1.   Apvienotā komiteja pilda nolīguma 56. pantā izklāstītos uzdevumus.

2.   Apvienotās komitejas sastāvā ietilpst Pušu pārstāvji atbilstošā līmenī.

1.   Apvienotā komiteja parasti tiekas vienu reizi gadā, ja vien Puses nenolemj citādi. Sanāksmes sasauc līdzpriekšsēdētāji, un tās pārmaiņus notiek Briselē un Kanberā datumā, kas noteikts ar savstarpēju vienošanos. Ja Puses par to savstarpēji vienojas, tad pēc vienas vai otras Puses lūguma var rīkot Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksmes.

2.   Apvienotā komiteja parasti tiekas augstāko amatpersonu līmenī, bet var tikties arī ministru līmenī.

1.   Pirms katras sanāksmes līdzpriekšsēdētājus ar sekretāru starpniecību informē par to Puses delegācijas iecerēto sastāvu.

2.   Attiecīgā gadījumā un ar Pušu piekrišanu uz Apvienotās komitejas sanāksmēm kā novērotājus vai informācijas sniegšanai par konkrētu tematu var uzaicināt ekspertus vai pārstāvjus no citām struktūrām.

1.   Līdzpriekšsēdētāji sagatavo provizorisku katras sanāksmes darba kārtību. To kopā ar attiecīgajiem dokumentiem nosūta otrai Pusei ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes.

2.   Provizoriskajā darba kārtībā ietver jautājumus, kas iesniegti līdzpriekšsēdētājiem ne vēlāk kā 21 dienu pirms sanāksmes.

3.   Katras sanāksmes sākumā Apvienotā komiteja pieņem galīgo darba kārtību. Ja Puses tā savstarpēji vienojas, darba kārtībā var iekļaut jautājumus, kas nav minēti provizoriskajā darba kārtībā.

4.   Ar Pušu apstiprinājumu līdzpriekšsēdētāji, ja vajadzīgs, var saīsināt 7. panta 1. un 2. punktā minētos termiņus.

1.   Sekretāri 30 kalendāro dienu laikā pēc sanāksmes beigām kopīgi sagatavo katras sanāksmes protokola projektu. Protokola projektu sagatavo, pamatojoties uz līdzpriekšsēdētāju kopsavilkumu par Apvienotās komitejas izdarītajiem secinājumiem.

2.   Abas Puses protokola projektu apstiprina 45 kalendāro dienu laikā pēc sanāksmes beigām vai līdz jebkurai citai dienai, ko Puses kopīgi apstiprinājušas. Tiklīdz ir panākta savstarpēja vienošanās par protokola projektu, līdzpriekšsēdētāji un sekretāri paraksta divus oriģināleksemplārus. Katra Puse saņem vienu oriģināleksemplāru.

1.   Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus vai ieteikumus ar Pušu konsensu saskaņā ar nolīguma 56. panta 4. punktu.

2.   Apvienotā komiteja var nolemt lēmumus vai ieteikumus pieņemt rakstiskā procedūrā. Tādā gadījumā Puses savstarpēji vienojas par procedūras ilguma termiņu. Ja līdz minētā termiņa beigām neviena no Pusēm nav iebildusi pret ierosināto lēmumu vai ieteikumu, līdzpriekšsēdētāji paziņo, ka lēmums vai ieteikums ir pieņemts, savstarpēji vienojoties.

3.   Apvienotā komitejas lēmumu un ieteikumu nosaukums ir “Lēmums” vai “Ieteikums”, kam seko sērijas numurs, pieņemšanas datums un priekšmeta apraksts. Katrā lēmumā norāda tā spēkā stāšanās dienu.

4.   Apvienotās komitejas pieņemtos lēmumus un ieteikumus sagatavo divos eksemplāros, ko paraksta līdzpriekšsēdētāji.

5.   Katra Puse var nolemt Apvienotās komitejas lēmumus un ieteikumus publicēt savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

1.   Apvienotajai komitejai adresēto saraksti nosūta tās Puses sekretāram, pie kuras pieder autors, kas savukārt informē otru sekretāru.

2.   Sekretāri nodrošina, ka Apvienotajai komitejai adresētā sarakste tiek nosūtīta līdzpriekšsēdētājiem un attiecīgā gadījumā tiek izplatīta saskaņā ar 11. pantu.

3.   Saraksti no līdzpriekšsēdētājiem sekretāri nosūta Pusēm un attiecīgā gadījumā izplata saskaņā ar 11. pantu.

4.   Sarakste ar līdzpriekšsēdētājiem un no tiem var būt jebkādā rakstiskā veidā, tostarp pa elektronisko pastu.

1.   Katra Puse sedz visus izdevumus, kas tai radušies saistībā ar dalību Apvienotās komitejas sanāksmēs; tie ir gan personāla, ceļa un uzturēšanās izdevumi, gan izdevumi par pasta un telesakaru pakalpojumiem.

2.   Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz tā Puse, kas rīko sanāksmi.

1.   Apvienotā komiteja var nolemt izveidot apakškomitejas un darba grupas, kas palīdz veikt tās uzdevumus.

2.   Apvienotā komiteja var nolemt mainīt apakškomitejas vai darba grupas atbildības jomu vai likvidēt jebkuru tās izveidoto apakškomiteju vai darba grupu.

1.   Apakškomitejas un darba grupas strādā Apvienotās komitejas pakļautībā. Tās ziņo un iesniedz savus protokolus un secinājumus līdzpriekšsēdētājiem 30 kalendāro dienu laikā pēc katras sanāksmes.

2.   Apakškomitejām un darba grupām nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru, bet tās var iesniegt ieteikumus Apvienotajai komitejai.

1.   Apakškomiteju un darba grupu sastāvā ietilpst Pušu pārstāvji.

2.   Apakškomitejas un darba grupas var uz savām sanāksmēm uzaicināt ekspertus un uzklausīt tos par konkrētiem darba kārtības punktiem.

1.   Apakškomitejas un darba grupas sanāk ikreiz, kad to prasa apstākļi, pēc vienas vai otras Puses rakstiska lūguma. Katru sanāksmi notur vietā un dienā, par kuru Puses savstarpēji vienojas.

2.   Ja viena Puse prasa sasaukt apakškomitejas vai darba grupas sanāksmi, otras Puses sekretārs sniedz atbildi 15 darbdienu laikā pēc šāda lūguma saņemšanas. Īpašas steidzamības gadījumā, Pusēm savstarpēji vienojoties, apakškomiteju un darba grupu sanāksmes var sasaukt īsākā laikā.

3.   Apakškomiteju un darba grupu sanāksmes kopīgi sasauc abi sekretāri.

1.   Kā viena, tā otra Puse var prasīt, lai līdzpriekšsēdētāji sanāksmes darba kārtībā iekļauj kādu jautājumu. Šādus pieprasījumus iesniedz sekretāriem vismaz 15 darbdienas un visus saistītos dokumentus – vismaz 10 darbdienas pirms sanāksmes.

2.   Sekretāri darba kārtības projektu Pusēm nosūta ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sanāksmes. Izņēmuma gadījumos Puses var īsā laikā, savstarpēji vienojoties, nolemt darba kārtībai pievienot jautājumus.