a)

1.3.1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.3.1.   Provizoriskā definīcija: riteņa vai kāpurķēdes vidusplakne

Riteņa vai kāpurķēdes vidusplakne atrodas vienādā attālumā no abām plaknēm, kas norobežo telpu starp riteņa diska vai kāpurķēžu ārējām malām.”;

b)

1.3.2. punktam pievieno šādu teikumu:

“Kāpurķēžu traktoriem sliede ir attālums starp kāpurķēžu vidusplaknēm.”;

c)

1.4. punktam pievieno šādu teikumu:

“Kāpurķēžu traktoriem – attālums starp vertikālām plaknēm, kas ir perpendikulāras traktora gareniskajai vidusplaknei un iet caur dzenošo riteņu asīm.”;

d)

2.1.2. un 2.1.3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

e)

3.1.2.3. punktam pievieno šādu teikumu:

“Ar kāpurķēdēm aprīkota traktora gadījumā izgatavotājs nosaka kāpurķēžu iestatījumu.”;

f)

3.1.3.2. punkta otro un trešo teikumu aizstāj ar šādiem teikumiem:

“Brīdī, kad traktors atrodas nestabila līdzsvara stāvoklī, riteņiem vai kāpurķēdēm skarot zemi, šim leņķim jābūt vismaz 38°. Vienreiz testu veic, stūres ratu izgriežot līdz galam pa labi, un vienreiz – stūres ratu izgriežot līdz galam pa kreisi.”;

g)

3.1.4.3.1. punktu groza šādi:

h)

3.1.4.3.2.2. punktu aizstāj ar šādu:

i)

3.1.5.1. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Attālumu starp smaguma centru un pakaļējo asi (L3 ) vai starp smaguma centru un priekšējo asi (L2 ) aprēķina no traktora masas sadalījuma starp pakaļējiem un priekšējiem riteņiem vai kāpurķēdēm.”;

j)

3.1.5.2. punktu aizstāj ar šādu:

“3.1.5.2.   Pakaļējo (D3 ) un priekšējo (D2 ) riepu vai kāpurķēžu augstums

Izmēra attālumu no riepas vai kāpurķēžu augstākā punkta līdz zemes plaknei (6.5. attēls), un šo metodi izmanto gan priekšējām, gan pakaļējām riepām vai kāpurķēdēm.”;

k)

3.1.5.4. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Trieciena punktu nosaka ar tangentes plakni pret aizsargkonstrukciju, kas iet caur līniju, kura izveidota ar priekšējo un pakaļējo riepu vai kāpurķēžu augstākajiem ārējiem punktiem (6.7. attēls).”;

l)

3.1.5.6. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Trieciena punktu nosaka ar tangentes plakni pret motora pārsegu un aizsargkonstrukciju, kas iet caur priekšējās riepas vai kāpurķēdes augstākajiem ārējiem punktiem (6.7. attēls). Mērījumus veic motora pārsega abās pusēs.”;

m)

3.1.5.9. punkta pirmo un otro daļu aiz virsraksta “Priekšējās ass šarnīra augstums (H0)” aizstāj ar šādu:

“Izgatavotāja tehniskajā ziņojumā iekļauj un pārbauda vertikālo attālumu no priekšējās ass šarnīra līdz priekšējo riepu vai kāpurķēžu ass centram (H01 ).

Izmēra vertikālo attālumu no priekšējo riepu vai kāpurķēžu ass centra līdz zemes plaknei (H02 ) (6.8. attēls).”;

n)

3.1.5.10. un 3.1.5.11. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“3.1.5.10.   Pakaļējās sliedes platums (S)

Izmēra minimālo pakaļējās sliedes platumu (traktors aprīkots ar izgatavotāja norādītā vislielākā izmēra riepām vai kāpurķēdēm) (6.9. attēls).

3.1.5.11.   Pakaļējās riepas vai kāpurķēdes platums (B0 )

Izmēra attālumu starp pakaļējās riepas vai kāpurķēdes ārējo un iekšējo vertikālo plakni tās augšdaļā (6.9. attēls).”;

o)

3.2.1.3.4. punktu aizstāj ar šādu:

p)

3.2.2.2.4. punktu aizstāj ar šādu:

q)

3.2.5.4. punktu aizstāj ar šādu:

“3.2.5.4.   Saspiešanas testa stends

Stendā, kas attēlots 6.10. attēlā, jābūt iespējai ar lejupejošu spēku iedarboties uz aizsargkonstrukciju, izmantojot stingru šķērsi, kas ir aptuveni 250 mm plats un ar kardāniem savienots ar slodzi piemērojošo mehānismu. Jānodrošina piemēroti asu balsti tā, lai saspiešanas spēks nedarbotos uz traktora riepām vai kāpurķēdēm.”;

r)

