1.   Pārrobežu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes robežām ar trešām valstīm vai partnervalstīm un visi Savienības NUTS 3. līmeņa reģioni pie jūras robežām, kurus ne vairāk kā 150 km attālumā citu no cita nodala jūra, neskarot iespējamus pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sadarbības programmu darbības teritoriju saskaņotību un nepārtrauktību, un vietas, kur faktiski var notikt pārrobežu mijiedarbība.

2.   Iekšējās pārrobežu sadarbības gadījumā Interreg programmas var aptvert tos Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes reģionus, kas ir līdzvērtīgi NUTS 3. līmeņa reģioniem, kā arī Andoru, Lihtenšteinu, Monako un Sanmarīno.

3.   Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes un jūras robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI, neskarot iespējamus pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sadarbības programmu darbības teritoriju saskaņotību un nepārtrauktību.

1.   Transnacionālās sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir Savienības NUTS 2. līmeņa reģioni, tostarp tālākie reģioni, kas aptver plašākas transnacionālas teritorijas, un attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas.

2.   Pēc attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma, iesniedzot transnacionālās sadarbības programmu, minētajā programmā var iekļaut arī vienu vai vairākus tālākos reģionus no attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgajām dalībvalstīm.

3.   Transnacionālās sadarbības programmas var aptvert šādas teritorijas – neatkarīgi no tā, vai tās saņem atbalstu no Savienības budžeta:

4.   Šā panta 3. punktā minētie reģioni, trešās valstis, partnervalstis vai AZT ir NUTS 2. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali.

1.   Attiecībā uz starpreģionālo sadarbību atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija, tostarp tālākie reģioni.

2.   Starpreģionālās sadarbības programmas var aptvert visu vai daļu 4., 5. un 7. pantā minēto trešo valstu, partnervalstu un citu teritoriju teritorijas vai AZT, neatkarīgi no tā, vai tās saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.

1.   Tālāko reģionu sadarbības gadījumā atbalstu no ERAF saņem visi LESD 349. panta pirmajā daļā uzskaitītie reģioni.

2.   Interreg programmas, kurās ir iesaistīti tālākie reģioni, var aptvert partnervalstis vai to daļas, kas saņem atbalstu no KASSI, vai AZT, kas saņem atbalstu no Aizjūras zemju un teritoriju programmas (AZTP), vai abus.

1.   Šīs regulas 4. līdz 7. panta vajadzībām Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka sarakstu ar Interreg programmu darbības teritorijām, kas saņem atbalstu, iedalot tās pēc katras sadaļas un katras Interreg programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 63. panta 2. punktā.

Ārējas pārrobežu Interreg programmas norāda kā “Interreg A IPA III PRS programmas” (IPA III PRS) vai kā “Interreg A NEXT programmas” (KASSI PRS).

2.   Šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos iekļauj arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir ņemti vērā saistībā ar ERAF piešķīrumu pārrobežu sadarbībai pie visām iekšējām robežām un tām ārējām robežām, uz kurām attiecas Savienības ārējās finansēšanas instrumenti.

3.   Šā panta 1. punkta otrajā daļā minētajā sarakstā norāda arī trešo valstu vai partnervalstu, vai ārpus Savienības esošu teritoriju reģionus, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, vai kas Savienības budžetu papildina ar ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem.

1.   Interreg programmām paredzēto ERAF resursu apmērs ir 8 050 000 000 EUR 2018. gada cenās no visiem resursiem, kas budžeta saistībām ir pieejami no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodam un uzskaitīti Regulas (ES) 2021/1060 109. panta 1. punktā.

2.   Šā panta 1. punktā minētos resursus sadala šādi:

3.   Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 XXVI pielikuma 8. punktā paredzēto metodiku, katru dalībvalsti informē par tai paredzēto daļu no A, B un D sadaļai domātajām kopējām summām, norādot sadalījumu pa gadiem.

4.   Katra dalībvalsts līdz 15 % no tai paredzētā finansiālā piešķīruma A, B un D sadaļai var pārvietot no vienas minētās sadaļas uz citu vai citām.

5.   Pamatojoties uz summām, kas paziņotas, ievērojot 3. punktu, katra dalībvalsts informē Komisiju par to, vai un kādā veidā tā ir izmantojusi 4. punktā paredzēto pārvietošanas iespēju, un par to, kā galu galā tai piekritīgā daļa ir sadalīta starp Interreg programmām, kurās šī dalībvalsts piedalās.

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā izklāstīti daudzgadu stratēģijas dokumenti attiecībā uz ārējām pārrobežu un transnacionālām sadarbības programmām, kas saņem atbalstu no ERAF un KASSI, no ERAF un IPA III, vai no ERAF, KASSI un IPA III. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 63. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru un attiecīgā gadījumā pilnībā ievērojot IPA III regulā izklāstīto procedūru.

Ja Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un KASSI, tad īstenošanas aktā izklāsta Regulas (ES) 2021/947 14. panta 2. punktā minētos elementus.

Ja Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un IPA III, tad īstenošanas akts attiecīgā gadījumā attiecas arī uz IPA III saņēmēju vai partnervalstu dalību Interreg C un D programmās.

2.   Komisija un attiecīgās dalībvalstis nosaka, kāda ir ERAF iemaksa ārējās pārrobežu Interreg programmās, ko arī atbalsta ar finansējumu no IPA III PRS, vai ar finansējumu no KASSI PRS. Katrai dalībvalstij noteikto ERAF iemaksu starp attiecīgajām dalībvalstīm vairs nepārdala.

Attiecīgos IPA III un KASSI ieguldījumus Interreg B, C un D programmās ņem vērā programmas partnerības sastāvu, ko veido dalībvalstis, IPA III saņēmēji un partnervalstis. Minētos ieguldījumus var izklāstīt daudzgadu stratēģijas dokumentos, uz ko attiecas 1. punkta pirmā daļa.

3.   ERAF atbalstu atsevišķām ārējām pārrobežu programmām piešķir ar noteikumu, ka no IPA III PRS un KASSI PRS piešķir vismaz līdzvērtīgas summas saskaņā ar attiecīgo daudzgadu stratēģijas dokumentu. Minēto iemaksu maksimālais apmērs ir noteikts IPA III regulā vai Regulā (ES) 2021/947.

Tomēr, ja, pārskatot attiecīgos stratēģiskās plānošanas dokumentus saskaņā ar IPA III vai KASSI, līdzvērtīgā summa atlikušajiem gadiem tiek samazināta, katra skartā dalībvalsts izvēlas vienu no šiem variantiem:

4.   Gada apropriācijas, kas atbilst atbalstam, ko no ERAF, IPA III PRS vai KASSI PRS sniedz ārējām pārrobežu Interreg programmām, iekļauj attiecīgajās 2021. gada budžeta pozīcijās.

5.   Ja Komisija ir iekļāvusi specifisku finansiālo piešķīrumu, lai saskaņā ar Regulu (ES) 2021/947 partnervalstīm vai reģioniem un saskaņā ar Lēmumu 2013/755/ES – AZT, vai abiem, palīdzētu stiprināt sadarbību ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/947 33. panta 2. punktu vai Lēmuma 2013/755/ES 87. pantu, vai abiem, finansējumu saskaņā ar šo regulu var piešķirt arī no ERAF – ja tas ir lietderīgi un notiek uz savstarpības un proporcionalitātes pamatiem attiecībā uz finansējumu no KASSI vai AZTP, vai abiem, – pasākumiem, ko īsteno partnervalsts vai reģions, vai jebkura cita vienība saskaņā ar Regulu (ES) 2021/947, vai valsts, teritorija vai jebkura cita vienība saskaņā ar Lēmumu 2013/755/ES, vai Savienības tālākais reģions, saskaņā ar, jo īpaši, vienu vai vairākām kopīgām Interreg B, C vai D programmām vai šīs regulas 59. pantā minētajiem sadarbības pasākumiem, kas izveidoti vai īstenoti, ievērojot šo regulu.

1.   Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas, ievērojot 9. panta 5. punktu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ir iekļauts visu Interreg programmu saraksts un katrai programmai norādīta kopējā ERAF atbalsta summa un attiecīgā gadījumā arī kopējais atbalsts no katra Savienības ārējās finansēšanas instrumenta. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 63. panta 2. punktā.

2.   Minētajos īstenošanas aktos iekļauj arī sarakstu ar summām, kas pārvietotas, ievērojot 9. panta 4. punktu, un summas iedala pa dalībvalstīm.

1.   Ja attiecībā uz 2022. vai 2023. gadu Komisijai līdz attiecīgā gada 31. martam nav iesniegta ārējā pārrobežu programma, ERAF ikgadējo iemaksu, kura paredzēta minētajai programmai un kura nav iedalīta citai programmai, kas iesniegta tajā pašā ārējo pārrobežu Interreg programmu kategorijā, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts.

2.   Ja līdz 2024. gada 31. martam vēl joprojām ir tādas ārējās pārrobežu Interreg programmas, kuras nav iesniegtas Komisijai, tad 9. panta 5. punktā minēto ERAF iemaksu minētajās programmās atlikušajiem gadiem līdz 2027. gadam, kura nav iedalīta citai Interreg programmai, kas arī saņem atbalstu attiecīgi no IPA III PRS vai KASSI PRS, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts.

3.   Jebkuru Komisijas jau apstiprinātu ārējo pārrobežu Interreg programmu pārtrauc vai piešķīrumu programmai samazina atbilstīgi piemērojamajiem noteikumiem un procedūrām, jo īpaši, ja:

Tādos gadījumos 1. punktā minēto ERAF iemaksu, kas atbilst gada maksājumiem, par kuriem vēl nav uzņemtas saistības, vai gada maksājumiem, par kuriem ir uzņemtas saistības un par kuriem saistības tā paša budžeta gada laikā ir pilnībā vai daļēji atceltas, un kuri nav iedalīti citai Interreg programmai, kas arī saņem atbalstu attiecīgi no IPA III PRS vai KASSI PRS, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts.

