Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32022R0615

    Padomes Regula (ES, Euratom) 2022/615 (2022. gada 5. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 nolūkā nodrošināt dalībvalstīm lielāku paredzamību un precizēt ar tradicionālo, PVN un NKI pašu resursu nodošanu saistītu strīdu izšķiršanas procedūras

    ST/6769/2022/INIT

    OV L 115, 13.4.2022, p. 51–58 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/615/oj

    13.4.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 115/51


    PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2022/615

    (2022. gada 5. aprīlis),

    ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 nolūkā nodrošināt dalībvalstīm lielāku paredzamību un precizēt ar tradicionālo, PVN un NKI pašu resursu nodošanu saistītu strīdu izšķiršanas procedūras

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 322. panta 2. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

    ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu (1),

    tā kā:

    (1)

    Lai gan Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (2) ir nodrošinājusi stingru un stabilu pamatu Savienības finansēšanas mehānismiem, ir jāuzlabo noteikumi par pašu resursu nodošanu, lai nodrošinātu dalībvalstīm lielāku paredzamību attiecībā uz tiem un precizētu strīdu izšķiršanas procedūras.

    (2)

    Pašlaik tikai dalībvalstis pārvalda pašu resursu kontus, kas ir atvērti Komisijas vārdā. Pašu resursu iekasēšanai izmantoto bankas kontu skaita samazināšana nodrošinātu lielāku efektivitāti un ļautu izmantot vienotu pieeju skaidras naudas pārvaldībai. Lai modernizētu pašu resursu kontu pārvaldību, Komisijai būtu jāvar izveidot centralizētu pašu resursu kontu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai izmantot minēto centralizēto pašu resursu kontu, vai kontu, kas atvērts Komisijas vārdā to kasē vai valsts centrālajā bankā. Lai sniegtu dalībvalstīm iespēju izdarīt apzinātu izvēli, Komisijai būtu jāsagatavo detalizēta izmaksu un ieguvumu analīze par centralizētā pašu resursu konta izmantošanu.

    (3)

    Šobrīd saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 dalībvalstis nevar veikt avansa maksājumus. Tomēr dažas dalībvalstis jau iepriekš savas valsts iemaksas ar Komisijas piekrišanu ir veikušas avansā. Juridiskās noteiktības labad minētajā regulā būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm katrā gadījumā atsevišķi veikt avansa maksājumus, ja tās par to iepriekš informē Komisiju. Taisnīguma dēļ, ja kāda dalībvalsts izmanto minēto iespēju, pārējām dalībvalstīm nebūtu jāsedz nekādas ar šo avansa maksājumu saistītās izmaksas, piemēram, negatīvi procenti.

    (4)

    Datums, kurā dalībvalstīm jāmaksā iepriekšējo finanšu gadu PVN un NKI pašu resursu pielāgojumi, būtu jāpārceļ uz nākamā gada martu, lai nodrošinātu lielāku paredzamību attiecībā uz valsts budžeta procedūrām. Datums, kurā dalībvalstīm jāmaksā pielāgojumi, būtu jāpiemēro arī summām, par kurām Komisija ir sniegusi informāciju pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

    (5)

    Lai nodrošinātu stabilu budžetu, kas ir nepieciešams Savienības politikas mērķu finansēšanai, procentu aprēķināšanas procedūrai jo īpaši būtu jānodrošina, ka pašu resursi tiek nodoti savlaicīgi un pilnībā.

    (6)

    Pašreizējais slieksnis, zem kura procentu summas nepiedzen, ir jāpielāgo. Tādēļ, lai uzlabotu atgūšanas procedūru izmaksu lietderību, ir jāpalielina summa, līdz kurai procentus nepiedzen.