3.3.2.2. punkta pēdējās daļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Lai to novērtētu, iestatītajam priekšējo un pakaļējo riepu vai kāpurķēžu un sliedes platumam ir jābūt izgatavotāja norādītam vismazākajam standarta uzstādījumam.”;

s)

6.5. attēlu aizstāj ar šādu:

“6.5. attēls

Parametri, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu traktora ar trīsasu velšanās īpašībām apgāšanos

Piezīme. D2 un D3 ir jāmēra pie pilnas slodzes uz asi.”;

t)

5.3.1. punkta pēdējai daļai pievieno šādu teikumu:

“Ar kāpurķēdēm aprīkota traktora gadījumā izgatavotājs nosaka kāpurķēžu iestatījumu.”;

u)

B4. iedaļā (“Virtuālajai testēšanai izvirzītās prasības”) pievieno šādu daļu:

“Ar kāpurķēdēm aprīkotiem traktoriem sākotnējā modelī jāaizstāj šādas rindas:

“(1)

“3.

(1)

3.1.2.2.5. punktu aizstāj ar šādu:

(2)

pievieno šādu B3. iedaļu:

“B3.   SALOKĀMU APGĀŠANĀS AIZSARGKONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS PRASĪBAS

5.1.   Darbības joma

Šajā iedaļā paredzētas minimālās veiktspējas un testu prasības, ko piemēro aizmugurē piestiprinātām salokāmām apgāšanās aizsargkonstrukcijām (ROPS), kuras stāvošs operators paceļ un/vai nolaiž manuāli (ar daļēju palīdzību vai bez tās) un bloķē manuāli vai automātiski.

5.2.   Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

5.3.   Manuāli salokāma ROPS

5.3.1.   Testa priekšnosacījumi

5.3.1.1.   Satveršanas zona

Aizsargstieni manuāli pārvieto stāvošs operators, vienu vai vairākas reizes satverot aizsargstieni tā satveršanas zonā.

Aizsargstieni var pārvietot no zemes vai no stāvēšanai paredzētas vietas uz platformas (7.8a un 7.8b attēls).

Operators var pārvietot aizsargstieni paralēli tā trajektorijai vai no tā trajektorijas priekšpuses.

Ir atļauts vairāku darbību process, operatoram atrodoties vairākās pozīcijās un paredzot vairākas satveršanas zonas.

Satveršanas zonu norāda skaidri un neizdzēšami (7.9. attēls).

Tai jābūt konstruētai bez asām malām, asiem stūriem un neapstrādātām virsmām, kuras var traumēt operatoru.

Tā var atrasties vienā vai abās traktora pusēs un var būt aizsargstieņa vai papildrokturu neatņemama sastāvdaļa. Šajā satveršanas zonā, aizsargstieni pārvietojot manuāli, lai to paceltu vai nolaistu, tas nerada nobīdes, saspiešanas vai nekontrolējamas pārvietošanās draudus operatoram.

5.3.1.2.   Piekļuves zonas

Ir noteiktas trīs piekļuves zonas ar atšķirīga pieļaujamā spēka apmēru attiecībā uz zemes horizontālo plakni un vertikālajām plaknēm, kas pieskaras traktora ārējām daļām, kuras ierobežo operatora pozīciju vai izkustēšanos (7.10. attēls).

I zona: komforta daļa

II zona: piekļuves zona, kurai var piekļūt, nenoliecot ķermeni uz priekšu

III zona: piekļuves zona, kurai var piekļūt, noliecot ķermeni uz priekšu

Aizsargstieņa pārvietošana paralēli tā trajektorijai

Aizsargstieņa pārvietošana no tā trajektorijas priekšpuses

Šajā gadījumā piekļuves zonu uzskata par dažādo piekļuves zonu apgabalu.

5.3.1.3.   Vieta stāvēšanai

Jebkurai izgatavotāja paredzētajai vietai stāvēšanai uz platformas var piekļūt no vadītāja vietas galvenās piekļuves, un tā atbilst šādām prasībām.

Uzskata, ka stāvēšanai paredzētā vieta ir pietiekami liela, ja tās virsma šķērsgriezumā atbilst vismaz kvadrātam, kura malas ir 400 mm (7.13. attēls).

Alternatīvi prasību par vietu stāvēšanai var izpildīt, paredzot pietiekami daudz vietas vienai pēdai uz plakanas virsmas un vienam celim uz sēdekļa.

