This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32021R1060
Regulation (EU) 2021/1060 of the European Parliament and of the Council of 24 June 2021 laying down common provisions on the European Regional Development Fund, the European Social Fund Plus, the Cohesion Fund, the Just Transition Fund and the European Maritime, Fisheries and Aquaculture Fund and financial rules for those and for the Asylum, Migration and Integration Fund, the Internal Security Fund and the Instrument for Financial Support for Border Management and Visa Policy
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
PE/47/2021/INIT
OV L 231, 30.6.2021, p. 159–706
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 30/06/2024
30.6.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 231/159 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1060
(2021. gada 24. jūnijs),
ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 177. pantu, 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 349. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (3),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (4),
tā kā:
(1) |
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantā ir noteikts, ka Savienībai, lai stiprinātu savu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jātiecas mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu vai salu atpalicību, un īpaša uzmanība ir jāpievērš lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi. Minētie reģioni jo īpaši gūst labumu no kohēzijas politikas. LESD 175. pantā noteikts, ka Savienībai minēto mērķu sasniegšana jāatbalsta ar darbībām, ko tā veic, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Investīciju banku un citus instrumentus. LESD 322. pantā noteikts pamats to finanšu noteikumu pieņemšanai, ar kuriem nosaka budžeta apstiprināšanas un īstenošanas procedūru, aprēķinu uzrādīšanas un revīzijas procedūru, kā arī finanšu jomas subjektu atbildības kontroli. |
(2) |
Lai turpinātu pilnveidot to, ka koordinēti un saskaņoti tiek apgūti dalītā pārvaldībā īstenotie Savienības fondi, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), Kohēzijas fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF), un dalītā pārvaldībā finansētie pasākumi, ko īsteno Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF), Iekšējās drošības fonds (IDF) un Finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzu politikai (BMVI), pamatojoties uz LESD 322. pantu, visiem šiem fondiem (kopā “fondi”) būtu jānosaka finanšu noteikumi, skaidri norādot attiecīgo noteikumu piemērošanas jomu. Turklāt, pamatojoties uz LESD 177. pantu, būtu jānosaka kopīgi noteikumi, kas aptver ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda, TPF un EJZAF rīcībpolitikas noteikumus. |
(3) |
Ņemot vērā katra fonda specifiku, īpašie noteikumi, kas piemērojami katram fondam un ERAF atbalstītajam mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg), būtu jānosaka atsevišķās regulās (“konkrētu fondu regulās”), papildinot šo regulu. |
(4) |
Tālākajiem reģioniem būtu jāparedz īpaši pasākumi un papildu finansējums, lai kompensētu to sociālo un ekonomisko struktūru stāvokli, kopā ar apgrūtinājumiem, kas radušies LESD 349. pantā minēto faktoru ietekmē. |
(5) |
Mazapdzīvotajiem ziemeļu reģioniem būtu jāparedz īpaši pasākumi un papildu finansējums, lai kompensētu bargos dabas apstākļus vai nelabvēlīgos demogrāfiskos apstākļus, kas minēti 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā. |
(6) |
Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, fondu apguvē būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām izklāstītie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar minētās konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Šajā sakarībā fondu apguvei būtu jānotiek tā, ka tiek veicināta pāreja no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un vietējā kopienā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondiem nebūtu jāatbalsta darbības, kas veicina jebkādu segregāciju vai atstumtību, un, finansējot infrastruktūru, būtu jānodrošina pieejamība personām ar invaliditāti. Fondu mērķi būtu jācenšas sasniegt, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes nolīgumu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām ietvaros (5) (“Parīzes nolīgums”). Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, darbībām, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir jāatbilst Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā. Nabadzība ir īpaši svarīga problēma Savienībā. Tādēļ fondu mērķus būtu jācenšas sasniegt, lai veicinātu nabadzības izskaušanu. Fondu mērķus būtu jācenšas sasniegt, lai sniegtu pienācīgu atbalstu, jo īpaši piekrastes un pilsētvides teritoriju vietējām un reģionālajām pašvaldībām, nolūkā risināt sociālekonomiskās problēmas, kas saistītas ar trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, un lai sniegtu pienācīgu atbalstu mazāk attīstītiem apgabaliem un kopienām pilsētvides teritorijās. |
(7) |
Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (6) (“Finanšu regula”) un jo īpaši nosaka procedūru Savienības budžeta apstiprināšanai un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, prēmijas, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī paredz finanšu jomas subjektu atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai. |
(8) |
Ja ir noteikts termiņš, kurā Komisijai jārīkojas attiecībā uz dalībvalstīm, Komisijai laikus un efektīvi būtu jāņem vērā visa vajadzīgā informācija un dokumenti. Ja jebkāda veida dokumenti, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar šo regulu, ir nepilnīgi vai neatbilst šīs regulas un konkrētu fondu regulu prasībām, tādējādi neļaujot Komisijai rīkoties, pamatojoties uz pilnīgu informāciju, minētais termiņš būtu jāaptur līdz brīdim, kad dalībvalstis ir izpildījušas regulatīvās prasības. Turklāt, tā kā Komisijai ir liegts veikt maksājumus par izdevumiem, kas radušies saņēmējiem un samaksāti, īstenojot darbības, kuras saistītas ar konkrētiem mērķiem, attiecībā uz kuriem nav izpildīti veicinošie nosacījumi, kas ir iekļauti maksājuma pieteikumos, attiecībā uz šādiem izdevumiem nebūtu jānosaka termiņš, kurā Komisijai jāveic maksājumi. |
(9) |
Lai veicinātu Savienības prioritātes, fondu atbalsts būtu jāvērš uz ierobežotu politikas mērķu skaitu atbilstoši konkrēto fondu pamatuzdevumiem, kas izriet no to mērķiem saskaņā ar Līgumu. AMIF, IDF un BMVI gadījumā politikas mērķi būtu jānosaka attiecīgajās konkrētu fondu regulās. TPF un visiem ERAF un ESF+ resursiem, kas brīvprātīgi tiek pārvietoti kā TPF papildatbalsts, būtu jāveicina viena konkrēta mērķa sasniegšana. |
(10) |
Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondiem būtu jāpalīdz integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no Savienības budžeta kopumā 30 % izdevumu ir novirzīti klimata mērķu sasniegšanai. Šajā kontekstā ar fondiem būtu jāatbalsta darbības, kas atbilstu Savienības klimata un vides standartiem un prioritātēm un neradītu būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (7) 17. panta nozīmē. Fondu plānošanas un īstenošanas neatņemamai sastāvdaļai vajadzētu būt piemērotiem mehānismiem, lai nodrošinātu, ka atbalstītās investīcijas infrastruktūrā ir klimatnoturīgas. |
(11) |
Atspoguļojot to, cik svarīgi ir novērst bioloģiskās daudzveidības zudumu, fondiem būtu jāpalīdz integrēt bioloģiskās daudzveidības pasākumus Savienības politikas virzienos un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % un 2026. gadā un 2027. gadā 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos. |
(12) |
Daļa no Savienības budžeta, kas piešķirts fondiem, Komisijai būtu jāizpilda dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm Finanšu regulas nozīmē. Tāpēc, apgūstot dalītā pārvaldībā īstenotos fondus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro principi, kas minēti Finanšu regulā, piemēram, pareiza finanšu pārvaldība, pārredzamība un nediskriminācija. |
(13) |
Dalībvalstīm attiecīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar to institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu un dalībvalstu šim nolūkam izraudzītajām struktūrām vajadzētu būt atbildīgām par programmu sagatavošanu un īstenošanu. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāizvairās noteikt liekus noteikumus, kas saņēmējiem radītu pārmērīgu administratīvo slogu. |
(14) |
Fondu apguvē viens no galvenajiem elementiem ir partnerības princips, kas balstās uz daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un nodrošina reģionālo, vietējo, pilsētvides un citu publisko iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, ekonomisko un sociālo partneru un attiecīgā gadījumā pētniecības organizāciju un universitāšu iesaistīšanos. Lai nodrošinātu partnerības organizēšanas nepārtrauktību, fondiem būtu jāturpina piemērot ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 (8) izveidotais Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību saistībā ar partnerības nolīgumiem un programmām, ko atbalsta Eiropas strukturālie un investīciju fondi (“Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību”). |
(15) |
Savienības mērogā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi, ir satvars, kurā tiek noteiktas valstu reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Dalībvalstis izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas, ar kurām atbalsta minētās reformas. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz līdztekus ikgada valsts reformu programmām, lai izklāstītu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kas jāatbalsta ar valsts vai Savienības finansējumu, vai abus. Tām arī vajadzētu kalpot tam, lai Savienības finansējums tiktu izmantots saskaņoti un lai maksimāli palielinātu finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, kas jāsaņem jo īpaši no fondiem, Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (9), un programmas InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (10) (“InvestEU regula”). |
(16) |
Dalībvalstīm plānošanas dokumentu izstrādē būtu jāņem vērā attiecīgi konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgi Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu, un Komisijas papildu ieteikumi, kuri sniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (11) 34. pantu, un attiecībā uz AMIF, IDF un BMVI – citi attiecīgi Savienības ieteikumi, kas adresēti dalībvalstij. 2021.–2027. gada plānošanas periodā (“plānošanas periods”) dalībvalstīm uzraudzības komiteja un Komisija regulāri būtu jāinformē par progresu to programmu īstenošanā, ar ko atbalsta konkrētai valstij adresētos ieteikumus. Vidusposma pārskatīšanas laikā dalībvalstīm cita starpā būtu jāapsver nepieciešamība grozīt programmu, lai ņemtu vērā jaunas problēmas, kuras apzinātas attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas pieņemti vai grozīti kopš plānošanas perioda sākuma. |
(17) |
Dalībvalstīm būtu jāņem vērā sava integrēta nacionālā enerģētikas un klimata plāna saturs, kas jāizstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, un tā procesa iznākums, kas izriet no Savienības ieteikumiem par minētajiem plāniem, to programmām, tajā skaitā vidusposma pārskatīšanas laikā, kā arī finanšu vajadzībām, kas piešķirtas investīcijām mazoglekļa risinājumos. |
(18) |
Partnerības nolīgumam, ko sagatavojusi katra dalībvalsts, vajadzētu būt kodolīgam un stratēģiskam dokumentam, kas starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti vada sarunas par programmu izstrādi saskaņā ar ERAF, ESF+, Kohēzijas fondu, TPF un EJZAF. Lai racionalizētu apstiprināšanas procesu, Komisijai savā novērtējumā būtu jāievēro proporcionalitātes princips, jo īpaši attiecībā uz partnerības nolīguma garumu un papildinformācijas pieprasījumiem. Lai samazinātu administratīvo slogu, plānošanas periodā nevajadzētu būt pienākumam partnerības nolīgumus grozīt. Tomēr, ja dalībvalsts vēlas, tai būtu jāspēj iesniegt Komisijai vienu grozījumu tās partnerības nolīgumā, lai ņemtu vērā vidusposma pārskata rezultātus. Lai atvieglotu plānošanu un plānošanas dokumentos izvairītos no satura pārklāšanās, partnerības nolīgumu var iekļaut kā programmas daļu. |
(19) |
Lai dalībvalstīm nodrošinātu pietiekamu elastību to dalītās pārvaldības piešķīrumu īstenošanā, vajadzētu būt iespējai konkrētus finansējuma apjomus pārvietot starp fondiem un starp dalīto pārvaldību un tieši un netieši pārvaldītiem instrumentiem. Ja dalībvalsts konkrētie ekonomiskie un sociālie apstākļi to pamato, minētajam pārvietojuma apjomam vajadzētu būt lielākam. |
(20) |
Katrai dalībvalstij vajadzētu būt rīcības brīvībai lemt, vai veikt iemaksas programmā InvestEU, lai nodrošinātu ES garantiju, un InvestEU konsultāciju centram investīcijām attiecīgajā dalībvalstī, ievērojot konkrētus šajā regulā paredzētus nosacījumus. |
(21) |
Lai nodrošinātu vajadzīgos priekšnosacījumus fondu piešķirtā Savienības atbalsta rezultatīvai un efektīvai izmantošanai, būtu jāizveido ierobežots veicinošo nosacījumu saraksts, kā arī īss un izsmeļošs to novērtējuma objektīvo kritēriju kopums. Katrs veicinošais nosacījums būtu jāsaista ar konkrētu mērķi un automātiski jāpiemēro gadījumos, kad konkrētais mērķis ir izvēlēts atbalsta saņemšanai. Neskarot noteikumus par saistību atcelšanu, ja minētie nosacījumi nav izpildīti, izdevumi saistībā ar darbībām, kas veiktas saskaņā ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem, Komisijai nebūtu jāatlīdzina. Lai nodrošinātu labvēlīgu investīciju sistēmu, regulāri būtu jāuzrauga veicinošo nosacījumu turpmākā izpilde. Pēc dalībvalsts pieprasījuma EIB būtu jāspēj sniegt ieguldījumu veicinošo nosacījumu izpildes novērtēšanā. Ir arī svarīgi nodrošināt, ka atbalstam atlasītās darbības tiek īstenotas saskaņā ar ieviestajām stratēģijām un plānošanas dokumentiem, kas ir izpildīto veicinošo nosacījumu pamatā, tādējādi nodrošinot, ka visas līdzfinansētās darbības atbilst Savienības politikas satvaram. |
(22) |
Tiecoties sasniegt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus, atbalstam, kas tīkla savienojamībai paredzēts no ERAF un Kohēzijas fonda, vajadzētu būt vērstam uz Eiropas transporta tīkla trūkstošo savienojumu pabeigšanu. |
(23) |
Dalībvalstīm būtu jānosaka snieguma satvars katrai programmai, kas aptver visus rādītājus, starpposma rādītājus un mērķrādītājus, lai uzraudzītu programmas sniegumu, ziņotu par to un to izvērtētu. Tam būtu jāļauj veikt ar programmas sniegumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu tās īstenošanas laikā un jāpalīdz novērtēt fondu vispārējo sniegumu. |
(24) |
Dalībvalstij būtu jāsniedz vidusposma pārskats par katru programmu, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF. Minētajam pārskatam būtu jānodrošina programmu pilnīga pielāgošana, pamatojoties uz programmas sniegumu, vienlaikus arī sniedzot iespēju ņemt vērā jaunās problēmas un 2024. gadā izdotos attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kā arī progresu integrētu nacionālo enerģētikas un klimata plānu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanā. Vidusposma pārskatā būtu jāņem vērā arī sociālekonomiskā situācija attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā, tostarp jebkādas būtiskas negatīvas finanšu, ekonomikas vai sociālās norises vai demogrāfiskās problēmas un progress virzībā uz klimata ieguldījuma mērķrādītāju sasniegšanu valsts līmenī. Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums par vidusposma pārskata rezultātiem, tostarp tās novērtējums par pārvaldības izmaksu un maksu piemērošanu saistībā ar finanšu instrumentiem, kurus pārvalda struktūras, kas tiek izvēlētas, tieši piešķirot līgumu. |
(25) |
Mehānismi, kas nodrošina saikni starp Savienības finansēšanas politiku un Savienības ekonomikas pārvaldību, būtu vēl jāprecizē, ļaujot Komisijai iesniegt priekšlikumu Padomei par saistību vai maksājumu pilnīgu vai daļēju apturēšanu attiecībā uz vienu vai vairākām attiecīgās dalībvalsts programmām, ja minētā dalībvalsts nerīkojas efektīvi ekonomikas pārvaldības procesa kontekstā. Komisijas pienākums ierosināt apturēšanu būtu jāaptur līdz brīdim, kad tiek aktivizēta tā dēvētā vispārējā izņēmuma klauzula saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Lai nodrošinātu vienotu īstenošanu un ņemot vērā veicamo pasākumu finansiālās ietekmes nozīmīgumu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei, kurai būtu jārīkojas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu, kas nepieciešami efektīvas rīcības nodrošināšanai ekonomikas pārvaldības procesa kontekstā, būtu jāizmanto apvērstā kvalificētā vairākuma balsojums. Ņemot vērā ESF+ un Interreg programmu atbalstīto darbību veidu, ESF+ un šīs programmas būtu jāizslēdz no minēto mehānismu darbības jomas. |
(26) |
Lai varētu ātri reaģēt uz Stabilitātes un izaugsmes paktā minētajiem ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem, kas varētu rasties plānošanas periodā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt pagaidu pasākumus, kuri atvieglotu fondu izmantošanu reaģēšanai uz šādiem apstākļiem. Komisijai būtu jāpieņem pasākumi, kas, ņemot vērā ārkārtējos vai neparastos apstākļus, ar kuriem dalībvalsts saskaras, ir vispiemērotākie un vienlaikus saglabā fondu mērķus. Komisijai būtu arī jāuzrauga minēto pasākumu īstenošana un jāizvērtē to piemērotība. |
(27) |
Ir jānosaka kopīgas prasības attiecībā uz programmu saturu, ņemot vērā katra fonda īpašās iezīmes. Minētās kopīgās prasības var papildināt ar konkrēta fonda noteikumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (12) (“Interreg regula”) būtu jānosaka īpaši noteikumi par Interreg programmu saturu. |
(28) |
Lai nodrošinātu elastību programmas īstenošanā un samazinātu administratīvo slogu, būtu jāatļauj ierobežoti finanšu pārvietojumi starp vienas programmas prioritātēm, neprasot Komisijas lēmumu grozīt programmu. Lai nodrošinātu atjauninātu informāciju par finanšu piešķīrumiem katrai prioritātei, pārskatītās finanšu tabulas būtu jāiesniedz Komisijai. |
(29) |
Lai uzlabotu TPF efektivitāti, vajadzētu būt iespējai, ka papildu resursi no ERAF un ESF+ tiek brīvprātīgi darīti pieejami TPF. Minētie papildu resursi būtu jānodrošina, izmantojot īpašu brīvprātīgu pārvietojumu no minētajiem fondiem uz TPF, ņemot vērā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos izklāstītās pārkārtošanās grūtības, kuras ir jārisina. Pārvietojamās summas būtu jānodrošina no to reģiona kategoriju resursiem, kuros atrodas teritorijas, kas noteiktas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Ņemot vērā šo īpašo kārtību TPF resursu izmantošanai, TPF resursu izveidei būtu jāpiemēro tikai īpašā pārvietojuma mehānisms. Turklāt būtu jāprecizē, ka TPF resursiem un ERAF un ESF+ resursiem, kas pārvietoti uz TPF un arī kļūst par TPF atbalstu, būtu jāpiemēro tikai šī regula un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (13) (“TPF regula”). Papildu atbalstam nebūtu jāpiemēro nedz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (14) (“ERAF un KF regula”), nedz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (15) (“ESF+ regula”). Tāpēc ERAF resursi, kas pārvietoti uz TPF kā papildu atbalsts, būtu jāizslēdz no tematiskās koncentrācijas prasību aprēķina bāzes, kas noteikta ERAF un KF regulā, un no minimālo piešķīrumu ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai aprēķina bāzes, kas noteikta ERAF un KF regulā. Tas pats attiecībā uz tematiskās koncentrācijas prasībām, kas noteiktas ESF+ regulā, attiecas uz ESF+ resursiem, kas kā papildu atbalsts pārvietoti uz TPF. |
(30) |
Lai stiprinātu integrētas teritoriālās attīstības pieeju, investīcijas teritoriālo rīku veidā, piemēram, integrētas teritoriālās investīcijas, sabiedrības virzīta vietējā attīstība, kas Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ietvaros tiek dēvēta par “LEADER” vai jebkurš cits teritoriālais rīks, ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātas iniciatīvas, būtu jābalsta uz teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijām. Tas pats būtu jāattiecina uz saistītām iniciatīvām, piemēram, viedajiem ciematiem. Integrētu teritoriālo investīciju un dalībvalstu izstrādāto teritoriālo rīku nolūkā būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz teritoriālo stratēģiju saturu. Minētās teritoriālās stratēģijas būtu jāizstrādā un jāapstiprina attiecīgo iestāžu vai struktūru atbildībā. Lai nodrošinātu attiecīgo iestāžu vai struktūru iesaistīšanos teritoriālo stratēģiju īstenošanā, minētajām iestādēm vai struktūrām vajadzētu būt atbildīgām par atbalstāmo darbību atlasi vai arī jāiesaistās minētajā atlasē. Veicinot ilgtspējīga tūrisma iniciatīvas, teritoriālajām stratēģijām būtu jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp iedzīvotāju un tūristu vajadzībām, piemēram, savstarpēji savienojot veloceliņu un dzelzceļa tīklus. |
(31) |
Lai efektīvi risinātu attīstības problēmas lauku apvidos, būtu jāatvieglo koordinēts atbalsts no fondiem un ELFLA. Dalībvalstīm un reģioniem būtu jānodrošina, ka no fondiem un ELFLA atbalstītie intervences pasākumi ir savstarpēji papildinoši un tiek īstenoti koordinēti, lai radītu sinerģijas un lai samazinātu administratīvās izmaksas un slogu pārvaldes struktūrām un saņēmējiem. |
(32) |
Lai labāk mobilizētu potenciālu vietējā līmenī, ir jāstiprina un jāveicina sabiedrības virzīta vietējā attīstība. Tajā būtu jāņem vērā vietējās vajadzības un potenciāls, kā arī attiecīgās sociālās un kultūras īpatnības, un būtu jāparedz strukturālas pārmaiņas, jāuzlabo sabiedrības spējas un jāstimulē inovācija. Lai īstenotu vietējās attīstības stratēģijas, būtu jāstiprina cieša sadarbība un integrēta fondu un ELFLA izmantošana. Ir būtiski, ka vietējās rīcības grupas, kas pārstāv sabiedrības intereses, ir atbildīgas par sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Lai attiecībā uz sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijām veicinātu koordinētu atbalstu no dažādiem fondiem un ELFLA un atvieglotu to apgūšanu, būtu jāveicina “galvenā fonda” pieejas izmantošana. Ja ELFLA tiek izraudzīts par galveno fondu, tam būtu jāievēro noteikumi, kas paredzēti “galvenā fonda” pieejā. |
(33) |
Lai samazinātu administratīvo slogu, vajadzētu būt iespējai īstenot tehnisko palīdzību, kura saistīta ar programmas īstenošanu pēc dalībvalsts iniciatīvas, izmantojot vienotu likmi, kas balstās uz programmas īstenošanas progresu, un kura var aptvert arī horizontālos uzdevumus. Tomēr, lai vienkāršotu AMIF, IDF un BMVI, kā arī Interreg programmu īstenošanu, būtu jāizmanto tikai vienotas likmes pieeja. Lai atvieglotu finanšu pārvaldību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai norādīt vienu vai vairākas struktūras, kurām būtu pārskaitāmas saistītās atlīdzināšanas. Tā kā minētās atlīdzināšanas balstās uz vienotas likmes piemērošanu, verifikācijām un revīzijām būtu jāaprobežojas ar pārbaudi, vai ir izpildīti nosacījumi, kas izraisa Savienības ieguldījuma atlīdzināšanu, bet uz pakārtotajiem izdevumiem nevajadzētu attiecināt verifikāciju vai revīziju. Tomēr, ja priekšroka tiek dota nepārtrauktībai ar 2014.–2020. gada periodu, dalībvalstij vajadzētu būt arī iespējai turpināt saņemt atlīdzinājumu par attiecināmajām izmaksām, kas saņēmējam faktiski radušās un apmaksātas, īstenojot darbības saistībā ar tehnisko palīdzību, ko īsteno, izmantojot vienu vai vairākas atsevišķas programmas vai vienu vai vairākas prioritātes programmā. Dalībvalstij savā partnerības nolīgumā būtu jānorāda, kādu Savienības ieguldījuma veidu tā ir izvēlējusies tehniskajai palīdzībai visā plānošanas periodā. Neatkarīgi no izvēlētā risinājuma vajadzētu būt iespējamam tehnisko palīdzību papildināt ar konkrētiem administratīvo spēju veidošanas pasākumiem, izmantojot atlīdzināšanas metodes, kas nav saistītas ar izmaksām. Vajadzētu arī būt iespējamam darbības un nodevumus, kā arī attiecīgos Savienības maksājumus saskaņot ceļvedī un paredzēt maksājumus atbilstoši rezultātiem uz vietas. |
(34) |
Ja dalībvalsts Komisijai ierosina programmas vai tās daļas prioritāti atbalstīt ar finansēšanas shēmu, kas nav saistīta ar izmaksām, saskaņotajai rīcībai, nodevumiem un nosacījumiem vajadzētu būt saistītiem ar faktiskajām investīcijām, ko attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā veic saskaņā ar dalītā pārvaldībā īstenotām programmām. Šajā sakarā būtu jānodrošina pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošana. Proti, attiecībā uz to summu atbilstību, kuras ir saistītas ar attiecīgo nosacījumu izpildi vai rezultātu sasniegšanu, Komisijai un dalībvalstij būtu jānodrošina, ka izmantotie resursi ir pietiekami veiktajām investīcijām. Ja programmā tiek izmantota finansēšanas shēma, kas nav saistīta ar izmaksām, pamatā esošajām izmaksām, kas saistītas ar minētās shēmas īstenošanu, nebūtu jāpiemēro nekādas verifikācijas vai revīzijas, jo Komisija programmā vai deleģētajā aktā sniedz ex ante piekrišanu par summām, kas saistītas ar nosacījumu izpildi vai rezultātu sasniegšanu. Tā vietā verifikācijām un revīzijām būtu jāaprobežojas ar pārbaudi, vai ir izpildīti nosacījumi vai sasniegti rezultāti, kas izraisa Savienības ieguldījuma atlīdzināšanu. |
(35) |
Lai pārbaudītu programmu sniegumu, dalībvalstīm būtu jāizveido uzraudzības komitejas, kuru sastāvā būtu jāietver attiecīgu partneru pārstāvji. Attiecībā uz ERAF, ESF+, Kohēzijas fondu un EJZAF gada īstenošanas ziņojumi būtu jāaizstāj ar ikgadēju strukturētu politikas dialogu, kura pamatā ir jaunākā informācija un dati par programmas īstenošanu, ko dalībvalsts darījusi pieejamus. Izskatīšanas sanāksme būtu jāorganizē arī programmām, kas attiecas uz TPF. |
(36) |
Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (16) 22. un 23. punktu, fondi būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai izvērtētu fondu ietekmi uz vietas. Minētajām prasībām būtu arī jāļauj uzraudzīt atbalstu dzimumu līdztiesībai. |
(37) |
Lai nodrošinātu, ka ir pieejama visaptveroša jaunākā informācija par programmas īstenošanu, būtu vajadzīga efektīva un savlaicīga elektroniskā ziņošana par kvantitatīvajiem datiem. |
(38) |
Lai atbalstītu saistīto programmu un aktivitāšu sagatavošanu nākamajam plānošanas periodam, Komisijai būtu jāveic fondu vidusposma novērtējums. Plānošanas perioda beigās Komisijai būtu jāveic fondu retrospektīvi izvērtējumi, kuros galvenā uzmanība būtu jāpievērš fondu ietekmei. Minēto izvērtējumu rezultāti būtu jāpublisko. |
(39) |
Programmas iestādēm, saņēmējiem un ieinteresētajām personām dalībvalstīs būtu jāveicina izpratne par sasniegumiem, kas gūti, izmantojot Savienības finansējumu, un attiecīgi jāinformē sabiedrība. Pārredzamības, komunikācijas un redzamības aktivitātes ir būtiskas, lai Savienības rīcību padarītu redzamu uz vietas, un to pamatā vajadzētu jābūt patiesai, precīzai un atjauninātai informācijai. Lai minētās prasības būtu izpildāmas, programmas iestādēm un – neatbilstības gadījumā – Komisijai būtu jāspēj piemērot korektīvus pasākumus. |
(40) |
Vadošajām iestādēm būtu jāpublicē strukturēta informācija par atlasītajām darbībām un saņēmējiem tās programmas tīmekļa vietnē, kas sniedz atbalstu darbībai, vienlaikus ņemot vērā prasības par personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (17). |
(41) |
Nolūkā vienkāršot fondu izmantošanu un samazināt kļūdu risku, ir lietderīgi definēt gan dalībvalstīm paredzētā Savienības ieguldījuma veidus, gan tā atbalsta veidus, ko dalībvalstis sniedz saņēmējiem. Lai šādu vienkāršošanas iespēju izmantotu vairāk, vadošajām iestādēm vajadzētu būt arī iespējai piešķirt dotācijas, izmantojot finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, ja šīs dotācijas tiek segtas ar Savienības ieguldījuma atlīdzinājumu tādā pašā veidā. |
(42) |
Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas saņēmējiem, dalībvalstīm arvien vairāk būtu jāizmanto vienkāršoto izmaksu iespējas. Robežvērtība, kas saistīta ar vienkāršoto izmaksu iespēju obligātu izmantošanu, būtu jāsaista ar darbības kopējām izmaksām, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visām darbībām, kas ir zem robežvērtības, neatkarīgi no tā, vai atbalsts ir publisks vai privāts. Ja vadošā iestāde uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus plāno ierosināt izmantot vienkāršoto izmaksu iespēju, tai vajadzētu būt iespējai apspriesties ar uzraudzības komiteju. Dalībvalstu noteiktajām summām un likmēm jābūt ticamām reālo izmaksu aizstājējvērtībām. Regulāri pielāgojumi ir laba prakse saistībā ar daudzgadu programmas īstenošanu, lai ņemtu vērā faktorus, kas ietekmē likmes un summas. Lai atvieglotu vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu, šajā regulā būtu jāparedz arī metodes un likmes, ko var izmantot bez prasības dalībvalstīm veikt aprēķinu vai definēt metodiku. |
(43) |
Lai nodrošinātu vienoto likmju tūlītēju ieviešanu, jebkuru vienotu likmi, ko dalībvalstis noteikušas 2014.–2020. gada periodā, pamatojoties uz taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, būtu jāturpina piemērot līdzīgām darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šo regulu, neprasot jaunu aprēķina metodi. |
(44) |
Lai optimizētu līdzfinansēto vides investīciju apguvi, būtu jānodrošina sinerģija ar LIFE vides un klimata pasākumu programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/783 (18), jo īpaši izmantojot LIFE stratēģiskos integrētos projektus un stratēģiskos dabas projektus, kā arī ar projektiem, ko finansē saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (19)(““Apvārsnis Eiropa” regula”) un citām Savienības programmām. |
(45) |
Lai nodrošinātu juridisko skaidrību, ir lietderīgi noteikt attiecināmības periodu izdevumiem vai izmaksām, kas saistīti ar darbībām, kuras saskaņā ar šo regulu atbalsta no fondiem, un ierobežot atbalstu pabeigtām darbībām. Būtu arī jāprecizē datums, no kura izdevumi kļūst tiesīgi pretendēt uz atbalstu no fondiem jaunu programmu pieņemšanas vai programmu izmaiņu gadījumā, tostarp izņēmuma iespēja pagarināt attiecināmības periodu, lai ietvertu dabas katastrofas sākšanos, ja ir steidzama nepieciešamība mobilizēt resursus, lai reaģētu uz šādu katastrofu. Vienlaikus programmu īstenošanā būtu jāparedz elastība attiecībā uz to darbību izdevumu attiecināmību, kuras veicina programmas mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no tā, vai tās tiek īstenotas ārpus dalībvalsts vai Savienības, vai tajā pašā reģiona kategorijā dalībvalstī. |
(46) |
Lai nodrošinātu publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) īstenošanai nepieciešamo elastību, PPP nolīgumā būtu jānorāda, kad izdevumi tiek uzskatīti par attiecināmiem, jo īpaši, kādos apstākļos tie ir radušies saņēmējam vai PPP privātā sektora partnerim, neatkarīgi no tā, kurš veic maksājumus, kas saistīti ar PPP darbības īstenošanu. |
(47) |
Lai nodrošinātu fondu efektivitāti, taisnīgumu un ilgstošu iedarbību, būtu jāievieš noteikumi, kas garantē, ka investīcijas infrastruktūrā vai produktīvas investīcijas ir noturīgas un novērš to, ka fondus izmanto kā nepamatotas priekšrocības. Vadošajām iestādēm īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai, atlasot darbības, netiktu atbalstīta pārcelšana un lai nepamatoti izmaksātās summas par darbībām, kas neatbilst prasībai par ilglaicīgumu, tiktu uzskatītas par pārkāpumiem. |
(48) |
Lai uzlabotu papildināmību un vienkāršotu īstenošanu, vajadzētu būt iespējai mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” kopīgajās programmās kombinēt atbalstu no ERAF, Kohēzijas fonda un TPF ar atbalstu no ESF+. |
(49) |
Lai optimizētu pievienoto vērtību no investīcijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas izveidot sinerģijas, jo īpaši starp fondiem un citiem attiecīgiem instrumentiem, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānismu un Brexit korekcijas rezervi. Minētās sinerģijas būtu jāsasniedz, izmantojot lietotājdraudzīgus galvenos mehānismus, proti, vienoto likmju atzīšanu attiecināmajām izmaksām no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” par līdzīgu darbību un iespēju kombinēt finansējumu no dažādiem Savienības instrumentiem tajā pašā darbībā, ja vien tiek novērsta dubulta finansēšana. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par papildu finansējumu no fondiem. |
(50) |
Finanšu instrumentus nevajadzētu izmantot, lai atbalstītu refinansēšanas darbības, tādas kā esošo aizdevuma līgumu vai citu investīciju finansēšanas veidu aizstāšana, kuri investīciju lēmuma pieņemšanas dienā jau ir fiziski pabeigti vai pilnībā īstenoti, bet gan lai atbalstītu jebkāda veida jaunas investīcijas saskaņā ar pamatā esošajiem politikas mērķiem. |
(51) |
Vadošo iestāžu lēmums finansēt atbalsta pasākumus ar finanšu instrumentu starpniecību būtu jāpieņem, pamatojoties uz ex ante novērtējumu. Ar šo regulu būtu jānosaka ex ante novērtējumu obligātie elementi, par kuriem būtu sniedzama to pabeigšanas dienā pieejamā provizoriskā informācija, un būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot ex ante novērtējumus, kas veikti attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu, attiecīgā gadījumā tos atjauninot, lai novērstu administratīvo slogu un kavēšanos finanšu instrumentu veidošanā. |
(52) |
Lai veicinātu dažu finanšu instrumentu veidu īstenošanu, attiecībā uz kuriem ir paredzēts programmas atbalsts dotāciju veidā, tostarp kapitāla atlaižu veidā, šādai kombinācijai vienā finanšu instrumenta darbībā var piemērot noteikumus par finanšu instrumentiem. Tomēr būtu jāparedz nosacījumi šādam programmas atbalstam un īpaši nosacījumi, lai novērstu dubultu finansēšanu. |
(53) |