    (7)

    Regulā (ES, Euratom) Nr. 609/2014 noteikts, ka procentu likmes palielinājums virs pamatlikmes nepārsniedz 16 procentu punktus. Tomēr šo maksimālo robežu 16 procentu punktu apmērā piemēro tikai tiem gadījumiem, kas kļuvuši zināmi pēc Padomes Regulas (ES, Euratom) 2016/804 (3) stāšanās spēkā. Līdz ar to uz gadījumiem, kuri bija zināmi jau pirms Regulas (ES, Euratom) 2016/804 stāšanās spēkā un kuros procentu summa ir izteikti liela, šo ierobežojumu attiecināt nevar neatkarīgi no tā, vai procentu summa jau ir paziņota dalībvalstīm. Šādos gadījumos dalībvalstīm joprojām ir jāmaksā procentu summas, kas salīdzinājumā ar maksājamās pamatsummas summu ir nesamērīgas. Lai nodrošinātu sistēmas samērīgumu un vienlaikus saglabātu preventīvo ietekmi, procentu likmes palielinājumu virs pamatlikmes vajadzētu ierobežot vēl vairāk – līdz 14 procentu punktiem. Lai precizētu un vienkāršotu attiecīgos Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 noteikumus, palielinājuma ierobežojums līdz 14 procentu punktiem būtu jāpiemēro visām procentu summām, kas nav paziņotas dalībvalstīm pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

    (8)

    Prakse saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu ir pierādījusi, ka var būt sarežģīti noteikt nokavējumu procentu piemērošanas sākuma datumu, jo ir sarežģīti noteikt precīzu brīdi, kad var uzskatīt, ka atgūšanas centieni ir bijuši nepietiekami. Vienkāršošanas nolūkos būtu jāparedz piecu gadu “labvēlības periods” pēc summas noteikšanas dienas ar nosacījumu, ka summa ir noteikta, savlaicīgi iekļauta atsevišķajos kontos un turēta atsevišķajos kontos saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014. Tādējādi procentu piemērošanai būtu jāsākas tikai pēc pieciem gadiem, savukārt pamatsummas saistībām vajadzētu būt saglabātām.

    (9)

    Lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi gadījumos, kad summas, kas atbilst noteiktajiem tradicionālajiem pašu resursu prasījumiem, izrādās neatgūstamas, dalībvalstis būtu jāatbrīvo no pienākuma nodot Komisijas rīcībā summas, kuras atbilst noteiktajiem tradicionālajiem pašu resursu prasījumiem, ja dalībvalsts var pierādīt, ka kļūda, ko dalībvalsts pieļāvusi pēc prasījumu noteikšanas, nav ietekmējusi tās summas neatgūstamību, kura atbilst minētajiem prasījumiem. Šādas kļūdas piemēri varētu iekļaut novēlotu ierakstīšanu atsevišķajos kontos vai trūkumus atgūšanas procedūrā.

    (10)

    Regulā (ES, Euratom) Nr. 609/2014 ir paredzēts tikai viens termiņš, kurš nosaka, ka Komisijai savi komentāri par norakstīšanas gadījumiem, kas tika ziņoti Komisijai, attiecīgai dalībvalstij ir jāpaziņo sešu mēnešu laikā pēc minētās dalībvalsts ziņojuma saņemšanas. Lai laikus un elastīgākā veidā varētu veikt ar norakstīšanas ziņojumiem saistītus turpmākus pasākumus un atbalstītu ātru un pilnībā pārredzamu novērtējumu par dalībvalsts lēmumu nenodot tradicionālo pašu resursu neatgūstamo summu, būtu jāpielāgo procesuālie termiņi, kas jāievēro Komisijai un dalībvalstīm.

    (11)

    Lai varētu pārtraukt periodu, par kuru uzkrājas procenti, gadījumā, ja starp dalībvalstīm un Komisiju rodas domstarpības, būtu jāievieš noteikumi, kas attiecībā uz Savienības budžetam nododamām pašu resursu summām atspoguļo tādu pašreizējo praksi maksāt ar atrunu, kura dod iespēju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 268. pantu un 340. panta otro daļu celt prasību pret Komisiju par nepamatotu iedzīvošanos.

    (12)

    Gadījumiem, kad starp dalībvalstīm un Komisiju rodas domstarpības par tradicionālo pašu resursu nodošanu, nolūkā uzlabot pārredzamību un precizēt dalībvalstu tiesības uz aizstāvību Regulā (ES, Euratom) Nr. 609/2014 vajadzētu būt paredzētai pārskatīšanas procedūrai. Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma, būtu jāorganizē ikgadējā sanāksme, kurā ar Komisiju būtu jāapspriež pārskatīšanas procedūras rezultāts, kā arī neizskatīto lietu pašreizējais stāvoklis. Minētajai sanāksmei būtu jānotiek pienācīgā vadības pārstāvības līmenī, lai pārskatītu attiecīgās nostājas un saskaņā ar Tiesas judikatūru mēģinātu novērst iespējamu pienākumu neizpildes procedūru izmantošanu.