5.3.1.4.   Testa nosacījumi

Traktoram jābūt aprīkotam ar riepām, kurām ir vislielākais izgatavotāja norādītais diametrs un vismazākais šāda diametra riepām pieļaujamais šķērsgriezums. Riepām jābūt piepumpētām līdz spiedienam, kāds ieteicams darbam uz lauka.

Pakaļējiem riteņiem jābūt noregulētiem uz vismazāko sliedes platumu; priekšējiem riteņiem jābūt noregulētiem, cik tuvu iespējams tam pašam sliedes platumam. Ja ir iespējami divi priekšējās sliedes iestatījumi, kuri vienādi atšķiras no pakaļējās sliedes šaurākā iestatījuma, tad jāizvēlas platākais no diviem priekšējās sliedes iestatījumiem.

5.3.2.   Testa procedūra

Testa mērķis ir izmērīt spēku, kāds vajadzīgs, lai paceltu vai nolaistu aizsargstieni. Testu veic statiskos apstākļos, kad aizsargstienis sākotnēji ir nekustīgs. Katru aizsargstieņa pacelšanai vai nolaišanai nepieciešamā spēka mērījumu veic virzienā, kas pieskaras aizsargstieņa trajektorijai un šķērso satveršanas zonas šķērsgriezumu ģeometrisko centru.

Uzskata, ka satveršanas zonai iespējams piekļūt, ja tā atrodas piekļuves zonās vai dažādo piekļuves zonu apgabalā (7.14. attēls).

Aizsargstieņa pacelšanai un nolaišanai nepieciešamo spēku mēra dažādos punktos, kuri atrodas satveršanas zonas pieejamajā daļā (7.15. attēls).

Pirmo mērījumu veic satveršanas zonas pieejamās daļas vistālākajā punktā, kad aizsargstienis ir pilnībā nolaists (1. punkts 7.15. attēlā).

Otrā mērījuma vietu nosaka atbilstoši 1. punkta novietojumam pēc aizsargstieņa pagriešanas līdz punktam, kurā perpendikuls pret aizsargstieņa trajektoriju ir vertikāls (2. punkts 7.15. attēlā).

Trešo mērījumu veic pēc tam, kad aizsargstienis pagriezts līdz satveršanas zonas pieejamās daļas augšai (3. punkts 7.15. attēlā).

Ja, veicot šo trešo mērījumu, aizsargstienis nav pilnībā pacelts, satveršanas zonas pieejamās daļas vistālākajā punktā izmēra vēl vienu punktu, aizsargstienim atrodoties pilnībā paceltā stāvoklī (4. punkts 7.15. attēlā).

Ja starp 1. un 3. punktu satveršanas zonas pieejamās daļas vistālākā punkta trajektorija šķērso ierobežojumu starp I un II zonu, šajā punktā veic papildu mērījumu (7.16. attēls).

Šajos punktos maksimālie spēki nepārsniedz (I, II vai III) zonas pieņemamo spēku.

Lai izmērītu spēku attiecīgajos punktos, var izmērīt tieši vērtību vai spēka aprēķināšanai var izmērīt griezi, kas vajadzīga aizsargstieņa pacelšanai vai nolaišanai.

5.3.3.   Pieņemšanas nosacījums

5.3.3.1.   Spēka prasības

Spēks, kas ir pieņemams ROPS iedarbināšanai, ir atkarīgs no piekļuves zonas, kā norādīts 7.2. tabulā.

7.2. tabula.

Pieļaujamie spēki

Gadījumos, kad aizsargstienis ir pilnībā nolaists vai pilnībā pacelts, šo pieņemamo spēku palielinājums nedrīkst pārsniegt 25 %.

Gadījumos, kad aizsargstieni pārvieto no tā trajektorijas priekšpuses, šo pieņemamo spēku palielinājums nedrīkst pārsniegt 25 %.

Ja aizsargstienis tiek nolaists, šo pieņemamo spēku palielinājums nedrīkst pārsniegt 50 %.

5.3.3.2.   Papildu prasības

Aizsargstienis, to paceļot vai nolaižot manuāli, nedrīkst radīt nobīdes, saspiešanas vai nekontrolējamas pārvietošanās draudus operatoram.

Saspiešanas vieta nav uzskatāma par bīstamu operatora roku daļai, ja satveršanas zonā drošības attālums starp traktora aizsargstieni un nekustīgajām daļām ir ne mazāks kā 100 mm attiecībā uz roku, plaukstu un dūri, un 25 mm – pirkstiem (ISO 13854:1996). Drošības attālumus pārbauda, ņemot vērā lietošanas režīmu, ko izgatavotājs paredzējis operatora rokasgrāmatā.

