinēšanas iespējas Eiropas komunikāciju tīklu jomā, proti, projekta izmaksas, kuras iekļautas struktūrfondu vai Kohēzijas fonda finansētā darbības programmā, nevar segt ar citu Kopienas instrumentu palīdzību.

3.6.3.1

Tādēļ, ja, piemēram, par ERTMS (Eiropas Dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēma) labiekārtošanas vai dzelzceļa līnijas elektrifikācijas izmaksām, nesaņem struktūrfondu vai Kohēzijas fonda finansiālo atbalstu, tās var segt no Eiropas komunikāciju tīkliem piešķirtajiem līdzekļiem. No ERAF vai Kohēzijas fonda var finansēt dzelzceļa līnijas celtniecību. Projektus varētu sadalīt arī reģionālās zonās, kurām piešķirtu līdzfinansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda vai no Eiropas komunikāciju tīkliem piešķirtajiem līdzekļiem.

4.1.1

Gāzes ražošanas tehnoloģiju attīstība (kombinētas iekārtas (20), koģenerācija (21)) veicina to, ka elektroenerģētikas tīklu jomā palielinās ieguldījumu risks (elektroenerģijas vietā piegādā dabasgāzi, kā arī izmanto gāzes koģenerācijas iekārtas uz vietas, maza apjoma koģenerācijas un mikrokoģenerācijas iekārtas).

4.1.2

Jaunu gāzes transportēšanas metožu rašanās sekmē to, ka gāzes vadu jomā palielinās ieguldījumu risks (pateicoties tehnoloģijām, kas ļauj iegūt saspiestu un sašķidrinātu dabasgāzi (22), dabasgāzes piegādi pa vadiem aizstāj ar transportēšanu pa jūru vai autoceļiem).

4.1.3

Elektroenerģijas un gāzes nozaru (šo nozaru uzņēmumu) konverģence, t.i., īpašumtiesību, pārvaldības un organizācijas struktūru saskaņošana, ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu integrētu tehnoloģisko koncepciju dabasgāzes patēriņa, kā arī elektroenerģijas un siltuma ražošanas jomā. Tādēļ steidzami jāatsakās no atšķirīgu pieeju izmantošanas katrā nozarē (jānovērš plaisa starp elektroenerģijas un gāzes nozari). Sevišķi svarīgi ir paātrināt elektroenerģijas un gāzes nozares konverģences veidošanos ES jaunajās dalībvalstīs (Centrāleiropā un Austrumeiropā), ņemot vērā neizbēgamas sociālās sekas gan “jaunajās”, gan “vecajās” dalībvalstīs.

4.2.1

Daļā ES dalībvalstu, tajā skaitā dažās jaunajās dalībvalstīs (piemēram, Polijā), elektroenerģētikas iekārtu (23) un dzelzceļa tehnikas (24) vajadzībām ir izveidoti ļoti plaši optisko šķiedru tīkli. Minētie tīkli tiek aizvien vairāk izmantoti komerciāliem mērķiem (25), tomēr daudzas iespējas vēl joprojām nav izmantotas. Neizmantots potenciāls aizvien ir, piemēram, gāzes nozarē. Pirmām kārtām tās ir iespējas, kas rodas, dažādām infrastruktūrām (elektroenerģētika, dzelzceļš) paredzēto optisko šķiedru tīklus izmantojot telekomunikāciju tīkla vajadzībām, tādējādi izveidojot vienotu un pieejamu tīklu.

4.2.2

Daudzās ES dalībvalstīs, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs, pašreiz būvē vietējo infrastruktūru, piemēram, ūdensvadus un kanalizāciju, to būvniecību līdzfinansē ar ES līdzekļiem, galvenokārt no Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda. Tā ir vienreizēja iespēja, lai minētajās infrastruktūrās integrētu pieejamos optisko šķiedru tīklus. Tādā veidā Eiropas lauku rajoniem un mazām pilsētām rodas iespēja veicināt modernizāciju. Iepriekš minētās integrācijas praktisko īstenošanu varētu veicināt pasākumi tādas sistēmas izveidei, kas sekmē ES līdzekļu piešķiršanu pašvaldības infrastruktūras attīstībai, piemēram, atbalstot integrētas infrastruktūras būvniecību.