Pilnībā ievērojot piemērojamos valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumus, kas tikuši precizēti 2014.–2020. gada plānošanas periodā, vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lemt par vispiemērotākajiem finanšu instrumentu īstenošanas variantiem, lai apmierinātu mērķa reģionu īpašās vajadzības. Turklāt, lai nodrošinātu 2014.–2020. gada plānošanas perioda nepārtrauktību, vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai īstenot finanšu instrumentus, līguma slēgšanas tiesības tieši piešķirot EIB un starptautiskām finanšu iestādēm, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja. Vadošajām iestādēm vajadzētu būt arī iespējai 2014.–2020. gada plānošanas periodā līguma slēgšanas tiesības tieši piešķirt valstij piederošām bankām vai iestādēm, kas atbilst tādiem pašiem stingriem nosacījumiem, kā tiem, kuri paredzēti Finanšu regulā. Šajā regulā būtu jāparedz skaidri nosacījumi, lai nodrošinātu, ka iespēja tieši piešķirt līguma slēgšanas tiesības joprojām atbilst iekšējā tirgus principiem. Šajā sakarā Komisijai būtu jāsniedz atbalsts revidentiem, vadošajām iestādēm un saņēmējiem, lai nodrošinātu atbilstību valsts atbalsta noteikumiem. |
(54) |
Ņemot vērā, ka procentu likmes jau ilgstoši ir zemā līmenī un lai nevajadzīgi nesodītu struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ir nepieciešams, ievērojot aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību, ko veic šīs struktūras, dot iespēju no finanšu instrumentā atpakaļ iemaksātajiem resursiem finansēt negatīvos procentus, kas radušies fondu investīciju rezultātā. Finanšu instrumentus īstenojošām struktūrām ar aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību būtu jācenšas optimizēt peļņu un līdz minimumam samazināt maksas pieņemamā riska līmenī. |
(55) |
Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu un noteikumiem dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt atbildīgām par programmu pārvaldību un kontroli un jānodrošina fondu likumīga un pareiza izmantošana. Tā kā dalībvalstīm būtu jāuzņemas galvenā atbildība par šādu pārvaldību un kontroli un jānodrošina, ka fondu atbalstītās darbības atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem, šajā saistībā būtu jānosaka to pienākumi. Šajā kontekstā būtu jānosaka arī Komisijas pilnvaras un pienākumi. |
(56) |
Lai paātrinātu programmas īstenošanas sākumu, būtu jāatvieglo iepriekšējā plānošanas perioda īstenošanas kārtības saglabāšana. Ja vien nav vajadzīga jauna tehnoloģija, būtu jāsaglabā jau iepriekšējam plānošanas periodam izveidotās datorizētās sistēmas izmantošana, attiecīgi pielāgojot to. |
(57) |
Lai sekmētu fondu efektīvu izmantošanu, EIB atbalstam vajadzētu būt pieejamam visām dalībvalstīm pēc to pieprasījuma. Šāds atbalsts varētu attiekties uz spēju veidošanu, atbalstu projektu apzināšanā, sagatavošanā un īstenošanā, kā arī konsultācijām par finanšu instrumentiem un investīciju platformām. |
(58) |
Dalībvalstij vajadzētu būt iespējai pēc savas iniciatīvas norādīt koordinācijas struktūru, kuras pienākums būtu sadarboties ar Komisiju un sniegt tai informāciju, kā arī koordinēt programmas iestāžu darbības minētajā dalībvalstī. |
(59) |
Lai racionalizētu programmas pārvaldības funkcijas, grāmatvedības funkciju integrācija vadošās iestādes grāmatvedības funkcijās būtu jāsaglabā attiecībā uz programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, un citu fondu gadījumā tā jānodrošina kā izvēles iespēja. |
(60) |
Tā kā vadošajai iestādei ir galvenā atbildība par fondu rezultatīvu un efektīvu apguvi un līdz ar to tā pilda plaša spektra funkcijas, būtu sīki jāizklāsta tās funkcijas attiecībā uz darbību atlasi, programmu pārvaldību un atbalsta sniegšanu uzraudzības komitejai. Darbību atlases procedūras var būt vai nebūt konkurenciālas ar noteikumu, ka piemērotie kritēriji un izmantotās procedūras ir nediskriminējoši, iekļaujoši un pārredzami un ka atlasītās darbības maksimāli palielina Savienības finansējuma ieguldījumu un atbilst horizontālajiem principiem, kas noteikti šajā regulā. Lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību, dalībvalstīm būtu jānodrošina infrastruktūrā veikto investīciju klimatnoturība un, atlasot šādas investīcijas, par prioritāti būtu jānosaka darbības, kas atbilst principam “energoefektivitāte pirmajā vietā”. |
(61) |
Būtu jāoptimizē sinerģijas starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem. Būtu jāatvieglo atbalsta sniegšana darbībām, kuras jau ir saņēmušas izcilības zīmogu vai kuras ir līdzfinansētas ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, izmantojot fondu ieguldījumu. Nosacījumi, kas jau novērtēti Savienības līmenī pirms izcilības zīmoga kvalitātes zīmes piešķiršanas vai līdzfinansējuma no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, nebūtu atkārtoti jānovērtē, kamēr darbības atbilst šajā regulā noteikto prasību ierobežotam kopumam. Tam būtu arī jāatvieglo attiecīgo Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (20) izklāstīto noteikumu ievērošana. |
(62) |
Lai nodrošinātu atbilstošu līdzsvaru starp fondu rezultatīvu un efektīvu apguvi un saistītajām administratīvajām izmaksām un slogu, pārvaldības verifikāciju biežums, darbības joma un aptvērums būtu jābalsta uz riska novērtējumu, kurā vērā ņemti tādi faktori kā īstenoto darbību skaits, veids, apjoms un saturs, saņēmēji, kā arī riska līmenis, kas noteikts iepriekšējās pārvaldības verifikācijās un revīzijās. Pārvaldības verifikācijām vajadzētu būt samērīgām ar riskiem, kas izriet no minētā riska novērtējuma, un revīzijām vajadzētu būt samērīgām ar Savienības budžetam radītā apdraudējuma apmēru. |
(63) |
Revīzijas iestādei būtu jāveic revīzijas un jānodrošina, ka Komisijai sniegtais revīzijas atzinums ir uzticams. Minētajam revīzijas atzinumam būtu jāsniedz Komisijai pārliecība par trim jautājumiem, proti, par deklarēto izdevumu likumību un pareizību, pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību un pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu. Ja neatkarīgs revidents ir veicis uz starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem balstītu revīziju, kas sniedz pamatotu pārliecību par finanšu pārskatiem un ziņojumiem, kuros izklāstīts Savienības ieguldījuma izlietojums, minētajai revīzijai būtu jāveido pamats vispārējam ticamības apliecinājumam, ko revīzijas iestāde sniedz Komisijai, ciktāl ir pietiekami pierādījumi par revidenta neatkarību un kompetenci saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu. |
(64) |
Verifikāciju un revīzijas prasību samazināšanai vajadzētu būt iespējamai, ja ir pārliecība, ka programma ir darbojusies efektīvi divus pēdējos gadus pēc kārtas, jo tas liecina par fondu rezultatīvu un efektīvu apguvi ilgākā laikposmā. |
(65) |
Lai samazinātu administratīvo slogu saņēmējiem un administratīvās izmaksas, kā arī lai izvairītos no revīziju un pārvaldības verifikāciju dublēšanās saistībā ar vieniem un tiem pašiem Komisijai deklarētajiem izdevumiem, attiecībā uz fondiem būtu jānosaka vienotās revīzijas principa konkrēta piemērošana. |
(66) |
Lai pastiprinātu revīzijas preventīvo nozīmi, nodrošinātu juridisko pārredzamību un apmainītos ar labu praksi, Komisijai vajadzētu būt iespējai pēc dalībvalstu pieprasījuma un ar revidēto dalībvalstu piekrišanu apmainīties ar revīzijas ziņojumiem. |
(67) |
Lai uzlabotu finanšu pārvaldību, būtu jāparedz vienkāršota priekšfinansējuma shēma. Priekšfinansējuma shēmai būtu jānodrošina, ka dalībvalstij ir līdzekļi atbalsta sniegšanai saņēmējiem no programmas īstenošanas sākuma. |
(68) |
Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, kā arī Komisijai, būtu jāizveido maksājuma pieteikumu grafiks. Komisijas maksājumiem būtu jāpiemēro 5 % ieturējums līdz kontu gada atlikuma maksājumam, ja Komisija var secināt, ka pārskati ir pilnīgi, precīzi un patiesi. |
(69) |
Lai samazinātu administratīvo slogu, gada pārskatu akceptēšanas procedūra būtu jāvienkāršo, paredzot vienkāršāku kārtību attiecībā uz maksājumiem un atgūšanu, ja starp Komisiju un dalībvalsti nav domstarpību. |
(70) |
Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un budžetu, dalībvalstu un Komisijas līmenī būtu jānosaka un jāīsteno samērīgi pasākumi. Komisijai vajadzētu būt iespējai pārtraukt maksājumu termiņus, apturēt starpposma maksājumus un piemērot finanšu korekcijas, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Komisijai būtu jāievēro proporcionalitātes princips, ņemot vērā pārkāpumu raksturu, smagumu un biežumu un to finansiālo ietekmi uz Savienības budžetu. Ja Komisija nevar precīzi noteikt nepareizo izdevumu summu, lai piemērotu finanšu korekcijas, kas saistītas ar atsevišķiem gadījumiem, Komisijai būtu jāpiemēro vienota likme vai statistiski ekstrapolēta finanšu korekcija. Starpposma maksājumu apturēšanai, pamatojoties uz argumentētu atzinumu, ko Komisija sniegusi, ievērojot LESD 258. pantu, vajadzētu būt iespējamai, ja pastāv pietiekami tieša saikne starp argumentētajā atzinumā aplūkoto jautājumu un attiecīgajiem izdevumiem, lai apdraudētu izdevumu likumību un pareizību. |
(71) |
Dalībvalstīm būtu jānovērš, jākonstatē un efektīvi jārisina visi pārkāpumi, tostarp krāpšana, ko izdarījuši ekonomikas dalībnieki. Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (21) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (22) un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (23) Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 (24) Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (25). Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības fondu līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuvi un nodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības fondu apguvē iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu ātri jāsniedz Komisijai ziņojums par atklātajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un par turpmākajiem pasākumiem, ko tās veikušas saistībā ar šādiem pārkāpumiem un saistībā ar OLAF izmeklēšanu. |
(72) |
Lai stiprinātu Savienības budžeta aizsardzību, Komisijai būtu jādara pieejama integrēta un sadarbspējīga informācijas un uzraudzības sistēma, tostarp vienots datizraces un riska noteikšanas instruments, lai varētu piekļūt attiecīgajiem datiem un tos analizēt, un Komisijai būtu jāmudina to izmantot, lai dalībvalstis to vispārēji piemērotu. |
(73) |
Saskaņā ar 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (26), kontroles un revīzijas vajadzībām būtu jāievieš tādi standartizēti pasākumi, ar ko vākt, salīdzināt un apkopot informāciju un skaitļus par Savienības finansējuma saņēmējiem, lai uzlabotu Savienības budžeta un Next Generation EU aizsardzību pret pārkāpumiem, tostarp krāpšanu. Lai nodrošinātu efektīvas kontroles un revīzijas, ir nepieciešama datu vākšana par tiem, kas tieši vai netieši beigās gūst labumu no Savienības finansējuma dalītā pārvaldībā, tostarp dati par Savienības finansējuma saņēmēju faktiskajiem īpašniekiem. |
(74) |
Lai uzlabotu Savienības budžeta aizsardzību pret pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, ir nepieciešams apstrādāt to faktisko īpašnieku personas datus, kas ir fiziskas personas. Jo īpaši, lai efektīvi konstatētu, izmeklētu un sauktu pie atbildības par šādu krāpšanu vai lai novērstu pārkāpumus, ir nepieciešams spēt identificēt faktiskos īpašniekus, kas ir fiziskas personas un kas galu galā gūst peļņu no pārkāpumiem, tostarp krāpšanas. Minētajā nolūkā un vienkāršošanas labad, un lai samazinātu administratīvo slogu, būtu jāļauj dalībvalstīm izpildīt savu pienākumu attiecībā uz informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, izmantojot datus, kas glabāti reģistrā un kas jau tiek izmantoti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (27) nolūkiem. Šajā sakarā faktisko īpašnieku personas datu apstrādes nolūki šajā regulā, proti, novērst, konstatēt un labot pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un ziņot par tiem, ir saderīgi ar personas datu apstrādes nolūkiem Direktīvā (ES) 2015/849. |
(75) |
Lai veicinātu finanšu disciplīnu, ir lietderīgi noteikt kārtību budžeta saistību atcelšanai programmas līmenī. |
(76) |
Lai dalībvalstīm būtu pietiekami daudz laika deklarēt Komisijai izdevumus līdz pieejamajam resursu līmenim gadījumā, ja pēc 2021. gada 1. janvāra tiktu pieņemti jauni noteikumi vai programmas dalītā pārvaldībā, summas, kas atbilst 2021. gadā neizmantotajiem piešķīrumiem, vienādās daļās būtu jāpārvieto uz 2022.–2025. gadu, kā paredzēts Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 (28) 7. pantā. |
(77) |
Lai veicinātu LESD ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu, mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jāatbalsta visi reģioni. Lai nodrošinātu līdzsvarotu un pakāpenisku atbalstu un atspoguļotu ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni, resursi saskaņā ar minēto mērķi no ERAF un ESF+ būtu jāpiešķir, pamatojoties uz sadales principu, kas galvenokārt balstās uz iekšzemes kopproduktu (“IKP”) uz vienu iedzīvotāju. Dalībvalstīm, kurās nacionālais kopienākums (“NKI”) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no Savienības vidējā rādītāja, būtu jāgūst labums no mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ko finansē no Kohēzijas fonda. |
(78) |
Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) paredzētie resursi būtu jāpiešķir dalībvalstīm, pamatojoties uz sadales metodoloģiju, kurā jo īpaši ņemts vērā iedzīvotāju blīvums pierobežas teritorijās. Turklāt, lai nodrošinātu esošo programmu nepārtrauktību, attiecīgajā konkrēta fonda regulā būtu jāparedz īpaši noteikumi, lai noteiktu programmas teritorijas un reģionu atbilstību dažādām Interreg sadaļām. |
(79) |
Būtu jānosaka objektīvi kritēriji to reģionu un teritoriju noteikšanai, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu no fondiem. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības mērogā vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (29), kā tā grozīta ar Komisijas Regulu (ES) 2016/2066 (30). |
(80) |
Lai noteiktu atbilstošu finanšu shēmu ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam un TPF, Komisijai būtu jānosaka pieejamo piešķīrumu gada sadalījums pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu, kā arī piešķīrumi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg). |
(81) |
No Kohēzijas fonda līdzekļiem jāturpina finansēt Eiropas transporta tīklu projektus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (“EISI regula”), izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI). Pamatojoties uz sekmīgo pieeju 2014.–2020. gada plānošanas periodā, šajā nolūkā no Kohēzijas fonda uz EISI būtu jāpārvieto 10 000 000 000 EUR. |
(82) |
Noteikta resursu summa no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda būtu jāpiešķir Eiropas pilsētiniciatīvai, kas būtu jāīsteno Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā. |
(83) |
Lai nodrošinātu atbilstošu piešķīrumu pa reģiona kategorijām, principā dalībvalstīm paredzētajiem kopējiem piešķīrumiem attiecībā uz mazāk attīstītiem, pārejas un vairāk attīstītiem reģioniem nevajadzētu būt pārvietojamiem starp kategorijām. Tomēr, ievērojot dalībvalstu vajadzības risināt konkrētas problēmas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt pārvietojumu no to piešķīrumiem vairāk attīstītiem reģioniem vai pārejas reģioniem uz mazāk attīstītiem reģioniem un no vairāk attīstītiem reģioniem uz pārejas reģioniem, un tādā gadījumā, minētā izvēle būtu jāpamato. Lai nodrošinātu pietiekamus finanšu resursus mazāk attīstītiem reģioniem, būtu jānosaka maksimālais apjoms pārvietojumiem uz vairāk attīstītiem reģioniem vai pārejas reģioniem. Resursu pārvietojamībai starp mērķiem nevajadzētu būt iespējamai, izņemot gadījumus, kas stingri noteikti šajā regulā. |
(84) |
Ja reģions bija klasificēts kā vairāk attīstīts reģions 2014.–2020. gada laikposmā, bet ir klasificēts kā pārejas reģions 2021.–2027. gada laikposmā un tādēļ 2021.–2027. gada laikposmā saņemtu mazāku atbalstu, pamatojoties uz sadales metodoloģiju, attiecīgā dalībvalsts tiek aicināta ņemt vērā šo faktoru, lemjot par tās finansējuma iekšējo sadalījumu. |
(85) |
Īrijas salas unikālo un īpašo apstākļu kontekstā un nolūkā atbalstīt ziemeļu un dienvidu sadarbību atbilstoši Belfāstas nolīgumam ir jāturpina programma PEACE PLUS, kam jābalstās uz iepriekšējo programmu PEACE un Interreg darbu Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabalos. Ņemot vērā minētās programmas praktisko nozīmi, tā būtu jāatbalsta ar īpašu piešķīrumu, lai turpinātu atbalstīt miera un samierināšanās pasākumus, un minētajai programmai būtu arī jāpiešķir attiecīga daļa no Īrijas piešķīruma Interreg. |
(86) |
Attiecīgā gadījumā ir jānosaka kohēzijas politikas jomas līdzfinansējuma maksimālā likme katrai reģiona kategorijai, lai nodrošinātu, ka līdzfinansējuma princips tiek ievērots, pienācīgā līmenī izmantojot valsts publiskā vai privātā sektora atbalstu. Minētajām likmēm būtu jāatspoguļo reģionu ekonomikas attīstības līmenis IKP izteiksmē uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES27 valstu vidējo rādītāju, vienlaikus saglabājot ne mazāk labvēlīgu attieksmi to kategorijas maiņas gadījumā. |
(87) |
Saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta attiecīgajiem noteikumiem, kā precizēts Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību, dalībvalstis var iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu pēc papildu elastīguma attiecībā uz publiskajiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem, ko atbalsta valsts pārvalde, līdzfinansējot investīcijas. |
(88) |
Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz grozījumu veikšanu elementos, kas iekļauti dažos šīs regulas pielikumos, proti, attiecībā uz intervences veidu dimensijām un kodiem, partnerības nolīgumu un programmu veidnēm, datu nosūtīšanas veidnēm, veidni prognozēm par Komisijai iesniedzamajiem maksājumu pieteikumiem, Savienības emblēmas izmantošanu, finansējuma līgumu un stratēģijas dokumentu elementiem, elektronisko datu apmaiņas sistēmu starp dalībvalstīm un Komisiju, veidnēm, kas attiecas uz pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, pārvaldības deklarāciju, gada revīzijas atzinumu, gada kontroles ziņojumu, gada revīzijas ziņojuma paraugu EIB vai citu starptautisku finanšu iestāžu īstenotiem finanšu instrumentiem, revīzijas stratēģiju, maksājuma pieteikumiem, pārskatiem, detalizētiem noteikumiem un veidni saistībā ar ziņošanu par pārkāpumiem un finanšu korekciju apmēra noteikšanu. |
(89) |
Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz partnerību grozīšanu, lai pielāgotu minēto rīcības kodeksu šai regulai, vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu, vienotas likmes un tāda finansējuma definēšanu Eiropas līmenī, kas nav saistīts ar izmaksām, kuras piemērojamas visām dalībvalstīm, kā arī standartizētas darbderīgas atlases metodes izstrādi. |
(90) |
Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas, pārredzamas apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
(91) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus partnerības nolīgumu pieņemšanai, programmu pieņemšanai vai grozīšanai, kā arī finanšu korekciju piemērošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz finanšu piešķīrumu sadalījuma noteikšanu ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondā būtu jāpieņem bez komiteju procedūrām, ievērojot to, ka tās tikai atspoguļo iepriekš noteiktas aprēķināšanas metodoloģijas piemērošanu. Tāpat, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz pagaidu pasākumiem fondu līdzekļu izmantošanai nolūkā reaģēt uz ārkārtējiem apstākļiem būtu jāpieņem bez komiteju procedūrām, ievērojot to, ka piemērošanas tvērumu nosaka Stabilitātes un izaugsmes pakts un īstenošanas pilnvaras attiecas tikai uz šajā regulā noteiktajiem pasākumiem. |
(92) |
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz galīgā snieguma ziņojuma veidni būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (31). Lai gan īstenošanas akts ir vispārīgs, tā pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ievērojot to, ka minētais akts nosaka tikai tehniskus aspektus, veidlapas un veidnes. |
(93) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (32) vai jebkuru tiesību aktu, kas attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, būtu jāturpina piemērot programmām un darbībām, ko atbalsta fondi, uz kuriem attiecas 2014.–2020. gada plānošanas periods, un tā kā gaidāms, ka minētās regulas īstenošanas periods turpināsies plānošanas periodā, uz ko attiecas šī regula, un lai nodrošinātu dažu ar minēto regulu apstiprināto darbību īstenošanas nepārtrauktību, būtu jānosaka pārejas perioda noteikumi. Pārejas perioda darbības katrs atsevišķais posms, kas vērsts uz vienu un to pašu vispārējo mērķi, būtu jāīsteno saskaņā ar tā plānošanas perioda noteikumiem, kurā tas saņem finansējumu, savukārt vadošā iestāde var turpināt atlasi otrajam posmam, pamatojoties uz attiecīgajai darbībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā veikto atlases procedūru, ar noteikumu, ka tā pārliecinās, ka tiek ievēroti šajā regulā izklāstītie nosacījumi par pakāpenisku īstenošanu. |
(94) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un noteikt kopīgus finanšu noteikumus Savienības budžeta daļai, ko izpilda dalītā pārvaldībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu konkrētās problēmas, ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu resursus un ņemot vērā vajadzību pēc saskaņotas īstenošanas sistēmas, kas aptver vairākus dalītā pārvaldībā īstenotus Savienības fondus, bet minētos mērķus labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(95) |
Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. |
(96) |
Lai šo regulu pieņemtu pēc plānošanas perioda sākuma un ņemot vērā nepieciešamību koordinētā un saskaņotā veidā īstenot Savienības fondus, uz kuriem attiecas šī regula, un lai būtu iespējams to nekavējoties īstenot, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
SATURA RĀDĪTĀJS
I SADAĻA |
MĒRĶI UN VISPĀRĒJI ATBALSTA NOTEIKUMI |
I nodaļa |
Priekšmets, definīcijas un vispārēji noteikumi |
1. pants |
Priekšmets un darbības joma |
2. pants |
Definīcijas |
3. pants |
Komisijas rīcības termiņu aprēķināšana |
4. pants |
Personas datu apstrāde un aizsardzība |
II nodaļa |
Politikas mērķi un fondu atbalsta principi |
5. pants |
Politikas mērķi |
6.pants |
Klimata mērķi un klimata korekcijas mehānisms |
7.pants |
Dalīta pārvaldība |
8.pants |
Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība |
9. pants |
Horizontālie principi |
II SADAĻA |
STRATĒĢISKĀ PIEEJA |
I nodaļa |
Partnerības nolīgums |
10. pants |
Partnerības nolīguma sagatavošana un iesniegšana |
11. pants |
Partnerības nolīguma saturs |
12. pants |
Partnerības nolīguma apstiprināšana |
13. pants |
Partnerības nolīguma grozīšana |
14. pants |
ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZAF izmantošana, iesaistot programmu InvestEU |
II nodaļa |
Veicinošie nosacījumi un snieguma satvars |
15. pants |
Veicinošie nosacījumi |
16. pants |
Snieguma satvars |
17. pants |
Metodoloģija snieguma satvara noteikšanai |
18. pants |
Vidusposma pārskats un elastīguma summa |
III nodaļa |
Pasākumi, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību un ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem |
19. pants |
Pasākumi, kas fondu efektivitāti saista ar pareizu ekonomikas pārvaldību |
20. pants |
Pagaidu pasākumi fondu līdzekļu izmantošanai nolūkā reaģēt uz ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem |
III SADAĻA |
PROGRAMMU VEIDOŠANA |
I nodaļa |
Vispārīgi noteikumi par fondiem |
21. pants |
Programmu sagatavošana un iesniegšana |
22. pants |
Programmu saturs |
23. pants |
Programmu apstiprināšana |
24. pants |
Programmu grozīšana |
25. pants |
ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF kopīgs atbalsts |
26. pants |
Resursu pārvietošana |
27. pants |
ERAF un ESF+ resursu pārvietošana uz TPF |
II nodaļa |
Teritoriālā attīstība |
28. pants |
Integrēta teritoriālā attīstība |
29. pants |
Teritoriālās stratēģijas |
30. pants |
Integrētas teritoriālās investīcijas |
31. pants |
Sabiedrības virzīta vietējā attīstība |
32. pants |
Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas |
33. pants |
Vietējās rīcības grupas |
34. pants |
Fondu atbalsts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai |
III nodaļa |
Tehniskā palīdzība |
35. pants |
Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas |
36. pants |
Dalībvalstu tehniskā palīdzība |
37. pants |
Finansējums, kas nav saistīts ar dalībvalstu tehniskās palīdzības izmaksām |
IV SADAĻA |
Uzraudzība, izvērtēšana, komunikācija un redzamība |
I nodaļa |
Uzraudzība |
38. pants |
Uzraudzības komiteja |
39. pants |
Uzraudzības komitejas sastāvs |
40. pants |
Uzraudzības komitejas funkcijas |
41. pants |
Snieguma ikgadējā izskatīšana |
42. pants |
Datu nosūtīšana |
43. pants |
Galīgais snieguma ziņojums |
II nodaļa |
Izvērtēšana |
44. pants |
Dalībvalsts sagatavoti izvērtējumi |
45. pants |
Komisijas sagatavots izvērtējums |
III nodaļa |
Redzamība, pārredzamība un komunikācija |
I iedaļa |
Fondu sniegtā atbalsta redzamība |
46. pants |
Redzamība |
47. pants |
Savienības emblēma |
48. pants |
Komunikācijas darbinieki un tīkli |
II nodaļa |
Fondu apguves pārredzamība un informēšana par programmām |
49. pants |
Vadošās iestādes pienākumi |
50. pants |
Saņēmēju pienākumi |
V sadaļa |
Finansiāls atbalsts no fondiem |
I nodaļa |
Savienības ieguldījuma veidi |
51. pants |
Programmām paredzētā Savienības ieguldījuma veidi |
II nodaļa |
Dalībvalstu atbalsta veidi |
52. pants |
Atbalsta veidi |
I Iedaļa |
Dotāciju veidi |
53. pants |
Dotāciju veidi |
54. pants |
Vienotas likmes finansējums netiešajām izmaksām attiecībā uz dotācijām |
55. pants |
Tiešās personāla izmaksas attiecībā uz dotācijām |
56. pants |
Vienotas likmes finansējums attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās personāla izmaksas, attiecībā uz dotācijām |
57. pants |
Dotācijas ar nosacījumiem |
II iedaļa |
Finanšu instrumenti |
58. pants |
Finanšu instrumenti |
59. pants |
Finanšu instrumentu īstenošana |
60. pants |
Procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem |
61. pants |
Atšķirīga attieksme pret investoriem |
62. pants |
Ar atbalstu no fondiem saistāmo resursu atkārtota izmantošana |
III nodaļa |
Noteikumi par attiecināmību |
63. pants |
Attiecināmība |
64. pants |
Neattiecināmās izmaksas |
65. pants |
Darbību ilglaicīgums |
66. pants |
Pārcelšana |
67. pants |
Īpaši attiecināmības noteikumi dotācijām |
68. pants |
Īpaši attiecināmības noteikumi finanšu instrumentiem |
VI SADAĻA |
PĀRVALDĪBA UN KONTROLE |
I nodaļa |
Vispārēji pārvaldības un kontroles noteikumi |
69. pants |
Dalībvalstu pienākumi |
70. pants |
Komisijas pilnvaras un pienākumi |
71. pants |
Programmas iestādes |
II nodaļa |
Standarta pārvaldības un kontroles sistēmas |
72. pants |
Vadošās iestādes funkcijas |
73. pants |
Vadošās iestādes veikta darbību atlase |
74. pants |
Vadošās iestādes veikta programmas pārvaldība |
75. pants |
Vadošās iestādes atbalsts uzraudzības komitejas darbam |
76. pants |
Grāmatvedības funkcija |
77. pants |
Revīzijas iestādes funkcijas |
78. pants |
Revīzijas stratēģija |
79. pants |
Darbību revīzijas |
80. pants |
Vienotas revīzijas kārtība |
81. pants |
Finanšu instrumentu pārvaldības verifikācijas un revīzijas |
82. pants |
Dokumentu pieejamība |
III nodaļa |
Paļaušanās uz valstu pārvaldības sistēmām |
83. pants |
Uzlaboti samērīgi pasākumi |
84. pants |
Uzlabotu samērīgu pasākumu piemērošanas nosacījumi |
85. pants |
Pielāgošana plānošanas periodā |
VII sadaļa |
Finanšu pārvaldība, pārskatu iesniegšana un izskatīšana un finanšu korekcijas |
I nodaļa |
Finanšu pārvaldība |
I iedaļa |
Vispārīgi grāmatvedības noteikumi |
86. pants |
Budžeta saistības |
87. pants |
Euro izmantošana |
88. pants |
Atmaksāšana |
II iedaļa |
Noteikumi par maksājumiem dalībvalstīm |
89. pants |
Maksājumu veidi |
90. pants |
Priekšfinansējums |
91. pants |
Maksājuma pieteikumi |
92. pants |
Īpaši elementi, kas maksājuma pieteikumos attiecas uz finanšu instrumentiem |
93. pants |
Kopīgi noteikumi par maksājumiem |
94. pants |
Savienības ieguldījums, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm |
95. pants |
Savienības ieguldījums, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām |
III iedaļa |
Pārtraukšana un apturēšana |
96. pants |
Maksājuma termiņa pārtraukšana |
97. pants |
Maksājumu apturēšana |
II nodaļa |
Pārskatu iesniegšana un izskatīšana |
98. pants |
Pārskatu saturs un iesniegšana |
99. pants |
Pārskatu izskatīšana |
100. pants |
Atlikuma aprēķināšana |
101. pants |
Pārskatu izskatīšanas procedūra |
102. pants |
Ierunu procedūra pārskatu izskatīšanai |
III nodaļa |
Finanšu korekcijas |
103. pants |
Dalībvalstu veiktas finanšu korekcijas |
104. pants |
Komisijas veiktas finanšu korekcijas |
IV nodaļa |
Saistību atcelšana |
105. pants |
Saistību atcelšanas principi un noteikumi |
106. pants |
Saistību atcelšanas noteikumu izņēmumi |
107. pants |
Saistību atcelšanas procedūra |
VIII SADAĻA |
FINANŠU SHĒMA |
108. pants |
Atbalsta ģeogrāfiskā darbības joma attiecībā uz mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” |
109. pants |
Ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai paredzētie resursi |
110. pants |
Mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) paredzētie resursi |
111. pants |
Resursu pārvietojamība |
112. pants |
Līdzfinansējuma likmju noteikšana |
IX SADAĻA |
PILNVARU DELEĢĒŠANA, ĪSTENOŠANAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI |
I nodaļa |
Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi |
113. pants |
Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz dažiem pielikumiem |
114. pants |
Deleģēšanas īstenošana |
115. pants |
Komiteju procedūra |
II nodaļa |
Pārejas un nobeiguma noteikumi |
116. pants |
Pārskatīšana |
117. pants |
Pārejas noteikumi |
118. pants |
Nosacījumi attiecībā uz pakāpeniski īstenojamām darbībām |
119. pants |
Stāšanās spēkā |
I PIELIKUMS |
DIMENSIJAS UN KODI, KAS ATTIECAS UZ ERAF, ESF+ UN KOHĒZIJAS FONDA INTERVENCES VEIDIEM – 22. PANTA 5. PUNKTS |
II PIELIKUMS |
PARTNERĪBAS NOLĪGUMA PARAUGS – 10. PANTA 6. PUNKTS |
III PIELIKUMS |
HORIZONTĀLIE VEICINOŠIE NOSACĪJUMI – 15. PANTA 1. PUNKTS |
IV PIELIKUMS |
TEMATISKIE VEICINOŠIE NOSACĪJUMI, KO PIEMĒRO ERAF, ESF+ UN KOHĒZIJAS FONDAM – 15. PANTA 1. PUNKTS |
V PIELIKUMS |
VEIDNE PROGRAMMĀM, KO ATBALSTA NO ERAF (MĒRĶIS “IEGULDĪJUMS NODARBINĀTĪBAI UN IZAUGSMEI”), ESF+, KOHĒZIJAS FONDA UN EJZF – 21. PANTA 3. PUNKTS |
VI PIELIKUMS |
VEIDNE AMIF, IDF UN BMVI PROGRAMMĀM – 21. PANTA 3. PUNKTS |
VII PIELIKUMS |
DATU NOSŪTĪŠANAS VEIDNE – 42. PANTS |
VIII PIELIKUMS |
PROGNOZE ATTIECĪBĀ UZ SUMMU, PAR KĀDU DALĪBVALSTS IR IECERĒJUSI IESNIEGT MAKSĀJUMA PIETEIKUMUS PAR KĀRTĒJO UN NĀKAMO KALENDĀRO GADU – 69. PANTA 10. PUNKTS |
IX PIELIKUMS |
KOMUNIKĀCIJA UN REDZAMĪBA – 47., 49 UN 50. pants |
X PIELIKUMS |
FINANSĒŠANAS NOLĪGUMU UN STRATĒĢIJAS DOKUMENTU ELEMENTI – 59. PANTA 1. UN 5. PUNKTS |
XI PIELIKUMS |
PĀRVALDĪBAS UN KONTROLES SISTĒMU GALVENĀS PRASĪBAS UN TO KLASIFIKĀCIJA – 69. PANTA 1. PUNKTS |
XII PIELIKUMS |
DETALIZĒTI NOTEIKUMI UN VEIDNE ZIŅOŠANAI PAR PĀRKĀPUMIEM – 69. PANTA 2. PUNKTS |
XIII PIELIKUMS |
REVĪZIJAS LIECĪBAS ELEMENTI – 69. PANTA 6. PUNKTS |
XIV PIELIKUMS |
ELEKTRONISKAS DATU APMAIŅAS SISTĒMAS STARP PROGRAMMĀ IESAISTĪTAJĀM IESTĀDĒM UN SAŅĒMĒJIEM – 69. PANTA 8. PUNKTS |
XV PIELIKUMS |
SFC2021: ELEKTRONISKA DATU APMAIŅAS SISTĒMA STARP DALĪBVALSTĪM UN KOMISIJU – 69. PANTA 9. PUNKTS |
XVI PIELIKUMS |
VEIDNE PĀRVALDĪBAS UN KONTROLES SISTĒMAS APRAKSTAM – 69. PANTA 11. PUNKTS |
XVII PIELIKUMS |
ELEKTRONISKI REĢISTRĒJAMIE UN UZGLABĀJAMIE DATI PAR KATRU DARBĪBU – 72. PANTA 1. PUNKTA E) APAKŠPUNKTS |
XVIII PIELIKUMS |
VEIDNE PĀRVALDĪBAS DEKLARĀCIJAI – 74. PANTA 1. PUNKTA F) APAKŠPUNKTS |
XIX PIELIKUMS |
GADA REVĪZIJAS ATZINUMA VEIDNE – 77. PANTA 3. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS |
XX PIELIKUMS |
GADA KONTROLES ZIŅOJUMA VEIDNE – 77. PANTA 3. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS |
XXI PIELIKUMS |
GADA REVĪZIJAS ZIŅOJUMA VEIDNE – 81. PANTA 5. PUNKTS |
XXII PIELIKUMS |
REVĪZIJAS STRATĒĢIJAS VEIDNE – 78. PANTS |
XXIII PIELIKUMS |
MAKSĀJUMU PIETEIKUMU VEIDNE – 91. PANTA 3. PUNKTS |
XXIV PIELIKUMS |
PĀRSKATU VEIDNE – 98. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS |
XXV PIELIKUMS |
FINANŠU KOREKCIJU LĪMEŅA NOTEIKŠANA: VIENOTAS LIKMES UN EKSTRAPOLĒTAS FINANŠU KOREKCIJAS – 104. PANTA 1. PUNKTS |
XXVI PIELIKUMS |
METODOLOĢIJA KOPĒJO RESURSU PIEŠĶIRŠANAI PA DALĪBVALSTĪM – 109. PANTA 2. PUNKTS |
I SADAĻA
MĒRĶI UN VISPĀRĒJI ATBALSTA NOTEIKUMI
I NODAĻA
Priekšmets, definīcijas un vispārēji noteikumi
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā regulā tiek noteikti:
a) |
finanšu noteikumi, ko piemēro Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Kohēzijas fondam, Taisnīgas pārkārtošanās fondam (TPF), Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam (EJZAF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam (IDF) un Finansiāla atbalsta instrumentam robežu pārvaldībai un vīzu politikai (BMVI) (kopā “fondi”); |
b) |
kopīgi noteikumi, ko piemēro ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam, TPF un EJZAF. |
2. Šo regulu nepiemēro ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai vai EJZAF, AMIF, IDF un BMVI tiešas vai netiešas pārvaldības komponentiem, izņemot tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas.