4.   Kas attiecas uz Komisijas jau apstiprināto Interreg B programmu, partnervalsts vai AZT dalība tiek pārtraukta, ja iestājas kāda no situācijām, kas izklāstītas 3. punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā.

Iesaistītās dalībvalstis un, attiecīgā gadījumā, atlikušās iesaistītās partnervalstis prasa, ka:

Ja piešķīrumu Interreg programmai samazina, ievērojot b) apakšpunktu, tad ERAF iemaksu, kas atbilst gada maksājumiem, par kuriem vēl nav radušās saistības, piešķir citai Interreg B programmai, kurā piedalās viena vai vairākas attiecīgās dalībvalstis, vai, ja dalībvalsts piedalās tikai vienā Interreg B programmā, piešķir vienai vai vairākām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurā minētā dalībvalsts piedalās.

5.   Iemaksu no IPA III, KASSI vai AZTP, kas samazināta, ievērojot šo pantu, izmanto saskaņā ar attiecīgi IPA III regulu, Regulu (ES) 2021/947 vai Lēmumu 2013/755/ES.

6.   Ja trešā valsts, partnervalsts vai AZT, kura Interreg programmā iemaksā valsts resursus, kas nav valsts līdzfinansējums atbalstam no ERAF vai no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, minēto ieguldījumu Interreg programmas īstenošanas laikā samazina vai nu kopumā, vai attiecībā uz kopīgām darbībām, kas jau ir atlasītas un saņēmušas 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu, tad iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis prasa izmantot vienu no risinājumiem, kas izklāstīti šā panta 4. punkta otrajā daļā.

1.   Līdzfinansējuma likme katras Interreg programmas līmenī nepārsniedz 80 %.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, līdzfinansējuma likme Interreg D programmām nav lielāka par 85 %, izņemot gadījumus, kad lielāks procentuālais apjoms ir noteikts Lēmumā 2013/755/ES vai jebkurā citā aktā, kas pieņemts, ievērojot minēto lēmumu, vai – attiecīgā gadījumā – kas pieņemts, ievērojot Regulu (ES) 2021/947, vai jebkuru citu aktu, kas pieņemts, ievērojot minēto regulu.

3.   Ja Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un IPA III PRS un ja ERAF piešķīrums ir 50 % no kopējā Savienības piešķīruma vai mazāk, tad IPA III regulā vai jebkurā citā aktā, kas pieņemts, ievērojot minēto regulu, var paredzēt augstāku procentuālo apjomu.

4.   Ja Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un vai nu tikai no KASSI, vai arī gan no KASSI, gan no IPA III un ja ERAF piešķīrums ir 50 % no kopējā Savienības piešķīruma vai mazāk, tad Regulā (ES) 2021/947 vai jebkurā citā aktā, kas pieņemts, ievērojot minēto regulu, var paredzēt augstāku procentuālo apjomu.

1.   ERAF saskaņā ar savu Regulas (ES) 2021/1058 5. pantā definēto darbības jomu un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenti sekmē Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 1. punktā izklāstīto politikas mērķu sasniegšanu ar vienotiem pasākumiem Interreg programmu ietvaros.

2.   Pārrobežu programmas PEACE PLUS gadījumā, kad tā darbojas miera un izlīguma labā, ERAF, īstenojot konkrētu mērķi saskaņā ar 4. politikas mērķi, sniedz ieguldījumu arī sociālās, ekonomiskās un reģionālās stabilitātes veicināšanā attiecīgajos reģionos, jo īpaši ar pasākumiem, kas veltīti kopienu savstarpējas saliedētības veicināšanai. Minēto konkrēto mērķi balsta atsevišķa prioritāte.

3.   Papildus ERAF konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) 2021/1058 3. pantā, ERAF un, attiecīgā gadījumā, arī Savienības ārējās finansēšanas instrumenti veicina arī Regulas (ES) 2021/1057 4. panta 1. punkta a)–l) apakšpunktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu, ar vienotiem pasākumiem Interreg programmu ietvaros.

4.   Saskaņā ar Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot arī, lai atbalstītu Interreg konkrēto mērķi “Labāka sadarbības pārvaldība”, izmantojot vienu vai vairākus šādus pasākumus:

5.   Saistībā ar Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot arī Interreg konkrētajam mērķim “Drošāka un aizsargātāka Eiropa”, jo īpaši ar darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, piemēram, migrantu un starptautiskās aizsardzības saņēmēju – aizsardzība un ekonomiska un sociāla integrācija.

1.   Vismaz 60 % no ERAF iemaksas un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumiem katrai Interreg A, B un D programmai piešķir 2. politikas mērķim un ne vairāk kā diviem citiem politikas mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 1. punktā.

Interreg A programmas pie iekšējām sauszemes robežām vismaz 60 % no piešķirtās ERAF iemaksas piešķir 2. un 4. politikas mērķim un ne vairāk kā diviem citiem politikas mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 1. punktā.

2.   Līdz 20 % no ERAF iemaksas un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumiem katrai Interreg A, B un D programmai var piešķirt Interreg konkrētajam mērķim “Labāka sadarbības pārvaldība” un līdz 5 % var piešķirt Interreg konkrētajam mērķim “Drošāka un aizsargātāka Eiropa”.

3.   Ja Interreg B programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju vai jūras baseina stratēģiju, vismaz 80 % no ERAF iemaksas un – attiecīgā gadījumā – daļa Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu atbilstoši prioritātēm, kas nav tehniskā palīdzība, palīdz sasniegt minētās stratēģijas mērķus.

4.   Visus politikas mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) 2021/1060 1. panta 1.punktā, un Interreg konkrēto mērķi “Labāka sadarbības pārvaldība” var izraudzīties Interreg Europe un URBACT programmām. Attiecībā uz INTERACT programmu un ESPON programmu visu ERAF iemaksu un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumus piešķir Interreg konkrētajam mērķim “Labāka sadarbības pārvaldība”.

1.   Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis (Interreg) tiek īstenots ar Interreg programmām dalītā pārvaldībā, izņemot Interreg D programmas, ko saskaņā ar vienošanos ar attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstīm pēc konsultācijām ar ieinteresētajām personām var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā.

2.   Iesaistītās dalībvalstis un, attiecīgā gadījumā, trešās valstis, partnervalstis, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas, izmantojot pielikumā norādīto veidni, sagatavo Interreg programmu laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

3.   Iesaistītās dalībvalstis Interreg programmu sagatavo sadarbībā ar Regulas (ES) 2021/1060 8. pantā minētajiem programmas partneriem. Sagatavojot Interreg B programmas, kas attiecas uz makroreģionālajām un jūras baseinu stratēģijām, dalībvalstis un programmas partneri ņem vērā attiecīgo makroreģionālo un jūras baseinu stratēģiju tematiskās prioritātes un apspriežas ar attiecīgajiem aktoriem, kā arī nodrošina, ka, ievērojot minēto pantu, šie aktori makroreģiona un jūras baseinu līmenī tiek sasaukti plānošanas perioda sākumā.

Iesaistītās trešās valstis vai partnervalstis, vai attiecīgā gadījumā AZT iesaista arī programmas partnerus, tostarp reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas, kas ir līdzvērtīgi attiecīgajā pantā minētajiem partneriem.

4.   Dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, Interreg programmu iesniedz Komisijai līdz 2022. gada 2. aprīlim visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT, vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizāciju vārdā.

Tomēr, ja Interreg programma aptver atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, tad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, Interreg programmu iesniedz Komisijai ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgos daudzgadu stratēģijas dokumentus, kas paredzēti 10. panta 1. punktā, vai saskaņā ar minētā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta attiecīgo leģislatīvo pamataktu.

5.   Pirms Interreg programmas iesniegšanas Komisijai iesaistītās dalībvalstis un, attiecīgā gadījumā, trešās valstis, partnervalstis vai AZT rakstiski apstiprina savu piekrišanu Interreg programmas saturam. Šī piekrišana attiecas arī uz visu iesaistīto dalībvalstu un, attiecīgā gadījumā, trešo valstu, partnervalstu vai AZT saistībām nodrošināt Interreg programmas īstenošanai vajadzīgo līdzfinansējumu un, attiecīgā gadījumā, trešo valstu, partnervalstu vai AZT saistībām sniegt finansiālu ieguldījumu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, tādu Interreg programmu gadījumā, kurās ir iesaistīti tālākie reģioni un trešās valstis, partnervalstis vai AZT, attiecīgās dalībvalstis, pirms iesniedz Interreg programmas Komisijai, konsultējas ar attiecīgajām trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT. Tādā gadījumā piekrišanu Interreg programmu saturam un iespējamam trešo valstu, partnervalstu vai AZT finansiālajam ieguldījumam var izteikt oficiāli apstiprinātos protokolos, kas ir sagatavoti pēc konsultatīvām sanāksmēm ar attiecīgajām trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT vai pēc apspriedēm ar reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijām.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 62. pantu, ar kuriem groza pielikumu, lai tā nebūtiskus elementus pielāgotu plānošanas periodā notikušām izmaiņām.

1.   Katrā Interreg programmā izklāsta kopīgu stratēģiju, kā programma sekmēs Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 1. punktā izklāstītos politikas mērķus un attiecīgā gadījumā šīs regulas 14. panta 4. un 5. punktā izklāstītos Interreg konkrētos mērķus un kā tiks paziņoti tās rezultāti.

2.   Katra Interreg programma sastāv no prioritātēm.

Katra prioritāte atbilst vienam politikas mērķim vai attiecīgā gadījumā vienam vai vairākiem Interreg konkrētajiem mērķiem un sastāv no viena vai vairākiem konkrētiem mērķiem. Vienam politikas mērķim vai Interreg konkrētajam mērķim var atbilst vairākas prioritātes.

3.   Katrā Interreg programmā izklāsta šādus elementus:

Dalībvalstij iesniedzot programmu, tā nodrošina, ka programmai informācijas nolūkos pievieno plānotu stratēģiski svarīgu darbību sarakstu un grafiku.

4.   Attiecībā uz 3. punktā minēto informāciju – minētā punkta f) apakšpunktā minētajām tabulām un attiecībā uz atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem – minētos finansiālos piešķīrumus norāda šādi:

5.   Attiecībā uz šā panta 3. punkta pirmās daļas e) apakšpunkta vi) punktu intervences veidus norāda, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/1060 I pielikumā izklāstīto nomenklatūru.

6.   Interreg programmā:

7.   Vadošā iestāde paziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām 6. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajā informācijā, kuru dēļ nav nepieciešamības grozīt programmu.

8.   Kas attiecas uz Interreg A, B vai D programmām, kas aptver garas robežas ar heterogēnām attīstības problēmām un vajadzībām, dalībvalstis un – attiecīgā gadījumā – trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, var noteikt apakšprogrammas teritorijas.

9.   Atkāpjoties no 3. punkta, Interreg C programmu saturu pielāgo minēto Interreg programmu specifiskumam, jo īpaši šādi:

1.   Komisija novērtē katru Interreg programmu un tās atbilstību Regulām (ES) 2021/1060, un (ES) 2021/1058 un šai regulai un, ja tiek saņemts atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta un ja tas ir relevanti, tās saderību ar šīs regulas 10. panta 1. punktā paredzēto daudzgadu stratēģijas dokumentu vai attiecīgo stratēģisko plānošanas sistēmu, ievērojot viena vai vairāku tādu instrumentu leģislatīvo pamataktu.

2.   Komisija var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, ir Interreg programmu iesniegusi.

3.   Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis vai partnervalstis, vai AZT pārskata Interreg programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

4.   Ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc dienas, kad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, pirmo reizi ir iesniegusi programmu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par katras Interreg programmas apstiprināšanu.

5.   Attiecībā uz ārējām pārrobežu Interreg programmām Komisija lēmumus pieņem saskaņā ar šā panta 4. punktu pēc apspriešanās ar “IPA III komiteju” saskaņā ar IPA III regulas attiecīgo noteikumu un ar “Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumenta komiteju” saskaņā ar Regulas (ES) 2021/947 45. pantu.

1.   Pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju un pēc uzraudzības komitejas apstiprinājuma un saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 8. pantu vadošā iestāde var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt Interreg programmu, tam pievienojot grozīto programmu, kurā ir izklāstīts, kā attiecīgais grozījums var ietekmēt mērķu sasniegšanu.

2.   Komisija novērtē pieprasītā grozījuma atbilstību Regulām (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1058 un šai regulai un var sniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.

3.   Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

4.   Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par Interreg programmas grozījuma apstiprināšanu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad vadošā iestāde to ir iesniegusi.

5.   Pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju un pēc uzraudzības komitejas apstiprinājuma un saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 8. pantu vadošā iestāde var plānošanas periodā pārvietot summu līdz 10 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 5 % no programmas budžeta citai tās pašas Interreg programmas prioritātei.

Šādi pārvietojumi neskar iepriekšējos gadus.

Pārvietojumu un ar to saistītās izmaiņas neuzskata par būtiskiem, un tiem nav vajadzīgs Komisijas lēmums par Interreg programmas grozīšanu. Tomēr tie atbilst visām regulatīvajām prasībām. Vadošā iestāde iesniedz Komisijai pārskatīto tabulu, kas minēta 17. panta 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā, un pievieno tai visas ar pārvietojumu saistītās izmaiņas programmā.

6.   Komisijas apstiprinājums nav nepieciešams pareizrakstības vai redakcionāliem labojumiem, kuri neietekmē Interreg programmas īstenošanu. Vadošā iestāde par šādiem labojumiem informē Komisiju.

1.   Interreg darbības atlasa saskaņā ar 28. pantu izveidotā uzraudzības komiteja atbilstīgi programmas stratēģijai un mērķiem.

Minētā uzraudzības komiteja var izveidot vienu vai – īpaši gadījumos, kad pastāv apakšprogrammas – vairākas koordinācijas komitejas, kas darbību atlasē darbojas uzraudzības komitejas vadībā. Koordinācijas komitejas piemēro partnerības principu, kā izklāstīts Regulas (ES) 2021/1060 8. pantā.

Ja visu darbību vai tās daļu īsteno ārpus programmas darbības teritorijas Savienības iekšienē vai aiz tās robežām, vadošajai iestādei šīs darbības atlase ir skaidri jāapstiprina uzraudzības komitejā vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejā.

Ja darbībā iesaistīts viens vai vairāki partneri, kas atrodas kādas dalībvalsts, trešās valsts, partnervalsts vai AZT teritorijā, kura nav pārstāvēta uzraudzības komitejā, vadošā iestāde skaidru apstiprinājumu sniedz tikai ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT sniedz rakstisku piekrišanu atlīdzināt minētajiem partneriem nepamatoti izmaksātās summas saskaņā ar 52. panta 2. punktu.

Ja nevar iegūt šā punkta ceturtajā daļā minēto rakstisko apstiprinājumu, iestāde, kas īsteno visu darbību vai tās daļu ārpus programmas teritorijas, saņem garantiju no bankas vai citas finanšu iestādes par piešķirtajiem Interreg līdzekļiem atbilstošu summu. Šādu garantiju iekļauj 6. punktā paredzētajā dokumentā.

2.   Darbību atlasei uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas un pārredzamas, nodrošina piekļūstamību personām ar invaliditāti, dzimumu līdztiesību un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ilgtspējīgas attīstības principu, un Savienības politiku vides jomā saskaņā ar 11. pantu un LESD 191. panta 1. punktu.

Ar kritērijiem un procedūrām nodrošina atlasāmo darbību izvirzīšanu par prioritāti, lai Savienības finansējums maksimāli palīdzētu sasniegt Interreg programmas mērķus un realizēt sadarbības dimensiju darbībās saskaņā ar Interreg programmām, kā noteikts šīs regulas 23. panta 1. un 4. punktā.

3.   Pēc Komisijas pieprasījuma vadošā iestāde paziņo Komisijai atlases kritērijus pirms to sākotnējās iesniegšanas uzraudzības komitejai vai – attiecīgā gadījumā – koordinācijas komitejai. Tas pats attiecas uz jebkādām turpmākām izmaiņām minētajos kritērijos.

4.   Darbību atlases gaitā uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja:

5.   Uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja apstiprina metodiku un kritērijus, ko izmanto Interreg darbību atlasē, tostarp arī to izmaiņas, neskarot Regulas (ES) 2021/1060 33. panta 3. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz SVVA un šīs regulas 24. pantu.

6.   Attiecībā uz katru Interreg darbību vadošā iestāde nodrošina vadošajam partnerim vai vienīgajam partnerim dokumentu, kurā ir izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi minētajai Interreg darbībai, tostarp īpašas prasības, kas attiecas uz piegādājamajiem produktiem vai sniedzamajiem pakalpojumiem, finansēšanas plāns, izpildes termiņš un, attiecīgā gadījumā, metode, kas piemērojama darbības izmaksu noteikšanai, un atbalsta izmaksas nosacījumi.

Minētajā dokumentā izklāsta arī vadošā partnera pienākumus attiecībā uz līdzekļu atgūšanu, ievērojot 52. pantu. Minētos pienākumus nosaka uzraudzības komiteja.

1.   Darbībās, kas atlasītas Interreg A, B un D programmās, ir iesaistīti partneri no vismaz divām iesaistītajām valstīm vai AZT, un vismaz viens no tiem ir saņēmējs no dalībvalsts.

Darbībās, kas atlasītas Interreg Europe un URBACT programmās, ir iesaistīti partneri no vismaz trim iesaistītajām valstīm, un vismaz divi no tiem ir saņēmēji no dalībvalstīm.

Saņēmēji, kas saņem atbalstu no Interreg fondiem, un partneri, kas piedalās darbībā, bet nesaņem nekādu finansiālu atbalstu no minētajiem fondiem (kopā “partneri”), veido Interreg darbības partnerību.

2.   Interreg darbību var īstenot vienā vienīgā valstī vai AZT, ar noteikumu, ka darbības pieteikumā ir norādīts, kāda būs ietekme uz programmas teritoriju un kādi būs tās ieguvumi.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro darbībām saskaņā ar pārrobežu programmu PEACE PLUS, ja tā darbojas miera un izlīguma labā.

4.   Partneri sadarbojas Interreg darbību izstrādē un īstenošanā, kā arī to nodrošināšanā ar personālu vai finansēšanā vai abās minētajās dimensijās.

Attiecībā uz Interreg darbībām Interreg D programmās, partneriem no tālākajiem reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT ir jāsadarbojas tikai trijās no pirmajā daļā minētajām četrām dimensijām.

5.   Ja ir divi vai vairāk partneri, tad visi partneri izraugās vienu no tiem par vadošo partneri.

6.   Pārrobežu juridiska struktūra vai ETSG var būt vienīgais partneris Interreg darbībā saskaņā ar Interreg A, B un D programmām, ar noteikumu, ka tās dalībnieki ietver partnerus no vismaz divām iesaistītajām valstīm.

Interreg programmu Europe un URBACT pārrobežu juridiskajā struktūrā vai ETSG ir dalībnieki no vismaz trim iesaistītajām valstīm.

Juridiska struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, kāda līdzdalības fonda fondu vai – attiecīgā gadījumā – mazo projektu fondu, var būt vienīgais Interreg darbības partneris, nepiemērojot pirmajā daļā noteiktās prasības par tās sastāvu.