4.2.3

Optisko šķiedru tīkls var kalpot par pamatu, lai būvētu viedu vietējo infrastruktūru, tajā skaitā (tehniski) pārvaldītu dažādus minētās infrastruktūras (ūdensvadi, kanalizācija, transports, siltumtrases, sabiedriskā drošība) (viedus) objektus un apsaimniekotu šādu infrastruktūru (atbilstīgi tehniskajām prasībām un pakalpojumu tirgū). Viedā vietējā infrastruktūrā jāiekļauj visaptveroša ģeogrāfiskas informācijas sistēmas (ĢIS) karte (administratīvā karte, kas ir pašvaldības vai reģiona pārziņā un kas pieejama uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar vietējo infrastruktūru). ĢIS karte pašreiz sniedz vislabākās iespējas vietējās infrastruktūras tīklu struktūru integrācijai.

4.3.1

Pateicoties atjaunīgo resursu un gāzes vienlaicīgai izmantošanai (mazas jaudas iekārtas, koģenerācijas (26) iekārtas, kas ļauj gazificēt lielās lauksaimniecības platībās iegūto biomasu), var ierobežot elektroenerģētikas tīklu būvniecību un elektroenerģijas zudumu, kā arī labāk izmantot primāros energoresursus, tādējādi samazinot CO2 emisiju.

4.3.2

Ļoti nozīmīga integrēto tehnoloģiju kategorija ir enerģētikas tehnoloģijas (ekoloģiskas koģenerācijas tehnoloģijas), kas ļauj ražot enerģiju (elektroenerģiju un siltumenerģiju), nekaitējot videi, un pārstrādāt atkritumus (sadzīves atkritumus, lauksaimnieciskās ražošanas atkritumus un lauksaimniecības produktu pārstrādes atkritumus).

4.4.1

Integrēta infrastruktūras finansēšana ar publiskā un privātā sektora partnerības palīdzību ir paredzēta, lai infrastruktūras izveidē, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs, efektīvāk izmantotu ES līdzekļus.

4.4.2

Pateicoties veco dalībvalstu (15 valstu ES) pieredzei, ko tās guvušas, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerību, ir iespējams veikt lielus ieguldījumus infrastruktūras projektos. Jaunajās dalībvalstīs (Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs) jāizmanto publiskā un privātā sektora partnerības, lai veiktus ieguldījumus nelielos pašvaldību infrastruktūras projektos. Tādēļ aizvien svarīgāk ir dalīties ar jaunajām dalībvalstīm pieredzē, ko vecās dalībvalstis guvušas publiskā un privātā sektora partnerības jomā (tomēr jāņem vērā, ka šādu pieredzi nav iespējams pārņemt bez izmaiņām, tāpat kā atsevišķu, lielu infrastruktūras projektu finansēšana nav pielīdzināma mazu, bet daudzu projektu finansēšanai).

4.4.3

Ņemot vērā ES līdzekļu pieejamību, dažu dalībvalstu (tajā skaitā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu) pašvaldības bieži vien pieļauj pārāk lielus ieguldījumus nozaru infrastruktūrā (jo īpaši saistībā ar ūdensvadiem un kanalizāciju), tomēr ieguldījumu plānošanas posmā tās neizmanto nozaru infrastruktūru integrēšanas iespējas. Tas ir ļoti riskanti, jo tādējādi tiek zaudēta iespēja samazināt ieguldījumus infrastruktūrā (pazeminās ES līdzekļu izmantošanas efektivitāte), kā arī tiek uzlikts smagāks slogs pašvaldībām, jo pārāk lielu ieguldījumu dēļ tām turpmāk jāsedz augstas nemainīgās izmaksas par ekspluatāciju (palielinās infrastruktūru izmantošanas nemainīgās izmaksas, ko sedz pašvaldības iedzīvotāji). Privātā kapitāla piesaiste infrastruktūru finansēšanā ir efektīvs veids, kā izmantot integrācijas iespējas un mazināt risku, ka tiek veikti pārāk lieli ieguldījumi.