3. Šīs regulas 5., 14., 19. pantu, 28. līdz 34. pantu un 108. līdz. 112. pantu nepiemēro AMIF, IDF vai BMVI.
4. Šīs regulas 108. līdz. 112. pantu nepiemēro EJZAF.
5. Šīs regulas 14., 15., 18., 19., 21. līdz 27., 37. līdz 42. pantu, 43. panta 1. līdz 4. punktu, 44. un 50. pantu, 55. panta 1. punktu un 73., 77., 80. pantu un 83. līdz 85. pantu nepiemēro Interreg programmām.
6. Turpmāk uzskaitītajās konkrētu fondu regulās var paredzēt šo regulu papildinošus noteikumus, kas nav pretrunā šai regulai:
a) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (33) (“ERAF un KF regula”); |
b) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (34) (“ESF+ regula”); |
c) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (35) (“Interreg regula”); |
d) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (36) (“TPF regula”); |
e) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (“EJZAF regula”); |
f) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (“AMIF regula”); |
g) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Iekšējās drošības fondu (“IDF regula”); |
h) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda (“BMVI regula”). |
Ja rodas šaubas par šīs regulas un konkrētu fondu regulu piemērošanu, noteicošā ir šī regula.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi” ir Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu attiecībā uz strukturālām problēmām, kā arī Komisijas papildu ieteikumi, kuri sniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu un kurus ir lietderīgi ņemt vērā, veicot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst fondu darbības jomā, kā noteikts konkrētu fondu regulās; |
2) |
“veicinošais nosacījums” ir priekšnosacījums konkrēto mērķu rezultatīvai un efektīvai īstenošanai; |
3) |
“piemērojamie tiesību akti” ir Savienības tiesību akti un valstu tiesību akti, kas attiecas uz to piemērošanu; |
4) |
“darbība” ir:
|
5) |
“stratēģiski svarīga darbība” ir darbība, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā un uz ko attiecas īpaši uzraudzības un komunikācijas pasākumi; |
6) |
“prioritāte”AMIF, IDF un BMVI kontekstā ir konkrēts mērķis; |
7) |
“prioritāte” EJZAF kontekstā – tikai VII sadaļas nolūkā – ir konkrēts mērķis; |
8) |
“starpniekstruktūra” ir publiska vai privāta struktūra, kas darbojas vadošās iestādes atbildībā vai kas šādas iestādes vārdā veic pienākumus vai uzdevumus; |
9) |
“saņēmējs” ir:
|
10) |
“mazo projektu fonds” ir Interreg programmas darbība, kuras mērķis ir ierobežota finanšu apjoma projektu, tostarp iedzīvotāju sadraudzības pasākumu, atlase un īstenošana; |
11) |
“mērķrādītājs” ir iepriekš noteikta vērtība, kas līdz attiecināmības perioda beigām ir jāsasniedz attiecībā uz konkrētu mērķi raksturojošu rādītāju; |
12) |
“starpposma rādītājs” ir starpposma vērtība, kas konkrētā attiecināmības perioda brīdī jāsasniedz attiecībā uz konkrētu mērķi raksturojošu iznākuma rādītāju; |
13) |
“iznākuma rādītājs” ir rādītājs, ar ko novērtē konkrētos intervences nodevumus; |
14) |
“rezultātu rādītājs” ir rādītājs, ar ko novērtē atbalstīto intervenču rezultātus, jo īpaši attiecībā uz tiešajiem adresātiem, mērķa populāciju vai infrastruktūras lietotājiem; |
15) |
“PPP darbība” ir darbība, kuru īsteno saskaņā ar publisko struktūru un privātā sektora partnerību atbilstoši PPP nolīgumam un kuras mērķis ir nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, izmantojot riska dalīšanu, apkopojot vai nu privātā sektora īpašās zināšanas, vai papildu kapitāla avotus, vai abus minētos; |
16) |
“finanšu instruments” ir atbalsta veids, ko sniedz, izmantojot struktūru, ar kuras starpniecību tiek nodrošināti finanšu produkti galasaņēmējiem; |
17) |
“finanšu produkts” ir kapitālieguldījumi vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi un garantijas, kā definēts Finanšu regulas 2. pantā; |
18) |
“galasaņēmējs” ir juridiska vai fiziska persona, kas saņem atbalstu no fondiem ar mazo projektu fonda saņēmēja starpniecību vai no finanšu instrumenta; |
19) |
“programmieguldījums” ir finanšu instrumentam sniegtais atbalsts no fondiem un valsts publiskā un privātā, ja tāds ir, līdzfinansējuma; |
20) |
“līdzdalības fonds” ir fonds, kas izveidots vadošās iestādes vadībā saskaņā ar vienu vai vairākām programmām nolūkā īstenot vienu vai vairākus īpašos fondus; |
21) |
“īpašais fonds” ir fonds, ar kura starpniecību vadošā iestāde vai līdzdalības fonds nodrošina finanšu produktus galasaņēmējiem; |
22) |
“struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu”, ir struktūra, publisko vai privāto tiesību subjekts, kas veic līdzdalības fonda vai īpašā fonda uzdevumus; |
23) |
“sviras efekts” ir galasaņēmējiem piešķirtā atlīdzināmā finansējuma summa, kas dalīta ar fondu iemaksāto summu; |
24) |
“multiplikatora koeficients” garantijas instrumentu kontekstā ir attiecība, kas noteikta, pamatojoties uz piesardzīgu ex ante riska novērtējumu attiecībā uz katru piedāvājamo garantijas produktu, starp pamatā esošo izmaksāto jauno aizdevumu, kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla ieguldījumu vērtību un programmieguldījuma summu, kas rezervēta garantijas līgumiem nolūkā segt paredzamos un neparedzamos zaudējumus no šiem jaunajiem aizdevumiem, kapitālieguldījumiem vai kvazikapitāla ieguldījumiem; |
25) |
“pārvaldības izmaksas” ir tiešās vai netiešās izmaksas, ko atlīdzina, saņemot pierādījumus par izdevumiem, kuri radušies, īstenojot finanšu instrumentus; |
26) |
“pārvaldības maksas” ir cena par sniegtajiem pakalpojumiem, kā noteikts finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi un struktūru, kas īsteno līdzdalības fondu vai īpašo fondu; un attiecīgā gadījumā starp struktūru, kas īsteno līdzdalības fondu, un struktūru, kas īsteno īpašo fondu; |
27) |
“pārcelšana” ir tādas pašas vai līdzīgas darbības vai tās daļas pārvietošana Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 61.a punkta nozīmē; |
28) |
“publisks ieguldījums” ir jebkāds ieguldījums tādu darbību finansēšanā, kuru avots ir valsts, reģionālo vai vietējo publiskā sektora iestāžu vai jebkuras Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) budžets, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 (39), Savienības budžets, kas pieejams fondiem, publisko tiesību subjektu budžets vai publiskā sektora iestāžu apvienību vai publisko tiesību subjektu apvienību budžets, un nolūkā noteikt ESF+ programmu vai prioritāšu līdzfinansējuma likmi tas var ietvert jebkādus finanšu resursus, kurus kopīgi iemaksājuši darba devēji un darbinieki; |
29) |
“grāmatvedības gads” ir laikposms no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, izņemot pirmo plānošanas perioda grāmatvedības gadu, kad tas ir laikposms no izdevumu attiecināmības sākuma datuma līdz 2022. gada 30. jūnijam; beigu grāmatvedības gadā tas ir laikposms no 2029. gada 1. jūlija līdz 2030. gada 30. jūnijam; |
30) |
“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai cits subjekts, kas piedalās fondu sniegtās palīdzības īstenošanā, izņemot dalībvalsti, kas īsteno valsts varu; |
31) |
“pārkāpums” ir jebkurš piemērojamo tiesību aktu pārkāpums, kas noticis ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ un kas ietekmē vai varētu ietekmēt Savienības budžetu, prasot no minētā budžeta segt nepamatotus izdevumus; |
32) |
“būtisks trūkums” ir tāds trūkums programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā, attiecībā uz kuru ir vajadzīgi būtiski pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabojumi un kura gadījumā kāda no X pielikumā minētajām galvenajām prasībām Nr. 2, 4, 5, 9, 12, 13 un 15 vai divas vai vairākas citas galvenās prasības tiek novērtētas minētā pielikuma 3. un 4. kategorijā; |
33) |
“sistēmisks pārkāpums” ir jebkurš pārkāpums, kurš var atkārtoties un attiecībā uz kuru pastāv liela iespēja, ka tas notiks līdzīga veida darbībās, un kurš izriet no būtiskiem trūkumiem, tostarp no tā, ka nav izveidotas piemērotas procedūras saskaņā ar šo regulu un konkrētu fondu noteikumiem; |
34) |
“kļūdu kopsumma” ir prognozēto nejaušo kļūdu un attiecīgā gadījumā arī delimitēto sistēmisko kļūdu un nekoriģētu anomālo kļūdu summa; |
35) |
“kopējais kļūdu īpatsvars” ir kļūdu kopsumma, kas dalīta ar revīzijas datu kopu; |
36) |
“atlikušo kļūdu īpatsvars” ir kļūdu kopsumma, no kā atskaitītas finanšu korekcijas, kuras dalībvalsts piemērojusi nolūkā samazināt revīzijas iestādes konstatētos riskus, un kas dalīta ar pārskatos deklarējamiem izdevumiem; |
37) |
“pabeigta darbība” ir darbība, kura ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota un saistībā ar kuru saņēmēji ir veikuši visus saistītos maksājumus un saņēmējiem ir izmaksāts atbilstošais publiskais ieguldījums; |
38) |
“izlases vienība” ir viena no vienībām, kas var būt darbība, darbības projekts vai saņēmēja iesniegts maksājuma pieprasījums, kurā izlases izveides nolūkā revīzijas datu kopa ir sadalīta; |
39) |
“darījumu konts” PPP darbības gadījumā ir bankas konts, uz ko attiecas rakstiska vienošanās starp publisko struktūru kā saņēmēju un privātā sektora partneri, kuru apstiprinājusi vadošā iestāde vai starpniekstruktūra, un ko izmanto maksājumiem attiecināmības perioda laikā vai pēc tā; |
40) |
“dalībnieks” ir fiziska persona, kas tieši gūst labumu no darbības, neuzņemoties atbildību par darbības sākšanu vai tās sākšanu un īstenošanu, un kurš EJZAF kontekstā nesaņem finansiālu atbalstu; |
41) |
“energoefektivitāte pirmajā vietā” nozīmē, ka enerģētikas plānošanā un politikā un investīciju lēmumos maksimāli tiek ņemti vērā alternatīvi izmaksefektīvi energoefektivitātes pasākumi, ar ko enerģijas pieprasījumu un energoapgādi padara efektīvāku, jo īpaši ar tādiem līdzekļiem kā izmaksefektīvs enerģijas galapatēriņa ietaupījums, pieprasījuma reakcijas iniciatīvas un efektīvāka enerģijas pārveide, pārvade un sadale, kas vienlaikus joprojām nodrošina minēto lēmumu mērķu sasniegšanu; |
42) |
“klimatnoturība” ir process, kura mērķis ir novērst infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērots princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” un ka no projekta izrietošais siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis atbilst 2050. gada klimatneitralitātes mērķim; |
43) |
“dotācijas ar nosacījumiem” ir dotācijas kategorija, kam piemēro nosacījumus, kas saistīti ar atbalsta atmaksāšanu; |
44) |
“EIB” ir Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds vai Eiropas Investīciju bankas meitasuzņēmums; |
45) |
“izcilības zīmogs” ir Komisijas piešķirta kvalitātes zīme saistībā ar priekšlikumu, kas parāda, ka priekšlikums, kurš ir novērtēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Savienības instrumentu, tiek uzskatīts par tādu, kas atbilst minētā Savienības instrumenta minimālajām kvalitātes prasībām, bet kurus nevar finansēt minētajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus pieejamā budžeta trūkuma dēļ, un varētu saņemt atbalstu no citiem Savienības vai valsts finansējuma avotiem. |
3. pants
Komisijas rīcības termiņu aprēķināšana
Ja Komisijas rīcībai ir noteikts termiņš, minētais termiņš sākas no brīža, kad dalībvalsts ir iesniegusi visu informāciju, kas atbilst šajā regulā vai konkrētu fondu regulās izklāstītajām prasībām.
Minēto termiņu aptur nākamajā dienā pēc dienas, kurā Komisija nosūta savus apsvērumus vai dokumentu pārskatīšanas pieprasījumu dalībvalstij, un tas ilgst līdz brīdim, kad dalībvalsts atbild Komisijai.
4. pants
Personas datu apstrāde un aizsardzība
Dalībvalstis un Komisija drīkst apstrādāt personas datus tikai tad, ja tas vajadzīgs, lai izpildītu savus attiecīgos pienākumus saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz uzraudzību, ziņošanu, paziņošanu, publicēšanu, izvērtēšanu, finanšu pārvaldību, verifikācijām un revīzijām un – attiecīgā gadījumā – lai noteiktu dalībnieku atbilstību. Personas datus apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (40), atkarībā no tā, kura ir piemērojama.
II NODAĻA
Politikas mērķi un fondu atbalsta principi
5. pants
Politikas mērķi
1. ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un EJZAF atbalsta šādus politikas mērķus:
a) |
konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību; |
b) |
zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomika, klimata pārmaiņu seku mazināšana un pielāgošanās tām, risku novēršana un pārvaldība un ilgtspējīga mobilitāte pilsētvidēs; |
c) |
ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti; |
d) |
sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru; |
e) |
iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību. |
TPF palīdz sasniegt konkrēto mērķi – dot reģioniem un cilvēkiem iespēju risināt jautājumus saistībā ar sociālajām, nodarbinātības, ekonomiskajām un vidiskajām sekām, ko rada pārkārtošanās uz Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju enerģētikas un klimata jomā un uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam, pamatojoties uz Parīzes nolīgumu.
Šā panta 1. punkta pirmo daļu nepiemēro ERAF un ESF+ resursiem, ko pārvieto uz TPF saskaņā ar 27. pantu.
2. ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un TPF atbalsta Savienības darbības, kuru mērķis ir stiprināt tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar LESD 174. pantu, īstenojot šādus mērķus:
a) |
mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” dalībvalstīs un reģionos, ko atbalsta no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF; un |
b) |
mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg), ko atbalsta no ERAF. |
3. Dalībvalstis un Komisija veicina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem un fondiem. Tās optimizē atbildīgo personu koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no dublēšanās plānošanas un īstenošanas laikā. Attiecīgi dalībvalstis un Komisija ņem vērā arī attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus fondu plānošanā un apguvē.
6. pants
Klimata mērķi un klimata korekcijas mehānisms
1. Dalībvalstis sniedz informāciju par atbalstu vides un klimata mērķu sasniegšanai, izmantojot metodoloģiju, kas pamatojas uz katram fondam paredzētajiem intervences veidiem. Minētā metodoloģija ietver konkrēta svēruma piešķiršanu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo, kādā apmērā šāds atbalsts sniedz ieguldījumu vides un klimata mērķu sasniegšanā. ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda gadījumā svērums ir saistīts ar I pielikumā norādīto intervences veidu dimensijām un kodiem. ERAF un Kohēzijas fonds iegulda attiecīgi 30 % un 37 % no Savienības ieguldījuma izdevumos, kas atbalstīti Savienības budžetā noteikto klimata mērķu sasniegšanai.
2. Klimata ieguldījuma mērķrādītāju katrai dalībvalstij nosaka procentos no tās kopējā ERAF un Kohēzijas fonda piešķīruma un iekļauj programmās, ņemot vērā intervences veidus un indikatīvo finanšu sadalījumu saskaņā ar 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta viii) punktu. Kā paredzēts 11. panta 1. punktā, provizorisko klimata ieguldījuma mērķrādītāju nosaka partnerības nolīgumā.
3. Dalībvalsts un Komisija regulāri uzrauga, kā tiek ievēroti klimata ieguldījuma mērķrādītāji, pamatojoties uz kopējiem attiecināmajiem izdevumiem, ko saņēmēji ir deklarējuši vadošajai iestādei un kas sadalīti pa intervences veidiem saskaņā ar 42. pantu, un uz dalībvalsts iesniegtajiem datiem. Ja uzraudzība liecina, ka progress virzībā uz klimata ieguldījuma mērķrādītāja sasniegšanu nav pietiekams, dalībvalsts un Komisija ikgadējā izskatīšanas sanāksmē vienojas par korektīviem pasākumiem.
4. Ja līdz 2024. gada 31. decembrim nav panākts pietiekams progress virzībā uz klimata ieguldījuma mērķrādītāja sasniegšanu valsts līmenī, dalībvalsts to ņem vērā savā vidusposma pārskatīšanā saskaņā ar 18. panta 1. punktu.
7. pants
Dalīta pārvaldība
1. Dalībvalstis un Komisija apgūst dalītā pārvaldībā īstenotajiem fondiem piešķirto Savienības budžetu saskaņā ar Finanšu regulas 63. pantu. Dalībvalstis sagatavo un īsteno programmas attiecīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu.
2. Komisija apgūst tā atbalsta summu, kas no Kohēzijas fonda pārvietots uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), Eiropas pilsētiniciatīvu, starpreģionālām investīcijām inovācijā, tā atbalsta summu, kas no ESF+ pārvietots uz transnacionālo sadarbību, summas, kas iemaksātas programmā InvestEU, tiešā vai netiešā pārvaldībā īstenotu tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktu.
3. Vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti un reģioniem, Komisija, izmantojot netiešu pārvaldību, var īstenot tālāko reģionu sadarbību atbilstoši mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg).
8. pants
Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība
1. Attiecībā uz partnerības nolīgumu un katru programmu dalībvalstis saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu katra organizē un īsteno visaptverošu partnerību, ņemot vērā fondu specifiku. Minētajā partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:
a) |
reģionālās, vietējās, pilsētvides un citas publiskās iestādes; |
b) |
ekonomiskos un sociālos partnerus; |
c) |
attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, vides partnerus, nevalstiskās organizācijas un struktūras, kas atbild par to, ka tiek veicināta sociālā iekļaušana, pamattiesības, personu ar invaliditāti tiesības, dzimumu līdztiesība un nediskriminācija; |
d) |
attiecīgā gadījumā – pētniecības organizācijas un universitātes. |
2. Partnerība, kas izveidota saskaņā ar šā panta 1. punktu, darbojas saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu un augšupēju pieeju. Dalībvalstis 1. punktā minētos partnerus iesaista partnerības nolīgumu sagatavošanā, kā arī visā programmu sagatavošanas, īstenošanas un novērtēšanas laikā, tostarp uzraudzības komiteju darbā saskaņā ar 39. pantu.
Šajā sakarā dalībvalstis attiecīgā gadījumā atbilstošu procentuālo daļu no fondu nodrošinātajiem resursiem piešķir sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju administratīvo spēju veidošanai.
3. Attiecībā uz Interreg programmām partnerībā iesaista partnerus no visām iesaistītajām dalībvalstīm.
4. Partnerības organizēšanu un īstenošanu veic saskaņā ar Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību, kas izveidots ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014.
5. Komisija ar organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, vismaz reizi gadā apspriežas par programmu īstenošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par rezultātiem.
9. pants
Horizontālie principi
1. Dalībvalstis un Komisija fondu apguvē nodrošina pamattiesību ievērošanu un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai.
2. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai visā programmu sagatavošanā, īstenošanā uzraudzīšanā, ziņojumu izstrādē un novērtēšanā tiktu ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un dzimumperspektīvas integrēšana.
3. Dalībvalstis un Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai programmu sagatavošanas, īstenošanas uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas laikā novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā jo īpaši ņem vērā piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti.
4. Fondu mērķus īsteno saskaņā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību, kā noteikts LESD 11. pantā, ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, Parīzes nolīgumu un principu “nenodari būtisku kaitējumu”.
Fondu mērķus īsteno, pilnībā ievērojot Savienības acquis vides jomā.
II SADAĻA
STRATĒĢISKĀ PIEEJA
I NODAĻA
Partnerības nolīgums
10. pants
Partnerības nolīguma sagatavošana un iesniegšana
1. Katra dalībvalsts sagatavo partnerības nolīgumu, kurā izklāstīta plānošanas stratēģiskā orientācija un ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda, TPF un EJZAF rezultatīvas un efektīvas izmantošanas kārtība laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
2. Partnerības nolīgumu sagatavo saskaņā ar Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību. Ja dalībvalsts savu programmu sagatavošanas laikā jau paredz visaptverošu partnerību, minēto prasību uzskata par izpildītu.
3. Dalībvalsts partnerības nolīgumu Komisijai iesniedz pirms pirmās programmas iesniegšanas vai vienlaikus ar to.
4. Partnerības nolīgumu var iesniegt kopā ar attiecīgo gada valsts reformu programmu un integrētu nacionālo enerģētikas un klimata plānu.
5. Partnerības nolīgums ir stratēģisks un kodolīgs dokuments. Tas nav garāks par 35 lappusēm, ja vien dalībvalsts pēc savas iniciatīvas nenolemj palielināt dokumenta apjomu.
6. Dalībvalsts partnerības nolīgumu izstrādā saskaņā ar II pielikumā norādīto veidni. Dalībvalsts var iekļaut partnerības nolīgumu kādā no tās programmām.
7. Interreg programmas Komisijai var iesniegt pirms partnerības nolīguma iesniegšanas.
8. EIB pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma var piedalīties partnerības nolīguma sagatavošanā, kā arī pasākumos, kas saistīti ar darbību sagatavošanu, finanšu instrumentiem un PPP.
11. pants
Partnerības nolīguma saturs
1. Partnerības nolīgumā tiek ietverti šādi elementi:
a) |
izvēlētie politikas mērķi un TPF konkrētais mērķis, norādot, ar kuriem fondiem, uz ko attiecas partnerības nolīgums, un programmām šie mērķi tiks īstenoti, un to pamatojums, ņemot vērā attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, integrētu nacionālo enerģētikas un klimata plānu, Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus un – attiecīgā gadījumā – reģionālās problēmas; |
b) |
attiecībā uz katru izvēlēto politikas mērķi un TPF konkrēto mērķi:
|
c) |
provizoriskais finanšu piešķīrums no katra fonda, uz ko attiecas partnerības nolīgums, katram politikas mērķim valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, ievērojot konkrēta fonda noteikumus par tematisko koncentrāciju, un provizoriskais finanšu piešķīrums TPF konkrētajam mērķim, tostarp jebkādi ERAF un ESF+ resursi, kas jāpārvieto uz TPF saskaņā ar 27. pantu; |
d) |
provizoriskais klimata ieguldījuma mērķrādītājs saskaņā ar 6. panta 2. punktu; |
e) |
vajadzības gadījumā finanšu resursu sadalījums pa reģiona kategorijām, kas noteiktas saskaņā ar 108. panta 2. punktu, un piešķīrumu summas, ko ierosināts pārvietot, ievērojot 26. pantu un 111. pantu, kopā ar šādu pārvietojumu pamatojumu; |
f) |
attiecībā uz tehniskās palīdzības sniegšanu – dalībvalsts izvēlētais Savienības ieguldījuma veids, ievērojot 36. panta 3. punktu, un attiecīgā gadījumā arī provizoriskais finanšu piešķīrums no katra fonda, uz ko attiecas partnerības nolīgums, valsts līmenī un finanšu resursu sadalījums pa programmām un reģiona kategorijām; |
g) |
summas, kas jāiemaksā programmā InvestEU, pa fondiem un attiecīgā gadījumā pa reģiona kategorijām; |
h) |
to fondu plānoto programmu saraksts, uz kuriem attiecas partnerības nolīgums, norādot attiecīgos provizoriskos finanšu piešķīrumus pa fondiem, un attiecīgā gadījumā atbilstošais valstu ieguldījums pa reģiona kategorijām; |
i) |
kopsavilkums par darbībām, ko attiecīgā dalībvalsts veic, lai pastiprinātu tās administratīvo spēju to fondu apguvē, uz kuriem attiecas partnerības nolīgums; |
j) |
vajadzības gadījumā integrēta pieeja demogrāfisko problēmu vai reģionu un teritoriju īpašo vajadzību risināšanai. |
Attiecībā uz mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) partnerības nolīgumā ietver tikai plānoto programmu sarakstu.
2. Partnerības nolīgumā var iekļaut arī novērtējuma kopsavilkumu par 15. pantā un III un IV pielikumā minēto attiecīgo veicinošo nosacījumu izpildi.
12. pants
Partnerības nolīguma apstiprināšana
1. Komisija novērtē partnerības nolīgumu un tā atbilstību šai regulai un konkrētu fondu noteikumiem, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu, ņemot vērā dokumenta stratēģisko raksturu, aptverto programmu skaitu un attiecīgajai dalībvalstij piešķirto resursu kopējo summu. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši ņem vērā to, kā dalībvalsts plāno īstenot attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, tās integrētu nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāru.
2. Komisija var sniegt apsvērumus par to trīs mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīgumu.
3. Dalībvalsts pārskata partnerības nolīgumu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
4. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par minētā partnerības nolīguma apstiprināšanu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts pirmo reizi iesniegusi partnerības nolīgumu.
5. Ja partnerības nolīgums ir iekļauts programmā saskaņā ar 10. panta 6. punktu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem atsevišķu lēmumu, ar ko apstiprina gan partnerības nolīgumu, gan programmu, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts pirmo reizi iesniegusi programmu.
13. pants
Partnerības nolīguma grozīšana
1. Dalībvalsts līdz 2025. gada 31. martam var iesniegt Komisijai grozītu partnerības nolīgumu, ņemot vērā vidusposma pārskata rezultātus.
2. Komisija novērtē grozījumu un var izteikt apsvērumus trīs mēnešu laikā pēc grozītā partnerības nolīguma iesniegšanas.
3. Dalībvalsts pārskata grozīto partnerības nolīgumu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
4. Komisija apstiprina partnerības nolīguma grozījumus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.
14. pants
ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZAF izmantošana, iesaistot programmu InvestEU
1. Dalībvalstis partnerības nolīgumā var piešķirt summu līdz 2 % no sākotnējā valsts piešķīruma attiecīgi ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam un EJZAF, kas jāiemaksā programmā InvestEU un jānodrošina, izmantojot ES garantiju un InvestEU konsultāciju centru saskaņā ar InvestEU regulas 10. pantu. Dalībvalstis ar attiecīgās vadošās iestādes piekrišanu pēc 2023. gada 1. janvāra var piešķirt papildu summu līdz 3 % no sākotnējā valsts piešķīruma katrā no minētajiem fondiem, izmantojot vienu vai vairākus programmas grozījumu pieprasījumus.
Šādas summas palīdz sasniegt politikas mērķus, kas izvēlēti partnerības nolīgumā vai programmā, un atbalsta investīcijas galvenokārt ieguldītāju reģiona kategorijā.
Minētās iemaksas īsteno saskaņā ar InvestEU regulā paredzētajiem noteikumiem, un tās nav uzskatāmas par resursu pārvietošanu saskaņā ar 26. pantu.
2. Dalībvalstis katram gadam nosaka kopējo ieguldīto summu pa fondiem un attiecīgā gadījumā pa reģiona kategorijām. Partnerības nolīguma gadījumā var piešķirt kārtējā kalendārā gada un turpmāko kalendāro gadu resursus. Ja dalībvalsts pieprasa programmas grozījumu, piešķirt var tikai turpmāko kalendāro gadu resursus.
3. Summu, kas minēta šā panta 1. punktā, izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu dalībvalsts komponentā, un InvestEU konsultāciju centram, kad ir noslēgts iemaksu nolīgums saskaņā ar InvestEU regulas 10. panta 3. punktu. Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru iemaksu nolīgumu Komisija uzņemas gada maksājumu veidā laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
4. Neatkarīgi no Finanšu regulas 12. panta, ja iemaksu nolīgums, kā noteikts InvestEU regulas 10. panta 2. punktā, nav četru mēnešu laikā no Komisijas lēmuma datuma, ar ko pieņem partnerības nolīgumu, noslēgts par šā panta 1. punktā minēto summu, kas piešķirta partnerības nolīgumā, atbilstošo summu piešķir programmai vai programmām ieguldītāja fonda un reģiona kategorijas ietvaros – attiecīgā gadījumā pēc dalībvalsts pieprasījuma.
Iemaksu nolīgumu par 1. punktā minētajām summām, kas piešķirtas programmas grozījuma pieprasījumā, noslēdz vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par programmas grozīšanu.
5. Saskaņā ar InvestEU regulas 10. panta 4. punkta otro daļu, ja garantijas nolīgums nav noslēgts deviņu mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma noslēgšanas, iemaksu nolīgumu izbeidz vai pagarina pēc savstarpējas vienošanās.
Ja dalībvalsts dalība fondā InvestEU tiek pārtraukta, attiecīgās summas, kas iemaksātas kopējā uzkrājumu fondā kā nodrošinājums, tiek atgūtas kā iekšējie piešķirtie ieņēmumi, ievērojot Finanšu regulas 21. panta 5. punktu. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz pieprasījumu par vienu vai vairākiem programmas grozījumiem, lai izmantotu atgūtās summas un summas, kas saskaņā ar šā panta 2. punktu piešķirtas turpmākajiem kalendārajiem gadiem. Iemaksu nolīguma izbeigšanu vai grozīšanu noslēdz vienlaikus ar lēmumu pieņemšanu, ar ko groza attiecīgo programmu vai programmas.