7.   Vienīgais partneris ir reģistrēts dalībvalstī, kura piedalās Interreg programmā.

1.   Interreg A, B un D programmas atbalsta ierobežota finanšu apjoma projektus vienā no šādiem veidiem:

2.   Ja Interreg B vai D programma nav spējīga izpildīt 1. punktā paredzēto pienākumu, šādas neizpildes iemeslus norāda programmas dokumentā saskaņā ar pielikumā izklāstītās veidnes 6. punktu.

1.   Kopējā iemaksa no ERAF vai – attiecīgā gadījumā – Savienības ārējās finansēšanas instrumenta mazo projektu fondos Interreg programmas ietvaros nepārsniedz 20 % no kopējā Interreg programmas piešķīruma.

Mazo projektu fonda līdzekļu galasaņēmēji saņem atbalstu no ERAF vai attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem ar saņēmēju starpniecību un īsteno mazos projektus minētā mazo projektu fonda ietvaros (“mazais projekts”).

2.   Mazo projektu fonds ir darbība Regulas (ES) 2021/1060 2. panta 4. punkta nozīmē, un to pārvalda saņēmējs, ņemot vērā savus uzdevumus un atlīdzību.

Saņēmējs ir pārrobežu juridiskā struktūra vai ETSG, vai struktūra, kam ir juridiskas personas statuss.

Saņēmējs atlasa mazos projektus, ko īsteno galasaņēmēji Regulas (ES) 2021/1060 2. panta 18. punkta nozīmē. Ja saņēmējs nav pārrobežu juridiska struktūra vai ETSG, tad struktūra, kurā piedalās pārstāvji no vismaz divām iesaistītajām valstīm, no kurām vismaz viena ir dalībvalsts, atlasa mazos kopprojektus.

3.   Dokumentā, kurā ir izklāstīti nosacījumi, ar kādiem mazo projektu fonds var saņemt finansējumu, papildus 22. panta 6. punktā noteiktajiem elementiem norāda arī elementus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka saņēmējs:

Saņēmējs nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda 36. pantā noteiktās prasības.

4.   Mazo projektu atlase nenozīmē, ka vadošā iestāde deleģē uzdevumus starpniekstruktūrai, kā minēts Regulas (ES) 2021/1060 71. panta 3. punktā.

5.   Personāla un citas izmaksas, kas atbilst 39. līdz 43. pantā minētajām izmaksu kategorijām un kas rodas saņēmēja līmenī par mazo projektu fonda vai fondu vadību, nepārsniedz attiecīgi 20 % no mazo projektu fonda vai fondu kopējām attiecināmajām izmaksām.

6.   Ja publiskā iemaksa mazajā projektā nepārsniedz 100 000 EUR, tad iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta ir vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā, izņemot projektus, kam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu.

Ja katra projekta kopējās izmaksas nepārsniedz 100 000 EUR, atbalsta summu vienam vai vairākiem mazajiem projektiem var noteikt, pamatojoties uz budžeta projektu, ko nosaka, katru gadījumu izskatot atsevišķi, un to ex ante apstiprina saņēmējs, kas pārvalda mazo projektu fondu.

Ja izmanto vienotas likmes finansējumu, tad to kategoriju izmaksas, kurām piemēro vienotu likmi, var atlīdzināt saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

1.   Vadošais partneris:

2.   Ja saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu noteiktajās prasībās nav paredzēts citādi, vadošais partneris nodrošina, ka pārējie partneri no attiecīgā Savienības fonda saņemt iemaksas kopējo summu pilnā apmērā un ievērojot grafiku, par ko vienojušies visi partneri, kā arī ievērojot to pašu procedūru, ko piemēro vadošajam partnerim. Nekādas summas neatvelk vai neietur un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas pārējiem partneriem samazinātu minēto līdzekļu apjomu.

3.   Ikvienu partneri dalībvalstī, trešā valstī, partnervalstī vai AZT, kas piedalās Interreg darbībā, var iecelt par vadošo partneri.

1.   Fondu summu, kas piešķirta tehniskajai palīdzībai, identificē kā daļu no finanšu piešķīruma katrai programmas prioritātei saskaņā ar 17. panta 3. punkta f) apakšpunktu, un tā nav atsevišķa prioritāte vai īpaša programma.

2.   Tehnisko palīdzību katrai Interreg programmai atlīdzina kā vienotas likmes finansējumu, šā panta 3. punktā norādītās procentuālās likmes piemērojot attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti katrā maksājuma pieteikumā, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 91. panta 3. punkta attiecīgi a) vai c) apakšpunktu.

3.   Procentuālā daļa no ERAF iemaksas un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, kas jāatlīdzina par tehnisko palīdzību, ir šāda:

4.   Interreg programmām, kam kopējais ERAF piešķīrums ir no 30 000 000 līdz 50 000 000 EUR, tehniskajai palīdzībai domāto summu, kas aprēķināta procentuāli, palielina vēl par 500 000 EUR. Šo summu Komisija pieskaita pirmajam starpposma maksājumam.

5.   Interreg programmām, kam kopējais ERAF piešķīrums ir mazāks par 30 000 000 EUR, tehniskajai palīdzībai vajadzīgo summu, ko izsaka EUR, un attiecīgo procentuālo apjomu nosaka Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina attiecīgo Interreg programmu, ievērojot 18. pantu.

1.   Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās konkrētajā programmā, ar vadošās iestādes piekrišanu izveido komiteju attiecīgās Interreg programmas īstenošanas uzraudzībai (“uzraudzības komiteja”) trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalstīm paziņots par Komisijas lēmumu, ar ko apstiprina Interreg programmu, ievērojot 18. pantu.

2.   Katra uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu.

Uzraudzības komitejas un – attiecīgā gadījumā – koordinācijas komitejas reglaments nepieļauj nekādu interešu konflikta situāciju Interreg darbību atlasē, un tajā ir noteikumi par balsstiesībām un noteikumi par sanāksmju apmeklēšanu.

3.   Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata visus jautājumus, kas skar programmas progresu tās mērķu sasniegšanā.

4.   Vadošā iestāde uzraudzības komitejas reglamentu un gan datu, gan informācijas kopsavilkumu, tostarp uzraudzības komitejas apstiprinātos lēmumus, publicē 36. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

1.   Par katras Interreg programmas uzraudzības komitejas sastāvu vienojas dalībvalstis un – attiecīgā gadījumā – trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās minētajā programmā; un nodrošina, ka komitejas sastāvā tiek līdzsvaroti pārstāvētas:

Uzraudzības komitejas sastāvā ir ņemts vērā attiecīgajā Interreg programmā iesaistīto dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu un AZT skaits.

2.   Vadošā iestāde uzraudzības komitejas locekļu sarakstu publicē 36. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

3.   Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā piedalās kā padomdevēji.

1.   Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

2.   Papildus 22. pantā uzskaitītajiem pienākumiem saistībā ar darbību atlasi uzraudzības komiteja apstiprina:

1.   Komisija var organizēt pārskatīšanu, kurā izvērtē Interreg programmu veikumu.

Pārskatīšanu var veikt rakstiski.

2.   Pēc Komisijas pieprasījuma vadošā iestāde viena mēneša laikā sniedz Komisijai precīzu informāciju par 30. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem. Minētās informācijas pamatā ir visjaunākie dati, kas pieejami dalībvalstīm un – attiecīgā gadījumā – trešām valstīm, partnervalstīm un AZT.

3.   Pārskatīšanas iznākumu fiksē saskaņotā protokolā.

4.   Vadošā iestāde turpina risināt Komisijas izvirzītos jautājumus, un trīs mēnešu laikā no pārskatīšanas dienas informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

1.   Katra vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta kumulatīvus datus par attiecīgo Interreg programmu līdz katra gada 31. janvārim, 30. aprīlim, 31. jūlijam un 31. oktobrim, izmantojot Regulas (ES) 2021/1060 VII pielikumā doto veidni, izņemot šā panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā prasīto informāciju, ko nosūta līdz katra gada 31. janvārim un 31. jūlijam.

Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 31. janvāris un pēdējās – 2030. gada 31. janvāris.

2.   Šā panta 1. punktā minētos datus sadala pa katras prioritātes konkrētajiem mērķiem, un tie attiecas uz šādiem aspektiem:

3.   Attiecībā uz finanšu instrumentiem datus sniedz arī par šādiem rādītājiem:

4.   Saskaņā ar šo pantu iesniegtie dati ir uzticami un atspoguļo datus, kas tā mēneša beigās, kas ir pirms iesniegšanas mēneša, pieejami Regulas (ES) 2021/1060 72. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā elektroniskajā sistēmā.

5.   Vadošā iestāde publicē visus Komisijai nosūtītos datus vai nodrošina saiti uz tiem 36. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

1.   Katra vadošā iestāde Komisijai līdz 2031. gada 15. februārim iesniedz attiecīgās Interreg programmas galīgo snieguma ziņojumu.

Galīgo snieguma ziņojumu iesniedz, izmantojot veidni, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 43. panta 5. punktu.

2.   Galīgajā snieguma ziņojumā novērtē programmas mērķu sasniegšanu, pamatojoties uz elementiem, kas uzskaitīti 30. pantā, izņemot tā 1. punkta c) apakšpunktu un 2. punkta d) apakšpunktu.

3.   Komisija pārbauda galīgo snieguma ziņojumu un informē vadošo iestādi par visiem apsvērumiem piecu mēnešu laikā no minētā ziņojuma saņemšanas dienas. Ja šādi apsvērumi tiek sniegti, vadošā iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju saistībā ar minētajiem apsvērumiem un attiecīgā gadījumā trīs mēnešu laikā no apsvērumu saņemšanas informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem. Komisija divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemta visa nepieciešamā informācija no vadošās iestādes, to informē par ziņojuma apstiprināšanu. Ja Komisija minētajos termiņos neinformē vadošo iestādi, ziņojumu uzskata par pieņemtu.

