19.7.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 214/47

---

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 131 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu uzlabotu avārijas bremzēšanas sistēmu (AEBS) apstiprināšanu

Ar visiem grozījumiem līdz

01. grozījumu sērijas 1. papildinājumam, kas stājās spēkā 2014. gada 13. februārī

SATURS

NOTEIKUMI

Ievads (informācijai)

1.

Joma un mērķis

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Apstiprinājums

5.

Specifikācijas

6.

Testa procedūra

7.

Transportlīdzekļa tipa izmaiņas un apstiprinājuma paplašināšana

8.

Ražošanas atbilstība

9.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

11.

To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprinājuma testu veikšanu, kā arī tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukums un adrese

12.

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1.

Paziņojums

2.

Apstiprinājuma marķējumu izkārtojums

3.

Brīdinājuma un aktivēšanas testa prasības – testa izpildes/neizpildes vērtības

4.

Īpašas prasības, kas piemērojamas transportlīdzekļu komplekso elektronisko vadības sistēmu drošības aspektiem

Ievads (informācijai)

Šo noteikumu mērķis ir noteikt vienotus noteikumus uzlabotām avārijas bremzēšanas sistēmām (AEBS), kas uzstādītas tādos M2, M3, N2 un N3  (1) kategorijas transportlīdzekļos, kurus galvenokārt izmanto uz automaģistrālēm.

Lai gan kopumā uzlabotu avārijas bremzēšanas sistēmu uzstādīšana šādas transportlīdzekļu kategorijas ietekmēs pozitīvi, tomēr ir apakšgrupas, kurās šādas uzstādīšanas lietderīgums ir diezgan neskaidrs, jo šādu apakšgrupu transportlīdzekļus galvenokārt izmanto citos apstākļos, nevis uz automaģisrālēm (piemēram, autobusi, kuros ir pasažieru stāvvietas, t. i., I, II un A (1) klase). Neraugoties uz lietderīgumu, ir arī citas apakšgrupas, kurās AEBS uzstādīšana būtu tehniski sarežģīta (piemēram, devēja novietojums G kategorijas transportlīdzekļos, īpašam nolūkam paredzētos u. c. transportlīdzekļos).

Turklāt, lai izmantotu sistēmas, kas paredzētas transportlīdzekļiem, kuru pakaļējā ass nav aprīkota ar pneimatisko piekari, ir jāintegrē uzlabota devējtehnoloģija, lai ņemtu vērā transportlīdzekļa garensasveres leņķa izmaiņas. Nolīguma pusēm, kas vēlas piemērot šos noteikumus šādiem transportlīdzekļiem, tam būtu jāparedz atbilstošs laiks.

Sistēma automātiski nosaka, ka iespējama sadursme ar priekšā esošu transportlīdzekli, brīdina par to vadītāju un aktivizē transportlīdzekļa bremzēšanas sistēmu, lai gadījumā, ja vadītājs uz minēto brīdinājumu nereaģē, bremzētu transportlīdzekli nolūkā nepieļaut sadursmi vai mazināt tās smagumu.

Sistēma darbojas tikai tādās braukšanas situācijās, kad bremzēšana ļauj izvairīties no negadījuma vai mazina tā smagumu, un tā nenostrādā normālos braukšanas apstākļos.

Sistēmas atteices gadījumā netiek apdraudēta transportlīdzekļa droša ekspluatācija.

Sistēma nodrošina vismaz akustisku vai taktilu brīdinājumu, kas var būt arī straujš palēninājums, lai pievērstu neuzmanīga vadītāja uzmanību kritiskajai situācijai.

Sistēmas jebkādas nostrādāšanas laikā (brīdinājuma un ārkārtas bremzēšanas fāze) vadītājs jebkurā laikā ar apzinātu darbību, t. i., ar stūres pagriešanu vai akseleratora pedāļa strauju nospiešanu var pārņemt vadību un bloķēt sistēmas darbību.

Ar šiem noteikumiem tipa apstiprināšanas procesā nevar ietvert visus satiksmes apstākļus un infrastruktūras elementus. Faktiskajiem apstākļiem un elementiem reālā vidē nevajadzētu radīt tik daudz maldinošu brīdinājumu vai nepamatotas bremzēšanas, ka vadītājam rodas vēlme sistēmu izslēgt.

1.   JOMA UN MĒRĶIS

Šos noteikumus piemēro M2, N2, M3 un N3  (1) kategorijas transportlīdzekļiem, un tie attiecas uz tajos iebūvētu sistēmu, kas paredzēta, lai nepieļautu sadursmi ar priekšā pa to pašu joslu braucošu transportlīdzekli vai mazinātu šādas sadursmes smagumu.

2.   DEFINĪCIJAS

2.1.   “Uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma (AEBS)” ir sistēma, kas var automātiski noteikt, ka iespējama sadursme ar priekšā esošu transportlīdzekli, un aktivizē transportlīdzekļa bremzēšanas sistēmu, lai samazinātu transportlīdzekļa kustības ātrumu nolūkā nepieļaut sadursmi vai mazināt tās smagumu

2.2.   “Transportlīdzekļa tips attiecībā uz tā uzlaboto avārijas bremzēšanas sistēmu” ir tādas kategorijas transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

a)	ražotāja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

b)	tādi transportlīdzekļa elementi, kas ievērojami ietekmē uzlabotās āvārijas bremzēšanas sistēmas darbību;

c)	uzlabotās avārijas bremzēšanas sistēmas tips un konstrukcija.

2.3.   “Pārbaudāmais transportlīdzeklis” ir testēšanai pakļautais transportlīdzeklis.

2.4.   “Mērķis” ir liela apjoma sērijās ražots M1 kategorijas vieglais automobilis – AA sedans (1) –, vai arī attiecībā uz vieglu mērķi – priekšmets, kas ir reprezentatīvs šādam transportlīdzeklim attiecībā uz tā noteikšanas raksturlielumiem, kas attiecināmi uz testējamās AEBS devēju sistēmu.

2.5.   “Kustīgs mērķis” ir mērķis, kas virzās ar nemainīgu ātrumu tās braukšanas joslas centrā, pa kuru virzās pārbaudāmais transportlīdzeklis, un vienā virzienā ar to.

2.6.   “Stacionārs mērķis” ir nekustīgs mērķis, kas vērsts tajā pašā virzienā un novietots tajā pašā testa kustības joslā kā pārbaudāmais transportlīdzeklis.

2.7.   “Viegls mērķis” ir mērķis, kam tiek nodarīti minimāli bojājumi un kurš rada minimālus bojājumus pārbaudāmajam transportlīdzeklim sadursmes gadījumā.

2.8.   “Sadursmes brīdinājuma fāze” ir fāze tieši pirms avārijas bremzēšanas fāzes, kuras laikā AEBS brīdina vadītāju par iespējamo sadursmi ar priekšā esošu transportlīdzekli.

2.9.   “Avārijas bremzēšanas fāze” ir fāze, kas sākas tad, kad AEBS nosūta transportlīdzekļa darba bremžu sistēmai pieprasījumu nodrošināt vismaz 4 m/s2 palēninājumu.

2.10.   “Kopējā zona” ir zona, kurā var atainot divas vai vairākas informācijas funkcijas (piemēram, simbolu), bet tas nevar notikt vienlaikus.

2.11.   “Pašpārbaude” ir integrēta funkcija, kas daļēji pārtrauktā režīmā vismaz laikā, kad sistēma ir aktivizēta, pārbauda, vai nav notikusi sistēmas atteice.

2.12.   “Laiks līdz sadursmei(LLS)” ir laika vērtība, ko iegūst, dalot attālumu no pārbaudāmā transportlīdzekļa līdz mērķim ar pārbaudāmā transportlīdzekļa un mērķa relatīvo ātrumu noteiktā laika momentā.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.   Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz uzlaboto avārijas bremzēšanas sistēmu iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

3.2.   Tam trijos eksemplāros pievieno turpinājumā norādītos dokumentus.

3.2.1.