6. Saskaņā ar InvestEU regulas 10. panta 4. punkta trešo daļu, ja garantijas nolīgums nav pienācīgi īstenots četru gadu laikā pēc garantijas nolīguma noslēgšanas, iemaksu nolīgumu groza. Dalībvalsts var pieprasīt, lai summas, kas iemaksātas ES garantijā saskaņā ar šā panta 1. punktu un paredzētas garantijas nolīgumā, bet neattiecas uz pamatā esošajiem aizdevumiem, kapitālieguldījumiem vai citiem riska instrumentiem, tiktu administrētas saskaņā ar šā panta 5. punktu.
7. Resursus, kas radušies no vai kas attiecināmi uz summām, kuras iemaksātas ES garantijā, dara pieejamus dalībvalstij saskaņā ar InvestEU regulas 10. panta 5. punkta a) apakšpunktu un izmanto atbalstam ar tādu pašu mērķi vai mērķiem finanšu instrumentu vai budžeta garantiju veidā.
8. Summām, kas atkārtoti izmantojamas programmā saskaņā ar šā panta 4., 5. un 6. punktu, saistību atcelšanas termiņš, kas noteikts 105. panta 1. punktā, sākas gadā, kurā uzņemas atbilstošās budžeta saistības.
II NODAĻA
Veicinošie nosacījumi un snieguma satvars
15. pants
Veicinošie nosacījumi
1. Šajā regulā izklāstīti konkrēto mērķu veicinošie nosacījumi.
III pielikumā ietverti horizontālie veicinošie nosacījumi, kas piemērojami visiem konkrētajiem mērķiem, un kritēriji to izpildes novērtēšanai.
IV pielikumā ietverti tematiskie veicinošie nosacījumi attiecībā uz ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondu un kritēriji to izpildes novērtēšanai.
Veicinošais nosacījums attiecībā uz rīkiem un spējām valsts atbalsta noteikumu efektīvai piemērošanai nav piemērojams programmām, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF vai BMVI.
2. Sagatavojot programmu vai programmas grozījuma ietvaros ieviešot jaunu konkrētu mērķi, dalībvalsts novērtē, vai ir izpildīti ar izvēlēto konkrēto mērķi saistītie veicinošie nosacījumi. Veicinošais nosacījums ir izpildīts, ja ir izpildīti visi saistītie kritēriji. Dalībvalsts katrā programmā vai programmas grozījumā nosaka izpildītos un neizpildītos veicinošos nosacījumus, un sniedz pamatojumu, ja tā uzskata, ka veicinošais nosacījums ir izpildīts.
3. Ja veicinošais nosacījums programmas vai programmas grozījuma apstiprināšanas laikā nav izpildīts, dalībvalsts, norādot izpildes pamatojumu, informē Komisiju, tiklīdz tā uzskata, ka veicinošais nosacījums ir izpildīts.
4. Komisija pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc 3. punktā minētās informācijas saņemšanas veic novērtējumu un informē dalībvalsti, vai tā piekrīt dalībvalstij attiecībā uz veicinošā nosacījuma izpildi.
Ja Komisija nepiekrīt dalībvalstij attiecībā uz veicinošā nosacījuma izpildi, tā informē dalībvalsti un izklāsta savu novērtējumu.
Ja dalībvalsts nepiekrīt Komisijas novērtējumam, tā viena mēneša laikā iesniedz savus apsvērumus, un Komisija rīkojas saskaņā ar pirmo daļu.
Ja dalībvalsts piekrīt Komisijas novērtējumam, tā rīkojas saskaņā ar 3. punktu.
5. Neskarot 105. pantu, izdevumus par darbībām, kas saistītas ar konkrēto mērķi, var iekļaut maksājumu pieteikumos, tomēr Komisija tos neatlīdzina, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par veicinošā nosacījuma izpildi, ievērojot šā panta 4. punkta pirmo daļu.
Pirmā daļa neattiecas uz darbībām, kas palīdz nodrošināt attiecīgā veicinošā nosacījuma izpildi.
6. Dalībvalsts nodrošina, ka veicinošie nosacījumi tiek izpildīti un ievēroti arī turpmāk visā plānošanas periodā. Tā informē Komisiju par jebkādiem grozījumiem, kas ietekmē veicinošo nosacījumu izpildi.
Ja Komisija uzskata, ka veicinošais nosacījums vairs netiek pildīts, tā informē dalībvalsti, izklāstot savu novērtējumu. Pēc tam ievēro 4. punkta otrajā un trešajā daļā izklāstīto procedūru.
Ja Komisija secina, ka veicinošā nosacījuma neizpilde turpinās, un neskarot 105. pantu, pamatojoties uz dalībvalsts apsvērumiem, izdevumus, kas saistīti ar attiecīgo konkrēto mērķi, var iekļaut maksājumu pieteikumos, tomēr Komisija tos neatlīdzina, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par veicinošā nosacījuma izpildi, ievērojot šā panta 4. punkta pirmo daļu.
7. IV pielikumu nepiemēro no TPF atbalstītām prioritātēm vai jebkādiem ERAF un ESF+ resursiem, ko pārvieto uz TPF saskaņā ar 27. pantu.
16. pants
Snieguma satvars
1. Katra dalībvalsts izveido snieguma satvaru, lai ļautu veikt ar programmas sniegumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu tās īstenošanas laikā, un lai palīdzētu fondu vispārējā snieguma novērtēšanā.
Snieguma satvarā ietilpst:
a) |
iznākuma un rezultātu rādītāji, kas saistīti ar izvēlētajiem konkrētajiem mērķiem, kuri programmai noteikti konkrētu fondu regulās; |
b) |
starpposma rādītāji, kas jāsasniedz līdz 2024. gada beigām attiecībā uz iznākuma rādītājiem; un |
c) |
mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2029. gada beigām attiecībā uz iznākuma un rezultātu rādītājiem. |
2. Starpposma rādītājus un mērķrādītājus nosaka attiecībā uz katru konkrēto programmas mērķi, izņemot tehnisko palīdzību un konkrēto mērķi novērst materiālo nenodrošinātību, kā izklāstīts ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā.
3. Starpposma rādītāji un mērķrādītāji ļauj Komisijai un dalībvalstij novērtēt progresu virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu. Tie atbilst prasībām, kas noteiktas Finanšu regulas 33. panta 3. punktā.
17. pants
Metodoloģija snieguma satvara noteikšanai
1. Metodoloģija, ar nosaka snieguma satvaru, ietver:
a) |
kritērijus, ko dalībvalsts piemēro rādītāju atlasei; |
b) |
izmantotos datus vai pierādījumus, datu kvalitātes nodrošināšanu un aprēķina metodi; |
c) |
faktorus, kas var ietekmēt starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšanu, un kā tie ņemti vērā. |
2. Dalībvalsts metodoloģiju snieguma satvara noteikšanai pēc pieprasījuma dara pieejamu Komisijai.
18. pants
Vidusposma pārskats un elastīguma summa
1. Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF, dalībvalsts pārskata katru programmu, ņemot vērā šādus elementus:
a) |
jaunas problēmas, kas apzinātas 2024. gadā pieņemtajos attiecīgajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos; |
b) |
attiecīgā gadījumā – integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas progresu; |
c) |
progresu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanā; |
d) |
attiecīgās dalībvalsts vai reģiona sociālekonomisko situāciju, īpašu uzmanību pievēršot teritoriālajām vajadzībām, ņemot vērā jebkādu būtisku negatīvu finanšu, ekonomikas vai sociālo attīstību; |
e) |
attiecīgo izvērtējumu galvenos rezultātus; |
f) |
progresu starpposma rādītāju sasniegšanā, ņemot vērā nozīmīgākās grūtības, kas radušās, īstenojot programmu; |
g) |
attiecībā uz TPF atbalstītajām programmām – Komisijas veikto novērtējumu, ievērojot Regulas (ES) Nr. 2018/199929. panta 1. punkta b) apakšpunktu. |
2. Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. martam iesniedz Komisijai katras programmas vidusposma pārskata rezultātu novērtējumu, tostarp priekšlikumu par 86. panta 1. punkta otrajā daļā minētās elastīguma summas galīgo piešķīrumu.
3. Ja pēc programmas vidusposma pārskatīšanas to uzskata par nepieciešamu vai gadījumā, kad tiek konstatētas jaunas problēmas, ievērojot 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts iesniedz Komisijai 2. punktā minēto novērtējumu kopā ar grozīto programmu.
Pārskatīšanā iekļauj:
a) |
finanšu resursu piešķīrumus pa prioritātēm; |
b) |
pārskatītos vai jaunos mērķrādītājus; |
c) |
summas, kas jāiemaksā programmā InvestEU, pa fondiem un attiecīgā gadījumā pa reģiona kategorijām. |
Komisija apstiprina pārskatīto programmu saskaņā ar 24. pantu, tostarp elastīguma summas galīgo piešķīrumu.
4. Ja vidusposma pārskatīšanas rezultātā dalībvalsts uzskata, ka programma nav jāgroza, Komisija vai nu:
a) |
pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā novērtējuma iesniegšanas, apstiprinot elastīguma summas galīgo piešķīrumu; vai |
b) |
pieprasa dalībvalstij divu mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā novērtējuma iesniegšanas iesniegt saskaņā ar 24. pantu grozītu programmu. |
5. Līdz brīdim, kad tiks pieņemts Komisijas lēmums, ar ko apstiprina elastīguma summas galīgo piešķīrumu, šī summa nav pieejama darbību atlasei.
6. Līdz 2026. gada beigām Komisija sagatavo ziņojumu par vidusposma pārskata rezultātiem un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei.
III NODAĻA
Pasākumi, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību un ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem
19. pants
Pasākumi, kas fondu efektivitāti saista ar pareizu ekonomikas pārvaldību
1. Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus tajās, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus.
Minētajam pieprasījumam var būt šādi mērķi:
a) |
atbalstīt attiecīga konkrētai valstij adresēta ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīga Padomes ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu un adresēts attiecīgajai dalībvalstij, īstenošanu; |
b) |
atbalstīt tādu attiecīgu Padomes ieteikumu īstenošanu, kuri adresēti attiecīgai dalībvalstij un pieņemti saskaņā ar 7. panta 2. punktu vai 8. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1176/2011 (41), ar noteikumu, ka šos grozījumus uzskata par vajadzīgiem makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai. |
2. Pieprasījumu dalībvalstij saskaņā ar 1. punktu Komisija pamato, norādot nepieciešamību sekmēt attiecīgo ieteikumu īstenošanu, un tajā norāda programmas vai prioritātes, kuras Komisija uzskata par pielāgojamām, un gaidāmo grozījumu būtību. Šādu pieprasījumu neveic pirms 2023. gada vai pēc 2026. gada, nedz arī attiecībā uz vienu un to pašu programmu divus gadus pēc kārtas.
3. Dalībvalsts iesniedz atbildi uz 1. punktā minēto pieprasījumu divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas, izklāstot grozījumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem attiecīgajās programmās, šādu grozījumu iemeslus, norādot attiecīgās programmas un sniedzot ierosināto grozījumu aprakstu, kā arī to paredzamo ietekmi uz ieteikumu īstenošanu un fondu apguvi. Vajadzības gadījumā Komisija sniedz apsvērumus viena mēneša laikā pēc minētās atbildes saņemšanas.
4. Dalībvalsts iesniedz priekšlikumu grozīt attiecīgās programmas divu mēnešu laikā no 3. punktā minētās atbildes iesniegšanas dienas.
5. Ja Komisija nav iesniegusi apsvērumus vai ja tā uzskata, ka jebkādi iesniegtie apsvērumi ir pienācīgi ņemti vērā, tā pieņem lēmumu apstiprināt attiecīgo programmu grozījumus ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad tos iesniegusi dalībvalsts.
6. Ja dalībvalsts 3. un 4. punktā minētajā termiņā nerīkojas efektīvi, atbildot uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, Komisija trīs mēnešos pēc 3. punktā minēto apsvērumu nosūtīšanas vai pēc dalībvalsts priekšlikuma iesniegšanas saskaņā ar 4. punktu sniedz priekšlikumu Padomei apturēt daļu vai visus maksājumus attiecīgajām programmām vai prioritātēm. Komisija savā priekšlikumā izklāsta pamatojumu, kādēļ tā ir secinājusi, ka dalībvalsts nav rīkojusies efektīvi. Iesniedzot priekšlikumu, Komisija ņem vērā visu attiecīgo informāciju un pienācīgi apsver visus elementus, kas izriet no strukturētā dialoga saskaņā ar 14. punktu, un tajā paustos viedokļus.
Padome pieņem lēmumu par minēto priekšlikumu, izmantojot īstenošanas aktu. Minētais īstenošanas akts attiecas tikai uz maksājuma pieteikumiem, kas iesniegti pēc minētā īstenošanas akta pieņemšanas dienas.
7. Komisija iesniedz priekšlikumu Padomei pilnībā vai daļēji apturēt saistības vai maksājumus attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalsts programmām, ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. vai 11. punktu nolemj, ka dalībvalsts nav efektīvi rīkojusies, lai koriģētu savu pārmērīgo budžeta deficītu, ja vien tā nav konstatējusi nopietnu ekonomikas lejupslīdi eurozonā vai Savienībā kopumā Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (42) 3. panta 5. punkta un 5. panta 2. punkta nozīmē.
8. Komisija var iesniegt priekšlikumu Padomei pilnībā vai daļēji apturēt saistības vai maksājumus attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalsts programmām šādos gadījumos:
a) |
ja Padome pieņem divus secīgus ieteikumus tajā pašā pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 3. punktu, pamatojoties uz to, ka dalībvalsts ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu; |
b) |
ja Padome pieņem divus secīgus lēmumus tajā pašā pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 10. panta 4. punktu, ar kuriem nosaka dalībvalsts neatbilstību, pamatojoties uz to, ka tā nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus; |
c) |
ja Komisija secina, ka dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kā minēts Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002 (43), un rezultātā nolemj neatļaut finansiālās palīdzības izmaksu, kas piešķirta minētajai dalībvalstij; |
d) |
ja Padome nolemj, ka dalībvalsts neievēro makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 472/2013 (44) 7. pantā, vai neveic pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu. |
9. Par prioritāti izvirza saistību apturēšanu. Maksājumus aptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu būtiskas neatbilstības gadījumos. Maksājumu apturēšana attiecas uz maksājuma pieteikumiem, kas saistībā ar attiecīgajām programmām iesniegti pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas dienas.
10. Komisijas priekšlikums lēmumam apturēt saistības ir uzskatāms par pieņemtu Padomē, ja vien Padome, izmantojot īstenošanas aktu, nenolemj noraidīt šādu priekšlikumu ar kvalificētu balsu vairākumu viena mēneša laikā no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas dienas.
Saistību apturēšana attiecas uz saistībām no fondiem attiecīgajai dalībvalstij no 1. janvāra nākamajā gadā pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas.
Padome pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, par 7. un 8. punktā minēto Komisijas priekšlikumu saistībā ar maksājumu apturēšanu.
11. Piemērojamās saistību vai maksājumu apturēšanas apjoms un līmenis ir samērīgs, ievēro vienlīdzīgu attieksmi starp dalībvalstīm un ņem vērā attiecīgās dalībvalsts ekonomiskos un sociālos apstākļus, jo īpaši bezdarba līmeni, nabadzības vai sociālās atstumtības līmeni attiecīgajā dalībvalstī salīdzinājumā ar Savienības vidējo līmeni un apturēšanas ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts ekonomiku. Apturēšanas ietekme uz programmām, kam ir izšķirīga nozīme nelabvēlīgu ekonomisko vai sociālo apstākļu novēršanā, ir īpašs faktors, kas jāņem vērā.
12. Saistību apturēšana nepārsniedz 25 % no saistībām nākamajam kalendāram gadam attiecībā uz fondiem vai 0,25 % no nominālā IKP, atkarībā no tā, kurš rādītājs ir zemāks, jebkurā no šādiem gadījumiem:
a) |
pirmajā neatbilstības gadījumā saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kā minēts 7. punktā; |
b) |
pirmajā neatbilstības gadījumā saistībā ar korektīvo pasākumu plānu saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 8. punkta a) apakšpunktā; |
c) |
ja nav ievēroti ieteiktie korektīvie pasākumi, ievērojot pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 8. punkta b) apakšpunktā; |
d) |
pirmajā neatbilstības gadījumā, kā minēts 8. punkta c) un d) apakšpunktā. |
Pastāvīgas neatbilstības gadījumā saistību apturēšana var pārsniegt maksimālo procentuālo likmi, kas norādīta pirmajā daļā.
13. Padome atceļ saistību apturēšanu pēc Komisijas priekšlikuma šādos gadījumos:
a) |
ja pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra uz laiku tiek atlikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 9. pantu vai Padome saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu ir nolēmusi atcelt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta esamību; |
b) |
ja Padome attiecīgās dalībvalsts iesniegto korektīvo pasākumu plānu ir apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 2. punktu vai pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra pagaidām ir atlikta saskaņā ar minētās regulas 10. panta 5. punktu, vai Padome pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru ir izbeigusi saskaņā ar minētās regulas 11. pantu; |
c) |
ja Komisija ir secinājusi, ka attiecīgā dalībvalsts ir veikusi atbilstīgus pasākumus, kas minēti Regulā (EK) Nr. 332/2002; |
d) |
ja Komisija ir secinājusi, ka attiecīgā dalībvalsts ir veikusi atbilstīgus pasākumus, lai īstenotu makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantā, vai pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu. |
Pēc tam, kad Padome ir atcēlusi saistību apturēšanu, Komisija apturētās saistības atkārtoti iekļauj budžetā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 6. pantu.
Apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc 2027. gada.
Saistību atcelšanas termiņš attiecībā uz budžetā atkārtoti iekļauto summu saskaņā ar 105. pantu sākas tajā gadā, kurā apturētās saistības ir atkārtoti iekļautas budžetā.
Lēmumu par maksājumu apturēšanas atcelšanu pieņem Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ja ir izpildīti piemērojamie nosacījumi, kas izklāstīti pirmajā daļā. Uzskata, ka Padome ir pieņēmusi Komisijas priekšlikumu lēmumam atcelt saistību apturēšanu, ja vien Padome ar īstenošanas aktu nenolemj noraidīt šādu priekšlikumu ar kvalificētu balsu vairākumu viena mēneša laikā no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas.
14. Komisija informē Eiropas Parlamentu par šā panta īstenošanu. Jo īpaši tad, ja dalībvalsts izpilda kādu no 6., 7. vai 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un sniedz sīku informāciju par fondiem un programmām, uz ko varētu attiekties apturēšana.
Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par to, kā piemērot šo pantu, ņemot vērā pirmajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu.
Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par apturēšanu vai priekšlikumu atcelt šādu apturēšanu bez kavēšanās pēc tā pieņemšanas. Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju paskaidrot tās priekšlikuma iemeslus.
15. Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim veic šā panta piemērošanas pārskatīšanu. Šajā nolūkā Komisija sagatavo ziņojumu, ko tā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.
16. Ja notiek būtiskas izmaiņas Savienības sociālajā un ekonomiskajā situācijā, Komisija var iesniegt priekšlikumu pārskatīt šā panta piemērošanu, vai arī Eiropas Parlaments vai Padome, rīkojoties attiecīgi saskaņā ar LESD 225. vai 241. pantu, var pieprasīt Komisijai iesniegt šādu priekšlikumu.
17. Šo pantu nepiemēro ESF+, AMIF, IDF, BMVI un Interreg programmām.
20. pants
Pagaidu pasākumi fondu līdzekļu izmantošanai nolūkā reaģēt uz ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem
1. Ja pēc 2021. gada 1. jūlija Padome ir atzinusi, ka ir radies kāds neparasts notikums, ko viena vai vairākas dalībvalstis nevar kontrolēt un kas būtiski ietekmē vispārējās valdības finansiālo stāvokli vai izraisa nopietnu eurozonas vai visas Savienības ekonomikas lejupslīdi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1466/97 (45) 5. panta 1. punkta desmitajā daļā, 6. panta 3. punkta ceturtajā daļā, 9. panta 1. punkta desmitajā daļā un 10. panta 3. punkta ceturtajā daļā, vai ka radušies negaidīti nelabvēlīgi ekonomiskie notikumi, kas būtiski negatīvi ietekmē valdības finanses, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktā un 5. panta 2. punktā, tad Komisija ar īstenošanas lēmumu un ne ilgāk kā uz 18 mēnešiem var pieņemt vienu vai vairākus šādus pasākumus, ar noteikumu, ka tie ir tiešām nepieciešami, lai reaģētu uz minētajiem ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem:
a) |
pēc vienas vai vairāku attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma par 10 procentpunktiem virs piemērojamās līdzfinansējuma likmes (nepārsniedzot 100 %) palielināt starpposma maksājumus, atkāpjoties no šīs regulas 112. panta 3. un 4. punkta, kā arī no EJZAF regulas 40. panta, AMIF regulas 15. panta, IDF regulas 12. panta un BMVI regulas 12. panta; |
b) |
atļaut dalībvalsts iestādēm atbalsta piešķiršanai izvēlēties darbības, kas ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms vadošajai iestādei ir pienācīgi iesniegts pieteikums uz programmas finansējumu, atkāpjoties no 63. panta 6. punkta, ar noteikumu, ka darbība ir reakcija uz šiem ārkārtējiem apstākļiem; |
c) |
noteikt, ka, atkāpjoties no 63. panta 7. punkta, izdevumi par darbībām, kas ir reakcija uz šādiem apstākļiem, var būt attiecināmi no dienas, kurā Padome apstiprinājusi minēto apstākļu iestāšanos; |
d) |
termiņus, kādos Komisijai iesniedzami dokumenti un dati, pagarināt par laiku līdz 3 mēnešiem, atkāpjoties no 41. panta 6. punkta, 42. panta 1. punkta, 44. panta 2. punkta un 49. panta 3. punkta pirmās daļas. |
2. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šā panta īstenošanu. Ja ir izpildīts kāds no 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tās veikto situācijas novērtējumu un tās plānotajiem turpmākajiem pasākumiem.
3. Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par to, kā piemērot šo pantu. Novērtējot situāciju un paredzot turpmākus pasākumus, Komisija pienācīgi ņem vērā strukturētā dialoga laikā ieņemtās nostājas un paustos viedokļus.
4. Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, paliek spēkā. Ja ne ilgāk kā pēc astoņpadsmit mēnešiem, kā minēts 1. punktā, īpašie apstākļi, kuru dēļ tika pieņemti šie pagaidu pasākumi, saglabājas, Komisija atkārtoti novērtē situāciju un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza šo regulu, paredzot nepieciešamo elastību, lai risinātu šos apstākļus.
5. Par īstenošanas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, Komisija nekavējoties un vēlākais divu darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas informē Eiropas Parlamentu un Padomi.
III SADAĻA
PROGRAMMU VEIDOŠANA
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi par fondiem
21. pants
Programmu sagatavošana un iesniegšana
1. Sadarbībā ar 8. panta 1. punktā minētajiem partneriem dalībvalstis sagatavo programmas par fondu apguvi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
2. Dalībvalstis Komisijai programmas iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc partnerības nolīguma iesniegšanas. Attiecībā uz AMIF, IDF un BMVI dalībvalstis Komisijai programmas iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs regulas vai attiecīgā fonda regulas stāšanās spēkā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.
3. Dalībvalstis programmas izstrādā atbilstoši V pielikumā norādītajai programmas veidnei.
AMIF, IDF un BMVI gadījumā dalībvalsts programmas izstrādā atbilstoši VI pielikumā norādītajai programmas veidnei.
4. Ja vides ziņojumu sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK (46), to publicē šīs regulas 49. panta 1. punktā minētajā programmas tīmekļa vietnē.
22. pants
Programmu saturs
1. Katrā programmā izklāsta stratēģiju par programmas ieguldījumu politikas mērķu vai TPF konkrētā mērķa sasniegšanā un programmas rezultātu paziņošanu.
2. Programma sastāv no vienas vai vairākām prioritātēm. Katra prioritāte atbilst vienam politikas mērķim, TPF konkrētajam mērķim vai tehniskajai palīdzībai, ko īsteno, ievērojot 36. panta 4. punktu vai 37. pantu. Prioritāte var izmantot atbalstu no viena vai vairākiem fondiem, ja vien tā nesaņem atbalstu no TPF vai neattiecas uz tehnisko palīdzību, kas īstenota ievērojot 36. panta 4. punktu vai 37. pantu. Prioritāte, kas atbilst politikas mērķim, sastāv no viena vai vairākiem konkrētiem mērķiem. Vienam un tam pašam politikas mērķim vai TPF konkrētajam mērķim var atbilst vairāk nekā viena prioritāte.
Attiecībā uz programmām, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF un BMVI, programma izmanto atbalstu no viena fonda un ietver konkrētus mērķus, kā arī tehniskās palīdzības konkrētos mērķus.
3. Katrā programmā tiek izklāstīti šādi elementi:
a) |
galveno problēmu kopsavilkums, kurā tiek ņemtas vērā:
Šā apakšpunkta i), ii) un viii) punktu nepiemēro programmām, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF vai BMVI; |
b) |
izvēlēto politikas mērķu, atbilstošo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta veidu pamatojums; |
c) |
katras prioritātes, izņemot tehnisko palīdzību, konkrētie mērķi; |
d) |
katra konkrētā mērķa:
|
e) |
katras prioritātes, kas saistīta ar tehnisko palīdzību, ko īsteno, ievērojot 36. panta 4. punktu:
|
f) |
tehniskās palīdzības plānotais izmantojums, ievērojot 37. pantu, ja piemērojams, un attiecīgie intervences veidi; |
g) |
finansēšanas plāns, kurā ietilpst:
|
h) |
darbības, kas veiktas, lai 8. panta 1. punktā minētos attiecīgos partnerus iesaistītu programmas sagatavošanā, un minēto partneru nozīme programmas īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā; |
i) |
katram veicinošajam nosacījumam, kas saistīts ar izvēlēto konkrēto mērķi un kas noteikts saskaņā ar 15. pantu un III un IV pielikumu, – novērtējums par to, vai programmas iesniegšanas dienā veicinošais nosacījums ir izpildīts; |
j) |
paredzētā pieeja attiecībā uz programmas komunikācijas un redzamības aspektiem, definējot tās mērķus, mērķauditoriju, saziņas kanālus, tostarp attiecīgā gadījumā informatīvo darbu sociālajos plašsaziņas līdzekļos, plānoto budžetu un attiecīgos uzraudzības un izvērtēšanas rādītājus; |
k) |
programmas iestādes un attiecīgi struktūra vai – tehniskās palīdzības gadījumā, ievērojot 36. panta 5. punktu – struktūras, kuras saņem Komisijas maksājumus. |
Šā punkta a) apakšpunkta i), ii) un viii) punktu nepiemēro programmām, kas attiecas vienīgi uz ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā izklāstītā konkrētā mērķa atbalstīšanu. Šā punkta d) apakšpunktu nepiemēro konkrētajam mērķim, kas izklāstīts ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā.
Attiecībā uz ERAF, Kohēzijas fondu, ESF+, TPF un EJZAF, programmai informatīvos nolūkos pievieno plānoto stratēģiski svarīgo darbību sarakstu un grafiku.
Ja saskaņā ar k) apakšpunktu tiek norādīta vairāk nekā viena struktūra, kas saņem Komisijas maksājumus, dalībvalsts nosaka atlīdzināmo summu daļu starp minētajām struktūrām.
4. Atkāpjoties no 3. punkta b)–e) apakšpunkta, par katru konkrēto mērķi programmām, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF un BMVI, tiek sniegta šāda informācija:
a) |
sākotnējās situācijas apraksts, problēmas un risinājumi, ko atbalsta fonds; |
b) |
norāde par īstenošanas pasākumiem; |
c) |
orientējošs darbību saraksts un to paredzamais ieguldījums konkrēto mērķu sasniegšanā; |
d) |
attiecīgā gadījumā darbības atbalsta pamatojums, konkrētas darbības, ārkārtas palīdzība un darbības, kas norādītas AMIF regulas 19. un 20. pantā; |
e) |
iznākuma un rezultātu rādītāji ar attiecīgajiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem; |
f) |
plānoto resursu provizoriskais sadalījums pēc intervences veida. |
5. Intervences veidi balstās uz I pielikumā norādīto nomenklatūru. Programmām, kas saņem atbalstu no EJZAF, AMIF, IDF un BMVI, intervences veidi balstās uz konkrētu fondu regulās norādīto nomenklatūru.
6. Attiecībā uz ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF programmām 3. punkta g) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj tikai 2021.–2027. gadam paredzētās summas, tostarp elastīguma summu.
7. Dalībvalsts paziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām 3. punkta pirmās daļas k) apakšpunktā minētajā informācijā, kuru dēļ nav nepieciešamības grozīt programmu.
8. Attiecībā uz programmām, ko atbalsta TPF, dalībvalstis iesniedz Komisijai taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus kā daļu no programmas vai programmām, vai no grozījumu pieprasījuma.
23. pants
Programmu apstiprināšana
1. Komisija novērtē programmu un tās atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, kā arī – attiecībā uz ERAF, ESF+, Kohēzijas fondu, TPF, un EJZAF – tās saderību ar attiecīgo partnerības nolīgumu. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši ņem vērā attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, attiecīgās problēmas, kas apzinātas integrētā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus, un to risināšanas veidu.
2. Komisija var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu.
3. Dalībvalsts pārskata programmu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
4. Ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts pirmo reizi iesniegusi programmu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par programmas apstiprināšanu.
24. pants
Programmu grozīšana
1. Dalībvalsts var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.
2. Komisija novērtē grozījumu un tā atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, tostarp prasībām valstu līmenī, un var sniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.
3. Dalībvalsts pārskata grozīto programmu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
4. Komisija ar pieņem lēmumu par programmas grozījumu apstiprināšanu ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.
5. Attiecībā uz programmām, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF, plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 8 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 4 % no programmas budžeta citai tās pašas programmas tā paša fonda prioritātei. Attiecībā uz programmām, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF+ un TPF, pārvietošana attiecas tikai uz piešķīrumiem tajā pašā reģiona kategorijā.
Attiecībā uz programmām, kas saņem atbalstu no EJZAF, plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 8 % no konkrētam mērķim paredzētā sākotnējā piešķīruma citam konkrētam mērķim, tostarp tehniskajai palīdzībai, ko īsteno, ievērojot 36. panta 4. punktu.
Attiecībā uz programmām, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF un BMVI, plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot piešķīrumus starp darbību veidiem vienas un tās pašas prioritātes ietvaros un turklāt summu līdz 15 % no prioritātei paredzētā sākotnējā piešķīruma citai tā paša fonda prioritātei.
Šādi pārvietojumi neskar iepriekšējos gadus. Pārvietojumus un ar tiem saistītās izmaiņas uzskata par nebūtiskiem, un tiem nav vajadzīgs Komisijas lēmums par programmas grozījumu apstiprināšanu. Tomēr tie atbilst visām regulatīvajām prasībām, un tos iepriekš apstiprina uzraudzības komiteja, ievērojot 40. panta 2. punkta d) apakšpunktu. Dalībvalsts iesniedz Komisijai grozīto tabulu, kas minēta attiecīgi 22. panta 3. punkta g) apakšpunkta ii), iii) vai iv) punktā, kopā ar jebkādām saistītām izmaiņām programmā.
6. Komisijas apstiprinājums nav nepieciešams pareizrakstības vai redakcionāliem labojumiem, kuri neietekmē programmas īstenošanu. Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem labojumiem.
7. Programmām, kas saņem atbalstu no EJZAF, programmu grozījumiem, kas attiecas uz rādītāju ieviešanu, nav vajadzīgs Komisijas apstiprinājums.
25. pants
ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF kopīgs atbalsts
1. ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un TPF var kopīgi sniegt atbalstu programmām, uz ko attiecas mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”.
2. ERAF un ESF+ savstarpēji papildinošā veidā un ievērojot ierobežojumu, kas ir 15 % no minēto fondu finansējuma katrai programmas prioritātei, var pilnībā vai daļēji finansēt darbību, kuras izmaksas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem attiecināmības noteikumiem, ar noteikumu, ka šādas izmaksas ir vajadzīgas darbības īstenošanai. Minētā iespēja neattiecas uz nekādiem ERAF un ESF+ resursiem, ko pārvieto uz TPF saskaņā ar 27. pantu.
26. pants
Resursu pārvietošana
1. Dalībvalstis partnerības nolīgumā vai programmas grozījuma pieprasījumā, ja par to ir vienojusies programmas uzraudzības komiteja saskaņā ar 40. panta 2. punkta d) apakšpunktu, var pieprasīt pārvietot līdz 5 % no sākotnējā valsts piešķīruma katrā fondā uz jebkuru citu instrumentu tiešā vai netiešā pārvaldībā, ja šāda iespēja ir paredzēta šāda instrumenta pamataktā.
Šā punkta pirmajā daļā minēto pārvietojumu un saskaņā ar 14. panta 1. punkta pirmo daļu veikto iemaksu summa nepārsniedz 5 % no sākotnējā valsts piešķīruma katrā fondā.
Partnerības nolīgumā vai pieprasījumā grozīt programmu dalībvalstis var arī pieprasīt pārvietot līdz 5 % no sākotnējā valsts piešķīruma katrā fondā uz citu fondu vai fondiem, izņemot pārvietojumus, kas noteikti ceturtajā daļā.
Partnerības nolīgumā vai pieprasījumā grozīt programmu dalībvalstis var arī pieprasīt papildu pārvietojumu līdz 20 % apmērā no sākotnējā valsts piešķīruma fondā starp ERAF, ESF+ vai Kohēzijas fondu dalībvalsts kopējo resursu ietvaros atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”. Dalībvalstis, kuru vidējais kopējais bezdarba līmenis 2017.–2019. gada periodā ir mazāks par 3 %, var pieprasīt šādu papildu pārvietojumu līdz 25 % apmērā no sākotnējā valsts piešķīruma.
2. Pārvietotos resursus apgūst saskaņā ar tā fonda vai instrumenta noteikumiem, uz kuru resursi ir pārvietoti, un, ja tiek veikta pārvietošana uz instrumentiem tiešā vai netiešā pārvaldībā, attiecīgās dalībvalsts labā.
3. Pieprasījumos grozīt programmu norāda katrā gadā kopējo pārvietoto summu, attiecīgā gadījumā sadalot pa fondiem un pa reģiona kategorijām, tie ir pienācīgi pamatoti, ņemot vērā papildināmību un sasniedzamo ietekmi, un tiem pievieno grozīto programmu vai programmas saskaņā ar 24. pantu.
4. Pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti Komisija iebilst pret pārvietojuma pieprasījumu saistītajos programmas grozījumos, ja šāds pārvietojums nelabvēlīgi ietekmētu tās programmas mērķu sasniegšanu, no kuras resursi ir jāpārvieto.
Komisija arī iebilst pret pieprasījumu, ja tā uzskata, ka dalībvalsts nav sniegusi pietiekamu pamatojumu pārvietošanai attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem vai ieguldījumu, kas jāveic saņēmēja fonda vai instrumenta tiešā vai netiešā pārvaldībā mērķu sasniegšanā.
5. Ja pārvietojuma pieprasījums attiecas uz programmas grozījumu, var pārvietot tikai turpmāko kalendāro gadu resursus.
6. TPF resursi, tostarp jebkuri resursi, kas pārvietoti no ERAF un ESF+ saskaņā ar 27. pantu, nav pārvietojami uz citiem fondiem vai instrumentiem saskaņā ar šā panta 1.–5. punktu.
TPF nesaņem pārvietojumus saskaņā ar 1.–5. punktu.
7. Ja Komisija nav uzņēmusies juridiskas saistības saskaņā ar tiešu vai netiešu pārvaldību attiecībā uz resursiem, kas pārvietoti saskaņā ar 1. punktu, attiecīgos neizmantotos resursus var pārvietot atpakaļ uz fondu, no kura tie sākotnēji tika pārvietoti un piešķirti vienai vai vairākām programmām.
Šajā nolūkā dalībvalsts iesniedz programmas grozījuma pieprasījumu saskaņā ar 24. panta 1. punktu vēlākais četrus mēnešus pirms saistību termiņa, kas noteikts Finanšu regulas 114. panta 2. punkta pirmajā daļā.
8. Resursus, kas pārvietoti atpakaļ uz fondu, no kura tie sākotnēji tika pārvietoti un piešķirti vienai vai vairākām programmām, no programmas grozījuma pieprasījuma iesniegšanas dienas īsteno saskaņā ar šajā regulā un konkrētu fondu regulās izklāstītajiem noteikumiem.
9. Resursu, kas pārvietoti atpakaļ uz fondu, no kura tie sākotnēji tika pārvietoti un piešķirti programmai saskaņā ar šā panta 7. punktu, saistību atcelšanas termiņš, kas noteikts 105. panta 1. punktā, sākas gadā, kurā uzņemas atbilstošās budžeta saistības.
27. pants
ERAF un ESF + resursu pārvietošana uz TPF
1. Dalībvalstis var brīvprātīgi pieprasīt, lai resursu apjomu, kas TPF pieejams atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” saskaņā ar TPF regulas 3. pantu, papildina ar resursiem no ERAF, ESF+ vai to kombināciju tajā reģiona kategorijā, kurā atrodas attiecīgā teritorija. Kopējie ERAF un ESF+ resursi, kas pārvietoti uz TPF, nepārsniedz summu, kura ir trīs reizes lielāka par 110. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto TPF piešķīrumu. Resursi, kas pārvietoti no ERAF vai ESF+, nepārsniedz 15 % no attiecīgā ERAF un ESF+ piešķīruma attiecīgajai dalībvalstij. Dalībvalstis minētajos pieprasījumos norāda kopējo pārvietojamo summu par katru gadu pa reģiona kategorijām.
2. Attiecīgie pārvietojumi no ERAF un ESF+ resursiem uz TPF atbalstīto prioritāti vai prioritātēm atspoguļo intervenču veidus saskaņā ar informāciju, kas programmā izklāstīta, ievērojot 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta ix) punktu. Šādus pārvietojumus uzskata par galīgiem.
3. TPF resursus, tostarp resursus, kas pārvietoti no ERAF un ESF+, īsteno saskaņā ar šajā regulā un TPF regulā izklāstītajiem noteikumiem. Noteikumus, kas izklāstīti ERAF un KF regulā un ESF+ regulā, nepiemēro ERAF un ESF+ resursiem, kas pārvietoti saskaņā ar 1. punktu.
II NODAĻA
Teritoriālā attīstība
28. pants
Integrēta teritoriālā attīstība
Ja dalībvalsts atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, tad tā to dara, īstenojot teritoriālās vai vietējās attīstības stratēģijas jebkurā no šādiem veidiem:
a) |
integrētas teritoriālās investīcijas; |
b) |
sabiedrības virzīta vietējā attīstība; vai |
c) |
citi teritoriālie rīki, ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātās iniciatīvas. |
Ja teritoriālās vai vietējās attīstības stratēģijas tiek īstenotas vairāk nekā viena fonda ietvaros, dalībvalsts nodrošina saskaņotību un koordināciju starp attiecīgajiem fondiem.
29. pants
Teritoriālās stratēģijas
1. Teritoriālajās stratēģijās, ko īsteno, ievērojot 28. panta a) vai c) punktu, ir šādi elementi:
a) |
stratēģijā iekļautā ģeogrāfiskā teritorija; |
b) |
teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīze, tostarp savstarpējās ekonomiskās, sociālās un vidiskās saiknes; |
c) |
apraksts par integrētu pieeju, kā risināt apzinātās teritorijas attīstības vajadzības un potenciālu; |
d) |
apraksts par partneru iesaisti stratēģijas sagatavošanā un īstenošanā saskaņā ar 8. pantu. |
Tajās var būt iekļauts arī atbalstāmo darbību saraksts.
2. Teritoriālās stratēģijas ir attiecīgo teritoriālo iestāžu vai struktūru atbildībā. Teritoriālo stratēģiju vajadzībām var izmantot esošos stratēģiskos dokumentus par attiecīgajām teritorijām.
3. Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbības atlasa vai darbību atlasē iesaistās attiecīgās teritoriālās iestādes vai struktūras.
4. Sagatavojot teritoriālās stratēģijas, 2. punktā minētās iestādes vai struktūras sadarbojas ar attiecīgām vadošajām iestādēm, lai noteiktu to darbību tvērumu, kas atbalstāmas ar attiecīgo programmu.
Atlasītās darbības atbilst teritoriālajai stratēģijai.
5. Ja teritoriālā iestāde vai struktūra veic uzdevumus, par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde, izņemot darbību atlasi, vadošā iestāde attiecīgo iestādi norāda kā starpniekstruktūru.
6. Atbalstu var piešķirt teritoriālo stratēģiju sagatavošanai un izstrādei.
30. pants
Integrētas teritoriālās investīcijas
Ja 29. pantā minētā teritoriālā stratēģija ietver investīcijas, kas saņem atbalstu no viena vai vairākiem fondiem, no vairāk nekā vienas programmas vai no vairāk nekā vienas prioritātes tajā pašā programmā, darbības var veikt kā integrētas teritoriālās investīcijas.
31. pants
Sabiedrības virzīta vietējā attīstība
1. Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu saskaņā ar 28. pantu, ERAF, ESF+, TPF un EJZAF atbalsta sabiedrības virzītu vietējo attīstību.
2. Dalībvalsts nodrošina, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstība:
a) |
ir vērsta uz apakšreģionu teritorijām; |
b) |
tiek īstenota vietējo rīcības grupu vadībā, kuru sastāvā ir publisko un privāto vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvji un kuru lēmumu pieņemšanu nekontrolē atsevišķa interešu grupa; |
c) |
tiek īstenota, izmantojot stratēģijas saskaņā ar 32. pantu; |
d) |
atbalsta tīklošanu, piekļūstamību, novatoriskas iezīmes vietējā kontekstā un attiecīgā gadījumā sadarbību ar citiem teritoriāliem dalībniekiem. |
3. Ja atbalsts stratēģijām, kas minētas 2. punkta c) apakšpunktā, ir pieejams no vairāk nekā viena fonda, attiecīgās vadošās iestādes organizē kopīgu uzaicinājumu atlasīt minētās stratēģijas un visiem attiecīgajiem fondiem izveido apvienotu komiteju, kas uzrauga minēto stratēģiju īstenošanu. Attiecīgās vadošās iestādes var izvēlēties vienu no attiecīgajiem fondiem, kas atbalsta visas ar minētajām stratēģijām saistītās sagatavošanas, pārvaldības un iedzīvināšanas izmaksas, kas minētas 34. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā.
4. Ja šādas stratēģijas īstenošana ir saistīta ar atbalstu no vairāk nekā viena fonda, attiecīgās vadošās iestādes var izvēlēties vienu no attiecīgajiem fondiem kā galveno fondu.
5. Ievērojot katra stratēģijas īstenošanā iesaistītā fonda darbības jomu un attiecināmības noteikumus, minētajai stratēģijai piemēro galvenā fonda noteikumus. Citu fondu iestādes pamatojas uz lēmumiem un pārvaldības verifikācijām, ko īstenojusi galvenā fonda kompetentā iestāde.
6. Galvenā fonda iestāde sniedz pārējo fondu iestādēm informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu uzraudzību un maksājumus saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti konkrētu fondu regulās.
32. pants
Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas
1. Attiecīgās vadošās iestādes nodrošina, ka katrā 31. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā stratēģijā ir noteikti šādi elementi:
a) |
ģeogrāfiskā teritorija un iedzīvotāji, uz ko minētā stratēģija attiecas; |
b) |
sabiedrības iesaistīšanās process minētās stratēģijas izstrādē; |
c) |
teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīze; |
d) |
minētās stratēģijas mērķi, tostarp izmērāmi rezultātu mērķrādītāji un saistītās plānotās darbības; |
e) |
pārvaldības, uzraudzības un izvērtēšanas pasākumi, kas uzskatāmi parāda vietējās rīcības grupas spēju īstenot minēto stratēģiju; |
f) |
finanšu plāns, tostarp plānotais piešķīrums no katra fonda, un attiecīgā gadījumā arī plānotais piešķīrums no ELFLA, un katras attiecīgās programmas. |
Tajā var iekļaut arī no katra attiecīgā fonda finansējamo pasākumu un darbību veidus.
2. Attiecīgās vadošās iestādes nosaka minēto stratēģiju atlases kritērijus, izveido komiteju minētās atlases veikšanai un apstiprina minētās komitejas izvēlētās stratēģijas.
3. Attiecīgās vadošās iestādes pabeidz stratēģiju atlases pirmo kārtu un nodrošina, ka izraudzītās vietējās rīcības grupas var pildīt savus 33. panta 3. punktā noteiktos uzdevumus 12 mēnešu laikā no lēmuma par programmas apstiprināšanu dienas vai – attiecībā uz stratēģijām, ko atbalsta vairāk nekā viens fonds, – 12 mēnešu laikā no lēmuma par pēdējās attiecīgās programmas apstiprināšanu dienas.
4. Lēmumā, ar ko apstiprina stratēģiju, nosaka katra fonda un attiecīgās programmas piešķīrumu un nosaka pienākumus attiecībā uz programmas vai programmu pārvaldības un kontroles uzdevumiem.
33. pants
Vietējās rīcības grupas
1. Vietējās rīcības grupas izstrādā un īsteno stratēģijas, kas minētas 31. panta 2. punkta c) apakšpunktā.
2. Vadošās iestādes nodrošina, ka vietējās rīcības grupas ir iekļaujošas un ka tās vai nu izvēlas vienu partneri no grupas par galveno partneri administratīvās un finanšu lietās, vai arī apvienojas likumīgi izveidotā vienotā struktūrā.
3. Tikai vietējās rīcības grupas veic šādus uzdevumus:
a) |
veido vietējo dalībnieku spējas izstrādāt un īstenot darbības; |
b) |
izstrādā nediskriminējošu un pārredzamu atlases procedūru un kritērijus, kas novērš interešu konfliktus un nodrošina, ka neviena atsevišķa interešu grupa nekontrolē atlases lēmumus; |
c) |
sagatavo un publicē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus; |
d) |
atlasa darbības un nosaka atbalsta summu, kā arī iesniedz priekšlikumus struktūrai, kas ir atbildīga par atbalsttiesīguma galīgo verifikāciju pirms apstiprināšanas; |
e) |
uzrauga progresu stratēģijas mērķu sasniegšanā; |
f) |
izvērtē stratēģijas īstenošanu. |
4. Ja vietējās rīcības grupas veic uzdevumus, uz kuriem neattiecas 3. punkts un par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde vai maksājumu aģentūra, ja ELFLA ir izvēlēts par galveno fondu, vadošā iestāde šīs vietējās rīcības grupas nosaka par starpniekstruktūrām saskaņā ar konkrēta fonda noteikumiem.
5. Vietējā rīcības grupa var būt saņēmējs un īstenot darbības saskaņā ar stratēģiju, ar noteikumu, ka vietējā rīcības grupa nodrošina funkciju nodalīšanas principa ievērošanu.
34. pants
Fondu atbalsts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai
1. Dalībvalsts nodrošina, ka fondu atbalsts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai aptver:
a) |
spēju veidošanu un sagatavošanas darbības, ar ko atbalsta stratēģijas izstrādi un īstenošanu nākotnē; |
b) |
saskaņā ar stratēģiju atlasīto darbību, tostarp sadarbības aktivitāšu un to sagatavošanas, īstenošanu; |
c) |
stratēģijas un tās iedzīvināšanas pārvaldību, uzraudzību un izvērtēšanu, tostarp apmaiņas veicināšanu starp ieinteresētajām personām. |
2. Atbalsts, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, ir attiecināms neatkarīgi no tā, vai stratēģija pēc tam tiek atlasīta finansēšanai.
Atbalsts, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, nepārsniedz 25 % no stratēģijas kopējā publiskā ieguldījuma.
III NODAĻA
Tehniskā palīdzība
35. pants
Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas
1. Pēc Komisijas iniciatīvas fondi var atbalstīt sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas, komunikācijas, tostarp korporatīvas komunikācijas par Savienības politiskajām prioritātēm, redzamības un visas administratīvās un tehniskās palīdzības darbības, kas vajadzīgas, lai īstenotu šo regulu, un attiecīgā gadījumā darbības ar trešām valstīm.
2. Šā panta 1. punktā minētās darbības jo īpaši var ietvert:
a) |
palīdzību projektu sagatavošanā un izvērtēšanā; |
b) |
atbalstu institucionālajā stiprināšanā un administratīvo spēju veidošanā efektīvai fondu pārvaldībai; |
c) |
pētījumus, kas saistīti ar Komisijas ziņošanu par fondiem un kohēzijas ziņojumu; |
d) |
pasākumus, kas saistīti ar fondu analīzi, pārvaldību, uzraudzību, informācijas apmaiņu un to apguvi, kā arī pasākumus, kas saistīti ar kontroles sistēmu īstenošanu un tehnisko un administratīvo palīdzību; |
e) |
izvērtējumus, ekspertu ziņojumus, statistiku un pētījumus, tostarp vispārīgas dabas, par fondu pašreizējo un turpmāko darbību; |
f) |
darbības ar mērķi izplatīt informāciju, attiecīgā gadījumā atbalstīt tīklošanu, veikt komunikācijas pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot rezultātiem un pievienotajai vērtībai, ko devis atbalsts no fondiem, kā arī palielināt informētību un veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu, tostarp ar trešām valstīm; |
g) |
datorizētu sistēmu uzstādīšanu, ekspluatāciju un savstarpēju savienošanu pārvaldības, uzraudzības, revīzijas, kontroles un izvērtēšanas vajadzībām; |
h) |
darbības izvērtēšanas metožu uzlabošanai un informācijas apmaiņai par izvērtēšanas praksi; |
i) |
ar revīziju saistītas darbības; |
j) |
nacionālo un reģionālo spēju stiprināšanu attiecībā uz investīciju plānošanu, finansējuma vajadzībām, finanšu instrumentu, kopīgu rīcības plānu un lielu projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu; |
k) |
labas prakses izplatīšanu ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm stiprināt 8. panta 1. punktā minēto attiecīgo partneru un to jumta organizāciju spējas. |
3. Komisija vismaz 15 % no tehniskās palīdzības resursiem pēc savas iniciatīvas paredz tam, lai saziņā ar sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas pasākumiem, kas veikti pēc Komisijas iniciatīvas, paplašinot zināšanu bāzi par rezultātiem – jo īpaši efektīvāk vācot un izplatot datus, sagatavojot izvērtējumus un ziņojumus – un it sevišķi izceļot fondu ieguldījumu iedzīvotāju dzīves uzlabošanā, un vairojot no fondiem sniegtā atbalsta redzamību, kā arī palielinot informētību par šāda atbalsta rezultātiem un pievienoto vērtību. Attiecīgā gadījumā pēc programmu slēgšanas turpina informācijas, komunikācijas un redzamības pasākumus attiecībā uz rezultātiem un pievienoto vērtību, ko devis atbalsts no fondiem, īpašu uzmanību pievēršot darbībām. Ar šādiem pasākumiem arī sekmē Savienības politikas prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem.
4. Šā panta 1. punktā minētās darbības var aptvert iepriekšējos un turpmākos plānošanas periodus.
5. Komisija izklāsta savus plānus, ja ir paredzētas iemaksas no fondiem saskaņā ar Finanšu regulas 110. pantu.
6. Atkarībā no nolūka šajā pantā minētās darbības var finansēt vai nu kā darbības, vai kā administratīvos izdevumus.
7. Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu pienācīgi pamatotos gadījumos, kas norādīti finansēšanas lēmumā, un uz ierobežotu laikposmu, tehniskās palīdzības darbības pēc Komisijas iniciatīvas, kuras tiešā pārvaldībā tiek atbalstītas saskaņā ar šo regulu, un ar tām saistītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat tad, ja šīs darbības īstenotas un izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.
36. pants
Dalībvalstu tehniskā palīdzība
1. Pēc dalībvalsts iniciatīvas fondi var atbalstīt darbības, kas var attiekties uz iepriekšējiem un turpmākajiem plānošanas periodiem un ir vajadzīgas minēto fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai, tostarp 8. panta 1. punktā minēto partneru spēju veidošanai, kā arī nolūkā nodrošināt finansējumu inter alia tādu funkciju veikšanai kā sagatavošana, apmācība, pārvaldība, uzraudzība, izvērtēšana, redzamība un komunikācija.
Summas, kas paredzētas tehniskajai palīdzībai saskaņā ar šo pantu un 37. pantu, netiek ņemtas vērā tematiskās koncentrācijas nolūkos saskaņā ar konkrētā fonda noteikumiem.
2. Katrs fonds var atbalstīt tehniskās palīdzības darbības, kas ir atbalsttiesīgas kādā citā fondā.
3. Savienības ieguldījumu tehniskajai palīdzībai dalībvalstī veic, ievērojot 51. panta b) vai e) punktu.
Dalībvalsts Savienības ieguldījuma veidu, ko tā izvēlējusies tehniskajai palīdzībai, norāda partnerības nolīgumā saskaņā ar II pielikumu. Minētā izvēle attiecas uz visām programmām attiecīgajā dalībvalstī visā plānošanas periodā, un vēlāk to nevar grozīt.
Savienības ieguldījumu tehniskajai palīdzībai attiecībā uz programmām, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF un BMVI, un Interreg programmām veic tikai, ievērojot 51. panta e) punktu.
4. Ja Savienības ieguldījums tehniskajai palīdzībai dalībvalstī tiek atlīdzināts, ievērojot 51. panta b) punktu, piemēro šādus elementus:
a) |
tehniskā palīdzība ir prioritātes veidā, kas attiecas uz vienu fondu vienā vai vairākās programmās, vai īpašas programmas vai to apvienojuma veidā; |
b) |
fondu summa, kas piešķirta tehniskajai palīdzībai, nepārsniedz:
|
5. Ja Savienības ieguldījums tehniskajai palīdzībai tiek atlīdzināts, ievērojot 51. panta e) punktu, piemēro šādus elementus:
a) |
fondu summu, kas piešķirta tehniskajai palīdzībai, identificē kā daļu no finanšu piešķīrumiem katrai programmas prioritātei saskaņā ar 22. panta 3. punkta g) apakšpunkta ii) punktu, un attiecībā uz EJZAF – katram konkrētajam mērķim saskaņā ar minētā punkta g) apakšpunkta iii) punktu; tā nav atsevišķas prioritātes vai īpašas programmas veidā, izņemot programmas, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF vai BMVI, attiecībā uz kurām tā ir konkrēta mērķa veidā; |
b) |
atlīdzināšana tiek veikta, piemērojot i)–vii) apakšpunktā norādītās procentuālās likmes attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti katrā maksājuma pieteikumā, ievērojot 91. panta 3. punkta attiecīgi a) vai c) apakšpunktu, un no tā paša fonda, kuram tiek atlīdzināti attiecināmie izdevumi, vienai vai vairākām struktūrām, kas saņem maksājumus no Komisijas saskaņā ar 22. panta 3. punkta k) apakšpunktu;
|
c) |
summa, kas piešķirta programmā identificētajai tehniskajai palīdzībai, atbilst procentuālajai daļai, kas noteikta b) apakšpunkta i)–vi) punktā katrai prioritātei un katram fondam. |
6. Interreg programmu tehniskās palīdzības īpašie noteikumi ir izklāstīti Interreg regulā.
37. pants
Finansējums, kas nav saistīts ar dalībvalstu tehniskās palīdzības izmaksām
Papildus 36. pantā minētajam dalībvalsts var ierosināt sniegt papildu tehniskās palīdzības darbības nolūkā stiprināt publisko iestāžu un struktūru, saņēmēju un attiecīgo partneru spēju un efektivitāti, kas vajadzīga fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai.
Atbalstu šādām darbībām nodrošina ar finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts 95. pantā. Šāds finansējums var būt arī īpaša programma.
IV SADAĻA
UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA, KOMUNIKĀCIJA UN REDZAMĪBA
I NODAĻA
Uzraudzība
38. pants
Uzraudzības komiteja
1. Katra dalībvalsts pēc apspriešanās ar vadošo iestādi izveido komiteju programmas īstenošanas uzraudzībai (“uzraudzības komiteja”) trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgajai dalībvalstij paziņots par programmas apstiprināšanas lēmumu.
Dalībvalsts var izveidot vienu uzraudzības komiteju vairākām programmām.
2. Katra uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu, kurā ietver noteikumus par jebkāda interešu konflikta novēršanu un pārredzamības principa piemērošanu.
3. Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata visus jautājumus, kas skar programmas progresu tās mērķu sasniegšanā.
4. Uzraudzības komitejas reglamentu un datus un informāciju, kas darīta zināma uzraudzības komitejai, publicē 49. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē, neskarot 69. panta 5. punktu.
5. Šā panta 1.–4. punktu nepiemēro programmām, kas attiecas vienīgi uz konkrēto mērķi, kurš izklāstīts ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā, un saistītajai tehniskajai palīdzībai.
39. pants
Uzraudzības komitejas sastāvs
1. Katra dalībvalsts nosaka uzraudzības komitejas sastāvu un pārredzamā procesā nodrošina attiecīgo dalībvalsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī 8. panta 1. punktā minēto partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību.
Katram uzraudzības komitejas loceklim ir balsstiesības. Reglaments regulē balsstiesību izmantošanu un sīkāk nosaka procedūru uzraudzības komitejā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu.
Reglaments var ļaut uzraudzības komitejas darbā piedalīties personām, kas nav locekles, tostarp EIB.
Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs ir dalībvalsts vai vadošās iestādes pārstāvis.
Uzraudzības komitejas locekļu sarakstu publicē 49. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.
2. Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā piedalās kā uzraudzītāji un padomdevēji.
3. AMIF, IDF un BMVI uzraudzības komitejas darbā var piedalīties attiecīgās decentralizētās aģentūras.
40. pants
Uzraudzības komitejas funkcijas
1. Uzraudzības komiteja pārbauda:
a) |
progresu programmas īstenošanā un starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšanā; |
b) |
jebkurus jautājumus, kas ietekmē programmas sniegumu, un minēto jautājumu risināšanas nolūkā veiktos pasākumus; |
c) |
programmas devumu to problēmu risināšanā, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, kuri saistīti ar programmas īstenošanu; |
d) |
ex ante novērtējuma elementus, kas uzskaitīti 58. panta 3. punktā, un stratēģijas dokumentu, kas minēts 59. panta 1. punktā; |
e) |
progresu, kas panākts, veicot izvērtējumus, izvērtējumu kopsavilkumus un jebkādus turpmākos pasākumus, kas noteikti pēc secinājumu pieņemšanas; |
f) |
komunikācijas un redzamības darbību īstenošanu; |
g) |
attiecīgā gadījumā – progresu, kas panākts, īstenojot stratēģiski svarīgas darbības; |
h) |
veicinošo nosacījumu izpildi un to piemērošanu visā plānošanas periodā; |
i) |
attiecīgā gadījumā – progresu publiskā sektora iestāžu, partneru un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā; |
j) |
attiecīgā gadījumā – informāciju par programmas ieguldījuma programmas InvestEU īstenošanā saskaņā ar 14. pantu vai par resursu, kas pārvietoti saskaņā ar 26. pantu, īstenošanu. |
Attiecībā uz programmām, kas saņem atbalstu no EJZAF, ar uzraudzības komiteju apspriežas par jebkuru vadošās iestādes ierosinātu programmas grozījumu, un, ja uzraudzības komiteja uzskata par lietderīgu, tā sniedz atzinumu.
2. Uzraudzības komiteja apstiprina:
a) |
darbību atlasē izmantoto metodoloģiju un kritērijus, tostarp jebkādas to izmaiņas, neskarot 33. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu; pēc Komisijas pieprasījuma darbību atlasē izmantoto metodoloģiju un kritērijus, tostarp jebkādas to izmaiņas, iesniedz Komisijai vismaz 15 darba dienas pirms to iesniegšanas uzraudzības komitejai; |
b) |
gada snieguma ziņojumus par programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, un galīgo snieguma ziņojumu par programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda, TPF un EJZAF; |
c) |
izvērtēšanas plānu un visus tā grozījumus; |
d) |
jebkuru vadošās iestādes priekšlikumu grozīt programmu, tostarp saistībā ar pārvietojumiem atbilstoši 24. panta 5. punktam un 26. pantam, izņemot programmas, kas saņem atbalstu no EJZAF. |
3. Uzraudzības komiteja var sniegt ieteikumus vadošajai iestādei, tostarp par pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai saņēmējiem.
41. pants
Snieguma ikgadējā izskatīšana
1. Starp Komisiju un katru dalībvalsti reizi gadā organizē izskatīšanas sanāksmes nolūkā pārbaudīt katras programmas sniegumu. Attiecīgās vadošās iestādes piedalās izskatīšanas sanāksmēs.
Izskatīšanas sanāksmē var izskatīt vairāk nekā vienu programmu.
Izskatīšanas sanāksmi vada Komisija vai – pēc dalībvalsts lūguma – to kopīgi vada dalībvalsts un Komisija.
2. Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, izskatīšanas sanāksmi organizē vismaz divas reizes plānošanas periodā.
3. Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda, TPF un EJZAF, dalībvalsts ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izskatīšanas sanāksmes sniedz Komisijai kodolīgu informāciju par 40. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem. Šīs informācijas pamatā ir jaunākie dalībvalstij pieejamie dati.
Attiecībā uz programmām, kas aprobežojas ar ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi, sniedzamā informācija, kuras pamatā ir jaunākie pieejamie dati, attiecas tikai uz šīs regulas 40. panta 1. punkta a), b), e), f) un h) apakšpunktu.
4. Dalībvalsts un Komisija var vienoties nerīkot izskatīšanas sanāksmi. Šādā gadījumā izskatīšanu var veikt rakstiski.
5. Izskatīšanas sanāksmes iznākumu fiksē saskaņotā protokolā.
6. Dalībvalsts turpina risināt tos izskatīšanas sanāksmē izvirzītos jautājumus, kas ietekmē programmas īstenošanu, un trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem.
7. Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, dalībvalsts iesniedz gada snieguma ziņojumu saskaņā ar konkrētu fondu regulām.
42. pants
Datu nosūtīšana
1. Dalībvalsts vai vadošā iestāde, ievērojot VII pielikumā doto veidni, elektroniski nosūta Komisijai kumulatīvus datus par katru programmu līdz katra gada 31. janvārim, 30. aprīlim, 31. jūlijam, 30. septembrim un 30. novembrim, izņemot 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā prasītos datus, kurus elektroniski nosūta līdz katra gada 31. janvārim un 31. jūlijam.
Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 31. janvāris un pēdējās – 2030. gada 31. janvāris.
Attiecībā uz prioritātēm, ar ko atbalsta ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi, datus nosūta katru gadu līdz 31. janvārim.
ESF+ regulā var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz ilgāka termiņa rezultātu rādītāju vākšanas un nosūtīšanas biežumu.
2. Datus iedala pa katras prioritātes konkrētajiem mērķiem un attiecīgā gadījumā pa reģiona kategorijām, un tie ir šādi:
a) |
atlasīto darbību skaits, to kopējās attiecināmās izmaksas, iemaksas no fondiem un kopējie attiecināmie izdevumi, ko saņēmēji ir paziņojuši vadošajai iestādei, un visi dati tiek iedalīti pa intervences veidiem; |
b) |
iznākumu un rezultātu rādītāju vērtības attiecībā uz atlasītajām darbībām un ar darbībām sasniegtās vērtības. |
3. Attiecībā uz finanšu instrumentiem datus sniedz arī par šādiem elementiem:
a) |
attiecināmie izdevumi pa finanšu produktu veidiem; |
b) |
tādu pārvaldības izmaksu un maksu summa, kas deklarētas kā attiecināmie izdevumi; |
c) |
privātā un publiskā sektora resursu summa – iedalīta par finanšu produktu veidiem –, kas mobilizēta papildus fondiem; |
d) |
procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no fondiem iemaksāts finanšu instrumentos, kā norādīts 60. pantā, un resursi, kas saistāmi ar atbalstu no fondiem, kā norādīts 62. pantā; |
e) |
to aizdevumu, kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla ieguldījumu galasaņēmējiem kopsumma, kuri tika garantēti ar programmas resursiem un kuri tika faktiski izmaksāti galasaņēmējiem. |
4. Saskaņā ar šo pantu iesniegtie dati ir uzticami un atspoguļo datus, kas tā mēneša beigās, kas ir pirms iesniegšanas mēneša, tiek uzglabāti elektroniski, kā minēts 72. panta 1. punkta e) apakšpunktā.
5. Dalībvalsts vai vadošā iestāde publicē visus Komisijai nosūtītos datus vai nodrošina saiti uz tiem 46. panta b) punktā minētajā tīmekļa portālā vai 49. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.
43. pants
Galīgais snieguma ziņojums
1. Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda, TPF un EJZAF, katra vadošā iestāde iesniedz Komisijai programmas galīgo snieguma ziņojumu līdz 2031. gada 15. februārim.
2. Galīgajā snieguma ziņojumā novērtē programmas mērķu sasniegšanu, pamatojoties uz 40. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem, izņemot minētā punkta d) apakšpunktā norādīto informāciju.
3. Komisija pārbauda galīgo snieguma ziņojumu un informē vadošo iestādi par visiem apsvērumiem piecu mēnešu laikā no galīgā snieguma ziņojuma saņemšanas dienas. Ja šādi apsvērumi tiek sniegti, vadošā iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju saistībā ar minētajiem apsvērumiem un attiecīgā gadījumā trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem. Komisija divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemta visa nepieciešamā informācija, informē vadošo iestādi par ziņojuma apstiprināšanu. Ja Komisija minētajos termiņos neinformē vadošo iestādi, ziņojumu uzskata par pieņemtu.
4. Vadošā iestāde galīgos snieguma ziņojumus publicē 49. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.
5. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka galīgā snieguma ziņojuma veidni. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 115. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
II NODAĻA
Izvērtēšana
44. pants
Dalībvalsts sagatavoti izvērtējumi
1. Dalībvalsts vai vadošā iestāde veic programmu izvērtēšanu saistībā ar vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem: efektivitāte, lietderīgums, piemērotība, saskanība un Savienības pievienotā vērtība, ar mērķi uzlabot programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti. Izvērtējumi var attiekties arī uz citiem būtiskiem kritērijiem, piemēram, iekļautību, nediskrimināciju un redzamību, un tie var attiekties uz vairāk nekā vienu programmu.
2. Turklāt līdz 2029. gada 30. jūnijam katrai programmai tiks veikta izvērtēšana, lai novērtētu tās ietekmi.
3. Izvērtēšanu uztic iekšējiem vai ārējiem ekspertiem, kas ir funkcionāli neatkarīgi.
4. Dalībvalsts vai vadošā iestāde nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus.
5. Dalībvalsts vai vadošā iestāde izstrādā izvērtēšanas plānu, kas var aptvert arī vairākas programmas. Attiecībā uz AMIF, IDF un BMVI minētajā plānā ietver vidusposma izvērtējumu, kas jāpabeidz līdz 2024. gada 31. martam.
6. Dalībvalsts vai vadošā iestāde iesniedz uzraudzības komitejai izvērtēšanas plānu ne vēlāk kā vienu gadu pēc lēmuma par programmas apstiprināšanu.
7. Visus izvērtējumus publicē 49. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.
45. pants
Komisijas sagatavots izvērtējums
1. Komisija līdz 2024. gada beigām veic vidusposma izvērtējumu, lai pārbaudītu katra fonda efektivitāti, lietderīgumu, piemērotību, saskanību un Savienības pievienoto vērtību. Komisija var izmantot visu attiecīgo informāciju, kas jau ir pieejama saskaņā ar Finanšu regulas 128. pantu.
2. Komisija līdz 2031. gada 31. decembrim veic retrospektīvu izvērtējumu, lai pārbaudītu katra fonda efektivitāti, lietderīgumu, piemērotību, saskanību un Savienības pievienoto vērtību. Attiecībā uz ERAF, ESF+, Kohēzijas fondu un EJZAF minētajā izvērtējumā īpašu uzmanību pievērš minēto fondu sociālajai, ekonomiskajai un teritoriālajai ietekmei saistībā ar 5. panta 1. punktā minētajiem politikas mērķiem.
3. Komisija retrospektīvā izvērtējuma rezultātus publicē savā tīmekļa vietnē un paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
III NODAĻA
Redzamība, pārredzamība un komunikācija
46. pants
Redzamība
Katra dalībvalsts nodrošina:
a) |
atbalsta redzamību visās aktivitātēs, kas saistītas ar fondu atbalstītajām darbībām, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskas nozīmes darbībām; |
b) |
komunikāciju ar Savienības iedzīvotājiem par fondu nozīmi un sasniegumiem, izmantojot vienotu tīmekļa portālu, kas nodrošina piekļuvi visām programmām, kurās iesaistīta attiecīgā dalībvalsts. |
47. pants
Savienības emblēma
Dalībvalstis, vadošās iestādes un saņēmēji, veicot redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātes, izmanto Savienības emblēmu saskaņā ar IX pielikumu.
48. pants
Komunikācijas darbinieki un tīkli
1. Katra dalībvalsts norāda komunikācijas koordinatoru attiecībā uz redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēm saistībā ar atbalstu no fondiem, tostarp programmām, uz kurām attiecas mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg), ja vadošā iestāde atrodas minētajā dalībvalstī. Komunikācijas koordinatoru var iecelt 71. panta 6. punktā definētās struktūras līmenī, un tas koordinē komunikācijas un redzamības pasākumus visās programmās.
Komunikācijas koordinators redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēs iesaista šādas struktūras:
a) |
Eiropas Komisijas pārstāvniecības un Eiropas Parlamenta birojus dalībvalstīs, kā arī Europe Direct informācijas centrus un citus attiecīgus tīklus, izglītības un pētniecības organizācijas; |
b) |
citus attiecīgus partnerus, kas minēti 8. panta 1. punktā. |
2. Katra vadošā iestāde norāda komunikācijas koordinatoru katrai programmai. Komunikācijas koordinators var būt atbildīgs par vairākām programmām.
3. Komisija uztur tīklu, kurā ietilpst komunikācijas koordinatori, komunikācijas darbinieki un Komisijas pārstāvji, nolūkā apmainīties ar informāciju par redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēm.
49. pants
Vadošās iestādes pienākumi
1. Vadošā iestāde nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc lēmuma par programmas apstiprināšanu ir izveidota tīmekļa vietne, kurā pieejama informācija par tās atbildībā esošajām programmām, kura aptver programmas mērķus, darbības, pieejamās finansēšanas iespējas un rezultātus.
2. Vadošā iestāde nodrošina, ka 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē vai 46. panta b) punktā minētajā vienotajā tīmekļa portālā tiek publicēts grafiks attiecībā uz plānotajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas tiek atjaunināts vismaz trīs reizes gadā un kurā būtu iekļauti šādi indikatīvi dati:
a) |
ģeogrāfiskais apgabals, uz ko attiecas uzaicinājums iesniegt priekšlikumus; |
b) |
attiecīgais politikas mērķis vai konkrētais mērķis; |
c) |
atbalsttiesīgo pretendentu veids; |
d) |
atbalsta kopējā summa attiecīgajā uzaicinājumā; |
e) |
uzaicinājuma sākuma un beigu datums. |
3. Vadošā iestāde to darbību sarakstu, kuras atlasītas atbalsta saņemšanai no fondiem, dara publiski pieejamu tīmekļa vietnē vismaz vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām un atjaunina šo sarakstu vismaz reizi četros mēnešos. Katrai darbībai piešķir unikālu kodu. Sarakstā iekļauj šādu informāciju:
a) |
juridisko personu gadījumā – saņēmēja nosaukums – un publiskā iepirkuma gadījumā – darbuzņēmēja nosaukums; |
b) |
ja saņēmējs ir fiziska persona – vārds un uzvārds; |
c) |
EJZAF darbībām, kas saistītas ar zvejas kuģi – Savienības zvejas flotes reģistra identifikācijas numurs, kas minēts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/218 (47); |
d) |
darbības nosaukums; |
e) |
darbības mērķis un gaidāmie vai faktiskie rezultāti; |
f) |
darbības uzsākšanas datums; |
g) |
darbības paredzamais vai faktiskais pabeigšanas datums; |
h) |
darbības kopējās izmaksas; |
i) |
attiecīgais fonds; |
j) |
attiecīgais konkrētais mērķis; |
k) |
Savienības līdzfinansējuma likme; |
l) |
atrašanās vietas indikators vai ģeolokācijas dati par attiecīgo darbību un valsti; |
m) |
mobilajām darbībām vai darbībām, kas aptver vairākas darbības vietas – saņēmēja atrašanās vieta, ja saņēmējs ir juridiska persona, vai NUTS 2. līmeņa reģions, ja saņēmējs ir fiziska persona; |
n) |
darbības intervences veids saskaņā ar 73. panta 2. punkta g) apakšpunktu. |
Pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minēto informāciju izņem no tīmekļa vietnes divus gadus pēc dienas, kad informācija sākotnēji publicēta minētajā tīmekļa vietnē.
4. Šā panta 2. un 3. punktā minēto informāciju 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē vai šīs regulas 46. panta b) punktā minētajā vienotajā tīmekļa portālā publicē atvērtā, mašīnlasāmā formātā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1024 (48) 5. panta 1. punktā; tas ļauj informāciju šķirot, meklēt, izvilkt, salīdzināt un atkalizmantot.
5. Vadošā iestāde pirms publicēšanas saskaņā ar šo pantu informē saņēmējus par to, ka informācija tiks publiskota.
6. Vadošā iestāde nodrošina, ka komunikācijas un redzamības materiāli, tostarp saņēmēju līmenī, pēc pieprasījuma tiek darīti pieejami Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām un ka Savienībai tiek piešķirta neekskluzīva un neatsaucama licence bez autoratlīdzības saskaņā ar IX pielikumu izmantot šādus materiālus un visas ar tiem saistītās iepriekš pastāvējušās tiesības. Tas nerada ievērojamas papildu izmaksas vai ievērojamu administratīvo slogu nedz saņēmējiem, nedz vadošajai iestādei.
50. pants
Saņēmēju pienākumi
1. Saņēmēji un finanšu instrumentus īstenojošas struktūras atzīst atbalstu, ko darbība saņem no fondiem, tostarp resursus, ko atkārtoti izmanto saskaņā ar 62. pantu, un šādā nolūkā:
a) |
saņēmēja oficiālajā tīmekļa vietnē, ja šāda vietne ir, un sociālo mediju vietnēs publicē īsu un ar atbalsta apjomu samērīgu aprakstu par darbību, tostarp tās mērķiem un rezultātiem, un uzsver no Savienības saņemto finansiālo atbalstu; |
b) |
ar darbības īstenošanu saistītajos dokumentos un komunikācijas materiālos, ko paredzēts izplatīt sabiedrībai vai dalībniekiem, sniedz pamanāmu paziņojumu, kurā uzsver no Savienības saņemto atbalstu; |
c) |
tiklīdz sākas darbību faktiskā īstenošana, kas ietver materiālas investīcijas, vai tiklīdz tiek uzstādīts iegādātais aprīkojums, uzstāda sabiedrībai skaidri redzamas ilgtspējīgas plāksnes vai informācijas stendus, kuros saskaņā ar IX pielikumā noteiktajiem tehniskajiem parametriem ir attēlota Savienības emblēma, attiecībā uz turpmāko:
|
d) |
par darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, sabiedrībai skaidri redzamā vietā uzstāda vismaz vienu plakātu, kura minimālais izmērs ir A3, vai līdzvērtīgu elektronisku paziņojumu, kurā izklāstīta informācija par darbību un uzsvērts no fondiem saņemtais atbalsts; ja saņēmējs ir fiziska persona, saņēmējs – ciktāl tas iespējams – nodrošina, ka ir pieejama attiecīga informācija, kas sabiedrībai redzamā vietā vai ar elektronisku paziņojumu uzsver no fondiem saņemto atbalstu; |
e) |
par stratēģiskas nozīmes darbībām un darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 10 000 000 EUR, attiecīgā gadījumā organizē informatīvu pasākumu vai aktivitāti un savlaicīgi iesaista Komisiju un atbildīgo vadošo iestādi. |
Pirmās daļas d) apakšpunktā noteikto prasību nepiemēro, ja ESF+ saņēmējs ir fiziska persona vai attiecībā uz darbībām, kas atbalstu saņem saskaņā ar ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi.
Atkāpjoties no pirmās daļas c) un d) apakšpunkta, saistībā ar darbībām, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF un BMVI, dokumentā, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi, var noteikt īpašas prasības attiecībā uz informācijas par atbalstu no fondiem publisku izstādīšanu, ja to pamato drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumi saskaņā ar 69. panta 5. punktu.
2. Attiecībā uz mazo projektu fondiem saņēmējs izpilda pienākumus saskaņā ar Interreg regulas 36. panta 5. punktu.
Attiecībā uz finanšu instrumentiem saņēmējs ar līguma noteikumiem nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības.
3. Ja saņēmējs neizpilda 47. pantā vai šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus un ja nav ieviesti korektīvie pasākumi, vadošā iestāde piemēro pasākumus, ņemot vērā proporcionalitātes principu, atceļot līdz pat 3 % no atbalsta no fondiem attiecīgajai darbībai.
V SADAĻA
FINANSIĀLS ATBALSTS NO FONDIEM
I NODAĻA
Savienības ieguldījuma veidi
51. pants
Programmām paredzētā Savienības ieguldījuma veidi
Savienība ieguldījumu var veikt jebkurā no šādiem veidiem:
a) |
95. pantā paredzētais finansējums, kas nav saistīts ar attiecīgo darbību izmaksām un kas pamatojas uz kādu no šādiem elementiem:
|
b) |
tā atbalsta atlīdzināšana, ko saņēmējiem sniedz saskaņā ar šīs sadaļas II un III nodaļu; |
c) |
94. pantā paredzētās vienības izmaksas, kas sedz visas vai dažas attiecināmo izmaksu konkrētas kategorijas un ir skaidri noteiktas iepriekš, norādot summu par vienību; |
d) |
94. pantā paredzētie fiksētas summas maksājumi, kas vispārēji sedz visas vai dažas attiecināmo izmaksu konkrētas kategorijas un ir skaidri noteikti iepriekš; |
e) |
94. pantā vai 36. panta 5. punktā paredzētais vienotas likmes finansējums, kas sedz attiecināmo izmaksu konkrētas kategorijas un ir skaidri noteikts iepriekš, piemērojot procentuālu likmi; |
f) |
šā panta a)–e) punktā minēto iemaksu veidu kombinācija. |
II NODAĻA
Dalībvalstu atbalsta veidi
52. pants
Atbalsta veidi
Dalībvalstis iemaksas no fondiem izmanto, lai sniegtu saņēmējiem atbalstu, kas izpaužas kā dotācijas, finanšu instrumenti vai godalgas, vai šo veidu kombinācija.
53. pants
Dotāciju veidi
1. Dotācijas, ko dalībvalstis piešķir saņēmējiem, var būt kādā no šādiem veidiem:
a) |
to attiecināmo izmaksu atlīdzināšana, kas faktiski radušās saņēmējam vai PPP darbību privātā sektora partnerim un apmaksātas darbību īstenošanas gaitā, iemaksas natūrā un nolietojuma izmaksas; |
b) |
vienības izmaksas; |
c) |
fiksētas summas maksājumi; |
d) |
vienotas likmes finansējums; |
e) |
šā punkta a)–d) apakšpunktā minēto veidu kombinācija ar nosacījumu, ka ikviens no dotācijas veidiem sedz atšķirīgas kategorijas izmaksas vai tiek izmantots atšķirīgiem projektiem, kas veido daļu no darbības, vai secīgiem darbības posmiem; |
f) |
finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, ar noteikumu, ka šādas dotācijas tiek segtas ar Savienības ieguldījuma atlīdzinājumu, ievērojot 95. pantu. |
2. Ja darbības kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 EUR, iemaksas no ERAF, ESF+, TPF, AMIF, IDF un BMVI saņēmējam sniedz vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā, izņemot darbības, kurām sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu. Ja izmanto vienotas likmes finansējumu, tikai to kategoriju izmaksas, kurām piemēro vienotu likmi, var atlīdzināt saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, vadošā iestāde var piekrist atbrīvot no minētajā daļā noteiktās prasības dažas darbības pētniecības un inovācijas jomā ar noteikumu, ka uzraudzības komiteja šādam atbrīvojumam ir devusi iepriekšēju apstiprinājumu. Turklāt dalībniekiem izmaksātās piemaksas un algas var atlīdzināt saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu.
3. Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto veidu dotāciju summas nosaka vienā no šādiem veidiem:
a) |
saskaņā ar taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir:
|
b) |
saskaņā ar budžeta projektu, kuru izstrādā katrā atsevišķā gadījumā un kuru iepriekš apstiprinājusi struktūra, kas atlasa darbību, ja darbības kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 EUR; |
c) |
saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro atbilstošās vienības izmaksas, fiksētas summas maksājumus un vienotās likmes, kas Savienības politikas virzienos ir piemērojamas līdzīga veida darbībai; |
d) |
saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro atbilstošās vienības izmaksas, fiksētas summas maksājumus un vienotās likmes, kas piemērojamas atbilstīgi dotāciju shēmām, kuras pilnībā finansē dalībvalsts, līdzīga veida darbībai; |
e) |
izmantojot vienotas likmes un īpašas metodes, kas noteiktas ar šo regulu vai ar konkrētu fondu regulām vai pamatojoties uz šo regulu vai konkrētu fondu regulām. |
54. pants
Vienotas likmes finansējums netiešajām izmaksām attiecībā uz dotācijām
Ja darbības netiešo izmaksu segšanai izmanto vienotu likmi, tā var pamatoties uz vienu no šādām likmēm:
a) |
līdz 7 % apmērā no attiecināmajām tiešajām izmaksām, neprasot attiecīgajai dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu piemērojamās likmes noteikšanai; |
b) |
līdz 15 % apmērā no attiecināmajām tiešajām personāla izmaksām, neprasot attiecīgajai dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu piemērojamās likmes noteikšanai; |
c) |
līdz 25 % apmērā no attiecināmajām tiešajām izmaksām ar noteikumu, ka likmi aprēķina saskaņā ar 53. panta 3. punkta a) apakšpunktu. |
Turklāt gadījumā, ja dalībvalsts ir aprēķinājusi vienotu likmi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 5. punkta a) apakšpunktu, minēto vienoto likmi var izmantot līdzīgai darbībai šā panta c) punkta piemērošanas nolūkā.
55. pants
Tiešās personāla izmaksas attiecībā uz dotācijām
1. Darbības tiešās personāla izmaksas var aprēķināt, izmantojot vienotu likmi līdz 20 % apmērā no tiešajām izmaksām, kas nav minētās darbības tiešās personāla izmaksas, neprasot attiecīgajai dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu piemērojamās likmes noteikšanai, ar noteikumu, ka darbības tiešās izmaksas neietver publiskus būvdarbu līgumus vai piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (49) 4. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (50) 15. pantā noteiktās robežvērtības.
Ja vienotu likmi saskaņā ar pirmo punktu piemēro AMIF, IDF un BMVI, tad minēto vienoto likmi piemēro tikai tādas darbības tiešajām izmaksām, uz kuru neattiecas publiskais iepirkums.
2. Lai noteiktu tiešās personāla izmaksas, stundas likmi var aprēķināt vienā no šādiem veidiem:
a) |
jaunākās dokumentētās darbaspēka gada bruto izmaksas dalot ar 1 720 stundām attiecībā uz personām, kas strādā pilnu slodzi, vai ar atbilstīgu proporcionālu daļu no 1 720 stundām attiecībā uz personām, kas strādā nepilnu slodzi; |
b) |
jaunākās dokumentētās darbaspēka mēneša bruto izmaksas dalot ar attiecīgās personas vidējo mēneša darba laiku saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem, kas minēti darba jeb nodarbinātības līgumā vai lēmumā par iecelšanu amatā (turpmāk “nodarbinātības dokuments”). |
3. Ja piemēro stundas likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu, kopējais deklarēto stundu skaits uz vienu personu attiecīgā gadā vai mēnesī nepārsniedz minētās stundas likmes aprēķinos izmantoto stundu skaitu.
4. Ja darbaspēka gada bruto izmaksas nav pieejamas, tās var iegūt no pieejamajām dokumentētajām darbaspēka bruto izmaksām vai no darba dokumenta, tās pienācīgi koriģējot 12 mēnešu periodam.
5. Personāla izmaksas, kas attiecas uz fiziskām personām, kuras, strādājot ar nepilnu slodzi, veic uzdevumu saistībā ar darbību, var aprēķināt kā fiksētu procentuālo daļu no darbaspēka bruto izmaksām atbilstīgi saistībā ar darbību mēnesī nostrādātā laika fiksētai procentuālajai daļai, bez pienākuma izveidot atsevišķu darba laika reģistrēšanas sistēmu. Darba devējs darbiniekiem sagatavo dokumentu, kurā noteikta minētā fiksētā procentuālā daļa.
56. pants
Vienotas likmes finansējums attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās personāla izmaksas, attiecībā uz dotācijām
1. Vienotu likmi līdz 40 % apmērā no attiecināmajām tiešajām personāla izmaksām var izmantot, lai segtu darbības atlikušās attiecināmās izmaksas. Dalībvalstij netiek prasīts veikt aprēķinu piemērojamās likmes noteikšanai.
2. Saistībā ar darbībām, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF+, TPF, AMIF, IDF un BMVI dalībniekiem izmaksātās algas un piemaksas uzskata par papildu attiecināmajām izmaksām, kas nav iekļautas vienotajā likmē.
3. Šā panta 1. punktā minēto vienoto likmi nepiemēro personāla izmaksām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz vienotu likmi, kā minēts 55. panta 1. punktā.
57. pants
Dotācijas ar nosacījumiem
1. Dalībvalstis saņēmējiem var piešķirt tādas dotācijas ar nosacījumiem, kas ir pilnībā vai daļēji atmaksājamas, kā norādīts dokumentā, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi.
2. Saņēmēji atmaksāšanu veic, ievērojot nosacījumus, par kuriem vienojusies vadošā iestāde un saņēmējs.
3. Dalībvalstis no saņēmēja atmaksātos resursus izmanto atkārtoti tajā pašā nolūkā vai saskaņā ar attiecīgās programmas mērķiem līdz 2030. gada 31. decembrim – dotāciju ar nosacījumiem vai finanšu instrumenta veidā, vai citā atbalsta veidā. Atmaksātās summas un informāciju par to atkārtotu izmantošanu iekļauj galīgajā snieguma ziņojumā.
4. Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka resursi tiek turēti atsevišķos kontos vai zem atbilstošiem uzskaites kodiem.
5. Savienības resursus, ko jebkurā laikā atmaksājuši saņēmēji, bet kas nav atkārtoti izmantoti līdz 2030. gada 31. decembrim, saskaņā ar 88. pantu atmaksā Savienības budžetā.
58. pants
Finanšu instrumenti
1. Vadošās iestādes var veikt programmieguldījumu no vienas vai vairākām programmām esošos vai no jauna radītos finanšu instrumentos, kuri izveidoti valsts, reģionālā, starpvalstu vai pārrobežu līmenī, kurus tieši īsteno vadošā iestāde vai vadošās iestādes atbildībā un kuri palīdz sasniegt konkrētos mērķus.
2. Finanšu instrumenti sniedz atbalstu galasaņēmējiem tikai par tādām investīcijām gan materiālos, gan nemateriālos aktīvos, kā arī apgrozāmo kapitālu, kuras, kā sagaidāms, būs finansiāli dzīvotspējīgas, un kurām nav atrasts pietiekams finansējums no tirgus avotiem. Šāds atbalsts atbilst piemērojamajiem Savienības valsts atbalsta noteikumiem.
Šādu atbalstu sniedz tikai par tiem investīciju elementiem, kas investīciju lēmuma pieņemšanas dienā nav fiziski pabeigti vai pilnībā īstenoti.
3. Atbilstošs atbalsts no fondiem, izmantojot finanšu instrumentus, pamatojas uz ex ante novērtējumu, kas izstrādāts vadošās iestādes atbildībā. Ex ante novērtējumu pabeidz, pirms vadošās iestādes veic programmieguldījumus finanšu instrumentos.
Ex ante novērtējumā ietver vismaz šādus elementus:
a) |
ierosinātā programmieguldījuma apjoms finanšu instrumentā un gaidāmais sviras efekts, kam pievienots īss pamatojums; |
b) |
finanšu produkti, ko ierosināts piedāvāt, ietverot iespēju, ka būs vajadzīga atšķirīga attieksme pret investoriem; |
c) |
ierosinātā galasaņēmēju mērķgrupa; |
d) |
paredzamais finanšu instrumenta ieguldījums konkrēto mērķu sasniegšanā. |
Ex ante novērtējumu var pārskatīt vai atjaunināt, tas var attiekties uz visu dalībvalsts teritoriju vai tās daļu un var pamatoties uz esošiem vai atjauninātiem ex ante novērtējumiem.
4. Atbalstu galasaņēmējiem var kombinēt ar atbalstu no jebkura fonda vai cita Savienības instrumenta, un tas var attiekties uz to pašu izdevumu pozīciju. Šādā gadījumā no fondiem saņemto finanšu instrumenta atbalstu, kas ir daļa no finanšu instrumenta darbības, nedeklarē Komisijai nolūkā saņemt cita veida atbalstu, atbalstu no cita fonda vai cita Savienības instrumenta.
5. Finanšu instrumentus var kombinēt ar atbalstu no programmas dotāciju veidā kā vienotu finanšu instrumenta darbību vienā finansēšanas nolīgumā, ja abus atšķirīgos atbalsta veidus sniedz struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu. Šādā gadījumā minētajai vienotajai finanšu instrumenta darbībai piemēro finanšu instrumentiem piemērojamos noteikumus. Programmas atbalsts dotāciju veidā ir tieši saistīts ar finanšu instrumentu un tam vajadzīgs, un tas nepārsniedz finanšu produkta atbalstīto investīciju vērtību.
6. Ja tiek sniegts kombinēts atbalsts saskaņā ar 4. un 5. punktu, nodrošina atsevišķu uzskaiti par katru atbalsta avotu.
7. Visu kombinētā atbalsta veidu summa nepārsniedz attiecīgās izdevumu pozīcijas kopējo summu. Dotācijas nav izmantojamas no finanšu instrumentiem saņemtā atbalsta atlīdzināšanai. Finanšu instrumenti nav izmantojami dotāciju priekšfinansēšanai.
59. pants
Finanšu instrumentu īstenošana
1. Finanšu instrumenti, ko tieši īsteno vadošā iestāde, var sniegt vienīgi aizdevumus vai garantijas. Vadošā iestāde stratēģijas dokumentā izklāsta noteikumus programmieguldījumiem finanšu instrumentā, kurā ietverti X pielikumā noteiktie elementi.
2. Finanšu instrumenti, ko īsteno vadošās iestādes atbildībā, var būt šādi:
a) |
programmas līdzekļu investīcijas juridiskas personas kapitālā; |
b) |
atsevišķi finanšu vai fiduciāro kontu bloki. |
Vadošā iestāde izraugās struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu.
3. Vadošā iestāde līgumu par finanšu instrumenta īstenošanu var tieši piešķirt:
a) |
EIB; |
b) |
starptautiskām finanšu iestādēm, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja; |
c) |
valstij piederošai bankai vai iestādei, kas izveidota kā juridiska persona, kura profesionāli veic finanšu darbības, un kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
|
d) |
citām struktūrām, kas arī ietilpst Direktīvas 2014/24/ES 12. panta darbības jomā. |
4. Ja struktūra, ko izraudzījusies vadošā iestāde, īsteno līdzdalības fondu, minētā struktūra var papildus izraudzīties citas struktūras īpašu fondu īstenošanai.
5. Noteikumus programmieguldījumiem finanšu instrumentos, kas īstenoti saskaņā ar 2. punktu, izklāsta finansēšanas nolīgumos starp:
a) |
vadošās iestādes pienācīgi pilnvarotiem pārstāvjiem un struktūru, kas īsteno līdzdalības fondu, attiecīgā gadījumā; |
b) |
vadošās iestādes pienācīgi pilnvarotiem pārstāvjiem vai – attiecīgā gadījumā – struktūru, kas īsteno līdzdalības fondu, un struktūru, kas īsteno īpašu fondu. |
Minētajos finansēšanas nolīgumos ietver visus X pielikumā noteiktos elementus.
6. Vadošās iestādes finansiālā atbildība nepārsniedz summu, ko vadošā iestāde paredzējusi finanšu instrumentam attiecīgajos finansēšanas nolīgumos.
7. Struktūras, kas īsteno attiecīgos finanšu instrumentus, vai – saistībā ar garantijām – struktūra, kas sniedz pamatā esošos aizdevumus, atbalsta galasaņēmējus, ņemot vērā programmas mērķus un investīciju potenciālo finansiālo dzīvotspēju, kas pamatota uzņēmējdarbības plānā vai līdzvērtīgā dokumentā. Galasaņēmēju atlase notiek pārredzami, un tā nerada interešu konfliktu.
8. Valsts līdzfinansējumu programmai var nodrošināt vai nu vadošā iestāde, vai līdzdalības fondu līmenī, vai īpašo fondu līmenī, vai ar investīcijām galasaņēmēju līmenī saskaņā ar konkrēta fonda noteikumiem. Ja valsts līdzfinansējums tiek nodrošināts ar investīcijām galasaņēmēju līmenī, struktūra, kas īsteno finanšu instrumentus, glabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina pamatā esošo izdevumu attiecināmību.
9. Vadošā iestāde, kas tieši īsteno finanšu instrumentu, ievērojot šā panta 1. punktu, vai struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, ievērojot šā panta 2. punktu, veic atsevišķu uzskaiti vai uztur uzskaites kodu katrai prioritātei vai – attiecībā uz EJZAF – katram konkrētajam mērķim un attiecīgā gadījumā katrai reģiona kategorijai par katru programmieguldījumu, un atsevišķi par resursiem, kas minēti attiecīgi 60. un 62. pantā.
60. pants
Procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem
1. Atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, ievieto kontos finanšu iestādēs, kuru domicils ir dalībvalstīs, un pārvalda saskaņā ar aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību un pareizas finanšu pārvaldības principu.
2. Procentus un citus ieņēmumus, kas saistāmi ar atbalstu, kurš no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, tostarp pārvaldības maksu maksājumiem un atlīdzībai par pārvaldības izmaksām, kas radušās struktūrām, kuras īsteno finanšu instrumentu saskaņā ar 68. panta 1. punkta d) apakšpunktu, izmanto tādam pašam mērķim vai mērķiem kā sākotnējo atbalstu no fondiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai – pēc finanšu instrumenta slēgšanas – citos finanšu instrumentos vai citos atbalsta veidos turpmākām investīcijām galasaņēmējos līdz attiecināmības perioda beigām.
3. Tos 2. punktā minētos procentus un citus ieņēmumus, kurus neizmanto saskaņā ar minēto noteikumu, atskaita no kontiem, kas iesniegti par pēdējo grāmatvedības gadu.
61. pants
Atšķirīga attieksme pret investoriem
1. Atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem un investēts galasaņēmējos, un jebkāda veida ienākumus no minētajām investīcijām, tostarp atmaksātos resursus, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, var izmantot, lai nodrošinātu atšķirīgu attieksmi pret investoriem, kuri darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, šādam nolūkam izmantojot atbilstošu riska un peļņas sadali, ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu.
2. Šādas atšķirīgas attieksmes līmenis nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai radītu stimulus piesaistīt privātā sektora resursus, un kas noteikts vai nu konkurenciālā procesā, vai neatkarīgā novērtējumā.
62. pants
Ar atbalstu no fondiem saistāmo resursu atkārtota izmantošana
1. Resursus, kas pirms attiecināmības perioda beigām iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām galasaņēmējos vai no to resursu atbrīvošanas, kas rezervēti garantijas līgumiem, tostarp atmaksāto kapitālu un jebkāda veida ienākumus, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, izmanto atkārtoti tajā pašā finanšu instrumentā vai citos finanšu instrumentos turpmākām investīcijām galasaņēmējos, nolūkā segt tādus zaudējumus fondu iemaksu finanšu instrumentā nominālajā summā, ko izraisījuši negatīvi procenti – ja šādi zaudējumi rodas, neraugoties uz aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību, – vai jebkādām pārvaldības izmaksām un maksām, kas saistītas ar šādām turpmākām investīcijām, ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu.
2. Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka resursus, kas minēti 1. punktā un iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos, vismaz astoņus gadus pēc attiecināmības perioda beigām izmanto atkārtoti saskaņā ar tās programmas vai to programmu politiskajiem mērķiem, saskaņā ar kurām tie tika izveidoti, vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai – pēc minēto resursu izņemšanas no finanšu instrumenta – citos finanšu instrumentos vai citos atbalsta veidos.
III NODAĻA
Noteikumi par attiecināmību
63. pants
Attiecināmība
1. Izdevumu attiecināmību nosaka, pamatojoties uz valsts noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šajā regulā vai konkrētu fondu regulās, vai pamatojoties uz šo regulu vai konkrētu fondu regulām, ir paredzēti īpaši noteikumi.
2. Izdevumi ir attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem, ja tie saņēmējam vai PPP darbības privātā sektora partnerim radušies un apmaksāti darbību īstenošanas gaitā laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2021. gada 1. janvāra – atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir agrāk, – līdz 2029. gada 31. decembrim.
Attiecībā uz izmaksām, kas tiek atlīdzinātas, ievērojot 53. panta 1. punkta b), c) un f) apakšpunktu, darbības, kas veido atlīdzināšanas pamatu, īsteno laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2021. gada 1. janvāra – atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir agrāk, – līdz 2029. gada 31. decembrim.
3. Attiecībā uz ERAF – izdevumus, kas saistīti ar darbībām, kuras aptver vairākas 108. panta 2. punktā noteiktās reģiona kategorijas dalībvalstī, proporcionāli sadala starp attiecīgajām reģiona kategorijām, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.
Attiecībā uz ESF+ – izdevumus, kas saistīti ar darbībām, var piešķirt jebkurai no programmas reģiona kategorijām ar nosacījumu, ka darbība veicina programmas konkrēto mērķu sasniegšanu.
Attiecībā uz TPF – izdevumi, kas saistīti ar darbībām, veicina attiecīgā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna īstenošanu.
4. Visa vai daļa darbības var tikt īstenota ārpus dalībvalsts, tostarp ārpus Savienības, ar noteikumu, ka darbība veicina programmas mērķu sasniegšanu.
5. Attiecībā uz dotācijām, ko piešķir 53. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajos veidos, izdevumi, kas ir attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem, atbilst summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 53. panta 3. punktu.
6. Darbības atbalsta saņemšanai no fondiem neatlasa, ja tās ir faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms ir iesniegts pieteikums par finansējumu atbilstoši programmai, neatkarīgi no tā, vai ir veikti visi saistītie maksājumi. Šo punktu nepiemēro EJZAF kompensācijai par papildu izmaksām tālākajos reģionos, ievērojot EJZAF regulas 24. pantu, un atbalstam no papildu finansējuma tālākajiem reģioniem, ievērojot šīs regulas 110. panta 1. punkta e) apakšpunktu.
7. Izdevumi, kas kļūst attiecināmi programmas grozījumu rezultātā, ir attiecināmi no dienas, kad Komisijai iesniegts attiecīgs pieprasījums.
Attiecībā uz ERAF, Kohēzijas fondu un TPF izdevumi kļūst attiecināmi programmas grozījumu rezultātā, ja programmā iekļauj jaunu intervences veidu, kas minēts I pielikuma 1. tabulā vai attiecībā uz EJZAF, AMIF, IDF un BMVI – konkrētu fondu regulās.
Ja programmu groza, lai reaģētu uz dabas katastrofām, programmā var paredzēt, ka izdevumi, kas saistīti ar šādu grozījumu, kļūst attiecināmi no dienas, kad notikusi dabas katastrofa.
8. Ja ir apstiprināta jauna programma, izdevumi ir attiecināmi no dienas, kad Komisijai iesniegts attiecīgs pieprasījums.