4.   Vadošā iestāde galīgo snieguma ziņojumu publicē 36. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

1.   Kopīgos iznākuma un rezultātu rādītājus, kas izklāstīti Regulas (ES) 2021/1058 I pielikumā, un vajadzības gadījumā programmām specifiskos iznākuma un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 16. panta 1. punktu un šīs regulas 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta ii) punktu un 32. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

2.   Attiecīgā gadījumā programmām specifiskos iznākuma un rezultātu rādītājus izmanto papildus rādītājiem, kuri tika atlasīti saskaņā ar 1. punktu.

Visus kopīgos iznākuma un rezultātu rādītājus, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2021/1058 I pielikuma 2. tabulā, var izmantot arī attiecībā uz konkrētajiem mērķiem saskaņā ar jebkuru 1.–5. politikas mērķi vai – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Interreg konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti šīs regulas 14. panta 4. un 5. punktā.

3.   Iznākuma rādītāju atskaites vērtība ir nulle. 2024. gadam noteiktie starpposma rādītāji un 2029. gadam nospraustie mērķrādītāji ir kumulatīvi.

1.   Dalībvalsts vai vadošā iestāde veic programmu izvērtēšanu saistībā ar vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem: efektivitāte, lietderīgums, piemērotība, saskanība un Savienības pievienotā vērtība, ar mērķi uzlabot programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti. Izvērtēšana var attiekties arī uz citiem būtiskiem kritērijiem, piemēram, iekļautību, nediskrimināciju un redzamību, un tā var attiekties uz vairāk nekā vienu programmu.

2.   Papildus 1. punktā minētajām izvērtēšanām līdz 2029. gada 30. jūnijam tiks izvērtēta katra programma, lai novērtētu tās ietekmi.

3.   Izvērtēšanu uztic funkcionāli neatkarīgiem iekšējiem vai ārējiem ekspertiem.

4.   Vadošā iestāde nodrošina procedūras, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus.

5.   Vadošā iestāde izstrādā izvērtēšanas plānu, kas var aptvert arī vairākas Interreg programmas.

6.   Vadošā iestāde izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai iesniedz ne vēlāk kā vienu gadu pēc Interreg programmas apstiprināšanas.

7.   Vadošā iestāde visus izvērtējumus publicē 36. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

1.   Katra vadošā iestāde katrai Interreg programmai norāda komunikācijas koordinatoru. Komunikācijas koordinators var būt atbildīgs par vairāk nekā vienu programmu.

2.   Vadošā iestāde nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc Interreg programmas apstiprināšanas, ievērojot 18. pantu, ir izveidota tīmekļa vietne, kurā pieejama tāda informācija par katru tās atbildībā esošo Interreg programmu, kura aptver programmas mērķus, aktivitātes, pieejamās finansēšanas iespējas un sasniegumus.

3.   Piemēro Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 2. līdz 6. punktu par vadošās iestādes pienākumiem.

4.   Katrs Interreg darbības partneris vai katra struktūra, kura īsteno finanšu instrumentus, atzīst atbalstu, ko Interreg darbība saņēmusi no Interreg fonda, tostarp resursus, ko atkalizmanto finanšu instrumentiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 62. pantu, proti:

Vārdu “Interreg” izvieto līdzās Savienības simbolam saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 47. pantu.

5.   Attiecībā uz mazo projektu fondiem un finanšu instrumentiem saņēmējs ar līguma noteikumiem nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda prasības publiski informēt par Interreg darbību.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem galasaņēmējs atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību, jo īpaši pasākumu un to rezultātu popularizēšanā, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa un lietderīga.

6.   Ja korektīvie pasākumi nav īstenoti, vadošā iestāde piemēro pasākumus, ņemot vērā proporcionalitātes principu, un atceļ līdz pat 2 % no atbalsta no fondiem:

1.   Visu Interreg darbību vai tās daļu var īstenot ārpus dalībvalsts, tostarp ārpus Savienības, ar noteikumu, ka šī Interreg darbība veicina attiecīgās Interreg programmas mērķu sasniegšanu.

2.   Neskarot noteikumus par attiecināmību, kas paredzēti 2021/1060 63. līdz 68. pantā, Regulas (ES) 2021/1058 5. un 7. pantā vai šajā nodaļā, tostarp saskaņā ar tām pieņemtajos aktos, iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT ar kopīgu lēmumu uzraudzības komitejā nosaka papildu noteikumus par Interreg programmu izdevumu attiecināmību tikai tām izdevumu kategorijām, ko minētie noteikumi neaptver. Minētie papildu noteikumi apver visu Interreg programmu kopumā.

Tomēr tad, ja Interreg programmas ietvaros darbības tiek atlasītas, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, minētos papildu noteikumus pieņem, pirms tiek publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus. Visos citos gadījumos minētos papildu noteikumus pieņem, pirms tiek atlasītas darbības.

3.   Jautājumos, uz ko neattiecas attiecināmības noteikumi, kas paredzēti Regulas (ES) 2021/1060 63. līdz 68. pantā, Regulas (ES) 2021/1058 5. un 7. pantā un šajā nodaļā, tostarp saskaņā ar tām pieņemtajos aktos vai noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. punktu, piemēro tās dalībvalsts un – attiecīgos gadījumos – trešo valstu, partnervalstu un AZT nacionālos noteikumus, kur izdevumi radušies.

4.   Ja starp vadošo iestādi un revīzijas iestādi rodas domstarpības par šādas Interreg programmas ietvaros atlasītas Interreg darbības atbalsttiesīgumu kā tādu, tad par noteicošo uzskata vadošās iestādes viedokli, pienācīgi ņemot vērā uzraudzības komitejas atzinumu.

5.   AZT nav tiesīgas saņemt atbalstu no ERAF Interreg programmu ietvaros, bet var minētajās programmās piedalīties saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

1.   Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT var Interreg programmas uzraudzības komitejā vienoties, ka izdevumi, kas ietilpst vienā vai vairākās 39. līdz 44. pantā minētajās kategorijās, nav attiecināmi saskaņā ar vienu vai vairākām Interreg programmas prioritātēm.

2.   Visi izdevumi, kas saskaņā ar šo regulu ir attiecināmi, attiecas uz darbības vai tās daļas sākšanas vai sākšanas un īstenošanas izmaksām.

3.   Par attiecināmām nav uzskatāmas šādas izmaksas:

4.   Ja, lai aprēķinātu attiecināmās izmaksas, kas nav darbības tiešās personāla izmaksas, izmanto Regulas (ES) 2021/1060 56. panta 1. punktā paredzēto vienoto likmi, to nepiemēro tiešajām personāla izmaksām, kuras aprēķina, pamatojoties uz vienotu likmi, kā minēts šīs regulas 39. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

5.   Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 76. panta 1. punkta c) apakšpunkta, citā valūtā maksātos izdevumus katrs saņēmējs, kas nāk no valstīm, kuras nav pieņēmušas euro kā savu valūtu, pārrēķina euro, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto maiņas kursu tajā mēnesī, kurā minētie izdevumi tika iesniegti verifikācijai.

1.   Personāla izmaksas veido bruto darbaspēka izmaksas, kas rodas, nodarbinot Interreg partnera darbiniekus vienā no šādiem veidiem:

2.   Personāla izmaksas ir tikai šādas:

Attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktu algas maksājumiem var pielīdzināt maksājumus fiziskām personām, ko Interreg partneris nodarbina saskaņā ar līgumu, kurš nav darba vai darbu izpildes līgums, un šādu līgumu uzskata par nodarbinātības dokumentu.

3.   Personāla izmaksas var atlīdzināt:

4.   Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras veic nepilna darba laika uzdevumu, kas ir saistīts ar attiecīgo darbību, var aprēķināt kā:

5.   Attiecībā uz darbiniekiem, kas nodarbināti, ievērojot 1. punkta d) apakšpunktu, stundas likmi reizina ar to stundu skaitu, kuras faktiski nostrādātas saistībā ar darbību, pamatojoties uz laika reģistrēšanas sistēmu.

1.   Biroja un administratīvās izmaksas ir tikai šādi elementi:

2.   Biroja un administratīvās izmaksas var aprēķināt kā fiksētu procentuālo daļu no bruto darbaspēka izmaksām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 54. panta pirmās daļas b) punktu.

1.   Ceļa un uzturēšanās izmaksas, neatkarīgi no tā, vai šādas izmaksas rodas un tiek samaksātas programmas teritorijā vai ārpus tās, ir tikai šādi izmaksu elementi:

2.   Ja kāds no 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajiem izmaksu elementiem ir segts ar dienas naudu, to neatlīdzina papildus dienas naudai.

3.   Ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas radušās ārējiem ekspertiem un pakalpojumu sniedzējiem, ietilpst ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksās, kas minētas 42. pantā.

4.   Šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitīto izmaksu elementu tiešu apmaksu, ko veicis saņēmēja darbinieks, pamato ar pierādījumu par to, ka saņēmējs ir atlīdzinājis minētajam darbiniekam.

5.   Ceļa un uzturēšanās izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 15 % no minētās darbības tiešajām personāla izmaksām, neprasot dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu, lai noteiktu piemērojamo likmi.

1.   Izmaksas par aprīkojumu, ko attiecīgās darbības saņēmējs iegādājas, īrē vai nomā, izņemot 40. pantā minēto aprīkojumu, aptver tikai turpmāk minēto:

2.   Izmaksas par lietota aprīkojuma iegādi var uzskatīt par attiecināmām, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1.   Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, Regulas (ES) 2021/1060 71. panta nolūkā izraugās vienu vienīgu vadošo iestādi un vienu vienīgu revīzijas iestādi.

2.   Vadošā iestāde un revīzijas iestāde atrodas tajā pašā dalībvalstī.

3.   Attiecībā uz pārrobežu programmu PEACE PLUS – ja par vadošo iestādi ir izraudzīta Īpašo ES programmu struktūrvienība –, uzskata, ka tā atrodas dalībvalstī.

4.   Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, par šīs programmas vadošo iestādi var izraudzīties ETSG.

5.   Ja vadošā iestāde izraugās Interreg programmas starpniekstruktūru saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 71. panta 3. punktu, starpniekstruktūra pilda minētos uzdevumus vairāk nekā vienā iesaistītajā dalībvalstī vai attiecīgā gadījumā trešā valstī, partnervalstī vai AZT. Neskarot šīs regulas 22. pantu, viena vai vairākas starpniekstruktūras var veikt minētos uzdevumus tikai vienā iesaistītajā dalībvalstī vai attiecīgā gadījumā trešā valstī, partnervalstī vai AZT, ja šāda pieeja ir balstīta uz esošām struktūrām.

1.   Interreg programmas vadošā iestāde pilda Regulas (ES) 2021/1060 72., 74. un 75. pantā noteiktās funkcijas, izņemot minētās regulas 72. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 73. pantā minēto darbību atlases pienākumu un, ja grāmatvedības funkciju veic cita struktūra saskaņā ar šīs regulas 47. pantu, izņemot Regulas (ES) 2021/1060 74. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos maksājumus saņēmējiem. Minētās funkcijas tiek pildītas visā minētās programmas aptvertajā teritorijā, ievērojot šīs regulas VIII nodaļā noteiktās atkāpes.

2.   Vadošā iestāde, apspriedusies ar dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm, partnervalstīm un AZT, kas piedalās Interreg programmā, izveido kopīgu sekretariātu, kura darbinieku sastāvs atspoguļo programmas partnerību.

Kopīgais sekretariāts palīdz vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai to attiecīgo funkciju izpildē. Kopīgais sekretariāts sniedz arī potenciāliem saņēmējiem informāciju par finansējuma iespējām no Interreg programmām un palīdz saņēmējiem un partneriem darbību īstenošanā.

Interreg programmām, kas saņem atbalstu arī no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, vienu vai vairākus kopīgā sekretariāta filiāles birojus var izveidot vienā vai vairākās partnervalstīs vai AZT, lai tas savus uzdevumus pildītu tuvāk potenciālajiem saņēmējiem un partneriem no attiecīgās partnervalsts vai AZT.

3.   Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 74. panta 1. punkta a) apakšpunkta un neskarot šīs regulas 45. panta 5. punktu, dalībvalstis un – attiecīgā gadījumā – trešā valsts, partnervalsts vai AZT, kas piedalās Interreg programmā, var nolemt, ka Regulas (ES) 2021/1060 74. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās pārvaldības verifikācijas jāveic, katrai dalībvalstij identificējot struktūru vai personu, kas ir atbildīga par šo verifikāciju savā teritorijā (“kontrolieris”).

4.   Kontrolieri var būt tās pašas struktūras, kas atbild par šādu verifikāciju veikšanu mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmām vai – trešo valstu, partnervalstu vai AZT gadījumā – par salīdzinošu verifikāciju veikšanu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu satvarā. Ikviens kontrolieris ir funkcionāli neatkarīgs no revīzijas iestādes vai no jebkura revidentu grupas locekļa.

5.   Ja ir nolemts, ka pārvaldības verifikācijas, ievērojot 4. punktu, veic identificēti kontrolieri vadošā iestāde pārliecinās, ka identificēts kontrolieris ir pārbaudījis darbībā iesaistīto saņēmēju izdevumus.

6.   Katra dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT nodrošina, ka saņēmēja izdevumus var pārbaudīt trīs mēnešu laikposmā no brīža, kad attiecīgais saņēmējs ir iesniedzis dokumentus.

7.   Katra dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT ir atbildīga par savā teritorijā veiktajām verifikācijām.

8.   Katra dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts un AZT kā kontrolieri identificē vai nu valsts vai reģionālu iestādi, vai arī privātu struktūru vai fizisku personu, kā izklāstīts 9. punktā.

9.   Ja kontrolieris, kas veic pārvaldības verifikācijas, ir privāta struktūra vai fiziska persona, minētie kontrolieri atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

1.   Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, vienojas par kārtību, kādā pilda grāmatvedības funkciju.

2.   Grāmatvedības funkcija sastāv no Regulas (ES) 2021/1060 76. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītajiem uzdevumiem un aptver arī Komisijas veiktos maksājumus un parasti arī maksājumus vadošajam partnerim saskaņā ar minētās regulas 74. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

1.   Interreg programmas revīzijas iestāde veic šajā pantā un 49. pantā paredzētās funkcijas visā minētās Interreg programmas aptvertajā teritorijā.

Ja revīzijas iestādei nav atļaujas visā sadarbības programmas aptvertajā teritorijā, tai palīdz revidentu grupa, kuru veido pārstāvji no katras dalībvalsts un attiecīgā gadījumā trešās valsts, partnervalsts vai AZT, kas piedalās Interreg programmā. Katra dalībvalsts un attiecīgā gadījumā katra trešā valsts, partnervalsts vai AZT ir atbildīga par savā teritorijā veiktajām revīzijām.

Katrs katras dalībvalsts un attiecīgā gadījumā katras trešās valsts, partnervalsts vai AZT, kas piedalās Interreg programmā, pārstāvis atbild par to, lai sniegtu tos faktus par izdevumiem savā teritorijā, kuri ir vajadzīgi revīzijas iestādei sava novērtējuma veikšanai.

Revidentu grupu izveido trīs mēnešos pēc tā lēmuma pieņemšanas, ar ko apstiprina Interreg programmu, ievērojot 18. pantu. Tā izstrādā savu reglamentu, un to vada Interreg programmas revīzijas iestāde.

Revidenti ir funkcionāli neatkarīgi no struktūrām vai personām, kas atbildīgas par pārvaldības verifikācijām, ievērojot 46. panta 3. punktu.

2.   Interreg programmas revīzijas iestāde ir atbildīga par sistēmas revīzijām un darbību revīzijām nolūkā sniegt Komisijai neatkarīgu apliecinājumu par pārvaldības un kontroles sistēmu rezultatīvu funkcionēšanu un Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību.

3.   Ja Interreg programma ir iekļauta datu kopā, no kuras Komisija atlasa kopizlasi, ievērojot 49. panta 1. punktu, revīzijas iestāde veic Komisijas izvēlēto darbību revīzijas nolūkā sniegt Komisijai neatkarīgu apliecinājumu par pārvaldības un kontroles sistēmu rezultatīvu funkcionēšanu.

4.   Revīziju veic saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem.

5.   Revīzijas iestāde sagatavo un pēc katra grāmatvedības gada beigām līdz 15. februārim iesniedz Komisijai gada revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas 63. panta 7. punktu, izmantojot Regulas (ES) 2021/1060 XIX pielikumā doto veidni un balstoties uz visu paveikto revīzijas darbu; atzinums aptver katru no šiem elementiem:

Ja Interreg programma ir iekļauta datu kopā, no kuras Komisija atlasa kopizlasi, ievērojot 49. panta 1. punktu, ikgadējais revīzijas atzinums aptver tikai šā punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētos elementus.

Pēc vadošās iestādes paziņojuma Komisija var minēto termiņu – 15. februāri – izņēmuma kārtā pagarināt līdz 1. martam.

6.   Revīzijas iestāde sagatavo un pēc katra grāmatvedības gada beigām līdz 15. februārim, izmantojot Regulas (ES) 2021/1060 XX pielikumā doto veidni, iesniedz Komisijai gada kontroles ziņojumu saskaņā ar Finanšu regulas 63. panta 5. punkta b) apakšpunktu, kurš apstiprina šā panta 5. punktā minēto revīzijas atzinumu un kurā izklāstīts konstatējumu kopsavilkums, tostarp kļūdu būtības un apmēra un sistēmu trūkumu analīze, kā arī ierosinātie un īstenotie korektīvie pasākumi un rezultātā iegūtais kopējais kļūdu īpatsvars un atlikušo kļūdu īpatsvars attiecībā uz Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļautajiem izdevumiem.

7.   Ja Interreg programma ir iekļauta datu kopā, no kuras Komisija atlasa kopizlasi, ievērojot 49. panta 1. punktu, revīzijas iestāde, izmantojot Regulas (ES) 2021/1060 XX pielikumā doto veidni, sagatavo šā panta 6. punktā minēto gada kontroles ziņojumu, kurā ievērotas Finanšu regulas 63. panta 5. punkta b) apakšpunkta prasības, un kurš apstiprina šā panta 5. punktā minēto revīzijas atzinumu.

Minētajā ziņojumā ir izklāstīts konstatējumu kopsavilkums, tostarp kļūdu būtības un apmēra un sistēmu trūkumu analīze, kā arī ierosinātie un īstenotie korektīvie pasākumi, revīzijas iestādes veikto darbību revīziju rezultāti saistībā ar 49. panta 1. punktā minēto kopizlasi un Interreg iestāžu piemērotās finansiālās korekcijas attiecībā uz atsevišķiem pārkāpumiem, ko revīzijas iestāde šajās darbībās atklājusi.

8.   Revīzijas iestāde iesniedz Komisijai sistēmas revīzijas ziņojumus, tiklīdz ir noslēgusies ierunu procedūra ar attiecīgajām revidējamajām struktūrām.

9.   Komisija un revīzijas iestāde regulāri tiekas vismaz reizi gadā, ja vien tās nav vienojušās citādi, nolūkā izskatīt revīzijas stratēģiju, gada kontroles ziņojumu un revīzijas atzinumu, koordinēt revīzijas plānus un metodes un apmainīties ar viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.

1.   Komisija, izmantojot statistiskas atlases metodi, atlasa to darbību (vai citu izlases vienību) kopizlasi, kura nepieciešama, lai revīzijas iestādes varētu revidēt darbības Interreg programmās, kuras saņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, par katru grāmatvedības gadu.

Kopizlase ir reprezentatīva visām datu kopā ietilpstošajām Interreg programmām.

Kopizlases atlases vajadzībām Komisija var Interreg programmas stratificēt grupās atkarībā no to specifiskajiem riskiem.

2.   Programmas iestādes kopizlases atlasei nepieciešamo informāciju Komisijai sniedz līdz 1. augustam pēc katra grāmatvedības gada beigām.

Informāciju iesniedz standartizētā elektroniskā formātā, tā ir pilnīga un ir saskanīga ar izdevumiem, ko Komisija deklarējusi atsauces grāmatvedības gadā.

3.   Neskarot prasību veikt revīziju, kā minēts 48. panta 2. punktā, revīzijas iestādes neveic papildu revīziju par kopizlasē iekļauto Interreg programmu darbībām, ja vien to nepieprasa Komisija saskaņā ar šā panta 8. punktu vai ja vien tie nav gadījumi, kad revīzijas iestāde ir konstatējusi specifiskus riskus.

4.   Komisija attiecīgo Interreg programmu revīzijas iestādes par atlasīto kopizlasi informē pietiekami savlaicīgi, lai tās kopumā varētu veikt darbību revīzijas līdz 1. septembrim pēc katra grāmatvedības gada beigām.

5.   Attiecīgās revīzijas iestādes informāciju par šo revīziju rezultātiem, kā arī par finansiālajām korekcijām par atklātiem atsevišķiem pārkāpumiem iesniedz, vēlākais, gada kontroles ziņojumos, kas jāsniedz Komisijai, ievērojot 48. panta 6. un 7. punktu.

6.   Kad Komisija ir novērtējusi darbību revīziju rezultātus, kas atlasīti, ievērojot 1. punktu, tā sava ticamības pārbaudes procesa vajadzībām aprēķina vispārīgo ekstrapolēto kļūdu īpatsvaru attiecībā uz tām Interreg programmām, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase.

7.   Ja 6. punktā minētais vispārīgais ekstrapolētais kļūdas īpatsvars pārsniedz 2 % no to Interreg programmu deklarētajiem kopējiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija aprēķina vispārīgo atlikušo kļūdu īpatsvaru, ņemot vērā finansiālās korekcijas, ko attiecīgās Interreg programmas iestādes piemērojušas par pārkāpumiem, kuri atklāti, revidējot darbības, kas atlasītas, ievērojot 1. punktu.

8.   Ja 7. punktā minētais vispārīgais atlikušais kļūdas īpatsvars ir vairāk kā 2 % no to Interreg programmu deklarētajiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija nosaka, vai ir jāprasa konkrētas Interreg programmas vai visvairāk skarto Interreg programmu grupas revīzijas iestādei veikt papildu revīzijas darbu, lai sīkāk izvērtētu kļūdas īpatsvaru un novērtētu nepieciešamos koriģējošos pasākumus attiecībā uz Interreg programmām, ko skar atklātie pārkāpumi.

9.   Balstoties uz tāda papildu revīzijas darba rezultātu novērtējumiem, kurš tiek prasīts, ievērojot šā panta 8. punktu, Komisija var prasīt piemērot papildu finansiālas korekcijas tām Interreg programmām, ko skar atklātie pārkāpumi. Tādos gadījumos Interreg iestādes veic nepieciešamās finansiālās korekcijas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 103. pantu.

10.   Katra tādas Interreg programmas revīzijas iestāde, par kuru šā panta 2. punktā minētās informācijas trūkst, tā ir nepilnīga vai nav iesniegta minētā punkta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, veic atsevišķu atlasi attiecībā uz šo Interreg programmu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 79. pantu.

1.   ERAF iemaksu un attiecīgā gadījumā atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem katrai Interreg programmai iemaksā vienā vienotā kontā bez valstu apakškontiem saskaņā ar 47. panta 2. punktu.

2.   Ja ir pieejami līdzekļi, Komisija izmaksā priekšfinansējumu, pamatojoties uz kopējo atbalstu no katra Interreg fonda, kā noteikts katras Interreg programmas apstiprināšanas lēmumā, ko pieņem, ievērojot 18. pantu; 2022.–2026. gadā priekšfinansējumu izmaksā kā gada maksājumus pirms 1. jūlija, bet apstiprināšanas lēmuma gadā ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas:

3.   Ja Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un IPA III PRS un ja ERAF iemaksa ir 50 % no kopējā Savienības piešķīruma vai mazāk, tad Komisija izmaksā priekšfinansējumu saskaņā ar IPA III regulas attiecīgo noteikumu.

4.   Ja Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un vai nu no KASSI, vai arī gan no KASSI, gan no IPA III un ja ERAF iemaksa ir 50 % no kopējā Savienības piešķīruma vai mazāk, tad Komisija izmaksā priekšfinansējumu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/947 22. panta 5. punktu, ņemot vērā faktiskās finanšu vajadzības.

Ievērojot šā punkta pirmo daļu, priekšfinansējumam mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) 2021/1060 96. un 97. pantu.

5.   Summu, kas izmaksāta kā priekšfinansējums, dzēš no Komisijas kontiem katru gadu par 2021. un 2022. gadu un ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā par 2023. gadu un par turpmākajiem gadiem, kā arī attiecībā uz summām, kas izmaksātas kā priekšfinansējums, kas noteikts, ievērojot 3. un 4. punktu.

1.   Vadošā iestāde nodrošina, ka no vadošā vai vienīgā saņēmēja tiek atgūtas visas pārkāpuma rezultātā samaksātās summas. Partneri atmaksā vadošajam partnerim saņēmējam visas nepamatoti izmaksātās summas.

2.   Dalībvalstis, trešās valstis, partnervalstis vai AZT, kas piedalās attiecīgajā Interreg programmā, var nolemt, ka ne vadošajam, ne vienīgajam partnerim, ne programmas vadošajai iestādei nav pienākuma atgūt nepamatoti izmaksāto summu, kas nepārsniedz 250 EUR, neieskaitot procentus, no jebkura Interreg fonda sniegtā ieguldījuma darbībā grāmatvedības gadā.

Nav jāsniedz nekāda informācija Komisijai papildus informācijai par lēmuma pieņemšanu, ievērojot pirmo daļu.

3.   Ja vadošais partneris nespēj nodrošināt līdzekļu atmaksu no pārējiem partneriem vai ja vadošā iestāde nespēj nodrošināt līdzekļu atmaksu no vadošā vai vienīgā partnera, tad dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT, kuras teritorijā atrodas vai – ETSG gadījumā – ir reģistrēts attiecīgais partneris, atlīdzina vadošajai iestādei visas summas, kas tika nepamatoti izmaksātas minētajam partnerim. Vadošā iestāde atbild par attiecīgo summu atlīdzināšanu Savienības vispārējā budžetā atbilstoši Interreg programmā izklāstītajai saistību sadalīšanai starp iesaistītajām dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT.

4.   Kad dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT ir atlīdzinājusi vadošajai iestādei visas partnerim nepamatoti izmaksātās summas, tā var turpināt vai sākt atgūšanas procedūru pret šo partneri, ievērojot savus tiesību aktus. Ja atgūšana ir sekmīga, dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT var izmantot minētās summas attiecīgās Interreg programmas valsts līdzfinansējumam. Dalībvalstij, trešai valstij, partnervalstij vai AZT nav nekādu ziņošanas pienākumu pret programmas iestādēm, uzraudzības komiteju vai Komisiju par šādu valsts veiktu atgūšanu.

5.   Ja dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT nav atlīdzinājusi, ievērojot šā panta 4. punktu, vadošajai iestādei visas partnerim nepamatoti izmaksātās summas, par minētajām summām Komisija izdod atgūšanas rīkojumu, kuru izpilda, kad vien iespējams, ar ieskaitu attiecīgi no dalībvalsts, trešās valsts, partnervalsts vai AZT. Tāda atgūšana nav finansiāla korekcija un nesamazina no ERAF vai no jebkāda Savienības ārējās finansēšanas instrumenta piešķirto atbalstu attiecīgajai Interreg programmai. Atgūtā summa ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 3. punktu.

Attiecībā uz summām, ko dalībvalsts nav atlīdzinājusi vadošajai iestādei, ieskaits attiecas uz turpmākiem maksājumiem tai pašai Interreg programmai. Tad vadošā iestāde veic ieskaitu attiecībā uz minēto dalībvalsti saskaņā ar saistību sadalījumu, kāds Interreg programmā noteikts starp iesaistītajām dalībvalstīm gadījumā, ja vadošā iestāde vai Komisija nosaka finanšu korekcijas.

Attiecībā uz summām, ko trešā valsts, partnervalsts vai AZT nav atlīdzinājušas vadošajai iestādei, ieskaits attiecas uz turpmākiem maksājumiem programmām saskaņā ar attiecīgajiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.

1.   Katra trešā valsts, partnervalsts un AZT, kas piedalās Interreg programmā, norāda valsts vai reģionālu iestādi kā kontaktpunktu vadošajai iestādei (“kontaktpunkts”).

2.   Kontaktpunkts, struktūra, kas līdzvērtīga Interreg programmu komunikācijas koordinatoram, ko paredz 36. panta 1. punkts, vai filiāles birojs vai biroji palīdz vadošajai iestādei un partneriem attiecīgajā trešā valstī, partnervalstī vai AZT veikt 36. panta 2.–6. punktā uzskaitītos uzdevumus.

1.   Interreg A programmas, kas saņem atbalstu gan no ERAF, gan no IPA III PRS vai KASSI PRS, īsteno dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai partnervalstī.

Pārrobežu programmu PEACE PLUS īsteno dalītā pārvaldībā gan Īrijā, gan Apvienotajā Karalistē.

