8.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/7

(1)

Preferenciālas likviditātes izejošo vai ienākošo naudas plūsmu likmes piemērošana pārrobežu neizmantotām kredīta vai likviditātes iespējām grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas (IAS) ietvaros, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 (2) 29. un 34. pantā, attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad ir veikti nepieciešamie aizsardzības pasākumi un tikai ar kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu. Šie aizsardzības pasākumi ir paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. panta 2. punktā un 34. panta 2. punktā attiecībā uz papildu objektīviem kritērijiem, kas jāizpilda saistībā ar minētajiem darījumiem. Minētie aizsardzības pasākumi būtu sīkāk jāprecizē, lai skaidri noteiktu nosacījumus attiecībā uz to atbilstību.

(2)

Būtu jānodrošina, ka šādu preferenciālu likmju piemērošana neapdraud likviditātes devēja likviditātes stabilitāti un ka tā efektīvi sekmē atbilstību likviditātes saņēmēja likviditātes seguma rādītājam. Zems likviditātes riska profils būtu jāapliecina ar kredītiestāžu atbilstību likviditātes seguma rādītājam un jebkurām citām ar likviditāti saistītām uzraudzības prasībām un pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (3) VII sadaļas 2. nodaļas III un IV iedaļu, kopā ar kompetento iestāžu novērtējumu, ievērojot jaunāko uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesu un izmantojot objektīvas atsauces par attiecīgajām likviditātes pozīcijām, ka iestādes likviditātes pozīcija rada zemu riska līmeni,.

(3)

Likviditātes atbalsta efektivitāte grupas vai IAS ietvaros pārrobežu mērogā būtu jānodrošina ar pareizu līgumisku sistēmu, ko apliecina kredītiestādes vadības struktūras apstiprināts juridisks atzinums. Minimālam kredīta vai likviditātes iespēju atlikušajam termiņam būtu jānodrošina, ka saistības neattiecas tikai uz konkrētu darījumu, bet ilgst minimālu laikposmu.

(4)

Būtu jānodrošina, ka likviditātes devējs var likviditātes saņēmējam laikus nodrošināt likviditātes atbalstu, pat spriedzes apstākļos. Šajā nolūkā likviditātes devējam būtu jāuzrauga likviditātes saņēmēja likviditātes pozīcija, un visos likviditātes devēja un saņēmēja ārkārtas finansēšanas plānos būtu jāpievēršas sekām, ko rada preferenciālas izejošo vai ienākošo naudas plūsmu likmes piemērošana.

(5)

Ar nosacījumiem attiecībā uz atbilstību papildu objektīvajiem kritērijiem, kas izklāstīti Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. panta 2. punktā un 34. panta 2. punktā, būtu jācenšas nodrošināt pietiekams pamatu tam, lai sagaidītu, ka spriedzes apstākļos grupas vai IAS ietvaros pārrobežu likviditātes plūsmas ir augstākā līmenī nekā parasti, vienlaikus nemazinot tāda modeļa lietderību un efektivitāti, kurā likviditāti parasti pārvalda centralizētā veidā. Atsevišķos konkrētos gadījumos, kad pastāv neatbilstība minētajiem nosacījumiem, proti, ja likviditātes devējs vai saņēmējs neatbilst vai ir paredzams, ka tas neatbildīs likviditātes seguma rādītājam un jebkurām ar likviditāti saistītām uzraudzības prasībām un pasākumiem, vai ja atlikušais likviditātes vai kredīta iespēju termiņš ir zemāks par noteikto minimumu, vai tiek paziņots par minēto iespēju anulēšanu, attiecīgajām kompetentajām iestādēm būtu atkārtoti jāizvērtē, vai var turpināt piemērot preferenciālas likviditātes izejošo vai ienākošo naudas plūsmu likmes, lai izvairītos no neparedzētām sekām, ko automātiska preferenciāla režīma apturēšana varētu izraisīt procikliskas un nelabvēlīgas ietekmes ziņā.

(6)

Minēto papildu objektīvo kritēriju sīkākai precizēšanai nebūtu jāmaina kredītiestāžu – kā likviditātes devēja vai likviditātes saņēmēja – pienākums pārvaldīt savu likviditātes risku, ievērojot piesardzības principu.

(7)

Ar minēto papildu objektīvo kritēriju sīkāku precizēšanu būtu arī jācenšas nodrošināt kompetentajām iestādēm vajadzīgos instrumentus, lai noteiktu preferenciālas izejošo vai ienākošo naudas plūsmu likmes piemērošanu.

(8)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(9)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 10. pantu analizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

a)

likviditātes devējs un saņēmējs pastāvīgi un vismaz divpadsmit mēnešus pirms atļaujas piemērot preferenciālu izejošo vai ienākošo naudas plūsmu likmi neizmantotām kredīta vai likviditātes iespējām, ievērojot Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. panta 1. punktu un 34. panta 1. punktu, ir atbilduši Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. un 38. pantā paredzētajam likviditātes seguma rādītājam, kā arī jebkurām ar likviditāti saistītām uzraudzības prasībām un pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas III un IV iedaļu;

b)

likviditātes devēja un saņēmēja likviditātes pozīcijas rada zemu riska līmeni saskaņā ar jaunāko uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesu, kas veikts saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas III iedaļu.

a)

kredīta vai likviditātes iespēja ir piešķirta iespēja, kas ir juridiski un praktiski pieejama jebkurā šīs iespējas darbības laikā, pat spriedzes laikā, pārrobežu mērogā. Tā ir īpaši paredzēta, lai piemērotu preferenciālu izejošo vai ienākošo naudas plūsmu likmi, kas noteikta Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. un 34. pantā un kas ir pieejama pēc pieprasījuma. Šajā nolūkā kredītiestādes ir veikušas pietiekamu juridisko pārskatīšanu, kuras pamatā ir rakstisks un pamatots to vadības struktūras apstiprināts juridisks atzinums, ar kuru apstiprina kredīta vai likviditātes iespēju nolīgumu vai saistību juridisko spēkā esamību un izpildāmību visās attiecīgajās jurisdikcijās;

b)

piešķirto kredīta vai likviditātes iespēju valūtas denominācija atbilst likviditātes saņēmēja ar iespējām nesaistīto neto likviditātes izejošo naudas plūsmu sadalījumam pa valūtām;

c)

attiecīgajā līgumā ir skaidri norādīta piešķirto kredīta vai likviditātes iespēju summa un izmaksas;

d)

nolīgumos un saistībās nav nevienas klauzulas, kas ļautu likviditātes devējam:

e)

kredīta vai likviditātes iespējām atlikušais termiņš vienmēr pārsniedz sešus mēnešus. Ja kredīta vai likviditātes iespējai nav termiņa datuma, par tās anulēšanu ir jāpaziņo sešus mēnešus iepriekš.

a)

likviditātes devējs katru dienu pārrauga un kontrolē saņēmēja likviditātes pozīciju. Korespondentbankas gadījumā saņēmēja likviditātes pozīcijas uzraudzību un kontroli var attiecināt tikai uz likviditātes saņēmēja vostro kontu atlikumu;

b)

preferenciālās izejošo vai ienākošo naudas plūsmu likmes ietekmi pilnībā ņem vērā un iekļauj likviditātes devēja un likviditātes saņēmēja ārkārtas finansēšanas plānos, ņemot vērā iespējamus šķēršļus šādas likviditātes pārvešanai un izvērtējot, cik daudz laika nepieciešams, lai veiktu šādu pārvešanu. Šajā nolūkā likviditātes devējs pierāda attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ka ir pamatoti sagaidāms, ka tas pat spriedzes apstākļos turpinās likviditātes saņēmējam nodrošināt likviditātes iespējas, neradot būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz paša likviditātes pozīciju. Ar likviditātes devēja ārkārtas finansēšanas plānu tiek nodrošināts, ka tas nepaļaujas tikai uz vajadzīgo likviditāti, lai izpildītu piešķirtās likviditātes saņēmēja kredīta vai likviditātes iespējas;

c)

likviditātes devēja ārkārtas finansēšanas plānā ņem vērā preferenciālo izejošo vai ienākošo naudas plūsmu likmi, lai nodrošinātu tā spēju vajadzības gadījumā nodrošināt likviditāti.