9. Darbībai var piešķirt atbalstu no viena vai vairākiem fondiem vai no vienas vai vairākām programmām un no citiem Savienības instrumentiem. Šādos gadījumos izdevumus, kas deklarēti maksājuma pieteikumā vienam no fondiem, nav jādeklarē vai nu attiecībā uz:
a) |
atbalstu no cita fonda vai Savienības instrumenta, vai |
b) |
atbalstu no tā paša fonda saskaņā ar citu programmu. |
Izdevumu summu, kas iekļaujama fonda maksājuma pieteikumā, var aprēķināt proporcionāli katram attiecīgajam fondam un attiecīgajai programmai vai programmām saskaņā ar dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi.
64. pants
Neattiecināmās izmaksas
1. Šādas izmaksas nav attiecināmas nolūkā saņemt iemaksas no fondiem:
a) |
parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas; |
b) |
zemes iegāde, ja summa pārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējiem attiecināmajiem izdevumiem; attiecībā uz pamestām teritorijām un bijušajām rūpniecības teritorijām, kurās ir ēkas, minēto ierobežojumu palielina līdz 15 %; attiecībā uz finanšu instrumentiem – minētās procentuālās daļas piemēro programmieguldījumam, kas izmaksāts galasaņēmējam, vai – garantiju gadījumā – tās piemēro konkrētā bāzes aizdevuma summai; |
c) |
pievienotās vērtības nodoklis (PVN), izņemot turpmāko:
|
Pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro darbībām, kas saistītas ar vides aizsardzību.
2. Konkrētu fondu regulās var noteikt papildu izmaksas, kas nav attiecināmas nolūkā saņemt iemaksas no konkrētā fonda.
65. pants
Darbību ilglaicīgums
1. Dalībvalsts atmaksā iemaksas, kas no fondiem saņemtas darbībai, tostarp investīcijas infrastruktūrā vai produktīvas investīcijas, ja piecu gadu laikā pēc galīgā maksājuma saņēmējam vai attiecīgā gadījumā laikposmā, kas paredzēts valsts atbalsta noteikumos, saistībā ar minēto darbību notiek kādas no šādām izmaiņām:
a) |
ražošanas darbības izbeigšana vai pārvietošana ārpus NUTS 2. līmeņa reģiona, kurā tā saņēma atbalstu; |
b) |
tādas izmaiņas īpašumtiesībās uz infrastruktūras elementu, kuras uzņēmumam vai publiskā sektora iestādei sniedz nepamatotas priekšrocības; |
c) |
būtiskas izmaiņas, kas ietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus, tādējādi traucējot tās sākotnējo mērķu sasniegšanu. |
Gadījumos, kas attiecas uz MVU veikto investīciju vai radīto darbvietu saglabāšanu, dalībvalstis var samazināt pirmajā daļā noteikto termiņu līdz trim gadiem.
Atmaksāšanu, ko dalībvalsts veic sakarā ar neatbilstību šim pantam, veic proporcionāli neatbilstības periodam.
2. Saistībā ar darbībām, kurām piešķirts atbalsts no ESF+ vai TPF saskaņā ar TPF regulas 8. panta 2. punkta k), l) un m) apakšpunktu, atbalstu atmaksā, ja uz tām saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu attiecas investīciju saglabāšanas pienākums.
3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro programmieguldījumiem finanšu instrumentos vai no finanšu instrumentiem veiktiem programmieguldījumiem, vai programmieguldījumiem jebkurā darbībā, kuras ražošanas darbība tiek izbeigta neļaunprātīga bankrota dēļ.
66. pants
Pārcelšana
1. Izdevumi, ar ko atbalsta pārcelšanu, nav attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem.
2. Ja iemaksas no fondiem uzskatāmas par valsts atbalstu, vadošā iestāde pārliecinās, ka ar iemaksām netiek atbalstīta pārcelšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 16. punktu.
67. pants
Īpaši attiecināmības noteikumi dotācijām
1. Iemaksas natūrā, proti, darbi, preces, pakalpojumi, zeme un nekustamais īpašums, par kuriem nav veikts neviens maksājums, ko apliecina rēķini vai dokumenti ar līdzvērtīgu pierādījuma spēku, var būt attiecināmas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
darbībai izmaksātais publiskais atbalsts, kas ietver iemaksas natūrā, nepārsniedz kopējos attiecināmos izdevumus, izņemot iemaksas natūrā, darbības beigās; |
b) |
iemaksām natūrā piešķirtā vērtība nepārsniedz izmaksas, kas ir vispārpieņemtas attiecīgajā tirgū; |
c) |
natūrā veiktu iemaksu vērtību un nodošanu var neatkarīgi novērtēt un pārbaudīt; |
d) |
zemes vai nekustamā īpašuma nodrošināšanas gadījumā nomas līguma vajadzībām var veikt maksājumu ar nominālvērtību, kas nepārsniedz vienu dalībvalsts valūtas vienību gadā; |
e) |
ja iemaksas natūrā izpaužas kā darbs bez atlīdzības, šāda darba vērtību nosaka, ņemot vērā pārbaudīto darbam atvēlēto laiku un atlīdzības likmi, ko piemēro līdzvērtīgam darbam. |
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētās zemes vai nekustamā īpašuma vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts eksperts vai pienācīgi pilnvarota oficiāla struktūra, un tā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts 64. panta 1. punkta b) apakšpunktā.
2. Nolietojuma izmaksas, par kurām nav veikts neviens ar rēķinu apliecināts maksājums, var uzskatīt par attiecināmām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
to ļauj programmas attiecināmības noteikumi; |
b) |
izdevumu summa ir pienācīgi pamatota ar apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir attiecināmo izmaksu rēķiniem līdzvērtīga pierādījuma spēks, ja minētās izmaksas tika atlīdzinātas 53. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā veidā; |
c) |
izmaksas attiecas tikai uz darbībai piešķirtā atbalsta laikposmu; |
d) |
publiskas dotācijas nav izlietotas, lai iegādātos nolietotus aktīvus. |
68. pants
Īpaši attiecināmības noteikumi finanšu instrumentiem
1. Finanšu instrumenta attiecināmie izdevumi ir programmieguldījuma kopējā summa, kas finanšu instrumentam samaksāta vai garantiju gadījumā ar finanšu instrumentu rezervēta garantijas līgumiem attiecināmības perioda laikā, ja šī summa atbilst:
a) |
aizdevumu, kapitāla un kvazikapitāla investīciju gadījumā – galasaņēmējiem veiktajiem maksājumiem; |
b) |
resursiem – neatkarīgi no tā, vai tie ir nesamaksāti vai jau ir iestājies to samaksas termiņš –, kas garantijas līgumiem rezervēti, lai apmaksātu iespējamus garantijas prasījumus par zaudējumiem, un kas aprēķināti, pamatojoties uz multiplikatora koeficientu, kurš noteikts attiecīgajiem pamatā esošajiem galasaņēmējiem izsniegtajiem jaunajiem aizdevumiem un kapitāla vai kvazikapitāla investīcijām galasaņēmējos; |
c) |
maksājumiem galasaņēmējiem vai par labu galasaņēmējiem, ja finanšu instrumentus kombinē ar citām Savienības iemaksām vienā finanšu instrumenta darbībā saskaņā ar 58. panta 5. punktu; |
d) |
maksājumiem, ar ko sedz pārvaldības maksas un atlīdzina pārvaldības izmaksas, kas radušās struktūrām, kuras īsteno finanšu instrumentu. |
2. Ja finanšu instrumentu īsteno vairākos secīgos plānošanas periodos, atbalstu – tostarp pārvaldības izmaksas un maksas – galasaņēmējiem vai par labu tiem var sniegt, pamatojoties uz nolīgumiem, kas apstiprināti iepriekšējā plānošanas periodā, ar noteikumu, ka šāds atbalsts atbilst nākamā plānošanas perioda attiecināmības noteikumiem. Šādos gadījumos maksājumu pieteikumos iesniegto izdevumu attiecināmību nosaka saskaņā ar attiecīgā plānošanas perioda noteikumiem.
3. Attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktu, ja subjekts, kas gūst labumu no garantijām, galasaņēmējiem saskaņā ar multiplikatora koeficientu nav izmaksājis plānoto jauno aizdevumu, kapitāla vai kvazikapitāla investīciju summu, attiecināmos izdevumus proporcionāli samazina. Multiplikatora koeficientu var pārskatīt, ja pārskatīšanu pamato turpmākas tirgus apstākļu izmaiņas. Šādai pārskatīšanai nav atpakaļejoša spēka.
4. Attiecībā uz 1. punkta d) apakšpunktu pārvaldības maksas tiek noteiktas, balstoties uz sniegumu.
Ja struktūras, kas īsteno līdzdalības fondu, tiek izvēlētas līguma tiešas piešķiršanas kārtībā, ievērojot 59. panta 3. punktu, minētajām struktūrām izmaksāto pārvaldības izmaksu un maksu summai, ko var deklarēt kā attiecināmos izdevumus, piemēro robežvērtību līdz 5 % no programmieguldījumu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem aizdevumos vai rezervēta garantijas līgumiem, un līdz 7 % no programmieguldījumu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem kapitāla un kvazikapitāla investīcijās.
Ja struktūras, kas īsteno īpašu fondu, tiek izvēlētas ar tiešu līguma piešķiršanu, ievērojot 59. panta 3. punktu, minētajām struktūrām izmaksāto pārvaldības izmaksu un maksu summai, ko var deklarēt kā attiecināmos izdevumus, piemēro robežvērtību līdz 7 % no programmieguldījumu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem aizdevumos vai rezervēta garantijas līgumos, un līdz 15 % no programmieguldījumu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem kapitāla vai kvazikapitāla investīcijās.
Ja struktūras, kas īsteno līdzdalības fondu vai īpašos fondus, vai abus, saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem tiek izvēlētas konkursa kārtībā, pārvaldības izmaksu un maksu summu nosaka finansēšanas nolīgumā, un tā atspoguļo konkursa rezultātu.
5. Ja galasaņēmējiem prasa segt administrēšanas maksas vai to daļu, to nedeklarē kā attiecināmos izdevumus.
6. Attiecināmie izdevumi, kas deklarēti saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedz summu, ko veido minētā punkta piemērošanas nolūkā no fondiem izmaksātā atbalsta kopējā summa un atbilstošais valsts līdzfinansējums.
VI SADAĻA
PĀRVALDĪBA UN KONTROLE
I NODAĻA
Vispārēji pārvaldības un kontroles noteikumi
69. pants
Dalībvalstu pienākumi
1. Dalībvalstīm ir savu programmu pārvaldības un kontroles sistēmas saskaņā ar šo sadaļu, un dalībvalstis nodrošina to darbību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un galvenajām prasībām, kas norādītas XI pielikumā.
2. Dalībvalstis nodrošina Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību un īsteno jebkādu darbību, kas vajadzīga, lai novērstu, konstatētu un labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un ziņotu par tiem. Minētās darbības cita starpā ir informācijas vākšana par Savienības finansējuma saņēmēju faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar XVII pielikumu. Noteikumi par šādu datu vākšanu un apstrādi atbilst piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem. Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Revīzijas palātai ir vajadzīgā piekļuve minētajai informācijai.
Programmām, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF un BMVI, pirmajā daļā izklāstītos pienākumus, kuri attiecas uz informācijas vākšanu par Savienības finansējuma saņēmēju faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar XVII pielikumu, piemēro no 2023. gada 1. janvāra.
3. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma veic darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savu pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību un Komisijai iesniegto izdevumu likumību un pareizību. Ja šāda darbība ir revīzija, tajā var piedalīties Komisijas ierēdņi vai to pilnvaroti pārstāvji.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības sistēma un dati par rādītājiem ir kvalitatīvi, precīzi un ticami.
5. Dalībvalstis nodrošina informācijas publicēšanu saskaņā ar šajā regulā un konkrētu fondu regulās noteiktajām prasībām, izņemot gadījumus, kad Savienības tiesību akti vai valstu tiesību akti nepieļauj šādu publicēšanu drošības, sabiedriskās kārtības, kriminālizmeklēšanas vai personas datu aizsardzības nolūkā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.
6. Dalībvalstīm ir sistēmas un procedūras, ar ko nodrošina, lai visi XIII pielikumā noteiktie dokumenti, kas nepieciešami revīzijas liecības vajadzībām, nepārtraukti atbilstu 82. pantā noteiktajām prasībām.
7. Dalībvalstis izstrādā kārtību, lai nodrošinātu par fondiem iesniegto sūdzību efektīvu izskatīšanu. Ar minēto kārtību saistīta darbības joma, noteikumi un procedūras ir dalībvalstu pārziņā saskaņā ar to institucionālo un tiesisko sistēmu. Tas neskar iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām paredzēto vispārējo iespēju iesniegt sūdzības Komisijai. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma izskata Komisijai iesniegtās sūdzības savu programmu darbības jomā un informē Komisiju par šīs izskatīšanas rezultātiem.
Šā panta nolūkos sūdzības ietver visus strīdus starp potenciālajiem un atlasītajiem saņēmējiem attiecībā uz ierosinātu vai atlasītu darbību un visus strīdus ar trešām personām par programmas vai tās darbību īstenošanu neatkarīgi no tiesiskās aizsardzības līdzekļu kvalifikācijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
8. Dalībvalstis nodrošina, ka visa informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm notiek, izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmas saskaņā ar XIV pielikumu.
Dalībvalstis veicina ieguvumus, ko sniedz elektroniska datu apmaiņa, un šajā sakarā sniedz saņēmējiem visu nepieciešamo atbalstu.
Atkāpjoties no pirmās daļas, pēc saņēmēja nepārprotama pieprasījuma vadošā iestāde var izņēmuma kārtā piekrist informācijas apmaiņai papīra formātā, neskarot tās pienākumu reģistrēt un uzglabāt datus saskaņā ar 72. panta 1. punkta e) apakšpunktu.
Programmām, kas saņem atbalstu no EJZAF, AMIF, IDF un BMVI, šā punkta pirmo daļu piemēro no 2023. gada 1. janvāra.
Pirmo daļu nepiemēro programmām vai prioritātēm, kas noteiktas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā.
9. Dalībvalstis nodrošina, ka visa oficiālā informācijas apmaiņa ar Komisiju notiek, izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmu saskaņā ar XV pielikumu.
10. Dalībvalsts iesniedz vai nodrošina to, ka vadošās iestādes saskaņā ar VIII pielikumu līdz 31. janvārim un 31. jūlijam iesniedz prognozes par summām, par kurām kārtējā un nākamajā kalendārajā gadā tiks iesniegti maksājuma pieteikumi.
11. Katra dalībvalsts vēlākais līdz brīdim, kad iesniegts galīgā maksājuma pieteikums par pirmo grāmatvedības gadu, un ne vēlāk kā 2023. gada 30. jūnijā sagatavo pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu saskaņā ar XVI pielikumā noteikto veidni. Tā regulāri atjaunina minēto aprakstu, lai atspoguļotu visus turpmākos grozījumus.
12. Dalībvalstis ziņo par pārkāpumiem saskaņā ar XII pielikumā izklāstītajiem ziņojumos iekļaujamu pārkāpumu gadījumu noteikšanas kritērijiem, iesniedzamajiem datiem un ziņošanas formātu.
70. pants
Komisijas pilnvaras un pienākumi
1. Komisija pārliecinās par to, ka dalībvalstīm ir pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst šīs regulas prasībām, un ka šīs sistēmas programmu īstenošanas laikā darbojas rezultatīvi un efektīvi. Komisija sava revīzijas darba nolūkos sagatavo revīzijas stratēģiju un revīzijas plānu, kas pamatojas uz riska novērtējumu.
Komisija un revīzijas iestādes koordinē savus revīzijas plānus.
2. Komisija veic revīzijas līdz triju kalendāro gadu laikā pēc to pārskatu akceptēšanas, kuros iekļauti attiecīgie izdevumi. Minēto laikposmu nepiemēro darbībām, saistībā ar kurām ir aizdomas par krāpšanu.
3. Revīzijas vajadzībām Komisijas ierēdņiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem ir piekļuve visiem nepieciešamajiem ierakstiem, dokumentiem un metadatiem neatkarīgi no nesēja, kurā tie tiek uzglabāti, saistībā ar darbībām, kuras atbalsta no fondiem, vai pārvaldības un kontroles sistēmām, un viņi saņem kopijas konkrētā pieprasītajā formātā.
4. Revīzijām uz vietas piemēro arī šādus noteikumus:
a) |
Komisija vismaz 15 darbdienas iepriekš paziņo par revīziju kompetentajai programmas iestādei, izņemot steidzamus gadījumus; šādās revīzijās var piedalīties dalībvalsts ierēdņi vai pilnvarotie pārstāvji; |
b) |
ja, piemērojot valsts noteikumus, konkrētu darbību veikšana uzticēta tikai aģentiem, kas īpaši iecelti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, Komisijas ierēdņiem un pilnvarotajiem pārstāvjiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai, neskarot valstu tiesu kompetenci un pilnībā ievērojot attiecīgo tiesību subjektu pamattiesības; |
c) |
Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc revīzijas pēdējās dienas nosūta dalībvalsts kompetentajai iestādei revīzijas sākotnējos konstatējumus; |
d) |
Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc dienas, kad no dalībvalsts kompetentās iestādes saņemta pilnīga atbilde uz revīzijas sākotnējiem konstatējumiem, nosūta revīzijas ziņojumu; dalībvalsts atbilde tiek uzskatīta par pilnīgu, ja 2 mēnešu laikā pēc dalībvalsts atbildes saņemšanas dienas nav saņemts Komisijas pieprasījums sniegt papildu informāciju vai pārskatītu dokumentu. |
Lai ievērotu šā punkta pirmās daļas c) un d) apakšpunktā noteiktos termiņus, Komisija dara pieejamus provizoriskos revīzijas konstatējumus un revīzijas ziņojumu vismaz vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām.
Termiņus, kas minēti šā punkta pirmās daļas c) un d) apakšpunktā, var pagarināt, ja to uzskata par nepieciešamu un ja ir panākta vienošanās starp Komisiju un kompetento dalībvalsts iestādi.
Ja dalībvalsts atbildei uz šā punkta pirmās daļas c) un d) apakšpunktā minētajiem sākotnējiem revīzijas konstatējumiem vai revīzijas ziņojumu ir noteikts termiņš, šo termiņu sāk skaitīt no dienas, kad tos vismaz vienā no attiecīgās dalībvalsts oficiālajām valodām saņēmusi kompetentā dalībvalsts iestāde.
71. pants
Programmas iestādes
1. Finanšu regulas 63. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalsts norāda katras programmas vadošo iestādi un revīzijas iestādi. Ja dalībvalsts grāmatvedības funkciju uztic kādai struktūrai, kas nav vadošā iestāde saskaņā ar šīs regulas 72. panta 2. punktu, arī attiecīgo struktūru norāda kā programmas iestādi. Tās pašas iestādes var būt atbildīgas par vairākām programmām.
2. Revīzijas iestāde ir publiska iestāde. Revīzijas darbu revīzijas iestādes atbildībā var veikt arī cita publiska vai privāta struktūra, kas nav revīzijas iestāde. Revīzijas iestāde un jebkura šāda struktūra, kas veic revīzijas darbu revīzijas iestādes atbildībā, ir funkcionāli neatkarīga no revidējamajām struktūrām.
3. Vadošā iestāde var norādīt vienu vai vairākas starpniekstruktūras konkrētu uzdevumu veikšanai tās atbildībā. Vienošanās starp vadošo iestādi un starpniekstruktūrām noformē rakstveidā.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievērots funkciju nošķiršanas princips starp programmas iestādēm un katras programmas iestādes iekšienē.
5. Ja programma atbilstoši saviem mērķiem sniedz atbalstu no ERAF vai ESF+ programmai, ko līdzfinansē pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, kā minēts “Apvārsnis Eiropa” regulas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā, attiecīgās programmas vadošā iestāde saskaņā ar šā panta 3. punktu kā starpniekstruktūru norāda struktūru, kas īsteno programmu, ko līdzfinansē pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”.
6. Dalībvalsts pēc savas iniciatīvas var izveidot koordinācijas struktūru, kas sadarbotos ar Komisiju un sniegtu tai informāciju un koordinētu programmas iestāžu darbības minētajā dalībvalstī.
II NODAĻA
Standarta pārvaldības un kontroles sistēmas
72. pants
Vadošās iestādes funkcijas
1. Vadošā iestāde ir atbildīga par programmas pārvaldību nolūkā sasniegt programmas mērķus. Tai jo īpaši ir šādas funkcijas:
a) |
atlasīt darbības saskaņā ar 73. pantu, izņemot 33. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētās darbības; |
b) |
īstenot programmas pārvaldības uzdevumus saskaņā ar 74. pantu; |
c) |
atbalstīt uzraudzības komitejas darbu saskaņā ar 75. pantu; |
d) |
pārraudzīt starpniekstruktūras; |
e) |
ierakstīt un uzglabāt elektroniski tos datus par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, verifikācijām un revīzijām saskaņā ar XVII pielikumu, un nodrošināt datu drošību, integritāti un konfidencialitāti un lietotāju autentifikāciju. |
2. Dalībvalsts 76. pantā minēto grāmatvedības funkciju var uzticēt vadošajai iestādei vai citai struktūrai.
3. Attiecībā uz programmām, kurām piešķirts atbalsts no AMIF, IDF un BMVI, grāmatvedības funkciju īsteno vadošā iestāde vai vadošās iestādes atbildībā.
73. pants
Vadošās iestādes veikta darbību atlase
1. Darbību atlases vajadzībām vadošā iestāde nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas, pārredzamas, nodrošina piekļūstamību personām ar invaliditāti, nodrošina dzimumu līdztiesību un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ilgtspējīgas attīstības principu un Savienības politiku vides jomā saskaņā ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu.
Kritēriji un procedūras nodrošina, lai atlasāmajām darbībām prioritāte tiktu piešķirta ar mērķi maksimāli palielināt Savienības finansējuma ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā.
2. Atlasot darbības, vadošā iestāde:
a) |
nodrošina atlasīto darbību atbilstību programmai, tostarp to saderību ar attiecīgajām programmas pamatā esošajām stratēģijām, kā arī sniedz rezultatīvu ieguldījumu programmas konkrēto mērķu sasniegšanā; |
b) |
nodrošina, ka atlasītās darbības, kas ir veicinošā nosacījuma darbības jomā, saskan ar atbilstošām stratēģijām un plānošanas dokumentiem, kas izveidoti minētā veicinošā nosacījuma izpildei; |
c) |
nodrošina, ka atlasītās darbības piedāvā vislabāko atbalsta summas, veikto pasākumu un mērķu sasniegšanā gūto rezultātu attiecību; |
d) |
pārliecinās, ka saņēmējam ir darbības un uzturēšanas izmaksu segšanai nepieciešamie finanšu resursi un mehānismi, tostarp investīcijas infrastruktūrā vai produktīvas investīcijas, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti; |
e) |
nodrošina, ka atlasītajām darbībām, kuras ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (51) darbības jomā, ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējās pārbaudes procedūra un ka ir pienācīgi ņemts vērā alternatīvu risinājumu novērtējums, pamatojoties uz prasībām minētajā direktīvā; |
f) |
pārliecinās, vai – ja darbības ir sāktas pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei – ir nodrošināta atbilstība piemērojamajiem tiesību aktiem; |
g) |
nodrošina, ka atlasītās darbības ietilpst attiecīgā fonda darbības jomā un tiek attiecinātas uz intervences veidu; |
h) |
nodrošina, ka darbības neietver aktivitātes, kuras bija daļa no darbības, uz ko attiecas pārcelšana saskaņā ar 66. pantu, vai kuras būtu ienesīgas darbības pārvietošana saskaņā ar 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu; |
i) |
nodrošina, ka atlasītās darbības tieši neskar Komisijas argumentēts atzinums par tādu pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, kurš apdraud izdevumu likumību un pareizību vai darbību veikšanu; |
j) |
nodrošina klimatnoturību investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi. |
Attiecībā uz šā punkta b) apakšpunktu, pirmā politikas mērķa gadījumā, kas izklāstīts ERAF un KF regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ar attiecīgajām pārdomātās specializācijas stratēģijām saskan tikai tās darbības, kas atbilst minētā apakšpunkta i) un iv) punktā minētajiem konkrētajiem mērķiem.
3. Vadošā iestāde nodrošina, ka saņēmējam tiek izsniegts dokuments, kurā izklāstīti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi katrai darbībai, tostarp īpašas prasības, kas attiecas uz piegādājamajiem produktiem vai sniedzamajiem pakalpojumiem, finansēšanas plāns, izpildes termiņš un attiecīgā gadījumā metode, kas piemērojama darbības izmaksu noteikšanai, un atbalsta izmaksas nosacījumi.
4. Vadošā iestāde var nolemt darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmogs vai kuras ir izvēlētas saskaņā ar programmu, ko līdzfinansē pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, piešķirt atbalstu tieši no ERAF vai ESF+, ar noteikumu, ka šādas darbības atbilst 2. punkta a), b) un g) apakšpunktā izklāstītajām prasībām.
Turklāt vadošās iestādes pirmajā daļā minētajām darbībām var piemērot attiecināmo izmaksu kategorijas, maksimālās summas un aprēķināšanas metodes, kas noteiktas saskaņā ar attiecīgo Savienības instrumentu. Šos elementus izklāsta 3. punktā minētajā dokumentā.
5. Ja vadošā iestāde atlasa stratēģiski svarīgu darbību, tā viena mēneša laikā informē Komisiju un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par minēto darbību.
74. pants
Vadošās iestādes veikta programmas pārvaldība
1. Vadošā iestāde:
a) |
īsteno pārvaldības verifikācijas, lai pārliecinātos, ka līdzfinansētie produkti ir piegādāti un līdzfinansētie pakalpojumi ir sniegti, ka darbība atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem, programmai un darbības atbalsta nosacījumiem, un:
|
b) |
ja ir pieejams finansējums, nodrošina, ka saņēmējs saņem visu tam pienākošos summu ne vēlāk kā 80 dienu laikā no dienas, kad saņēmējs iesniedzis maksājuma pieprasījumu; laikposmu var pārtraukt, ja saņēmēja sniegtā informācija neļauj vadošajai iestādei noteikt, vai summa ir jāmaksā; |
c) |
ievieš efektīvus un samērīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus un procedūras, ņemot vērā konstatētos riskus; |
d) |
novērš, konstatē un labo pārkāpumus; |
e) |
apstiprina, ka pārskatos iekļautie izdevumi ir likumīgi un pareizi; |
f) |
izstrādā pārvaldības deklarāciju saskaņā ar XVIII pielikumā noteikto veidni. |
Attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktu netiek atvilktas vai ieturētas nekādas summas un netiek uzliktas nekādas īpašas maksas vai citi līdzvērtīgi maksājumi, kas samazinātu saņēmējiem maksājamās summas apmēru.
PPP darbībām vadošā iestāde veic maksājumus darījumu kontā, kas īpaši šim nolūkam atvērts uz saņēmēja vārda izmantošanai saskaņā ar publiskās un privātās partnerības nolīgumu.
2. Šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās pārvaldības verifikācijas ir uz risku balstītas un samērīgas ar riskiem, kas konstatēti ex ante un rakstiski.
Pārvaldības verifikācijas ietver administratīvās verifikācijas, kas attiecas uz saņēmēju veiktiem maksājuma pieprasījumiem, un darbību verifikācijas uz vietas. Minētās verifikācijas veic pirms pārskatu iesniegšanas saskaņā ar 98. pantu.
3. Ja vadošā iestāde ir arī saņēmējs saskaņā ar programmu, ar pārvaldības verifikācijas kārtību nodrošina funkciju nošķiršanu.
Neskarot 2. punktu, Interreg regulā var paredzēt īpašus pārvaldības verifikācijas noteikumus, kas piemērojami Interreg programmām. AMIF, IDF un BMVI regulās var paredzēt īpašus pārvaldības verifikāciju noteikumus, kas piemērojami, ja saņēmējs ir starptautiska organizācija.
75. pants
Vadošās iestādes atbalsts uzraudzības komitejas darbam
Vadošā iestāde:
a) |
savlaicīgi sniedz uzraudzības komitejai visu informāciju, kas vajadzīga tās uzdevumu veikšanai; |
b) |
nodrošina turpmākus pasākumus saistībā ar uzraudzības komitejas lēmumiem un ieteikumiem. |
76. pants
Grāmatvedības funkcija
1. Grāmatvedības funkciju veido šādi uzdevumi:
a) |
sagatavot un iesniegt Komisijai maksājuma pieteikumus saskaņā ar 91. un 92. pantu; |
b) |
sagatavot un iesniegt pārskatus, apstiprināt pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu saskaņā ar 98. pantu un glabāt elektroniskus ierakstus par visiem pārskatu elementiem, tostarp maksājumu pieteikumiem; |
c) |
konvertēt uz euro citā valūtā radušos izdevumu summas, šādam nolūkam izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto maiņas kursu, kāds tas ir mēnesī, kurā izdevumi reģistrēti tās struktūras grāmatvedības sistēmā, kura atbild par šajā pantā noteikto uzdevumu veikšanu. |
2. Grāmatvedības funkcija neietver verifikācijas saņēmēju līmenī.
3. Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, Interreg regulā var paredzēt atšķirīgu metodi citā valūtā radušos izdevumu summu konvertēšanai uz euro.
77. pants
Revīzijas iestādes funkcijas
1. Revīzijas iestāde ir atbildīga par sistēmas revīziju, darbību revīziju un pārskatu revīziju veikšanu nolūkā sniegt Komisijai neatkarīgu apliecinājumu par pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību un Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību.
2. Revīziju veic saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem.
3. Revīzijas iestāde sagatavo un iesniedz Komisijai:
a) |
gada revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas 63. panta 7. punktu un šīs regulas XIX pielikumā noteikto veidni, kurš balstās uz visām veiktajām revīzijām un ietver šādus atšķirīgus komponentus:
|
b) |
gada kontroles ziņojumu saskaņā ar šīs regulas XX pielikumā izklāstīto veidni, kurš atbilst Finanšu regulas 63. panta 5. punkta b) apakšpunkta prasībām un apstiprina šā punkta a) apakšpunktā minēto gada revīzijas atzinumu un kurā izklāstīts konstatējumu kopsavilkums, tostarp kļūdu būtības un apmēra un sistēmu trūkumu analīze, kā arī ierosinātie un īstenotie korektīvie pasākumi un rezultātā iegūtais kopējais kļūdu īpatsvars un atlikušo kļūdu īpatsvars attiecībā uz Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļautajiem izdevumiem. |
4. Ja programmas ir sagrupētas saskaņā ar 79. panta 2. punkta otro daļu veicamās darbību revīzijas vajadzībām, šā panta 3. punkta b) apakšpunktā prasīto informāciju var sagrupēt vienā atsevišķā ziņojumā.
5. Revīzijas iestāde iesniedz Komisijai sistēmas revīzijas ziņojumus, tiklīdz ir noslēgusies ierunu procedūra ar attiecīgajām revidējamajām struktūrām.
6. Komisija un revīzijas iestādes regulāri tiekas vismaz reizi gadā, ja vien tās nav vienojušās citādi, nolūkā izskatīt revīzijas stratēģiju, gada kontroles ziņojumu un revīzijas atzinumu, koordinēt revīzijas plānus un metodes un apmainīties ar viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.
78. pants
Revīzijas stratēģija
1. Revīzijas iestāde pēc apspriešanās ar vadošo iestādi, pamatojoties uz riska novērtējumu un ņemot vērā 69. panta 11. punktā noteikto pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, sagatavo revīzijas stratēģiju sistēmas revīzijām un darbību revīzijām. Revīzijas stratēģija ietver jaunieceltu vadošo iestāžu un iestāžu, kas atbild par grāmatvedības funkciju, sistēmas revīzijas. Šādas revīzijas veic 21 mēneša laikā pēc lēmuma, ar kuru apstiprina tādu programmu vai programmas grozījumu, kurā šādu iestādi norāda. Revīzijas stratēģiju sagatavo saskaņā ar XXII pielikumā noteikto veidni un ik gadu atjaunina pēc pirmā gada kontroles ziņojuma un revīzijas atzinuma iesniegšanas Komisijai. Tā var attiekties uz vienu vai vairākām programmām.
2. Revīzijas stratēģiju pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai.
79. pants
Darbību revīzijas
1. Darbību revīzijas aptver izdevumus, kas grāmatvedības gadā deklarēti Komisijai, un revīziju veic pēc izlases principa. Šāda izlase ir reprezentatīva un pamatojas uz statistiskās izlases metodēm.
2. Ja datu kopu veido mazāk nekā 300 izlases vienības, var izmantot nestatistiskas atlases metodi saskaņā ar revīzijas iestādes profesionālu vērtējumu. Šādos gadījumos nodrošina, ka izlase ir pietiekami liela, lai revīzijas iestāde varētu sagatavot derīgu revīzijas atzinumu. Nestatistiskas izlases metode aptver vismaz 10 % izlases vienību grāmatvedības gada datu kopā, kas atlasītas pēc nejaušas izvēles principa.
Statistiskā izlase var aptvert vienu vai vairākas programmas, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF, un, attiecīgā gadījumā piemērojot stratifikāciju, vienu vai vairākus plānošanas periodus saskaņā ar revīzijas iestādes profesionālu vērtējumu.
Tādu darbību, kurām piešķirts atbalsts no EJZAF, AMIF, IDF un no BMVI, izlase atsevišķi aptver darbības, kurām piešķirts atbalsts no katra fonda.
3. Darbības faktiskās īstenošanas uz vietas veiktu verifikāciju darbību revīzijās ietver tikai tad, ja tas prasīts attiecīgajam darbības veidam.