5.4.   Manuālā bloķēšanas sistēma

Ierīcei, kas uzstādīta, lai ROPS bloķētu paceltā/nolaistā stāvoklī, jābūt konstruētai tā:

Ja ierīces, ko izmanto ROPS bloķēšanai paceltā/nolaistā stāvoklī, ir tapas, tās var brīvi ievietot vai izņemt. Ja, lai to izdarītu, aizsargstienim jāpieliek spēks, tas atbilst 1. un 3. vai 4. punkta prasībām (skatīt 5.3. punktu).

Visām pārējām bloķēšanas ierīcēm jābūt konstruētām, ievērojot ergonomikas pieeju attiecībā uz formu un spēku, jo īpaši izvairoties no saspiešanas vai nobīdes draudiem.

5.5.   Automātiskās bloķēšanas sistēmas sākotnējais tests

Automātiskās bloķēšanas sistēmai, kas uzstādīta manuāli salokāmai ROPS, pirms ROPS izturības testa veikšanas veic sākotnējo testu.

Aizsargstieni pārvieto no zemākā stāvokļa vertikālā bloķētā stāvoklī un atpakaļ. Šīs darbības atbilst vienam ciklam. Veic 500 ciklu.

To var veikt manuāli vai ar ārējā enerģijas avota (hidrauliskās piedziņas, pneimatiskās piedziņas vai elektropiedziņas) palīdzību. Abos gadījumos spēku pieliek plaknē, kas ir paralēla aizsargstieņa trajektorijai un šķērso satveršanas zonu, aizsargstieņa leņķiskais ātrums ir aptuveni nemainīgs un mazāks par 20 grādiem sekundē.

Pēc 500 ciklu pabeigšanas spēks, ko pieliek, aizsargstienim atrodoties vertikālā stāvoklī, nedrīkst par vairāk kā 50 % pārsniegt pieļaujamo spēku (7.2. tabula).

Aizsargstieni atbloķē, ievērojot operatora rokasgrāmatā sniegtās norādes.

Pēc 500 ciklu pabeigšanas bloķēšanas sistēmai nevar būt vajadzīga ne tehniskā apkope, ne regulēšana.

1. piezīme. Sākotnējo testu var izmantot arī automātiski salokāmu ROPS sistēmām. Šis tests jāveic pirms ROPS izturības testa veikšanas.

2. piezīme. Sākotnējo testu var veikt izgatavotājs. Šādā gadījumā viņš testēšanas iestādei iesniedz sertifikātu, kas apliecina, ka tests ir veikts, ievērojot testa procedūru, un ka pēc 500 ciklu pabeigšanas bloķēšanas sistēmai nav vajadzīga ne tehniskā apkope, ne regulēšana. Testēšanas iestāde pārbauda ierīces veiktspēju, izmantojot vienu ciklu – no zemākā stāvokļa līdz vertikālajam bloķētajam stāvoklim un atpakaļ.

7.8.a attēls

No zemes

7.8.b attēls.

No platformas

7.9. attēls.

Satveršanas zona

Satveršanas zona

7.14. attēls

Satveršanas zonas pieejamās daļas piemērs

Piekļuves zonas

Satveršanas zonas trajektorija

Satveršanas zonas pieejamā daļa

7.15. attēls

Punkti, kuros pārbauda spēka prasības

1. punkts

2. punkts

3. punkts

4. punkts

7.16. attēls

Papildu punkts, kurā pārbauda spēka prasības

Papildu punkts

1. punkts

2. punkts

3. punkts

4. punkts

“(1)

a)

3.1.3. punktu aizstāj ar šādu:

b)

pievieno šādu 3.1.3.1. punktu:

c)

pirms 10.2. tabulas pievieno šādu 3.6.2.8. punktu:

d)

10.3. attēla virsrakstu aizstāj ar šādu:

“10.3. attēls

Minimālā FOPS testa konfigurācija.

Aizsargkonstrukcija stingri piestiprināta testa stendam tās parastajās piestiprināšanas vietās”;

“(1)

a)

tabulā rindas, kas attiecas uz PS Nr. 1 un 2, aizstāj ar šādām:

b)

tabulā rindas, kas attiecas uz PS Nr. 699 un 700, aizstāj ar šādām:

a)

tabulā rindas, kas attiecas uz PS Nr. 1 un 2, aizstāj ar šādām:

b)

tabulā rindu, kas attiecas uz PS Nr. 699, aizstāj ar šādu: