(1)

Komisija (“Komisija”) 2017. gada 17. novembrī publicēja Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2005, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam (2). Komisija 2017. gada 3. maijā publicēja Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/763, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam (3) (“izskatāmā regula”)

(2)

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 20. jūnijā, Hansol Group (Hansol Paper Co. Ltd. un Hansol Artone Paper Co. Ltd.) (turpmāk tekstā – “Hansol”) cēla prasību atcelt Īstenošanas regulu (ES) 2017/763, ciktāl tā attiecas uz Hansol (lieta T-383/17). Hansol apstrīdēja izskatāmās regulas tiesiskumu vairākos aspektos. Vienā no saviem izvirzītajiem pamatiem Hansol apstrīdēja konkrētu salikto normālo vērtību veidošanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Citā izvirzītajā pamatā Hansol apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izsverot pārdošanu nesaistītiem klientiem Savienībā salīdzinājumā ar pārdošanu saistītajiem pārstrādātājiem. Hansol apgalvoja, ka šī apgalvotā aprēķina kļūda izkropļoja dempinga starpības aprēķinu un cita starpā arī cenu samazinājuma starpību.

(3)

Tiesa 2020. gada 2. aprīlī pieņēma spriedumu lietā T-383/17, ar kuru atcēla Īstenošanas regulu (ES) 2017/763, ciktāl tā attiecās uz Hansol ražotajām precēm (4). Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 1. punktu, veidojot salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu tādam ražojuma veidam, ko pārdeva Hansol Artone Paper Co. Ltd., lai gan Hansol Paper Co. Ltd. tā paša ražojuma veida pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi. Vispārējā tiesa konstatēja arī to, ka apgalvotā svēruma kļūda tika konstatēta un ka Komisijai būtu bijis jāņem vērā daudzumi, ko Schades Nordic, kas ir viens no Hansol Group saistītajiem pārveidotājiem Savienībā, pārdeva neatkarīgiem klientiem. Tāpēc Komisija bija pārkāpusi pamatregulas 2. panta 11. punktu, jo Komisijas veiktie aprēķini neatspoguļoja Hansol veiktā dempinga patieso apmēru. Visbeidzot, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šī svēruma kļūda ir ietekmējusi arī cenu samazinājuma starpības aprēķinu, jo Komisija šim aprēķinam bija izmantojusi to pašu svērumu. Vispārējā Tiesa arī konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, piemērojot pamatregulas 2. panta 9. punktu pēc analoģijas, proti, kad tā minētā ražojuma eksporta cenas noteikšanas vajadzībām saistībā ar kaitējuma konstatēšanu atskaitīja PVA izmaksas un peļņas normu par attiecīgā ražojuma tālākpārdošanu.

(4)

Komisija 2020. gada 11. jūnijā lūdza Tiesu atcelt Vispārējās tiesas spriedumu, iesniedzot apelācijas sūdzību (lieta C-260/20 P). 2022. gada 12. maijā Tiesas otrā palāta noraidīja apelācijas sūdzību un apstiprināja Vispārējās tiesas konstatējumus (5). Tomēr Tiesa norādīja, ka pretēji Vispārējās Tiesas konstatējumiem Komisija nav pieļāvusi kļūdu, piemērojot šajā lietā pamatregulas 2. panta 9. punktu pēc analoģijas.

(5)

Rezultātā Īstenošanas regula (ES) 2017/763 tika atcelta, ciktāl tā attiecas uz Hansol.

(6)

Komisija analizēja, vai ir lietderīgi attiecināt reģistrāciju uz attiecīgā ražojuma importu. Šajā sakarā Komisija ņēma vērā šādus apsvērumus.

(7)

LESD 266. pantā noteikts, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Tiesas spriedumus. Gadījumā, ja tiek atcelts iestāžu pieņemts akts saistībā ar administratīvu procedūru, tādu kā antidempinga izmeklēšanas, Vispārējās Tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Tiesas konstatētā nelikumība (6).

(8)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība (7). Konkrēti tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru izbeidz administratīvu procedūru, neietekmē tādas sagatavošanās darbības kā antidempinga procedūras sākšana. Situācijā, kad, piemēram, tiek atcelta regula, ar ko nosaka galīgos antidempinga pasākumus, tas nozīmē, ka pēc anulēšanas antidempinga procedūra vēl nav pabeigta, jo akts, ar kuru pabeidz antidempinga procedūru, vairs nav Savienības tiesību sistēmā (8), izņemot gadījumus, kad nelikumība notikusi procedūras sākšanas posmā.

(9)

Kā paskaidrots paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu un tā kā nelikumība nav notikusi procedūras sākšanas posmā, bet gan izmeklēšanas posmā, Komisija nolēma atsākt izmeklēšanu, ciktāl tā attiecas uz Hansol, un Komisija izmeklēšanu atsāka tajā posmā, kurā izdarīts pārkāpums.

(10)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru administratīvas procedūras atsākšanu un maksājumu iespējamu atkārtotu noteikšanu nevar uzskatīt par pretēju noteikumam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku (9). Paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu ieinteresētās personas, to skaitā importētāji, tiek informētas par to, ka turpmākās saistības attiecīgā gadījumā būs atkarīgas no atkārtotās pārbaudes konstatējumiem.

(11)

Pamatojoties uz jaunajiem konstatējumiem un atsāktās izmeklēšanas rezultātiem, kas šajā posmā nav zināmi, Komisija var pieņemt regulu, ar ko vajadzības gadījumā pārskata piemērojamo maksājuma likmi. Šī pārskatītā likme, ja tāda būs, stāsies spēkā no dienas, kurā stājās spēkā izskatāmā regula.

(12)

Šim nolūkam Komisija pieprasīja valstu muitas dienestiem sagaidīt atkārtotās pārbaudes rezultātus un tikai pēc tam lemt par atmaksas pieprasījumiem saistībā ar Vispārējās tiesas atceltajiem antidempinga maksājumiem attiecībā uz Hansol. Tādējādi muitas dienestiem ir ieteikts neveikt atcelto maksājumu pieprasījumus līdz brīdim, kad atkārtotās pārbaudes rezultāti būs publicēti Oficiālajā Vēstnesī.

(13)

Turklāt, ja atsāktās izmeklēšanas rezultātā atkārtoti tiktu noteikti pasākumi, maksājumi būtu jāiekasē arī par laikposmu, kurā tika veikta atsāktā izmeklēšana.

(14)

Šajā sakarā Komisija norāda, ka reģistrācija ir instruments, kas paredzēts pamatregulas 14. panta 5. punktā, lai pasākumus importam vēlāk varētu piemērot no reģistrācijas dienas (10). Šajā lietā Komisija uzskata, ka ir lietderīgi reģistrēt importu attiecībā uz Hansol, lai vienkāršotu antidempinga maksājumu iekasēšanu pēc tam, kad būs pārskatīts to apmērs atbilstoši Vispārējās tiesas spriedumam.

(15)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru (11), pretēji reģistrācijai, kas notiek laikposmā pirms pagaidu pasākumu pieņemšanas, konkrētajā lietā nav piemērojami antidempinga pamatregulas 10. panta 4. punkta nosacījumi. Patiesi, reģistrācijas, kas saistīta ar Tiesas spriedumu izpildi, mērķis nav atļaut atpakaļejošu maksājumu, kas noteikti ar tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, iekasēšanu, kā paredzēts minētajos noteikumos. Mērķis drīzāk ir nodrošināt spēkā esošo pasākumu efektivitāti, bez nepamatota pārtraukuma, no izskatāmo regulu spēkā stāšanās dienas līdz koriģēto maksājumu atkārtotai noteikšanai, nodrošinot, ka nākotnē ir iespējama maksājumu iekasēšana pareizā apmērā.

(16)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskatīja, ka ir pamatoti veikt reģistrāciju saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(17)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, jāreģistrē Hansol (Hansol Paper Co. Ltd. un Hansol Artone Paper Co. Ltd.) ražotā attiecīgā ražojuma imports.

(18)

Kā norādīts paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu, iespējamās no izskatāmās antidempinga regulas spēkā stāšanās dienas piemērojamās galīgās saistības attiecībā uz antidempinga maksājuma veikšanu izrietēs no atkārtotās pārbaudes konstatējumiem.

(19)

Par laikposmu no paziņojuma publicēšanas līdz atsāktās izmeklēšanas rezultātu spēkā stāšanās dienai neiekasē maksājumus, kas pārsniedz izskatāmajā regulā noteiktos maksājumus.

(20)

Pašreizējais antidempinga maksājums, kas ir piemērojams uzņēmumam Hansol, ir 104,46 EUR par tonnu neto,