ESF+ regulā var paredzēt īpašus noteikumus programmām vai prioritātēm, kas noteiktas minētās regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā. AMIF, IDF un BMVI regulās var paredzēt īpašus noteikumus par darbību revīziju gadījumā, kad saņēmējs ir starptautiska organizācija. Interreg regulā var paredzēt īpašus noteikumus par darbību revīziju, kas piemērojami Interreg programmās.
Revīzijas veic, pamatojoties uz noteikumiem, kas bija spēkā laikā, kad darbības ietvaros tika veiktas attiecīgās rīcības.
4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 114. pantu, lai papildinātu šo pantu, nosakot standartizētas darbderīgas atlases metodes un kārtību, ar ko aptver vienu vai vairākus plānošanas periodus.
80. pants
Vienotas revīzijas kārtība
1. Veicot revīzijas, Komisija un revīzijas iestādes pienācīgi ņem vērā vienotas revīzijas principu un samērīgumu attiecībā uz Savienības budžeta apdraudējuma apmēru. To jo īpaši dara tāpēc, lai izvairītos no revīziju un pārvaldības verifikāciju dublēšanās saistībā ar vieniem un tiem pašiem Komisijai deklarētajiem izdevumiem ar mērķi pēc iespējas samazināt pārvaldības verifikāciju un revīziju izmaksas un saņēmējiem uzlikto administratīvo slogu.
Komisija un revīzijas iestādes vispirms izmanto visu informāciju un ierakstus, kas minēti 72. panta 1. punkta e) apakšpunktā, tostarp pārvaldības verifikāciju rezultātus, un papildu dokumentus un revīzijas pierādījumus no attiecīgajiem saņēmējiem pieprasa un saņem tikai tad, ja, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, tās nolemj, ka tas ir nepieciešams stabilu revīzijas secinājumu pamatošanai.
2. Attiecībā uz programmām, par kurām Komisija secina, ka revīzijas iestādes atzinums ir ticams un ka attiecīgā dalībvalsts piedalās ciešākā sadarbībā attiecībā uz Eiropas Prokuratūras izveidi, Komisija savā revīzijā aprobežojas tikai ar revīzijas iestādes darba revidēšanu.
3. Pirms pārskatu iesniegšanas par to grāmatvedības gadu, kurā darbība tika pabeigta, vai nu revīzijas iestāde, vai Komisija veic ne vairāk kā vienu revīziju attiecībā uz darbībām, kuru kopējie attiecināmie izdevumi nepārsniedz 400 000 EUR attiecībā uz ERAF vai Kohēzijas fondu, 350 000 EUR attiecībā uz TPF, 300 000 EUR attiecībā uz ESF+ vai 200 000 EUR attiecībā uz EJZAF, AMIF, IDF vai BMVI.
Citām darbībām vai nu revīzijas iestāde, vai Komisija veic ne vairāk kā vienu revīziju vienā grāmatvedības gadā pirms pārskatu iesniegšanas par to grāmatvedības gadu, kurā darbība tika pabeigta. Ne Komisija, ne revīzijas iestāde neveic darbību revīziju nevienā gadā, kurā šādu revīziju jau ir veikusi Eiropas Revīzijas palāta, ar noteikumu, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktās minēto darbību revīzijas rezultātus revīzijas iestāde vai Komisija var izmantot savu attiecīgo uzdevumu izpildei.
4. Neatkarīgi no 3. punkta jebkurai darbībai var veikt vairākas revīzijas, ja revīzijas iestāde, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, secina, ka nav iespējams sagatavot derīgu revīzijas atzinumu.
5. Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro, ja:
a) |
pastāv konkrēts pārkāpuma risks vai aizdomas par krāpšanu; |
b) |
ir nepieciešams atkārtoti veikt revīzijas iestādes darbu, lai gūtu pārliecību par tās rezultatīvu funkcionēšanu; |
c) |
ir pierādījumi par būtiskiem trūkumiem revīzijas iestādes darbā. |
81. pants
Finanšu instrumentu pārvaldības verifikācijas un revīzijas
1. Vadošā iestāde pārvaldības verifikācijas uz vietas saskaņā ar 74. panta 1. punktu veic tikai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, un – saistībā ar garantiju fondiem – to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus. Vadošā iestāde var paļauties uz ārējo struktūru veiktām verifikācijām un neveikt pārvaldības verifikācijas uz vietas, ar noteikumu, ka tai ir pietiekami pierādījumi par šo ārējo struktūru kompetenci.
2. Vadošā iestāde neveic verifikācijas uz vietas EIB vai citu tādu starptautisko finanšu iestāžu līmenī, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja.
Tomēr EIB vai citas starptautiskās finanšu iestādes, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, iesniedz vadošajai iestādei kontroles ziņojumus, kas pamato maksājuma pieprasījumus.
3. Revīzijas iestāde sistēmas revīzijas un darbību revīzijas saskaņā ar attiecīgi 77., 79. vai 83. pantu veic to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, un – saistībā ar garantiju fondiem – to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus. Lai gūtu vispārēju ticamības apliecinājumu, revīzijas iestāde var ņemt vērā to struktūru ārējo revidentu revīzijas rezultātus, kuras īsteno finanšu instrumentu, un, pamatojoties uz to, revīzijas iestāde var pieņemt lēmumu ierobežot savu revīzijas darbu.
4. Saistībā ar garantiju fondiem par programmu revīziju atbildīgās struktūras var veikt tādu struktūru revīziju, kuras izsniedz jaunus pamatā esošos aizdevumus, tikai tad, ja rodas viena vai vairākas no turpmāk minētajām situācijām:
a) |
vadošās iestādes līmenī vai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, nav pieejami dokumenti, kas apliecina finanšu instrumenta atbalstu galasaņēmējiem; |
b) |
ir pierādījumi, ka dokumentos, kas pieejami vadošās iestādes līmenī vai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, nav patiesi un precīzi atspoguļots sniegtais atbalsts. |
5. Revīzijas iestāde neveic revīzijas EIB vai citu tādu starptautisko finanšu iestāžu līmenī, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, attiecībā uz to īstenotajiem finanšu instrumentiem.
Tomēr EIB vai citas starptautiskās finanšu iestādes, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, līdz katra kalendārā gada beigām iesniedz Komisijai un revīzijas iestādei gada revīzijas ziņojumu, kuru sagatavojuši to ārējie revidenti. Šis ziņojums aptver XXI pielikumā iekļautos elementus un veido pamatu revīzijas iestādes darbam.
6. EIB vai citas starptautiskās finanšu iestādes iesniedz programmas iestādēm visus dokumentus, kas tām nepieciešami savu pienākumu izpildei.
82. pants
Dokumentu pieejamība
1. Neskarot noteikumus, kas reglamentē valsts atbalstu, vadošā iestāde nodrošina, ka visi apliecinošie dokumenti, kuri attiecas uz darbību, kurai piešķirts atbalsts no fondiem, tiek glabāti pienācīgā līmenī piecus gadus, sākot ar tā gada 31. decembri, kurā vadošā iestāde veikusi pēdējo maksājumu saņēmējam.
2. Šā panta 1. punktā minēto laikposmu pārtrauc tiesvedības procesa gadījumā vai pēc Komisijas pieprasījuma.
III NODAĻA
Paļaušanās uz valstu pārvaldības sistēmām
83. pants
Uzlaboti samērīgi pasākumi
Ja ir izpildīti 84. pantā izklāstītie nosacījumi, dalībvalsts programmas pārvaldības un kontroles sistēmai var piemērot šādus uzlabotus samērīgus pasākumus:
a) |
atkāpjoties no 74. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 74. panta 2. punkta, vadošā iestāde pārvaldības verifikāciju īstenošanai var piemērot tikai valsts procedūras; |
b) |
atkāpjoties no 77. panta 1. punkta attiecībā uz sistēmas revīzijām un no 79. panta 1. un 3. punkta attiecībā uz darbību revīzijām, revīzijas iestāde savā revīzijas darbībā var aprobežoties ar darbību revīzijām, kuru pamatā ir statistiskā izlase, kas sastāv no 30 attiecīgās programmas vai programmu grupas izlases vienībām. |
Pirmās daļas a) punktā minēto pārvaldības verifikāciju vajadzībām vadošā iestāde var paļauties uz ārējo struktūru veiktām verifikācijām ar noteikumu, ka tai ir pietiekami pierādījumi par minēto struktūru kompetenci.
Attiecībā uz pirmās daļas b) punktu gadījumā, ja datu kopu veido mazāk nekā 300 izlases vienības, revīzijas iestāde var izmantot nestatistiskas izlases metodi saskaņā ar 79. panta 2. punktu.
Komisija pati savās revīzijās aprobežojas ar revīzijas iestādes darba pārskatīšanu, atkārtoti veicot revīziju tikai tās līmenī, ja vien nav pieejama informācija, kas liecina par būtiskiem trūkumiem revīzijas iestādes darbā.
84. pants
Uzlabotu samērīgu pasākumu piemērošanas nosacījumi
1. Dalībvalsts jebkurā plānošanas perioda brīdī var piemērot 83. pantā minētos uzlabotos samērīgos pasākumus, ja Komisija savos publicētajos gada darbības pārskatos par pēdējiem diviem gadiem, pirms pieņemts šāds dalībvalsts lēmums, ir apstiprinājusi, ka programmas pārvaldības un kontroles sistēma darbojas efektīvi un ka kopējais kļūdu īpatsvars ik gadu ir 2 % vai zemāks. Novērtējot programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvu darbību, Komisija ņem vērā attiecīgās dalībvalsts dalību ciešākā sadarbībā attiecībā uz Eiropas Prokuratūras izveidi.
Ja dalībvalsts nolemj piemērot 83. pantā minētos uzlabotos samērīgos pasākumus, tā paziņo Komisijai par šādu pasākumu piemērošanu. Šādā gadījumā pasākumus piemēro no nākamā grāmatvedības gada sākuma.
2. Plānošanas perioda sākumā dalībvalsts var piemērot 83. pantā minētos uzlabotos samērīgos pasākumus ar noteikumu, ka attiecībā uz līdzīgu programmu, kas īstenota 2014.–2020. gadā, ir izpildīti šā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi un ka 2021.–2027. gada programmai izstrādātie pārvaldības un kontroles pasākumi lielā mērā balstās uz iepriekšējai programmai paredzētajiem pasākumiem. Šādā gadījumā pasākumus piemēro no programmas sākuma.
3. Dalībvalstis izstrādā vai attiecīgi atjaunina 69. panta 11. punktā izklāstīto pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu un 78. pantā izklāstīto revīzijas stratēģiju.
85. pants
Pielāgošana plānošanas periodā
1. Ja Komisija vai revīzijas iestāde, pamatojoties uz veikto revīziju un gada kontroles ziņojumu, secina, ka 84. pantā izklāstītie nosacījumi vairs nav izpildīti, Komisija pieprasa revīzijas iestādei veikt papildu revīzijas darbu saskaņā ar 69. panta 3. punktu un pārliecinās, ka tiek veikti korektīvi pasākumi.
2. Ja nākamais gada kontroles ziņojums liecina, ka nosacījumi joprojām nav izpildīti, tādējādi ierobežojot Komisijai sniegto pārliecību par pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību un par izdevumu likumību un pareizību, Komisija pieprasa revīzijas iestādei veikt sistēmas revīzijas.
3. Komisija pēc tam, kad ir devusi dalībvalstij iespēju iesniegt apsvērumus, var informēt dalībvalsti, ka 83. pantā noteiktie uzlabotie samērīgie pasākumi no nākamā grāmatvedības gada sākuma vairs nav piemērojami.
VII SADAĻA
FINANŠU PĀRVALDĪBA, PĀRSKATU IESNIEGŠANA UN IZSKATĪŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS
I NODAĻA
Finanšu pārvaldība
86. pants
Budžeta saistības
1. Lēmums, ar ko apstiprina programmu saskaņā ar 23. pantu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 110. panta 1. punkta nozīmē, un tā paziņošana attiecīgajai dalībvalstij ir juridiskas saistības.
Minētajā lēmumā norāda kopējo Savienības ieguldījumu pa fondiem un pa gadiem. Tomēr programmām saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” attiecībā uz katru programmu katrā dalībvalstī saglabā summu, kas atbilst 50 % no 2026. un 2027. gadam paredzētā ieguldījuma (“elastīguma summa”), un to galīgi piešķir programmai tikai pēc Komisijas lēmuma, kas pieņemts pēc tam, kad saskaņā ar 18. pantu veikts vidusposma pārskats.
2. Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru programmu Komisija uzņemas gada maksājumu veidā par katru fondu laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
3. Atkāpjoties no Finanšu regulas 111. panta 2. punkta, budžeta saistības attiecībā uz pirmo maksājumu nosaka pēc tam, kad Komisija pieņēmusi programmu.
87. pants
Euro izmantošana
Visas summas, kas noteiktas programmās un ko dalībvalstis paziņojušas vai deklarējušas Komisijai, izsaka euro.
88. pants
Atmaksāšana
1. Jebkuru summu, kas jāatmaksā Savienības budžetā, atmaksā līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar Finanšu regulas 98. pantu sagatavotajā atgūšanas rīkojumā. Atmaksāšanas termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.
2. Novēlotiem atmaksājumiem piemēro kavējuma procentus, ko aprēķina par laikposmu no atmaksāšanas termiņa pēdējās dienas līdz faktiskās samaksas dienai. Šādu procentu likme ir pusotrs procentpunkts virs Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes galvenajām refinansēšanas operācijām tā mēneša pirmajā darbadienā, kura laikā ir atmaksāšanas termiņš.
89. pants
Maksājumu veidi
Maksājumus veic kā priekšfinansējumu, starpposma maksājumus un kontu atlikuma maksājumus par attiecīgo grāmatvedības gadu.
90. pants
Priekšfinansējums
1. Komisija izmaksā priekšfinansējumu, pamatojoties uz kopējo atbalstu no fondiem, kā noteikts lēmumā par programmas apstiprināšanu.
2. Ja ir pieejams finansējums, priekšfinansējumu attiecībā uz katru fondu katru gadu pirms 1. jūlija izmaksā kā gada maksājumus šādi:
a) |
2021. gadam: 0,5 %; |
b) |
2022. gadam: 0,5 %; |
c) |
2023. gadam: 0,5 %; |
d) |
2024. gadam: 0,5 %; |
e) |
2025. gadam: 0,5 %; |
f) |
2026. gadam: 0,5 %. |
Ja programma pieņemta pēc 2021. gada 1. jūlija, agrākos gada maksājumus izmaksā pieņemšanas gadā.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, Interreg regulā izklāsta īpašus noteikumus par priekšfinansējumu attiecībā uz Interreg programmām.
4. Atkāpjoties no 2. punkta, konkrētu fondu regulās izklāsta īpašus noteikumus par priekšfinansējumu attiecībā uz programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI.
5. Summu, kas izmaksāta kā priekšfinansējums par 2021. un 2022. gadu, dzēš no Komisijas kontiem katru gadu, un to summu, kas izmaksāta kā priekšfinansējums par 2023. līdz 2026. gadu, – ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā saskaņā ar 100. pantu.
Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, summu, kas izmaksāta kā priekšfinansējums, dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā.
6. Visus priekšfinansējuma radītos procentus izmanto attiecīgajai programmai tādā pašā veidā kā fondus un iekļauj pēdējā grāmatvedības gada pārskatos.
91. pants
Maksājuma pieteikumi
1. Dalībvalsts iesniedz ne vairāk kā sešus maksājuma pieteikumus par katru programmu, fondu un grāmatvedības gadu. Katru gadu laikposmos starp šādiem datumiem jebkurā brīdī var iesniegt vienu maksājuma pieteikumu: 28. februāris, 31. maijs, 31. jūlijs, 31. oktobris, 30. novembris un 31. decembris.
Pēdējo maksājuma pieteikumu, kas iesniegts līdz 31. jūlijam, uzskata par galīgo maksājuma pieteikumu par grāmatvedības gadu, kas beidzies 30. jūnijā.
Pirmo daļu nepiemēro Interreg programmām.
2. Maksājuma pieteikumus pieņem tikai tad, ja ir iesniegta jaunākā iesniedzamā apliecinājumu pakete, kā minēts 98. pantā.
3. Maksājuma pieteikumus Komisijai iesniedz saskaņā ar XXIII pielikumā noteikto veidni, un tajos attiecībā uz katru prioritāti un – attiecīgā gadījumā – reģiona kategoriju ietver:
a) |
to attiecināmo izdevumu kopējo summu – kāda tā reģistrēta grāmatvedības funkciju īstenojošās struktūras sistēmā, – kuri radušies saņēmējiem un apmaksāti tādu darbību īstenošanas gaitā saistībā ar konkrētajiem mērķiem, attiecībā uz ko ir izpildīti veicinošie nosacījumi, un tādu darbību īstenošanas gaitā saistībā ar konkrētajiem mērķiem, attiecībā uz ko veicinošie nosacījumi nav izpildīti, bet kuras sekmē veicinošo nosacījumu izpildi; |
b) |
tehniskās palīdzības summu, kas attiecīgā gadījumā aprēķināta saskaņā ar 36. panta 5. punkta b) apakšpunktu; |
c) |
veiktā vai veicamā publiskā ieguldījuma kopējo summu – kāda tā reģistrēta grāmatvedības funkciju īstenojošās struktūras sistēmā, – saistībā ar konkrētajiem mērķiem, attiecībā uz ko ir izpildīti veicinošie nosacījumi, un tādu darbību īstenošanas gaitā saistībā ar konkrētajiem mērķiem, attiecībā uz ko veicinošie nosacījumi nav izpildīti, bet kuras sekmē veicinošo nosacījumu izpildi; |
d) |
to attiecināmo izdevumu kopējo summu – kāda tā reģistrēta grāmatvedības funkciju īstenojošās struktūras sistēmā, – kuri radušies saņēmējiem un apmaksāti tādu darbību īstenošanas gaitā saistībā ar konkrētajiem mērķiem, attiecībā uz ko veicinošie nosacījumi nav izpildīti, izņemot darbības, kuras sekmē veicinošo nosacījumu izpildi. |
4. Atkāpjoties no 3. punkta a) apakšpunkta, piemēro šādus noteikumus:
a) |
ja Savienības ieguldījums veikts, ievērojot 51. panta a) apakšpunktu, maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir summas, kas pamatotas ar nosacījumu izpildē vai rezultātu sasniegšanā gūtajiem panākumiem saskaņā ar 95. panta 2. punktā minēto lēmumu vai 95. panta 4. punktā minēto deleģēto aktu; |
b) |
ja Savienības ieguldījums veikts, ievērojot 51. panta c), d) un e) apakšpunktu, maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir summas, kas noteiktas saskaņā ar 94. panta 3. punktā minēto lēmumu vai 94. panta 4. punktā minēto deleģēto aktu; |
c) |
attiecībā uz 53. panta 1. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā norādītajiem dotāciju veidiem maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir izmaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz piemērojamo bāzi. |
5. Atkāpjoties no 3. punkta, attiecībā uz valsts atbalstu maksājuma pieteikumā var ietvert avansus, ko saņēmējam izmaksājusi struktūra, kas piešķir atbalstu, saskaņā ar šādiem kumulatīviem nosacījumiem:
a) |
uz minētajiem avansiem attiecas garantija, ko sniedz banka vai cita finanšu iestāde, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, vai uz tiem attiecas iespēja, kas sniegta kā publiskas iestādes vai dalībvalsts garantija; |
b) |
minētie avansi nepārsniedz 40 % no atbalsta kopējās summas, ko saņēmējam piešķir konkrētai darbībai; |
c) |
minētos avansus sedz izdevumi, ko saņēmēji izmaksājuši, īstenojot darbību, un ko apliecina saņemtie rēķini vai grāmatvedības dokumenti ar līdzvērtīgu pierādījuma spēku, vēlākais trīs gados pēc gada, kad avansa maksājums veikts vai 2029. gada 31. decembrī, atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir agrāk, pretējā gadījumā nākamais maksājumu pieteikums tiek attiecīgi koriģēts. |
Katrā maksājumu pieteikumā, kurā ietverti šādi avansu veidi, atsevišķi uzrāda kopējo summu, kas maksāta no programmas kā avansi, summu, kuru sedz izdevumi, ko saņēmēji izmaksājuši trīs gados no avansu izmaksas saskaņā ar c) apakšpunktu, un summu, kuru nesedz izdevumi, ko saņēmēji izmaksājuši un kurai trīs gadu laikposms vēl nav pagājis.
6. Atkāpjoties no šā panta 3. punkta c) apakšpunkta, LESD 107. pantā minēto atbalsta shēmu gadījumā publisko ieguldījumu, kas atbilst maksājuma pieteikumā ietvertajiem izdevumiem, saņēmējiem ir izmaksājusi struktūra, kas piešķir atbalstu.
92. pants
Īpaši elementi, kas maksājuma pieteikumos attiecas uz finanšu instrumentiem
1. Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 59. panta 1. punktu, maksājuma pieteikumos, kas iesniegti saskaņā ar XXIII pielikumu, ietver kopējās izmaksātās summas vai garantiju gadījumā garantijas līgumiem rezervētās summas, ko galasaņēmējiem izmaksājusi vai rezervējusi vadošā iestāde, kā minēts 68. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.
2. Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 59. panta 2. punktu, maksājuma pieteikumus, kuros ietverti izdevumi par finanšu instrumentiem, iesniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) |
pirmajā maksājuma pieteikumā ietvertā summa ir izmaksāta finanšu instrumentiem un var būt līdz 30 % apmērā no programmieguldījumu kopējās summas, kas paredzēta finanšu instrumentiem saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu, attiecīgā gadījumā atbilstīgi attiecīgajai prioritātei un reģiona kategorijai; |
b) |
nākamajos attiecināmības perioda laikā iesniegtajos maksājuma pieteikumos ietvertā summa iekļauj 68. panta 1. punktā minētos attiecināmos izdevumus. |
3. Summu, kas ietverta pirmajā maksājuma pieteikumā, kurš minēts 2. punkta a) apakšpunktā, pilnībā dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā.
To maksājuma pieteikumos uzrāda atsevišķi.
93. pants
Kopīgi noteikumi par maksājumiem
1. Neskarot 15. panta 5. un 6. punktu un ņemot vērā pieejamo finansējumu, Komisija veic starpposma maksājumus 60 dienās no dienas, kad Komisija saņēmusi maksājuma pieteikumu.
2. Katru maksājumu attiecina uz attiecīgā fonda budžeta saistībām, kas radušās visagrāk, un attiecīgo reģiona kategoriju. Komisija starpposma maksājumu veidā atlīdzina 95 % no maksājuma pieteikumā ietvertajām summām, kopējiem attiecināmajiem izdevumiem vai publiskajam ieguldījumam attiecīgi piemērojot katras prioritātes līdzfinansējuma likmi. Komisija nosaka atlikušās atlīdzināmās vai atgūstamās summas, kad tā aprēķina kontu atlikumu saskaņā ar 100. pantu.
3. Atbalsts, kas no fondiem izmaksāts prioritātei starpposma maksājumu veidā, nav lielāks par atbalsta summu, kas no fondiem attiecīgajai prioritātei noteikta lēmumā, ar ko apstiprina programmu.
4. Ja Savienības ieguldījum izpaužas jebkurā no 51. pantā uzskaitītajiem veidiem, Komisija neizmaksā summu, kas lielāka par dalībvalsts pieprasīto summu.
5. Atbalsts, kas no fondiem izmaksāts prioritātei pēdējā grāmatvedības gada atlikuma maksājuma veidā, nepārsniedz nevienu no šādām summām:
a) |
publisko ieguldījumu, kas deklarēts maksājuma pieteikumos; |
b) |
atbalstu no fondiem, kas izmaksāts vai ko paredzēts izmaksāt saņēmējiem; |
c) |
summu, ko pieprasījusi dalībvalsts. |
Summas, kas atlīdzinātas, ievērojot 36. panta 5. punktu, šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā maksimālā apjoma aprēķināšanas nolūkā netiek ņemtas vērā.
6. Pēc dalībvalsts pieprasījuma starpposma maksājumus var palielināt par 10 % virs līdzfinansējuma likmes, kas piemērojama katrai prioritātei attiecībā uz fondiem, ja dalībvalsts pēc 2021. gada 1. jūlija atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
a) |
dalībvalsts saņem aizdevumu no Savienības, ievērojot Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (52); |
b) |
dalībvalsts saņem vidēja termiņa finansiālo palīdzību saskaņā ar Eiropas Stabilizācijas mehānismu, kā noteikts 2012. gada 2. februāra Eiropas Stabilizācijas mehānisma dibināšanas līgumā vai kā minēts Regulā (EK) Nr. 332/2002, ar nosacījumu, ka tiek īstenota makroekonomikas korekciju programma; |
c) |
dalībvalstij finansiālā palīdzība ir piešķirta ar nosacījumu, ka tiek īstenota makroekonomikas korekciju programma, kā norādīts Regulā (ES) Nr. 472/2013. |
Palielināto likmi, kas nevar pārsniegt 100 %, maksājuma pieprasījumiem piemēro līdz tā kalendārā gada beigām, kurā beidzas attiecīgās finansiālās palīdzības sniegšana.
7. Šā panta 6. punktu nepiemēro Interreg programmām.
94. pants
Savienības ieguldījums, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm
1. Komisija var atlīdzināt Savienības ieguldījumu programmā, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm saskaņā ar 51. pantu, pamatojoties uz summām un likmēm, kas vai nu apstiprinātas ar lēmumu saskaņā ar šā panta 3. punktu, vai izklāstītas šā panta 4. punktā minētajā deleģētajā aktā.
2. Lai izmantotu Savienības ieguldījumu programmā, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm, dalībvalstis iesniedz Komisijai priekšlikumu saskaņā ar V un VI pielikumā noteiktajām veidnēm kā daļu no programmas iesniegšanas vai tās grozījumu pieprasījuma.
Dalībvalsts ierosinātās summas un likmes nosaka, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem, ko novērtē revīzijas iestāde:
a) |
taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir jebkurš no šādiem elementiem:
|
b) |
budžeta projektiem; |
c) |
noteikumiem par atbilstošajām vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm, kas Savienības politikas virzienos ir piemērojami līdzīga veida darbībai; |
d) |
noteikumiem par atbilstošajām vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm, kas piemērojami saskaņā ar dotāciju shēmām, ko pilnībā finansē dalībvalsts, līdzīga veida darbībai. |
3. Lēmumā, ar ko apstiprina programmu vai tās grozījumus, nosaka darbību veidus, uz kuriem attiecas atlīdzināšana, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm, nosaka, ko un cik lielā apmērā sedz, izmantojot minētās vienības izmaksas, fiksētas summas maksājumus un vienotas likmes, kā arī nosaka summu korekcijas metodes.
Šā panta nolūkos dalībvalstis veic atlīdzināšanu saņēmējiem. Minētā atlīdzināšana var būt jebkāda veida atbalsts.
Komisijas un dalībvalsts revīziju un dalībvalstu veikto pārvaldības verifikāciju vienīgais mērķis ir pārbaudīt, vai ir izpildīti Komisijas veiktās atlīdzināšanas nosacījumi.
4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 114. pantu, lai papildinātu šo pantu, nosakot Savienības līmeņa vienības izmaksas, fiksētas summas maksājumus un vienotas likmes, to summas un korekcijas metodes tādā veidā, kā minēts šā panta 2. punkta otrās daļas a)–d) apakšpunktā.
5. Šo pantu nepiemēro Savienības ieguldījumam tehniskajai palīdzībai, ko atlīdzina, ievērojot 51. panta e) apakšpunktu.
95. pants
Savienības ieguldījums, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām
1. Komisija var atlīdzināt Savienības ieguldījumu attiecībā uz programmu prioritāti kopumā vai uz prioritātes daļām, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām saskaņā ar 51. pantu, pamatojoties uz summām, kas vai nu apstiprinātas ar šā panta 2. punktā minēto lēmumu, vai izklāstītas šā panta 4. punktā minētajā deleģētajā aktā. Lai izmantotu Savienības ieguldījumu programmai, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, dalībvalstis iesniedz Komisijai priekšlikumu saskaņā ar V un VI pielikumā noteiktajām veidnēm kā daļu no programmas vai tās grozījumu pieprasījuma. Priekšlikumā ietver šādu informāciju:
a) |
norāde uz attiecīgo prioritāti un kopējā summa, kuru sedz no finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām; |
b) |
apraksts par programmas daļu un darbību veidiem, uz ko attiecas finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām; |
c) |
izpildāmo nosacījumu vai gūstamo rezultātu apraksts un izpildes grafiks; |
d) |
starpposma nodevumi, pēc kuru nodošanas Komisija veic atlīdzināšanu; |
e) |
mērvienības; |
f) |
Komisijas veiktās atlīdzināšanas grafiks un attiecīgās summas, kas saistītas ar nosacījumu izpildes vai rezultātu sasniegšanas sekmēm; |
g) |
starpposma nodevumu un nosacījumu izpildes vai rezultātu sasniegšanas pārbaudes kārtība; |
h) |
attiecīgā gadījumā – summu korekcijas metodes; |
i) |
kārtība, ar ko nodrošina revīzijas liecību saskaņā ar XII pielikumu, apliecinot nosacījumu izpildi vai rezultātu sasniegšanu; |
j) |
paredzētais izdevumu atlīdzināšanas metodes veids, ko izmanto, lai saņēmējam vai saņēmējiem atlīdzinātu izdevumus saskaņā ar to programmu prioritāti vai prioritātes daļām, uz kurām attiecas šis pants. |
2. Lēmumā, ar ko apstiprina programmu vai tās grozījumu pieprasījumu, izklāsta visus 1. punktā norādītos elementus.
3. Šā panta nolūkos dalībvalstis veic atlīdzināšanu saņēmējiem. Minētā atlīdzināšana var būt jebkāda veida atbalsts.
Komisijas un dalībvalsts revīziju un dalībvalstu veikto pārvaldības verifikāciju vienīgais mērķis ir pārbaudīt, vai ir izpildīti Komisijas veiktās atlīdzināšanas nosacījumi vai sasniegti rezultāti.
4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 114. pantu, lai papildinātu šo pantu, nosakot katram darbības veidam tāda Savienības līmeņa finansējuma summas, kas nav saistīts ar izmaksām, summu korekcijas metodes un izpildāmos nosacījumus vai gūstamos rezultātus.
96. pants
Maksājuma termiņa pārtraukšana
1. Komisija var pārtraukt maksājuma termiņu, izņemot priekšfinansējumu, ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, ja ir izpildījies kāds no šādiem nosacījumiem:
a) |
ir pierādījumi, kas liecina par būtisku trūkumu, attiecībā uz kuru nav veikti korektīvi pasākumi; |
b) |
Komisijai jāveic papildu verifikācijas pēc tam, kad ir saņemta informācija, ka maksājuma pieteikumā ietvertie izdevumi var būt saistīti ar pārkāpumu. |
2. Dalībvalsts var piekrist pagarināt pārtraukšanas laikposmu uz trim mēnešiem.
3. Komisija pārtraukšanu attiecina tikai uz to izdevumu daļu, kuru ietekmē 1. punktā minētie elementi, izņemot gadījumus, kad nav iespējams noteikt, kura izdevumu daļa tiek ietekmēta. Komisija rakstveidā informē dalībvalsti un vadošo iestādi par pārtraukšanas iemeslu un pieprasa tai labot situāciju. Komisija izbeidz pārtraukšanu, tiklīdz ir veikti pasākumi 1. punktā minēto elementu novēršanai.
4. Konkrētā fonda noteikumos, kas piemērojami EJZAF, var paredzēt īpašu pamatu maksājumu pārtraukšanai gadījumā, ja nav izpildīti saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku piemērojamie noteikumi.
97. pants
Maksājumu apturēšana
1. Komisija pēc tam, kad ir devusi dalībvalstij iespēju iesniegt apsvērumus, var pilnīgi vai daļēji apturēt maksājumus, izņemot priekšfinansējumu, ja ir izpildījies kāds no šādiem nosacījumiem:
a) |
dalībvalsts nav veikusi darbību, kas vajadzīga, lai labotu situāciju, kuras dēļ ir piemērota pārtraukšana saskaņā ar 96. pantu; |
b) |
ir būtisks trūkums; |
c) |
izdevumi maksājuma pieteikumos ir saistīti ar pārkāpumu, kas nav novērsts; |
d) |
saskaņā ar LESD 258. pantu ir sniegts Komisijas argumentēts atzinums par pārkāpuma procedūru attiecībā uz jautājumu, kas apdraud izdevumu likumību un pareizību. |
2. Komisija izbeidz maksājumu pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja dalībvalsts ir veikusi pasākumus 1. punktā minēto elementu novēršanai.
3. Konkrētā fonda noteikumos, kas piemērojami EJZAF, var paredzēt īpašu pamatu maksājumu apturēšanai gadījumā, ja nav izpildīti saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku piemērojamie noteikumi.
II NODAĻA
Pārskatu iesniegšana un izskatīšana
98. pants
Pārskatu saturs un iesniegšana
1. Par katru grāmatvedības gadu, par kuru iesniegti maksājuma pieteikumi, dalībvalsts līdz 15. februārim iesniedz Komisijai šādus dokumentus (“apliecinājumu paketi”), kas attiecas uz iepriekšējo grāmatvedības gadu:
a) |
pārskatus saskaņā ar XXIV pielikumā noteikto veidni; |
b) |
pārvaldības deklarāciju, kas minēta 74. panta 1. punkta f) apakšpunktā, saskaņā ar XVIII pielikumā noteikto veidni; |
c) |
gada revīzijas atzinumu, kas minēts 77. panta 3. punkta a) apakšpunktā, saskaņā ar XIX pielikumā noteikto veidni; |
d) |
gada kontroles ziņojumu, kas minēts 77. panta 3. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar XX pielikumā noteikto veidni. |