2.   Interreg B un C programmas, kas saņem apvienotas iemaksas no ERAF un no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī, partnervalstī, iesaistītā AZT vai – attiecībā uz Interreg D – jebkurā AZT neatkarīgi no tā, vai minētā AZT saņem atbalstu no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.

3.   Tādas Interreg D programmas, kas saņem apvienotas iemaksas no ERAF un no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno jebkurā no šādiem veidiem:

Ja Interreg D programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā, piemēro 61. pantu.

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 63. panta 2. punkta, iemaksu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem var saņemt par izdevumiem, ja tie radušies un samaksāti, sagatavojot un īstenojot Interreg darbības, sākot no 2021. gada 1. janvāra, vai no programmas iesniegšanas datuma, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk, bet var tikt prasīti no programmas pēc dienas, kad noslēgts finansēšanas nolīgums ar attiecīgo trešo valsti, partnervalsti vai AZT.

Neraugoties uz to, izdevumi par tehnisko palīdzību, kuru pārvalda programmas iestādes, kas atrodas dalībvalstī, var jau tikt prasīti no programmas pirms dienas, kad ar attiecīgo trešo valsti, partnervalsti vai AZT tika noslēgts finansēšanas nolīgums.

2.   Ja Interreg programma darbību atlasē izmanto uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, šādos uzaicinājumos pieteikumu saņemt iemaksu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem var iekļaut pat tad, ja tie izsludināti un darbības atlasītas, vēl pirms tika noslēgts attiecīgais finansēšanas nolīgums.

Vadošā iestāde var iesniegt 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu pirms attiecīgā finansēšanas nolīguma noslēgšanas.

1.   Šajā nodaļā apskatītās Interreg programmas var atbalstīt “lielus infrastruktūras projektus”, proti, darbības, kas aptver tādu būvdarbu, pasākumu vai pakalpojumu kopumu, kuri paredzēti nedalāmas konkrēta rakstura funkcijas izpildei ar skaidri noteiktiem kopīgu interešu mērķiem, nolūkā realizēt investīcijas, kam ir pārrobežu ietekme un ieguvumi, un kuru budžeta daļas kopējas izmaksas vismaz 2 500 000 EUR apmērā ir piešķirta infrastruktūras iegādei, būvei vai modernizācijai.

2.   Katrs saņēmējs, kas īsteno lielu infrastruktūras projektu vai tā daļu, piemēro piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus.

3.   Dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgās Interreg programmas vadošā iestāde, nosūta Komisijai sarakstu ar plānotajiem lielajiem infrastruktūras projektiem, norādot to iecerēto nosaukumu, atrašanās vietu, budžetu un vadošo partneri. Minēto sarakstu nosūta kā atsevišķu dokumentu vai nu tad, kad Komisijai tiek sūtīta parakstīta finansēšanas nolīguma kopija vai īstenošanas nolīguma kopija, kā minēts 59. pantā, vai, vēlākais, divus mēnešus pirms tās uzraudzības komitejas vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejas sanāksmes dienas, kurā atlasa pirmo no paredzētajiem lielajiem infrastruktūras projektiem.

4.   Ja viena vai vairāku lielu infrastruktūras projektu atlase ir iekļauta uzraudzības komitejas vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejas sanāksmes darba programmā, tad vadošā iestāde katra šāda projekta koncepcijas aprakstu nosūta Komisijai informatīvos nolūkos, vēlākais, divus mēnešus pirms sanāksmes dienas. Koncepcijas apraksts nav garāks par trim lappusēm, un tajā ir norādīts nosaukums, atrašanās vieta, budžets, vadošais partneris un partneri, kā arī galvenie mērķi un nodevumi. Ja koncepcijas apraksts par vienu vai vairākiem lieliem infrastruktūras projektiem netiek nosūtīts Komisijai norādītajā termiņā, Komisija var prasīt, lai uzraudzības komitejas priekšsēdētājs vai koordinācijas komitejas priekšsēdētājs attiecīgos projektus svītrotu no sanāksmes darba programmas.

1.   Ja darbības īstenošanai saņēmējam ir nepieciešams pakalpojumu, piegāžu vai darbu iepirkums, piemēro šādus noteikumus:

2.   Ja līgums tiek piešķirts par precēm, darbiem vai pakalpojumiem, tad visos gadījumos, izņemot šā panta 1. punktā minētos, piemēro iepirkuma procedūras, kas paredzētas Finanšu regulas 178. un 179. pantā un minētās regulas I pielikuma 3. nodaļā 36. līdz 41. punktu.

1.   Lai īstenotu Interreg programmu trešā valstī, partnervalstī vai AZT, saskaņā ar Finanšu regulas 112. panta 4. punktu noslēdz finansēšanas nolīgumu starp Komisiju, kas pārstāv Savienību, un katru iesaistīto trešo valsti, partnervalsti vai AZT, kas tiek pārstāvēta saskaņā ar tās tiesisko regulējumu.

2.   Finansēšanas nolīgumu slēdz līdz nākamā gada 31. decembrim pēc gada, kad uzņēmās pirmās budžeta saistības, un to uzskata par noslēgtu dienā, kad to parakstījusi pēdējā puse.

Finansēšanas nolīgums stājas spēkā vai nu dienā, kad:

3.   Apstiprinot ārējo programmu, Komisija iesniedz finansēšanas nolīguma projektu.

Ja Interreg programmā iesaistīta vairāk nekā viena trešā valsts, partnervalsts vai AZT, vismaz vienu finansēšanas nolīgumu abas puses noslēdz pirms 2. punktā minētās dienas. Pārējās trešās valstis, partnervalstis vai AZT var parakstīt savus attiecīgos finansēšanas nolīgumus, vēlākais, otrā gada 30. jūnijā pēc gada, kad uzņēmās pirmās budžeta saistības.

4.   Dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgās Interreg programmas vadošā iestāde:

5.   Īstenošanas nolīgumā, kas parakstīts, ievērojot 4. punkta b) apakšpunktu, ir apskatīti vismaz šādi elementi:

6.   Ja dalībvalsts, kurā atrodas Interreg programmas vadošā iestāde, nolemj parakstīt finansēšanas nolīgumu, ievērojot šā panta 4. punkta b) apakšpunktu, minēto finansēšanas nolīgumu uzskata par Savienības budžeta izpildes instrumentu saskaņā ar Finanšu regulu, nevis par starptautisku nolīgumu LESD 216.–219. panta nozīmē.

1.   Ja trešā valsts, partnervalsts vai AZT vadošajai iestādei pārskaita tādu finansiālu iemaksu, lai atbalstītu Interreg programmu, kas nav tās līdzfinansējums šai Interreg programmai paredzētajam Savienības atbalstam, noteikumus par šo finansiālo iemaksu iekļauj šādā dokumentā:

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) punkta nolūkā īstenošanas nolīguma iedaļas var attiecīgā gadījumā attiekties gan uz pārskaitīto finansiālo iemaksu, gan uz Savienības atbalstu Interreg programmai.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētais īstenošanas nolīgums satur vismaz to informāciju par trešās valsts, partnervalsts vai AZT līdzfinansējumu, kas minēta 59. panta 5. punktā.

Turklāt tajā norāda šādu informāciju:

3.   Kas attiecas uz pārrobežu programmu PEACE PLUS, Apvienotās Karalistes finansiālā iemaksa – Finanšu regulas 21. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto ārējo piešķirto ieņēmumu veidā – ir daļa no budžeta apropriācijām 2. kategorijas “Kohēzija un vērtības” apakškategorijai “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”.

Uz minēto iemaksu attiecas specifisks finansēšanas nolīgums ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar šīs regulas 59. pantu. Šī specifiskā finansēšanas nolīguma puses ir Komisija un Apvienotā Karaliste, kā arī Īrija.

Konkrēto finansēšanas nolīgumu noslēdz pirms programmas īstenošanas sākšanas, lai Īpašo ES programmu struktūrvienība varētu programmas īstenošanai piemērot piemērojamos Savienības tiesību aktus.

1.   Ja – ar dalībvalsts un attiecīgo reģionu piekrišanu – Interreg D programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā, ievērojot attiecīgi šīs regulas 55. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, īstenošanas uzdevumus uztic vienai no struktūrām, kas uzskaitītas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, jo īpaši tādai struktūrai, kas atrodas iesaistītajā dalībvalstī, tostarp attiecīgās Interreg programmas vadošajai iestādei.

2.   Saskaņā ar Finanšu regulas 154. panta 6. punkta c) apakšpunktu Komisija var nolemt neprasīt minētā panta 3. un 4. punktā minēto ex ante novērtējumu, ja minētās regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētie budžeta izpildes uzdevumi ir uzticēti tālāko reģionu Interreg programmas vadošajai iestādei, kas norādīta, ievērojot šīs regulas 45. panta 1. punktu un saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 71. pantu.

3.   Ja Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētie budžeta izpildes uzdevumi ir uzticēti dalībvalsts organizācijai, piemēro minētās regulas 157. pantu.

4.   Ja programmu vai pasākumu, kas ir līdzfinansēti no viena vai vairākiem ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno trešā valsts, partnervalsts, AZT vai jebkura cita struktūra, kas ir uzskaitīta Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā vai minēta Regulā (ES) 2021/947 vai Lēmumā 2013/755/ES, vai abos, tad piemēro šo instrumentu attiecīgos noteikumus.

Nosacījumus, lai īstenotu daļu no Interreg D sadaļas programmas saskaņā ar netiešo pārvaldību, ievērojot šīs regulas 55. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, nosaka ar nolīgumu, kas noslēgts starp Komisiju, vadošo iestādi vai tās dalībvalsti un pilnvaroto iestādi.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 16. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus piešķir Komisijai uz nenoteiktu laikposmu no 2021. gada 1. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Deleģētais akts, kas pieņemts, ievērojot 16. panta 6. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 115. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.