    (13)

    Komisijai būtu jāpārskata pārskatīšanas procedūras darbība saistībā ar iespējamu Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 pārskatīšanu vai ne vēlāk kā līdz 2026. gada beigām un jo īpaši būtu jāizvērtē iespējas racionalizēt pārskatīšanas procedūru, kura attiecīgā gadījumā var tikt noslēgta ar Komisijas lēmumu.

    (14)

    Regulas (EK, Euratom) Nr. 609/2014 6. un 10.a pants būtu jāpielāgo, lai svītrotu atsauci uz Apvienotajai Karalistei piešķirto korekciju un saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 (4) iekļautu Vāciju kā valsti, kam piemēro fiksētas summas korekciju.

    (15)

    Saskaņā ar labāka regulējuma principiem situācijai, ka pastāv vairākas resursu pieejamības regulas, vajadzētu būt tikai īslaicīgai, un šādus tiesību aktus būtu jāapvieno vienā regulā, cik drīz vien iespējams.

    (16)

    Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 groza šādi:

    1)

    regulas 6. panta 3. punkta trešās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:

    “Tomēr, ņemot vērā to, kā PVN pašu resursus un NKI pašu resursus ietekmē Dānijai, Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtais bruto samazinājums, pirmajā daļā minētajos kontos šie resursi ierakstāmi šādi:”;

    2)

    regulas 9. pantu groza šādi:

    a)

    panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

    “1.   Saskaņā ar 10., 10.a un 10.b pantā noteikto procedūru katra dalībvalsts pašu resursus ieraksta tādakonta kredītā, ko brīvprātīgi izvēlas no turpmāk uzskaitītajiem:

    a)

    konts, kas Komisijas vārdā atvērts dalībvalsts kasē;

    b)

    konts, kas Komisijas vārdā atvērts valsts centrālajā bankā; vai

    c)

    centrālais konts, ko šim nolūkam Komisija atver publiskā finanšu iestādē pēc savas izvēles.

    Ņemot vērā negatīvu procentu piemērošanu, kā minēts attiecīgi trešajā un ceturtajā daļā, minēto kontu var debitēt, tikai pamatojoties uz Komisijas norādījumu.

    Šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos kontus uztur valsts valūtā un apkalpo par brīvu un bez procentiem. Ja minētajiem kontiem piemēro negatīvus procentus, attiecīgā dalībvalsts konta kredītā ieraksta summu, kas atbilst piemērotajai negatīvo procentu summai, ne vēlāk kā otrā mēneša pirmajā darbdienā pēc šādu negatīvu procentu piemērošanas.

    Dalībvalstis šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā konta kredītā ieraksta summas savas valsts valūtā. Ja centrālajam kontam piemēro negatīvus procentus, attiecīgās dalībvalsts centrālā konta kredītā ieraksta summu, kas atbilst tās pašu resursu daļai, kura ir ierakstīta šā konta kredītā, ne vēlāk kā otrā mēneša pirmajā darbdienā pēc šādu negatīvu procentu piemērošanas.

    Komisija savas darbības skaidras naudas pārvaldībai veic pirmajā daļā minētajos kontos saskaņā ar 14. panta 4. punkta pirmo daļu.

    Komisija bez liekas kavēšanās sagatavo detalizētu izmaksu un ieguvumu analīzi par šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētā konta izmantošanu un ziņo Padomei par centrālā konta īstenošanu trīs gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.”;

    b)

    iekļauj šādu punktu:

    “2.a   Katru mēnesi Komisija elektroniski nosūta dalībvalstīm prognozes par kases resursu vajadzībām nākamajiem četriem mēnešiem.”;

    3)

    regulas 10.a pantu aizstāj ar šādu:

    “10.a pants

    PVN un NKI pašu resursu pieejamības nodrošināšana

    1.   Ņemot vērā to, kā PVN pašu resursus un NKI pašu resursus ietekmē Dānijai, Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtais bruto samazinājums, minētos resursus ieraksta kredītā katra mēneša pirmajā darbdienā. Summas, kas ierakstāmas kredītā, atbilst vienai divpadsmitajai daļai no attiecīgajām kopējām summām budžetā, kura konvertēta valstu valūtās, izmantojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētos valūtas maiņas kursus pēdējā kotēšanas dienā kalendārajā gadā pirms attiecīgā budžeta gada.

    2.   Konkrētām Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izdevumu segšanas vajadzībām, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (*1) un turpmākos attiecīgos Savienības tiesību aktus, un atkarībā no Savienības kases stāvokļa Komisija var aicināt dalībvalstis, lai tās finanšu gada pirmajā ceturksnī par diviem mēnešiem ātrāk ieraksta divpadsmito daļu vai daļu no divpadsmitās daļas no summām, kas budžetā paredzētas PVN pašu resursiem un NKI pašu resursiem, ņemot vērā to, kā minētos resursus ietekmē Dānijai, Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtais bruto samazinājums.

    Ievērojot šā punkta trešo daļu, konkrētām Eiropas strukturālo un investīciju fondu izdevumu segšanas vajadzībām, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (*2) un turpmākos attiecīgos Savienības tiesību aktus, un atkarībā no Savienības kases stāvokļa Komisija var aicināt dalībvalstis, lai tās finanšu gada pirmajā pusgadā agrāk ieraksta papildu summu, kas var sasniegt pusi no divpadsmitās daļas no summām, kas budžetā paredzētas PVN pašu resursiem un NKI pašu resursiem, ņemot vērā, kā minētos resursus ietekmē Dānijai, Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtais bruto samazinājums.

    Kopējā summa, kuru Komisija var aicināt dalībvalstis ierakstīt agrāk tajā pašā mēnesī saskaņā ar šā punkta pirmo un otro daļu, katrā ziņā nepārsniedz summu, kas atbilst divām papildu divpadsmitajām daļām.

    Pēc pirmajiem sešiem mēnešiem nedrīkst prasīt ikmēneša ierakstu, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no PVN pašu resursiem un NKI pašu resursiem, un vienlaikus nedrīkst tikt pārsniegtas summas, kas budžetā iekļautas minētajam mērķim.

    Komisija dalībvalstīm par to paziņo iepriekš – ne vēlāk kā divas nedēļas pirms ieraksta prasīšanas, ievērojot šā punkta pirmo un otro daļu.

    Komisija par savu nodomu prasīt šādu ierakstu dalībvalstis informē ļoti savlaicīgi iepriekš un ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms ieraksta prasīšanas, ievērojot šā punkta otro daļu.

    Uz šiem agrāk veicamiem ierakstiem attiecas 4. punktā paredzētie noteikumi par ierakstiem, kas izdarāmi katra gada janvārī, un 5. punktā paredzētie noteikumi, kas piemērojami, kad pirms finanšu gada sākuma budžets vēl nav pieņemts galīgajā variantā.

    Dalībvalstis izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos var lūgt Komisijai atļauju PVN pašu resursus un NKI pašu resursus nodot agrāk, it īpaši sakarā ar budžeta grozījumiem gada beigās, ņemot vērā to, kā šos pašu resursus ietekmē Dānijai, Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtais bruto samazinājums. Dalībvalsts iesniedz iepriekšēju paziņojumu par avansa maksājumu vismaz septiņas darba dienas pirms tā veikšanas, un attiecīgajai dalībvalstij lūgums par to būtu pienācīgi jāpamato. Komisija lūgumu novērtē, ņemot vērā Komisijas kases stāvokli un likviditātes vajadzības. Dalībvalsts avansa maksājumu var veikt tikai pēc Komisijas atļaujas. Visas papildu izmaksas, kas saistītas ar PVN pašu resursu un NKI pašu resursu agrāku nodošanu, sedz dalībvalsts, kas to lūgusi.

    3.   Jebkādas izmaiņas PVN pašu resursu vienotajā likmē, NKI pašu resursu likmē, Dānijai, Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtā bruto samazinājuma finansējumā prasa galīgajā variantā pieņemt budžeta grozījumu un liek pārrēķināt divpadsmitās daļas, kas ir ieskaitītas kopš finanšu gada sākuma.

