14.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/76

1.1

2004. gada 1. maijs iezīmēja jaunu pavērsienu Eiropas vēsturē.

1.2

Pēc ilgā sagatavošanās perioda desmit jaunās valstis pievienojās piecpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas paver jaunas iespējas un attīstības perspektīvas. Lai šīs darbības padarītu efektīvākas, Eiropas Savienības iestādes ir nepieciešams tuvināt pilsoņiem, kā arī vietējām, reģionālajām un Kopienas dzīves norisēm. Tas rada nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību Kopienas likumdošanas kvalitātei.

1.3

Jaunai pārrobežu sadarbības juridiskā instrumenta ieviešanai šā dialoga padziļināšanā ir prioritārs raksturs un tas vērtējams kā jauns izaicinājums, kas jāpieņem.

1.4

Komisija 2004. gada 14. jūlijā pieņēma piecu jaunu regulu priekšlikumus finanšu līdzekļu un strukturālo instrumentu aktualizēšanai un attiecināšanai uz 2007.–2013. gada laika posmu, kuru skaitā ir priekšlikums jaunai regulai par Eiropas Pārrobežu sadarbības grupas izveidošanu, sauktu par EPSG.

1.5

Eiropas Komisijai EPSG izveidošana ir drīzāk pragmatiska atbilde uz dalībvalstu izteikto pieprasījumu. Pārrobežu sadarbības struktūras ieviešanai tā piedāvā fakultatīvu instrumentu.

1.6

Komisija uzskata, ka nav runa par dalībvalstīm nodoto kompetenču apstrīdēšanu. Dalībvalstis ir atbildīgas par struktūrfondu izlietojumu.

1.7

Zinot lietas apstākļus, Komisija negribēja iedziļināties vienošanās detaļās. Tā rada dalībniekiem iespēju izstrādāt savus normatīvos aktus.

1.8

Saskaņā ar Komisijas viedokli dalībvalstis var izvirzīt tālejošākus mērķus. EPSG ir brīvprātīga izvēle.

1.9

Komisijai šī atzinuma projekta sastādīšanas brīdī vēl bija jāiesniedz EESK papildu dokuments par juridiskajiem aspektiem.

1.10

Ar šo jauno (EPSG) instrumentu Komisija apzināti nav vēlējusies pievērsties citiem nodokļu aspektiem. EPSG būs iespēja piemērot vienas izvēlētas valsts nodokļu sistēmu.

1.11

Komisija nav tiekusies pēc harmonizēšanas un apstiprina, ka tāpēc tā nav vēlējusies sagatavot detalizētāku regulu. Kaut gan nodokļu harmonizēšanas problēma netika iztirzāta EESK darba grupas diskusijās, šī Komisijas nostāja tomēr neatbilst centieniem vienkāršot pārvaldību.

1.12

Komisija nav vēlējusies veikt darbu dalībvalstu vietā un tādējādi uzsver, ka EPSG ir un turpmāk būs subsidiaritātes instruments.

1.13

Vadoties pēc savas pieredzes, Komisija uzskata, ka nav iespējams izstrādāt detalizētu modeli.

1.14

Saskaņā ar Komisijas viedokli NVO nav valsts pārvaldes iestāžu pilnvaras.

1.15

Komisija ir paredzējusi kopējos obligātos noteikumus. Piemēram, tos var izmantot universitātes.

1.16

Komisija apstiprina, ka nolūkā izmantot struktūrfondus nav nepieciešams vērsties pie EPSG.

1.17

Komisija uzskata, ka regulas priekšlikuma par Eiropas Pārrobežu sadarbības grupas (EPSG) izveidošanu liela priekšrocība ir tās darbības uzsākšana 2007. gadā, negaidot iespējamu likumdošanas aktu pārskatīšanu dalībvalstīs.

1.18

Reģionu komitejas 2004. gada 18. novembra atzinums kopumā ir pozitīvs un tajā iekļauti daži grozījumi, īpaši šādi: Reģionu komiteja ierosina mainīt jaunā juridiskā instrumenta nosaukumu, Eiropas Pārrobežu sadarbības grupu nomainot pret Eiropas Pārrobežu sadarbības asociāciju (EPSA). Saskaņā ar Reģionu Komitejas viedokli, šā jaunā apzīmējuma priekšrocība ir iespējā izmantot attiecīgo juridisko instrumentu starpnacionālai un starpreģionu sadarbībai, ka to paredz regulas priekšlikuma 1e pants.

2.1

EESK ir iepazinusies ar regulas priekšlikumu par Eiropas pārrobežu sadarbības grupas (vai Reģionu komitejas ierosinātās Eiropas Pārrobežu sadarbības asociācijas (EPSA)) izveidošanu.

2.2

EESK kopumā piekrīt Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumam par Eiropas Pārrobežu sadarbības grupas (EPSG) izveidošanu un noteiktajiem mērķiem.

2.3

EESK pieņem zināšanai Komisijas argumentus un īpaši EPSG neobligātas izveidošanas aspektu.

2.3.1

EPSG ir spējīga atvieglot pārrobežu sadarbību, piemēram, finanšu aprites jomā.

2.3.2

EPSG var attiecināt uz dažādiem partneriem vairākās valstīs. Ņemot vērā ar paplašināšanos saistīto Eiropas Savienības sauszemes un jūras robežu skaitlisko pieaugumu, ir svarīgi atvieglot Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības nostiprināšanu.

2.3.3

EPSG nav ierobežojoša un neizslēdz progresīvākus sadarbības nolīgumus. EPSG neaizstāj eiroreģionu.

2.4

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu izveidot jaunu juridisku instrumentu sadarbības atvieglošanai. Šie papildu noteikumi atvieglos efektīvu sadarbību, tomēr ir nepieciešami skaidrāki noteikumi izpildes kontrolei attiecībā uz sociālo partneru, kā arī citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalību nolīgumos.

2.5

Tomēr šā pasākuma juridiskais pamatojums ir pretrunīgs. Būtu nepieciešams precizēt ERAF (18. pants) un EPSG sakarības, īpaši gadījumā, kad dalībvalstis nodod EPSG vadības atbildību.

2.6

EESK arī vēlas skaidrojumu, vai prasības attiecībā uz programmu izstrādi, kontroli un īstenošanu atļauj dalībvalstīm nodrošināt efektīvu sadarbību un gūt zināšanas, izmantojot Interreg programmas. Programmas izstrādes un sagatavoto normatīvo aktu procedūras (darbības uzsākšanai 2007-2013.g) jāpiemēro, lai uzlabotu pilsoņu un sociālo partneru, kā arī citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību. Ievērojot termiņu, jāizstrādā piemērošanas noteikumi attiecībā uz darbības programmu publicēšanu (12/6 d pants).

2.7

EESK uzskata, ka EPSG noteikti var būt interesants pārrobežu sadarbības mehānisms un labs problēmu risinājums nacionālajā līmenī.

2.8

Tomēr EESK pauž bažas attiecībā uz EPSG atzīšanu finanšu procedūru un nacionālās pārvaldības iestāžu aspektā.

2.9

Struktūrfondi vispirms tiek uzskatīti par sviru, kas kalpo stratēģijai, kuru īsteno attīstības dalībnieki ar iespējami lielu pilsoņu līdzdalību. Vietējie un reģionālie, sociālie un ekonomiskie dalībnieki ir uzskatāmi par attīstības dalībniekiem. Būtu interesanti, ja šos dalībniekus īpaši varētu iesaistīt EPSG izveidošanā.

2.10

EESK pārrobežu sadarbību uzskata par nozīmīgu. Komisijai (pat arī, ja EPSG ir fakultatīva) vajadzētu piedāvāt konkrētu modeli iesaistītajiem dalībniekiem. Šis modelis nedrīkst būt kā nākamajām EPSG uzlikts papildu ierobežojums, bet gan labas prakses modelis un atbalsts EPSG izveidošanai.

2.11

EESK uzsver, ka regulas priekšlikumā nav izskatīts svarīgs jautājums. Runa ir par finanšu vadību. EPSG regulā būtu jāprecizē Eiropas fondu pārvaldības aspekti.

2.12

Šis precizējums nav pieprasīts nolūkā apstrīdēt līdzšinējos noteikumus dalībvalstu finanšu atbildības jomā. Turklāt, ja EPSG mērķis ir vienkāršošana, ir jāpiedāvā elastīgākas procedūras attiecībā uz pamatojumu un finanšu kontu vadību.

3.1

Skaidrības nolūkā EESK ierosina Eiropas Komisijai veikt šādus grozījumus:

4.1

EESK uzskata, ka EPSG ir vajadzīgs instruments un ka labas sapratnes un saziņas nodrošināšanai būtu svarīgi, lai Komisija ierosinātu tehnisko un juridisko skaidrojumu. Ir nepieciešams izdalīt divus būtiskākos jēdzienus — juridiskos aspektus no vienas puses un stratēģiskos aspektus no otras puses.

4.2

EESK tiecas panākt patiesu konsekvenci, lai pārvarētu nozīmīgas grūtības, ar kurām sastopas dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības, realizējot un organizējot pārrobežu, starpnacionālās un starpreģionu sadarbības pasākumus dažādu nacionālo tiesību normu un procedūru kontekstā.