Transportlīdzekļa tipa apraksts, ietverot 2.2. punktā minētos elementus, kā arī dokumentācija, kurā sniegta informācija par AEBS pamatkonstrukciju un līdzekļiem, ar kuriem tā saistīta ar citām transportlīdzekļa sistēmām vai ar kuriem tā tieši kontrolē izejas mainīgās vērtības. Norāda numurus un/vai simbolus, pēc kuriem identificē transportlīdzekļa tipu.

3.3.   Apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugu iesniedz tehniskajam dienestam, kas veic tipa apstiprināšanas testus.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.   Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzekļa tips atbilst 5. punkta prasībām, piešķir šā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

4.2.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru; tā pirmie divi cipari (pašlaik 01, kas atbilst grozījumu 01. sērijai) norāda grozījumu sēriju, ar ko ietverti apstiprinājuma piešķiršanas brīdī jaunākie būtiskie tehniskie grozījumi, kas izdarīti šajos noteikumos. Viena un tā pati nolīguma puse nedrīkst piešķirt vienu un to pašu numuru tam pašam transportlīdzekļa tipam, kurš ir aprīkots ar cita tipa AEBS, vai citam transportlīdzekļa tipam.

4.3.   Paziņojumu par apstiprinājuma piešķiršanu vai apstiprinājuma paplašināšanu, atteikšanu vai atsaukšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kura atbilst paraugam 1. pielikumā, kopā ar dokumentāciju, ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs un kuras formāts nav lielāks par A4 (210 × 297 mm) vai kas ir salocīta šajā formātā, un atbilstošā mērogā elektroniskā formātā.

4.4.   Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kas atbilst 2. pielikumā aprakstītajam paraugam un ko veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2);

4.4.2.

šo noteikumu numurs, kam seko burts “R”, defise un apstiprinājuma numurs, pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā apļa.

4.5.   Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kuri pievienoti nolīgumam kā pielikums, tad valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 4.4.1. punktā noteiktais simbols nav jāatkārto; tādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numuru un papildu simbolus izvieto vertikālās kolonās pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā simbola.

4.6.   Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.7.   Apstiprinājuma marķējums atrodas transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

5.   SPECIFIKĀCIJAS

5.1.   Vispārīgi

5.1.1.   Jebkurš transportlīdzeklis, kurš aprīkots ar AEBS, kas atbilst 2.1. punkta definīcijai, atbilst šo noteikumu 5.1. līdz 5.6.2. punktā ietvertajām veiktspējas prasībām un ir aprīkots ar bremžu pretbloķēšanas funkciju atbilstoši Noteikumu Nr. 13 13. pielikuma veiktspējas prasībām.

5.1.2.   AEBS efektivitāti negatīvi neietekmē magnētiskie vai elektriskie lauki. To pierāda, nodrošinot atbilstību Noteikumu Nr. 10 03. grozījumu sērijai.

5.1.3.   Atbilstību komplekso elektronisko vadības sistēmu drošības aspektiem pierāda, izpildot 4. pielikuma prasības.

5.2.   Veiktspējas prasības

5.2.1.   Sistēma sniedz vadītājam šādu(-us) attiecīgu(-us) brīdinājumu(-us):

5.2.1.1.

brīdinājumu par sadursmi, kad AEBS ir noteikusi, ka iespējama sadursme ar priekšā braucošu M, N vai O kategorijas transportlīdzekli tajā pašā joslā, kas pārvietojas ar mazāku ātrumu, ir apstājies vai ir stacionārs, jo nav identificēts kā kustībā esošs. Brīdinājums ir, kā noteikts 5.5.1. punktā;

5.2.1.2.

brīdinājumu par atteici, kad AEBS ir radies defekts, kas neļauj izpildīt šo noteikumu prasības. Brīdinājums ir, kā noteikts 5.5.4. punktā; 5.2.1.2.1. starp katru AEBS veikto pašpārbaudi nav ievērojama laika intervāla, un pēc tam nav brīdinājuma signāla atainošanas ievērojama aizkavējuma, ja ir notikusi elektriski atklājama atteice;

5.2.1.3.

ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar līdzekļiem AEBS manuālai deaktivēšanai, sistēmu deaktivējot, tiek sniegts deaktivēšanas brīdinājums. Brīdinājums ir, kā noteikts 5.4.2. punktā.

5.2.2.   Pēc 5.2.1.1. punktā minētā(-ajiem) brīdinājuma(-iem) un ievērojot 5.3.1. līdz 5.3.3. punkta noteikumus, ir avārijas bremzēšanas fāze, kuras nolūks ir ievērojami samazināt pārbaudāmā transportlīdzekļa ātrumu. To testē saskaņā ar šo noteikumu 6.4. un 6.5. punktu.

5.2.3.   Sistēma ir aktivizēta vismaz transportlīdzekļa ātruma diapazonā no 15 km/h līdz maksimālajam projektētajam transportlīdzekļa ātrumam un visos transportlīdzekļa noslodzes apstākļos, ja vien tā nav manuāli deaktivēta atbilstoši 5.4. punktam.

5.2.4.   Sistēma ir projektēta tā, lai samazinātu sadursmes brīdinājuma signālu ģenerēšanu un izvairītos no autonomas bremzēšanas situācijās, kurās vadītājs varētu neapzināties tūlītējas sadursmes ar priekšā esošu transportlīdzekli iespējamību. To pierāda saskaņā ar šo noteikumu 6.8. punktu.

5.3.   Vadītāja īstenota pārtraukšana

5.3.1.   AEBS var nodrošināt iespēju vadītājam pārtraukt sadursmes brīdinājuma fāzi. Tomēr, kad transportlīdzekļa bremžu sistēma tiek izmantota taktila brīdinājuma došanai, sistēma nodrošina vadītājam iespēju pārtraukt brīdinājuma bremzēšanu.

5.3.2.   AEBS nodrošina iespēju vadītājam pārtraukt avārijas bremzēšanas fāzi.

5.3.3.   Abos iepriekš minētajos gadījumos šādu pārtraukšanu var iniciēt ar jebkādu aktīvu darbību (piemēram, akseleratora pedāļa strauja nospiešana, virzienrādītāja slēdža darbināšana), kas liecina, ka vadītājs apzinās avārijas situāciju. Transportlīdzekļa ražotājs iesniedz šādu aktīvu darbību sarakstu tehniskajam dienestam tipa apstiprināšanas laikā, un to pievieno testa protokolam.

5.4.   Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar līdzekli AEBS funkcijas deaktivēšanai, attiecīgi piemēro šādus nosacījumus:

5.4.1.

AEBS funkcija tiek automātiski atjaunota, uzsākot katru jaunu aizdedzes ciklu;

5.4.2.

pastāvīgs optiskais brīdinājuma signāls informē vadītāju, ka AEBS funkcija ir deaktivēta. Šim mērķim var izmantot dzelteno brīdinājuma signālu, kā norādīts 5.5.4. punktā.

5.5.   Brīdinājuma signāls

5.5.1.   Pielikuma 5.2.1.1. punktā minēto brīdinājumu par sadursmi nodrošina vismaz ar diviem šādiem līdzekļiem: akustisku, taktilu vai optisku.

Brīdinājuma signāli ir tik savlaicīgi, lai dotu vadītājam iespēju reaģēt uz sadursmes risku un gūt kontroli pār situāciju, kā arī tādi, lai pārlieku agrīni vai bieži nevajadzīgi netraucētu vadītāju. To testē saskaņā ar šo noteikumu 6.4.2. un 6.5.2. punkta noteikumiem.

5.5.2.   Brīdinājuma signāla un secības, kādā sadursmes brīdinājuma signāli tiek sniegti vadītājam, aprakstu transportlīdzekļa ražotājs iesniedz tipa apstiprināšanas laikā, un to reģistrē testa protokolā.

5.5.3.   Ja daļu no brīdinājuma par sadursmi veido optiski līdzekļi, optiskais signāls var būt atteices brīdinājuma signāla mirgošana, kā norādīts 5.5.4. punktā.

5.5.4.   Noteikumu 5.2.1.2. punktā minētais brīdinājums par atteici ir nepārtraukts dzeltens optiskais brīdinājuma signāls.

5.5.5.   Katrs AEBS optiskais brīdinājuma signāls tiek aktivēts vai nu, pārslēdzot aizdedzes (palaišanas) slēdzi pozīcijā “on” (ieslēgts), vai arī, kad aizdedzes (palaišanas) slēdzis atrodas pozīcijā starp “on” (ieslēgts) un “start” (palaist), ko ražotājs ir paredzējis kā pārbaudes pozīciju (sistēma sākuma stāvoklī (ieslēgt barošanu)). Šī prasība neattiecas uz brīdinājuma signāliem, ko ataino kopējā zonā.

5.5.6.   Optiskie brīdinājuma signāli ir redzami arī dienas gaismā; signālu apmierinošu stāvokli vadītājam jāspēj viegli pārbaudīt, atrodoties vadītāja sēdeklī.

5.5.7.   Ja vadītājam tiek dots optisks brīdinājuma signāls, kas norāda, ka AEBS uz laiku nav pieejama, – piemēram, sakarā ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem, – signāls ir nepārtraukts un dzeltenā krāsā. Šim mērķim var izmantot atteices brīdinājuma signālu, kā norādīts 5.5.4. punktā.

5.6.   Noteikumi par regulārajām tehniskajām apskatēm

5.6.1.   Regulārajās tehniskajās apskatēs ir iespējams pārbaudīt AEBS pareizu ekspluatācijas stāvokli, aplūkojot atteices brīdinājuma signāla stāvokli pēc tam, kad ieslēgta transportlīdzekļa barošana (power-ON) un, ja nepieciešams, veikta spuldzīšu pārbaude.

Ja atteices brīdinājuma signālu ataino kopējā zonā, vispirms jāpārbauda, vai darbojas kopējā zona, un tad jāpārbauda atteices brīdinājuma signāla stāvoklis.

5.6.2.   Tipa apstiprināšanas laikā konfidenciāli norāda līdzekļus, ko izmanto aizsardzībai pret vienkāršu ražotāja izraudzītā atteices brīdinājuma signāla neatļautu modificēšanu.

Šī prasība par aizsardzību ir izpildīta arī tad, ja ir pieejams sekundārs AEBS pareiza ekspluatācijas stāvokļa pārbaudes līdzeklis.

6.   TESTA PROCEDŪRA

6.1.   Testa apstākļi

6.1.1.   Testu veic uz līdzenas, sausas betona vai asfalta virsmas, kas nodrošina labu saķeri.

6.1.2.   Apkārtējā temperatūra ir diapazonā no 0 °C līdz 45 °C.

6.1.3.   Horizontālais redzamības diapazons ļauj novērot mērķi visā testa laikā.

6.1.4.   Testus veic, kad nav vēja, kas varētu ietekmēt rezultātus.

6.2.   Nosacījumi attiecībā uz transportlīdzekli

6.2.1.   Testa masa

Transportlīdzekli testē pie noslodzes, par ko vienojas ražotājs un tehniskais dienests. Kad testa procedūra ir sākusies, nekādas izmaiņas nedrīkst veikt.

6.3.   Testa mērķi

6.3.1.   Testam kā mērķi izmanto parastu liela apjoma sērijā ražotu M1 kategorijas vieglo automobili – AA sedanu –, vai arī tiek izmantots “viegls mērķis”, kas tieši atbilst šāda transportlīdzekļa identifikācijas raksturlielumiem, ko savā darbībā izmanto testējamās AEBS devēju sistēma (3).

6.3.2.   Informāciju, kas ļauj mērķi(-us) īpaši identificēt un reproducēt, iekļauj transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma dokumentācijā.

6.4.   Brīdinājuma un aktivēšanas tests ar stacionāru mērķi

6.4.1.   Pārbaudāmais transportlīdzeklis tuvojas stacionārajam mērķim taisnā līnijā vismaz divas sekundes pirms testa funkcionālās daļas tā, lai pārbaudāmā transportlīdzekļa un mērķa viduslīniju nobīde nepārsniegtu 0,5 m.

Testa funkcionālā daļa sākas, kad pārbaudāmais transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu 80 ± 2 km/h un atrodas vismaz 120 m attālumā no mērķa.

No funkcionālās daļas sākuma līdz sadursmes punktam vadītājs neveic nekādu pārbaudāmā transportlīdzekļa vadības ierīču regulēšanu, izņemot nelielas virziena korekcijas ar stūri, lai novērstu iespējamas novirzes no taisnvirziena kustības.

6.4.2.   Noteikumu 5.5.1. punktā minēto sadursmes brīdinājuma režīmu nostrādāšanas laiks atbilst turpmāk norādītajam.

6.4.2.1.

Vismaz vienu brīdinājuma režīmu nodrošina ne vēlāk, kā noteikts 3. pielikuma I tabulas B slejā. Attiecībā uz 3. pielikuma I tabulas 1. rindā minētajiem transportlīdzekļiem brīdinājums ir taktils vai akustisks. Attiecībā uz 3. pielikuma I tabulas 2. rindā minētajiem transportlīdzekļiem brīdinājums ir taktils, akustisks vai optisks.

6.4.2.2.

Vismaz divus brīdinājuma režīmus nodrošina ne vēlāk, kā noteikts 3. pielikuma I tabulas C slejā.

6.4.2.3.

Jebkāds ātruma samazinājums brīdinājuma fāzē nepārsniedz vai nu 15 km/h, vai 30 % no pārbaudāmā transportlīdzekļa kopējā ātruma samazinājuma atkarībā no tā, kura vērtība ir augstāka.

6.4.3.   Sadursmes brīdinājuma fāzei seko avārijas bremzēšanas fāze.

6.4.4.   Pārbaudāmā transportlīdzekļa kopējais ātruma samazinājums sadursmes ar stacionāru mērķi laikā ir ne mazāks par vērtību, kas norādīta 3. pielikuma I tabulas D slejā.

6.4.5.   Avārijas bremzēšanas fāze nesākas pirms LLS, kas vienāds vai mazāks par 3,0 sekundēm.

Atbilstību verificē vai nu ar faktisku mērījumu testa laikā, vai, izmantojot ražotāja sniegto dokumentāciju, saskaņā ar vienošanos starp tehnisko dienestu un transportlīdzekļa ražotāju.

6.5.   Brīdinājuma un aktivēšanas tests ar kustīgu mērķi

6.5.1.   Pārbaudāmais transportlīdzeklis un kustīgais mērķis pārvietojas taisnā līnijā tajā pašā virzienā vismaz divas sekundes pirms testa funkcionālās daļas, un pārbaudāmā transportlīdzekļa un mērķa viduslīniju nobīde nepārsniedz 0,5 m.

Testa funkcionālā daļa sākas, kad pārbaudāmais transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu 80 ± 2 km/h, kustīgais mērķis – ar ātrumu, kas norādīts 3. pielikuma I tabulas H slejā, un attālums starp tiem ir vismaz 120 m.

No testa funkcionālās daļas sākuma līdz brīdim, kad pārbaudāmā transportlīdzekļa ātrums kļūst vienāds ar mērķa ātrumu, vadītājs neveic nekādu pārbaudāmā transportlīdzekļa vadības ierīču regulēšanu, izņemot nelielas virziena korekcijas ar stūri, lai novērstu iespējamas novirzes no taisnvirziena kustības.

6.5.2.   Noteikumu 5.5.1. punktā minēto sadursmes brīdinājuma režīmu nostrādāšanas laiks atbilst turpmāk norādītajam.

6.5.2.1.

Vismaz vienu taktilu vai akustisku brīdinājuma režīmu nodrošina ne vēlāk, kā noteikts 3. pielikuma I tabulas E slejā.

6.5.2.2.

Vismaz divus brīdinājuma režīmus nodrošina ne vēlāk, kā noteikts 3. pielikuma I tabulas F slejā.

6.5.2.3.

Jebkāds ātruma samazinājums brīdinājuma fāzē nepārsniedz vai nu 15 km/h, vai 30 % no pārbaudāmā transportlīdzekļa kopējā ātruma samazinājuma atkarībā no tā, kura vērtība ir augstāka.

6.5.3.   Avārijas bremzēšanas fāzes rezultātā pārbaudāmais transportlīdzeklis nesaduras ar kustīgo mērķi.

6.5.4.   Avārijas bremzēšanas fāze nesākas pirms LLS, kas vienāds vai mazāks par 3,0 sekundēm.

Atbilstību verificē vai nu ar faktisku mērījumu testa laikā, vai, izmantojot ražotāja sniegto dokumentāciju, saskaņā ar vienošanos starp tehnisko dienestu un transportlīdzekļa ražotāju.

6.6.   Atteices atklāšanas tests

6.6.1.   Simulē elektrisku atteici, piemēram, atvienojot no strāvas avota jebkuru AEBS sastāvdaļu vai atvienojot jebkuru elektrisko savienojumu starp AEBS sastāvdaļām. Simulējot AEBS atteici, neatvieno 5.5.4. punktā minētā vadītāja brīdinājuma signāla un 5.4. punktā minētā neobligātā AEBS manuālas deaktivēšanas slēdža elektriskos savienojumus.

6.6.2.   Noteikumu 5.5.4. punktā minētais atteices brīdinājuma signāls ieslēdzas ne vēlāk kā 10 sekundes pēc tam, kad transportlīdzeklis ir vadīts ar ātrumu, kas pārsniedz 15 km/h, paliek ieslēgts un atkārtoti ieslēdzas uzreiz pēc aizdedzes secīgas izslēgšanas (“off”) un ieslēgšanas (“on”) cikla, transportlīdzeklim atrodoties stacionārā stāvoklī, kamēr vien pastāv simulētā atteice.

6.7.   Deaktivācijas tests

6.7.1.   Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar līdzekļiem AEBS deaktivēšanai, aizdedzes (palaišanas) slēdzi iestata pozīcijā “on” (ieslēgts) un deaktivē AEBS. Ir jāieslēdzas 5.4.2. punktā minētajam brīdinājuma signālam. Iestata aizdedzes (palaišanas) slēdzi pozīcijā “off” (izslēgts). Vēlreiz iestata aizdedzes (palaišanas) slēdzi pozīcijā “on” (“ieslēgts”) un verificē, vai iepriekš aktivētais brīdinājuma signāls nav ieslēdzies no jauna; brīdinājuma signāla neieslēgšanās norāda, ka AEBS atkal ir ieslēgta atbilstoši 5.4.1. punktā norādītajam. Ja aizdedzes sistēma ir aktivizēta ar atslēgas palīdzību, iepriekš minēto prasību izpilda, neizņemot atslēgu.

6.8.   Kļūdainas reakcijas tests

6.8.1.   Divus stacionārus M1 kategorijas transportlīdzekļus – AA sedanus – novieto šādi:

a)	lai tie būtu vērsti tajā pašā kustības virzienā kā pārbaudāmais transportlīdzeklis;

b)	tā, lai attālums starp tiem būtu 4,5 m (4);

c)	tā, lai abu transportlīdzekļu aizmugures atrastos vienā līmenī.

6.8.2.   Pārbaudāmais transportlīdzeklis pārvietojas vismaz 60 m ar nemainīgu ātrumu 50 ± 2 km/h, lai izbrauktu pa vidu starp abiem stacionārajiem transportlīdzekļiem.

Testa laikā netiek veiktas nekāda pārbaudāmā transportlīdzekļa vadības ierīču regulēšana, izņemot nelielas virziena korekcijas ar stūri, lai novērstu iespējamas novirzes no taisnvirziena kustības.

6.8.3.   AEBS nedod sadursmes brīdinājumu un neiniciē avārijas bremzēšanas fāzi.

7.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA IZMAIŅAS UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA

7.1.   Par visām transportlīdzekļa tipa, kā noteikts 2.2. punktā, izmaiņām ziņo tai tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķīrusi transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu. Tipa apstiprinātāja iestāde var:

7.1.1.   uzskatīt, ka veiktās izmaiņas negatīvi neietekmē apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumus, un piešķirt apstiprinājuma paplašinājumu; vai

7.1.2.   uzskatīt, ka veiktās izmaiņas ietekmē apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumus un tādēļ pirms apstiprinājuma paplašinājuma piešķiršanas jāveic papildu testi vai pārbaudes.

7.2.   Saskaņā ar 4.3. punktā noteikto procedūru par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, precizējot izmaiņas, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

7.3.   Tipa apstiprinātāja iestāde informē pārējās nolīguma puses par paplašinājumu, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas ietverta šo noteikumu 1. pielikumā. Tā katram paplašinājumam piešķir sērijas numuru, kas zināms kā paplašinājuma numurs.

8.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

8.1.   Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajiem vispārīgajiem noteikumiem un šādām prasībām:

8.2.   transportlīdzeklis, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, atbilstot prasībām, kuras izklāstītas 5. punktā;

8.3.   tipa apstiprinātāja iestāde, kura izsniegusi apstiprinājumu, drīkst jebkurā laikā verificēt katrā ražotnē piemēroto kontroles metožu atbilstību. Šādas pārbaudes parasti notiek reizi divos gados.

9.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

9.1.   Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļu tipu, drīkst atsaukt, ja netiek izpildītas 8. punktā noteiktās prasības.

9.2.   Ja kāda no nolīguma pusēm atsauc apstiprinājumu, kuru tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties par to informē pārējās nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

10.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc tāda transportlīdzekļa tipa ražošanu, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, tas par to informē tipa apstiprinātāju iestādi, kura apstiprinājumu piešķīrusi, un tā savukārt nekavējoties par to informē pārējās nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

11.   TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀŽU NOSAUKUMS UN ADRESE

Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukšanu.

12.   PĀREJAS NOTEIKUMI

12.1.   No dienas, kad oficiāli stājas spēkā 01. grozījumu sērija, neviena nolīguma puse, kas piemēro šo noteikumu 01. grozījumu sēriju, neatsakās piešķirt tipa apstiprinājumus saskaņā ar šo noteikumu 01. grozījumu sēriju.

12.2.   Sākot ar šo noteikumu 01. grozījumu sērijas spēkā stāšanās datumu, nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, drīkst turpināt piešķirt tipa apstiprinājumus un tipa apstiprinājuma paplašinājumus atbilstoši šo noteikumu 00. grozījumu sērijai.

Saskaņā ar 1958. gada nolīguma 12. pantu 00. grozījumu sēriju drīkst izmantot kā alternatīvu 01. sērijai. Nolīguma puses paziņo ģenerālsekretariātam, kuru alternatīvu tās izmanto. Ja nolīguma puses nav iesniegušas paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, tiek uzskatīts, ka tās piemēro 01. sēriju.

12.3.   No dienas, kad stājas spēkā 01. grozījumu sērija, neviena nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, nenoraida valsts vai reģiona tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 01. grozījumu sēriju.

12.4.   Līdz 2016. gada 1. novembrim neviena nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, nenoraida valsts vai reģiona tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 00. grozījumu sēriju.

12.5.   No 2016. gada 1. novembra nolīguma pusēm, kas piemēro šo noteikumu 01. grozījumu sēriju, nav pienākums valsts vai reģiona tipa apstiprinājuma nolūkā akceptēt transportlīdzekļa tipu, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 00. grozījumu sēriju.

---

(1)  Kā definēts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3), dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3, 2. punkts.

(2)  1958. gada nolīguma pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3 – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html

(3)  Tehniskais dienests un transportlīdzekļa ražotājs vienojas, ka vieglā mērķa identificēšanas raksturlielumi ir līdzvērtīgi M1 kategorijas vieglā automobiļa – AA sedana – raksturlielumiem.

(4)  Atskaites punktu katram stacionārajam transportlīdzeklim attāluma noteikšanai starp abiem stacionārajiem transportlīdzekļiem nosaka saskaņā ar ISO 612-1978.

---

---

---

---

---