    Šādu pārrēķināšanu veic, kad izdara pirmo ierakstu pēc budžeta grozījuma galīgās pieņemšanas, ja tas ir pieņemts pirms attiecīgā mēneša sešpadsmitā datuma. Pretējā gadījumā minēto pārrēķināšanu veic, kad izdara otro ierakstu pēc galīgās pieņemšanas. Atkāpjoties no Finanšu regulas 10. panta, šādus pārrēķinus ieraksta kontos attiecībā uz konkrētā grozītā budžeta finanšu gadu.

    4.   Divpadsmitās daļas attiecībā uz katra finanšu gada janvāra ierakstiem aprēķina, pamatojoties uz summām, kas paredzētas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 314. panta 2. punktā minētajā budžeta projektā, un tās konvertē valstu valūtās, izmantojot valūtas maiņas kursus pirmajā kotēšanas dienā pēc tā kalendārā gada 15. decembra, kas ir pirms attiecīgā budžeta gada. Pielāgojumu izdara, veicot nākamā mēneša ierakstu.

    5.   Ja budžeta galīgā pieņemšana nav notikusi vēlākais divas nedēļas pirms ieraksta par nākamā finanšu gada janvāri, dalībvalstis katra mēneša, tai skaitā janvāra, pirmajā darbdienā ieraksta vienu divpadsmito daļu no pēdējā galīgi pieņemtajā budžetā iekļautās PVN pašu resursu un NKI pašu resursu summas, ņemot vērā to, kā minētos resursus ietekmē Dānijai, Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtais bruto samazinājums. Pielāgojumu izdara pirmajā termiņā pēc budžeta galīgās pieņemšanas, ja tas ir pieņemts pirms attiecīgā mēneša sešpadsmitā datuma. Pretējā gadījumā pielāgojumu izdara otrajā termiņā pēc budžeta galīgās pieņemšanas.

    6.   Gadījumos, kad ir izmaiņas NKI datos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/516 (*3) 2. panta 2. punktu, Dānijai, Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirto bruto samazinājuma finansējumu nepārskata.

    (*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.)."

    (*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.)."

    (*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/516 (2019. gada 19. marts) par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/130/EEK, Euratom un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 (NKI regula) (OV L 91, 29.3.2019., 19. lpp.).”;"

    4)

    regulas 10.b panta 5. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

    “Komisija paziņo dalībvalstīm aprēķinā iegūtās summas līdz tā gada 1. februārim, kas seko gadam, kurā tika iesniegti dati pielāgojumiem. Katra dalībvalsts ieraksta neto summu 9. panta 1. punktā minētajā kontā tā gada marta pirmajā darbdienā, kas seko gadam, kurā Komisija dalībvalstīm ir paziņojusi aprēķinā iegūtās summas.

    Termiņu, kurā dalībvalstis veic pielāgojumu samaksu, piemēro arī summām, par kurām Komisija ir sniegusi informāciju pirms 2022. gada 3. maija.”;

    5)

    regulas 12. pantu groza šādi:

    a)

    panta 1. punktā pievieno šādas daļas:

    “Attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem, kā minēts Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 (*4) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, procenti ir jāmaksā par periodu no brīža, kad summa būtu bijusi jādara pieejama, līdz brīdim, kad summa tika faktiski iemaksāta Komisijas kontā, kas minēts 9. pantā.

    Neskarot 13. panta 1. punktu, un ar nosacījumu, ka summa ir noteikta, ievērojot 2. pantu, savlaicīgi iekļauta atsevišķā kontā, ievērojot 6. pantu, un turēta atsevišķajos kontos saskaņā ar 13. panta 2. punktu, procenti nav jāmaksā piecu gadu periodā pēc summas noteikšanas dienas.

    Administratīvas vai tiesas apelācijas gadījumā piecu gadu periods sākas pēc galīgā lēmuma pieņemšanas, izziņošanas vai publicēšanas. Ja ir saņemti daļēji maksājumi, piecu gadu periods sākas ne vēlāk kā no dienas, kad izdarīts pēdējais maksājums, ja ar to nedzēš visu parādu.

    (*4)  Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).”;"

    b)

    panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

    “3.   Procentu summas, kas ir mazākas par 1 000 EUR, nepiedzen.”;

    c)

    panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

    “Kopējais palielinājums, ievērojot pirmo un otro daļu, nepārsniedz 14 procentu punktus. Palielinājuma ierobežojumu 14 procentu punktu apmērā piemēro visiem gadījumiem, kuros procentu summa dalībvalstij nav paziņota pirms 2022. gada 3. maija. Paaugstināto likmi piemēro visam kavējuma periodam, kā minēts 1. punktā.”;

    d)

    panta 5. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

    “Kopējais palielinājums, ievērojot pirmo un otro daļu, nepārsniedz 14 procentu punktus. Palielinājuma ierobežojumu 14 procentu punktu apmērā piemēro visiem gadījumiem, kuros procentu summa attiecīgai dalībvalstij nav paziņota pirms 2022. gada 3. maija. Paaugstināto likmi piemēro visam kavējuma periodam, kā minēts 1. punktā.”;

    6)

    regulas 13. pantu groza šādi:

    a)

    panta 2. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

    “Dalībvalstis tāpat ir atbrīvotas no pienākuma nodot Komisijas rīcībā summas, kas atbilst saskaņā ar 2. pantu noteiktajiem prasījumiem, ja tās pierāda, ka kļūda, ko dalībvalsts pieļāvusi pēc minēto prasījumu noteikšanas, piemēram, kļūda, kuras rezultāts ir novēlota ierakstīšana atsevišķajos kontos, nav ietekmējusi tās summas neatgūstamību, kas atbilst prasījumiem saskaņā ar 2. pantu.”;

    b)

    panta 2. punkta piekto daļu aizstāj ar šādu:

    “Ja ir saņemti daļēji maksājumi, piecu gadu periods sākas ne vēlāk kā no dienas, kad izdarīts pēdējais maksājums, ja ar to nedzēš visu parādu.”;

    c)

    panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

    “4.   Trīs mēnešu laikā pēc 3. punktā paredzētā ziņojuma saņemšanas Komisija paziņo savus komentārus attiecīgai dalībvalstij. Komisija minēto termiņu var vienu reizi pagarināt vēl par trim mēnešiem un par to informēt attiecīgo dalībvalsti.

    Komisija var pieprasīt papildu informāciju. Šādos gadījumos pirmajā daļā paredzēto termiņu skaita no dienas, kad saņemta pieprasītā papildu informācija. Attiecīgā dalībvalsts papildu informāciju sniedz trīs mēnešu laikā. Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma minēto termiņu vienu reizi pagarina vēl par trim mēnešiem.

    Ja dalībvalsts nevar sniegt papildu informāciju, ko pieprasījusi Komisija, tā var par to paziņot Komisijai. Pēc tam Komisija paziņo savus galīgos komentārus trīs mēnešu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas dienas, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Komisija minēto termiņu var vienu reizi pagarināt vēl par trim mēnešiem un par to informēt attiecīgo dalībvalsti.”;

    d)

    pantam pievieno šādu punktu:

    “5.   Ja dalībvalsts un Komisija nevar vienoties par 2. punktā minētajiem iemesliem, dalībvalsts var lūgt Komisiju pārskatīt tās komentārus saskaņā ar 13.b pantu.”;

    7)

    regulā iekļauj šādu nodaļu:

    “IIIa NODAĻA

    MAKSĀJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS ATRUNAS, UN PĀRSKATĪŠANAS PROCEDŪRA

    13.a pants

    Maksājumi, uz kuriem attiecas atrunas

    1.   Gadījumā, kad starp dalībvalsti un Komisiju rodas domstarpības par tradicionālo pašu resursu summām, kas jānodod Savienības budžetā, vai par PVN summām, uz kurām attiecas 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētie pasākumi, dalībvalsts, veicot apstrīdētās summas maksājumu, var paredzēt atrunas par Komisijas nostāju.

    Dalībvalstis sniedz informāciju par minētajām atrunām par summām, kas saistītas ar tradicionālajiem pašu resursiem, kopā ar savu mēneša pārskatu, kas minēts 6. panta 4. punktā, un par summām, kas saistītas ar PVN pašu resursiem, kopā ar 10.b panta 1. punktā minēto pārskatu. Par atrunu atcelšanu dalībvalstis paziņo Komisijai, cik vien drīz iespējams.

    2.   Ja domstarpības, kā minēts 1. punktā, tiek atrisinātas par labu dalībvalstij, Komisija atļauj šai dalībvalstij atskaitīt samaksāto summu no tās nākamā pašu resursu maksājuma vai maksājumiem.

    3.   Tāda maksājuma ierakstīšana kontā saskaņā ar 9. pantu, uz ko attiecas atruna, pārtrauc periodu, par kuru uzkrājas procenti, kā minēts 12. pantā.

    4.   Līdz katra gada septembra beigām Komisija iesniedz ikgadēju informatīvu paziņojumu, kurā sniedz pārskatu par kopējo summu, kas samaksāta un uz ko attiecas atruna, un par iepriekšējā gadā atcelto atrunu kopējo summu.

    13.b pants

    Pārskatīšanas procedūra

    1.   Gadījumā, kad starp dalībvalsti un Komisiju rodas domstarpības par tradicionālo pašu resursu summām, kas jānodod Savienības budžetā, dalībvalsts sešu mēnešu laikā pēc Komisijas novērtējuma saņemšanas var lūgt Komisiju to pārskatīt. Šādā lūgumā norāda lūgtās pārskatīšanas iemeslus un ietver pierādījumus un apliecinošos dokumentus, kas ir tā pamatā. Minētais lūgums un no tā izrietošā procedūra nemaina dalībvalstu pienākumu nodot pašu resursus, kad tie ir jānodod Savienības budžetā.

    2.   Komisija paziņo attiecīgajai dalībvalstij savus komentārus par lūgumā norādītajiem iemesliem trīs mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā lūguma saņemšanas. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija minēto termiņu var vienu reizi pagarināt vēl par trim mēnešiem un par to informēt attiecīgo dalībvalsti.

    3.   Ja Komisija uzskata, ka ir nepieciešams lūgt papildu informāciju, 2. punktā minētais periods sākas no dienas, kad ir saņemta lūgtā papildu informācija. Attiecīgā dalībvalsts papildu informāciju sniedz trīs mēnešu laikā pēc Komisijas lūguma sniegt papildu informāciju saņemšanas. Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma Komisija minēto termiņu vienu reizi pagarina vēl par trim mēnešiem.

    4.   Ja dalībvalsts nevar sniegt papildu informāciju, tā var par to paziņot Komisijai. Pēc tam Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, paziņo savus komentārus. Šādā gadījumā 2. punktā minētais termiņš sākas minētā paziņojuma saņemšanas dienā.

    5.   Pārskatīšanas procedūra beidzas ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad dalībvalsts ir nosūtījusi pārskatīšanas lūgumu, kas minēts 1. punktā.

    6.   Dalībvalsts reizi gadā var lūgt augsta līmeņa sanāksmi ar Komisiju, lai apspriestu to lietu stāvokli, uz kurām attiecas vai ir attiekusies pārskatīšanas procedūra, un lai tās rūpīgi pārbaudītu nolūkā pārskatīt attiecīgās nostājas un censtos panākt vienošanos.

    7.   Saistībā ar iespējamu šīs regulas pārskatīšanu vai ne vēlāk kā līdz 2026. gada beigās Komisija izvērtē šajā pantā minētās pārskatīšanas procedūras darbību. Šajā izvērtējumā ietver apspriešanos ar dalībvalstīm un ņem vērā to konstatējumus un nostājas. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus ar mērķi uzlabot pārskatīšanas procedūras darbību.”

    2. pants

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā diena pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Luksemburgā, 2022. gada 5. aprīlī

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    B. LE MAIRE


    (1)  OV C 402I, 5.10.2021., 1. lpp.

    (2)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (2014. gada 26. maijs) par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības (OV L 168, 7.6.2014., 39. lpp.).

    (3)  Padomes Regula (ES, Euratom) 2016/804 (2016. gada 17. maijs), ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības (OV L 132, 21.5.2016., 85. lpp.).

    (4)  Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).


    Top